logo

Saeima noraida NA rosinātas atklātas prezidenta vēlēšanas

05.02.2015 Rihards Kols Saeimā

prezidents Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Frakcijas viedokli pauž deputāts Rihards Kols.

Viens no būtiskākajiem šodienas sēdes jautājumiem bija Nacionālās apvienības ierosinājums veikt izmaiņas Satversmē, kas paredzētu atklātas prezidenta vēlēšanas. Uzskatām, ka vēlētājiem ir tiesības zināt savu pārstāvju balsojumus tik svarīgos jautājumos un deputātiem ir pienākums tos atklāti pamatot. Vēlamies lauzt oligarhu laiku praksi, kad amatpersonas tika iebalsotas slepenu un apšaubāmas motivācijas darījumu rezultātā. Diemžēl Nacionālās apvienības centienus atbalstīja mazākums.

NA izsaka nožēlu, ka šie grozījumi tika noraidīti, nevis skaidri paužot nostāju ar PRET balsīm, bet nesavācot kvorumu – izvelkot ārā balsošanas kartītes.

Kā pirmo reizi ievēlētam deputātam man šķiet, ka, strādājot ar šādām metodēm, tiek grauts Saeimas prestižs un mazināta tautas uzticamība parlamentam. Tai pašā laikā tika atbalstīts Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais līdzīgais priekšlikums par prezidenta vēlēšanu atklātību, kas diemžēl pats par sevi neko prezidenta ievēlēšanas kārtībā nemaina, jo nepieciešami arī Satversmes grozījumi. Iepriekšējo LRA piedāvājumu neatbalstījām, jo tas paredzēja Prezidenta amatam izvirzīt kandidātus jau ar esošu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, faktiski sašaurinot iespējamo Prezidenta kandidātu loku, kas nav ne loģiski, ne pamatoti.

Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka Valsts prezidents jāievēl caurspīdīgi un atklāti. Pirmkārt, ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un rīcību. Otrkārt, šobrīd Valsts prezidents ir vienīgā augstā amatpersona valstī, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā, bet pārliecinošu argumentu, kāpēc šādu kārtību saglabāt, nav.

Balsojums pieejams šeit.


NA atbalstīja arī mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņu virzīšanu.


Vēlos arī informēt, ka vakar Saeimas Ārlietu komisijā tiks skatīti Nacionālās apvienības deputātu Riharda Kola un Jāņa Dombrava iesniegtie priekšlikumi ārpolitikas prioritārajiem darbiem. Esam vērsuši uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību, ekonomiku un vēstures skaidrojumu starptautiski.

Runājot par drošību, tad nenoliedzami viens no svarīgākajiem Eiropas uzdevumiem ir Eiropas Savienības drošības stratēģijas izstrāde, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošos apdraudējuma riskus. Līdzšinējā stratēģija neatbilst šodienas drošības situācijai. Šajā procesā Latvijai ir būtiski izstrādāt vadlīnijas un savus priekšlikumus, vadoties pēc Latvijas nacionālajām pozīcijām attiecībā uz Eiropas Savienības drošības un ārlietu prioritātēm. Mums ir nepieciešams aktīvi pārstāvēt Latvijas intereses ES institūcijās, kuras atbild par ES drošības un aizsardzību.

Parlamentārā līmenī ir jāuzsāk aktīva un ciešāka sadarbība ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm gan drošības, gan ekonomiskās sadarbības jomā. Laikā, kad ES uzdevums ir stiprināt ārējo robežu visos iespējamos veidos, starpvalstu sadarbība ir izšķiroša.

Ārlietu komisijas darbā jāaktualizē arī jautājums, kā pasaulei skaidrot totalitāros režīmus un tā pastrādātos noziegumus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot vienotu informatīvo e-platformu, kur visiem ES pilsoņiem būtu pieejama pārskatāma un izglītojoša informācija par totalitārajiem režīmiem Eiropā un to pastrādātajiem noziegumiem.


Nacionālās apvienības vadītās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ iniciējusi lūgumu Lielbritānijas parlamentam iesaistīties Latvijas pilsones bērna atgūšanā. Bērns ir ticis izņemts no ģimenes, neiedziļinoties lietas apstākļos un pieņemot bargāko no sodiem. Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka šāda rakstura gadījumos mūsu pienākums ir aizstāvēt ikviena Latvijas pilsoņa tiesības neatkarīgi no viņa atrašanās vietas.


Ņemot vērā notikumus Ukrainā, nākošnedēļ tiks organizēta darba vizīte uz Ukrainu, kurā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ar pavadošo delegāciju. Braucienā plānots pārrunāt drošības jautājumus un situāciju Austrumukrainā, kā arī Latvijas palīdzību Ukrainai. Šajā vizītē paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Augstākās radas spīkeru Vladimiru Groismanu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.