logo

Roberts Zīle: Vai kaislības ap ‘sīkumiem’? (6)

12.10.2013 Roberts Zīle Latvijā

Roberts Zīle, EP deputāts

Atmosfēra Latvijas informatīvajā telpa uzkarst. Nu jau vairākas dienas gan audiovizuālajās medijos, gan presē mēs varam redzēt aizkustinošas reklāmas par labu Šengenas termiņuzturēšanās atļaujām, kuras tiražē nesen nodibinātais Konkurētspējas attīstības fonds. Ieejot fonda mājas lapā, nepārsteidz fakts, ka valdē darbojas Edgars Šīns un citas ar nekustamā īpašumu biznesu saistītas personas, kurām pašreizējā kārtības paildzināšana termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ir no liela svara.

Tomēr dīvains šķiet reklāmu sakāpinātais tonis un klaji melīgā informācija, piesakot, ka “Latvija izdarīja to, ko jau sen dara Anglija, Šveice, Čehija un citas gudras valstis — ieviesa pagaidu uzturēšanās atļaujas.” Ja runa ir tikai par pagaidu uzturēšanās atļaujām, tad tās droši vien izsniedz gandrīz jebkura pasaules valsts. Tomēr pēc reklāmas konteksta jāsaprot, ka runa ir par to, ka Latvija esot mācījusies no Anglijas, Šveices un Čehijas piemēriem. Vai tiešām tā?

Ja kādam ir pāris stundas laika, var situāciju papētīt pats. Anglija un Šveice piekopj saprātīgu politiku attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, un tās netiek izsniegtas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Par finanšu investīcijām gan ir iespējams saņemt uzturēšanās atļauju, bet šīm investīcijām ir jābūt patiesi iespaidīgām — Anglijā vismaz 750 tūkstošiem sterliņu mārciņu un vēl 250 tūkstoši jānoliek depozītā.

Šveicē ir katru gadu (!), atkarībā no kantona, jāmaksā budžetā sākot no 250 tūkstošiem franku, un tikai tad ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju un iegādāties īpašumu. Pie tam, noteikti vismaz Anglijā ar naudu vien nenopirkt uzturēšanās atļauju — ja palasa kādi noteikumi tiek izvirzīti pret uzturēšanās atļaujas kandidātu, ir skaidrs, ka Anglijas programmas mērķauditorija nebūs tie trešo valstu pilsoņi, kuri tīko tikai pēc brīvas pārvietošanās Eiropā. Īsāk sakot, te ir runa par citām summām un mērķiem. Gan Šveice, gan Anglija cenšas piesaistīt bagātus ļaudis, kuri reāli palīdz stimulēt ekonomiku, nevis radīt mājokļu burbuli.

Kas attiecas uz trešo reklāmā pieminēto valsti Čehiju, tad viņiem speciālas termiņuzturēšanās programmas apmaiņā pret investīcijām vispār nav. Čehijā gan var saņemt uzturēšanās atļauju, ja nodarbojas ar reālu biznesu un izpilda citas prasības, tomēr tā tas ir gandrīz jebkur pasaulē.

Ļoti ticams, ka attiecīgās reklāmas tiks palabotas, piesaucot kādu citu Eiropas valsti kā pozitīvo piemēru. Bet pat tad Latvijas termiņuzturēšanās programmu nevar salīdzināt ar citām. Nekur nav iespējams tik lēti un vienkārši iegādāties nekustamo īpašumu, pretī saņemot piecu gadu uzturēšanās atļauju Šengenā. Pat slikto ziņu skartajā Kiprā ir jāinvestē vismaz 300 tūkstoši eiro un papildus tam vēl jānoliek 30 tūkstošu depozīts bankā uz trim gadiem, kā arī jāpierāda vismaz 30 tūkstošu eiro gadā ienākumi.

Spānijā, kur nesen sāka darboties attiecīga programma, ir jāiegādājas īpašums par vismaz 500 tūkstošiem eiro un ik pēc diviem gadiem tiek pārbaudīts, vai īpašums nav pārdots tālāk. Uzreiz pēc īpašuma iegādes investoram netiek dota zaļā gaisma piecu gadu ceļošanai pa Šengenas zonu. Tikmer Īrijā papildus nekustamā īpašuma iegādei vismaz 450 tūkstošu eiro vērtībā jāinvestē 500 tūkstošus eiro imigrācijas investora ķīlas zīmē ar 1% ienesīgumu. Pat Bulgārijā uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir jāinvestē 300 tūkstoši nekustamajā īpašumā, lai gan tā nemaz nav Šengenas zonā.

