logo

Roberts Zīle: Vācijai labas izredzes panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu

09.07.2020 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Roberts Zīle Roberts Zīle. Foto: Eiropas Parlaments

Šodien LTV ziņu dienesta organizētajā brīfingā komentēju Vācijas prezidentūras ES Padomē ietekmi uz nākamā daudzgadu budžeta apstiprināšanu un Baltijas valstīm būtiskākajām budžeta sadaļām. Brīfingā piedalījās arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Svens Miksers no Igaunijas, Rasa Junkevičiene un Jozs Oleks no Lietuvas. Jāteic, ka brīfings kārtējo reizi parādīja, ka “digitālajai Eiropai” ir problēmas – ik pa laikam bija skaņas un savienojuma traucējumi, kā tas ir gadījies arī citkārt, rīkojot attālinātas videokonferences ar Eiropas Parlamentu Briselē.

Šodien kā savas politiskās grupas pārstāvis piedalījos arī EP daudzgadu budžeta (MFF) un Eiropas atjaunošanas fonda kontaktgrupas sanāksmē, kuru vada EP prezidents Dāvids Sasoli. Tajā ir izstrādātas taktikas pamatnostādnes attiecībā uz nākamnedēļ gaidāmo padomes budžeta piedāvājumu. Lai vairākums EP deputātu nobalsotu par budžetu, jāpiepildās trim galvenajiem kritērijiem. Viena no EP “sarkanajām līnijām” ir tā, ka septiņgades budžets nedrīkst tikt samazināts. Otrkārt, EP federāli noskaņotais vairākums vēlas redzēt juridiski saistošu Eiropadomes apņemšanos ieviest vairākus t.s. ES ”pašu ieņēmumus” (piemēram, nepārstrādātā plastikāta iepakojumu nodokli, emisiju tirgošanas shēmu, digitālo nodokli, finanšu darījumu nodokli u.c.), kas veidotu tiešus ieņēmumus Eiropas budžetā. Treškārt, jābūt skaidrībai, kāda būs EP loma Eiropas atjaunošanas fonda izlietojumā.

Baltijas valstu interesēs ir panākt līdzvērtīgus tiešmaksājumus mūsu lauksaimniekiem, pabeigt “Rail Baltica” projektu nākamā daudzgadu budžeta periodā, kas ir stratēģiski svarīgs objekts gan ekonomikas, gan drošības aspektā. Baltijas valstīm ir kopējas intereses arī Kohēzijas fondā, kurā lielākais finansējums sagaidāms no 2021. līdz 2022. gadam. Pēc tam iespējama līdzekļu samazināšanās, salīdzinot ar šī brīža daudzgadu budžeta periodu, kas nav mūsu interesēs. Eiropas lielākā jaunā finanšu instrumenta – Noturības un atjaunošanas fonda –  finansējums plānots 310 miljardi grantos un 250 miljardi aizdevumos. Trīs galvenie atbalsta saņemšanas kritēriji ir valsts iedzīvotāju skaits, IKP uz vienu iedzīvotāju un bezdarba līmenis no 2015. – 2019.gadam (tātad pirms pandēmijas). Taču netiek ņemts vērā, ka tādas valstis kā Latvija zaudēja daudz darbaspēka, kas emigrēja uz bagātajām Rietumvalstīm, tādējādi pazeminot Latvijā reģistrētā bezdarba līmeni. Līdz ar to saņemam mazāk naudas, nekā, piemēram, Vidusjūras reģiona valstis, kuru bezdarbnieki izvēlējās palikt uz vietas. Šie kritēriji ir pārāk robusti, tos vajadzētu pārskatīt atbilstoši Baltijas valstu situācijai.

Padome vēl var daudz darīt, lai uzlabotu budžeta piedāvājumu. EP nevar darīt tik daudz, mūsu iespējas ir balsojumā apstiprināt vai noraidīt padomes piedāvājumu. Taču maz ticams, ka EP varētu neapstiprināt budžetu. Vācijai kā ES Padomes prezidējošai valstij ir labas izredzes jūlijā panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu. To, cik šis budžets būs veiksmīgs vai neveiksmīgs, redzēsim turpmākajos četros, piecos gados. Joprojām saglabājas riski, ka pēc krīzes ES valstu nevienlīdzība var pieaugt vēl vairāk. Nākamā ES daudzgadu budžeta un Eiropas atjaunošanas fonda uzdevums ir panākt Eiropas ekonomikas attīstību, un, ja tuvākajos gados ES dalībvalstu nevienlīdzība mazināsies, tad ES daudzgadu budžetu varēs uzskatīt par veiksmīgu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.