Nepieminot vissīkākās detaļas var secināt, ka Eiropas valstīs uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai nu nevar iegādāties vispār, vai arī ar iegādāties pret ievērojamām investīcijām nekustamajā īpašumā, kā arī papildus investīcijām citur.

Jautājums – kādēļ biznesa aprindas, kas saistītas ar uzturēšanās atļauju tirgošanu, ir gatavas pielikt izmisīgas pūles un ķerties pat pie viegli apgāžamiem meliem un puspatiesībām, kas tiek izplatītas izplatīti ar mediju starpniecību (lai arī Latvijas likumi par reklāmas izteikto patiesumu nosaka atbildību arī medijiem).

No labi informētiem avotiem šajā biznesā esmu saņēmis informāciju, vai drīzāk pārmetumus, ka pēc Nacionālas apvienības stingrās nostājas izrādīšanas valdībā nekustamā īpašuma firmu klienti vairs neesot gatavi maksāt par luksusa dzīvokļiem 9000 eiro par kvadrātmetru, bet tikai 6000 eiro! Bizness jau zem pašizmaksas!

Te nu mēs redzam to uzpūsto virsvērtību, kādu par saviem īpašumiem samaksā Šengenas uzturēšanās atļauju tīkotāji – vismaz 30% virs īpašuma reālās vērtības. Jo tirgojamais nekustamais īpašums kā tāds neko no savas paša vērtības šajās nedēļās nav zaudējis. Orkāni vai cunami Rīgu un Jūrmalu šai laikā nav piemeklējuši. Un, tas ir brīdī, kad runa ir tikai par gada laikā izsniedzamo atļauju skaita ierobežošanu, nevis par atļauju izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi pilnīgu pārtraukšanu. Es jau esmu rakstījis, kā šī uzpūstā virsvērtība “velk uz augšu” nekustamā īpašuma cenas kopumā, jo īpaši vietās, kuras atļauju pircēji īpaši iecienījuši – Jūrmalā un Rīgā, tā ierobežojot iespējas tikt pie mājokļa Latvijas pilsoņiem.

Rezumējot, NA neliek šķēršļus “nozarei” attīstīt augsta tirgus līmeņa nekustamā īpašuma projektus ārvalstniekiem. Tādus, kurus bez tirgus kropļojumiem vēlētos nopirkt vācieši, beļģi vai somi. Vai arī Krievijas pilsoņi, ja tie maksā par to, kas pieder attīstītājam.

Tāpat NA neuzskata, ka jāpārtrauc izsniegt uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem reālajā biznesā, kas konkrētajā ārvalstnieka uzņēmumā rada pastāvīgas darba vietas. Tieši otrādi, NA ar savu strikto nostāju uzturēšanās atļauju mājokļu sadaļā varētu veicināt ar nodarbinātību saistītās investīcijas. Uz kuru nepieciešamību norāda konsultanti tā saucamajā Ekonomikas ministrijas pētījumā par uzturēšanās atļauju programmu. Tā saucamajā tāpēc, ka to apmaksāja tā saucamā “nozare”. Tā pati “nozare”, kas tagad apmaksā kampaņu pret NA pozīciju. Un šo kampaņu veido kādas Latvijas ministrijas citām vajadzībām angažētie sabiedriskās domas veidotāji. Publiskā – privātā partnerība tiešām ir “efektīvs” instruments!

Nonākt atkarībā ir diezgan viegli daudziem un ļoti daudzos veidos. Tāpat kā balstīt biznesu uz ātru un ekstrēmu peļņu. Jautājums – vai tas nes ilgtspējīgu stabilitāti sabiedrībai un valstij?

Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta deputāts (NA)

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Eduards Kuprišs

    18.10.2013 09:23

    R. Zīles argumenti uzturēšanās atļauju sakarā ir apsveicami, tomēr labāk būtu tos publicēt drukātā presē. Jo atļauju pretinieki tautu muļķo caur TV, izmantojot savos klipos lietas būtību neizprotošus ļautiņus. Pieņemu ka arī uzpērkamos.

  • Oskars Bērziņš

    16.10.2013 20:15

    Ozolniekos no pēdējā laikā pārdotiem dzīvokļiem ( man zināmiem ) viens vasaras sākumā ķīniešiem ( neviens tur nedzīvo ) viens RUS vismaz pašlaik arī nedzīvo . Cena 2 -os gados par 3 istabu dzīvokli no 18 Ls pirms 2 gadi uzlekusi uz 25 Ls . Vēl 3 privātmājas ķīniešiem , vienā jau dzīvo . Pamatā tendence skaidra , vietējie vairs nevar atļauties .

    • Jānis Cīmiņš

      22.10.2013 19:34

      Cik % tas ir no Ozolnieku dzīvojamā fonda ? Vai ārzemnieki ir vienīgais NĪ cenas celšanās faktors pēckrīzes periodā ? Ja grib lētus mājokļus - provincē tādus pakaļ met par sviestmaizi. Latviešu partioti var arī nedrūzmēties ap valsts ūdensgalvu Rīgu. Ja nav kur dzīvot, varbūt nevajag sākt ar trīsistabnieku vai māju. Ienākumiem neatbilstoša dzīves telpa nav nekas vairāk kā akmens kaklā. Trekni gribas dzīvot un nespējā vainojam iebraucējus ?

  • ezis x

    15.10.2013 22:06

    Vertīgs, faktuāls raksts. Tas ir tiesa, ka daudzas valstis izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, bet tur ir pavisam citi kritēriji kā tikai mājokļa iegāde -- kā to norāda Zīles kungs. Katra valsts domā par savam interesēm, un vairums valstu ir ieinteresētas piesaistīt -- kā liela mēroga kapitālu tā talatīgus cilvēkus. Šlesera-Dombrovska nožēlojamais eksperiments NAV Latvijas interesēs; tur Latvijas ekonomija neko reālu neiegūst, bet atsevišķi individi un interešu grupas gan. Pirms Latvija sāk atvērt durvis imigrantiem (lietojot kautcik gudrākus kritērijus kā pašreizējos), Latvijai būtu jasakārto sava skolu sistēma. Ja tas netiks darīts, varu garantēt, ka gandrīz visi imigranti sūtīs savus bērnus krievu skolās, tādā veidā nelabvēlīgi ietekmējot latviskas Latvijas izdzīvošanas izredzes.

  • Jānis Ozoliņš

    13.10.2013 14:13

    visu cieņu! Ar to tad ir jāsāk, jo ir vesala rinda dažādu likumu un līkumu kādi tiek pieņemti valdībā. Pie katra izdevīga likuma ir kāds kuram ir gatavs bizness un ka notiek TV, avīzēs gari un plaši tiek stāstīts par to kā ir citās eiropas valstīs un mums tas ir vajadzīgs neņot par piemēru vienu, vai otru eiropas valsti, tikai patiesība ir gaižām skumja un tā teiktie piemēri neatbilst patiesībai. Tiem kam tas ir izdevīgi cer uz tautas tumsonību un kūtrumu painteresēties, vai iedziļināties vienas, vai otras valsts likumdošanā un kādam ir izdevīgi lai tauta to nezinātu. Tādēļ ir apsveicami Roberta Zīles nostāja šajā jautājumā un patieso ieguldijumu apmēru atainošana. Ja palasa orģinālversiju par Lauku atbalstu kāds ir noteikts Eiropā tad arī mati ceļas stāvus ko mūsu "gudrie" ir sadarijuši ar šo likumu. Tādu stulbumu atklāšana būtu viens no efektīgākajiem ieročiem ko būtu pēc iespējas vairāk jārāda un jāstāsta Latvijas tautai, lai tad izvēloties nākošā gada vēlēšanās padomātu kās tad ir svarīgi, vai uzrīkot PSRS dienas Rīgas krastmalā, vai uzrakstīt ''veiksmes stāsta grāmatu".

  • Romans Par_Latviju

    12.10.2013 12:22

    Riebīgākais ir tas, ka uzturēšanās atļaujas ne tikai uzpūš mājokļu cenas, liedzot iespēju Latvijas pilsoņiem tikt pie dzīvokļa, bet arī palielina to nepilsoņu pulku, kas vēlas diktēt dzīvi Latvijā krieviskā garā un nevēlas apgūt latviešu valodu. Un nepatīkami ir tas, ka mūsu deputāti neizvirza atļaujas saņēmējiem pat zināt latviešu valodu pirms atļauju saņemšanas vai pagarināšanas!!! Un ko tad lai prasa no šiem atļauju gribētājiem, ja mēs paši pieļaujam tādu nevērīgu situāciju un Latvijas pārkrievošanu?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.