logo

Saeima noraida viendzimuma laulību aktīvistu iniciatīvu – un citas 15. marta Saeimas sēdes aktualitātes

15.03.2018 Rihards Kols Saeimā

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Šodien vēlos vērst jūsu uzmanību uz, Nacionālās apvienības ieskatā, aktuālākajiem un būtiskākajiem šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā skatītajiem jautājumiem.

Sākšu ar Saeimas lēmuma projektu par Latvijai ļoti būtisku projektu – Rail Baltica. Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienības tīklā ir ne tikai komerciāla un sociāla rakstura jautājums, bet arī Baltijas valstu drošības jautājums, un “Rail Baltica” ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā. Par savu vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības iekšienē mēs – Baltijas valstis – vienojāmies jau sen. Tagad, lai nepieļautu projekta vilcināšanu un lai to veiksmīgi un savlaicīgi īstenotu, ir nepieciešams stingrs atbalsts no visām projekta īstenošanā iesaistītajām valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Lai apliecinātu mūsu atbalstu Rail Baltica, Nacionālā apvienība atbalstīja Saeimas lēmuma projektu, kurā izteikts aicinājums Igaunijas un Lietuvas parlamentiem paust savu atbalstu sekmīgai projekta virzībai un aicinājums Ministru kabinetam nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta īstenošanai. Politiskais atbalsts vienotai projekta realizācijai svarīgs, tāpēc esam gandarīti, ka Saeimas kolēģi to apstiprināja.

Šodien lēmām par Dabas resursu likuma izmaiņu nodošanu skatīšanai komisijās. Izvērtējot 2017. gadā aktuālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas problēmas, konstatēti vairāki problēmjautājumi, kurus risināja ar  Grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ar kuriem atkritumu apsaimniekotājiem tika noteikts pienākums, saņemot atļaujas atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai, iesniegt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu. Savukārt likumprojekts Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz, ka apsaimniekotājs, kurš darbojas ražotāju atbildības sistēmā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei (Valsts vides dienestam) iesniedz un uztur spēkā finanšu nodrošinājumu visu atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) samaksas piemērošanas laiku.

Šodien NA, tajā skaitā Saeimas vairākums noraidīja Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” nodošanu turpmākai izskatīšanai Saeimā. Aplūkojot iniciatīvas autoru piedāvāto likumprojektu, redzams, ka no šī regulējuma izriet faktiski tāds pats saistību apjoms, kāds ir laulībai. Iniciatoru mērķis ir mēģinājums dublēt laulības institūtu savu politisko mērķu sasniegšanai. Šīs iniciatīvas mērķis ir degradēt jau tagad likumā noteikto kopdzīves formu – laulību starp vīrieti un sievieti – kā nepilnīgu un novecojušu konceptu. Iniciatīva mēģina izvirzīt viedokli, ka, pieņemot šo likumprojektu, tiks atrisināti kādi līdz šim neatrisināti attiecību jautājumi. Kas, pēc būtības, ir sabiedrības maldināšana.

Šādu pāru (tajā skaitā viendzimuma) kopdzīves reģistrācija, no kuras izriet faktiski tādas pašas tiesības, kā no laulības, nozīmētu nevis kaut kādu “vienlīdzības” nodrošināšanu, bet gan radikālu laulības institūta pārdefinēšanu no valsts puses. Un šī pārdefinēšana savukārt pavērtu ceļu uz laulības institūta iznīcināšanu. Šī iniciatīva ir uzskatāma par kārtējo sociālo eksperimentu, kur sabiedrības izteikts mazākums vēlas savu pasaules redzējumu uzspiest Latvijas sabiedrības vairākumam. Iniciatīvas autoru mērķis ir sabiedrības pārveidošana ar likuma palīdzību, bet šāda mākslīga sabiedrības modifikācija un “uzlabošana” nav pieļaujama.

Ja likumdevējs ievieš tiesību sistēmā viendzimuma pāru kopdzīves reģistrācijas institūtu, tad zūd jebkāds pamats noraidīt poligāmijas (daudzsievības vai daudzvīrības) tiesisko atzīšanu.

Latvijas tiesību sistēma jau garantē vienlīdzīgas tiesības visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas: latviešiem un nelatviešiem, bagātiem un nabagiem, kreiļiem un ar labo roku rakstošiem, homoseksuāļiem un heteroseksuāļiem, utt. Jā, valstij ir pienākums izturēties pret homoseksuāli tieši tāpat, kā pret jebkuru citu pilsoni, bez jebkādas diskriminācijas, – taču no tā nebūt neizriet, ka valstij ir pienākums atbalstīt homoseksuālu dzīvesveidu.

Runājot par to, vai mūsu valsts atbalsta arī viena dzimuma personu kopdzīves reģistrāciju, tā nu ir politiska izšķiršanās. Kad sabiedrība to vēlēsies, tad tā ievēlēs tādu Saeimu, kas būs gatava grozīt Satversmi. Šī Saeima ar šodienas balsojumu ir skaidri paudusi savu nostāju.

Saeimā šodien arī skatījām opozīcijas iesniegtos grozījumus par izmaiņām pensiju likumā un Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam un attiecīgi daļu uzkrātā fondēto pensiju kapitāla pievienot pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam. Esmu pārliecināts, ka mūsu kolēģi no opozīcijas nav tik neinformēti par Saeimas darbu, lai nezinātu, ka identiski grozījumi – iedzīvotāju iniciatīva – jau atrodas Saeimas atbildīgajās komisijās un tiek skatīts. Ir saprotams, ka piesavināties un iesniegt vāji izstrādātus grozījumus sākotnēji var šķist laba doma, bet tomēr diemžēl ne. Nacionālā apvienība šodien balsojumā atturējās – tāpēc, ka uzskatām, ka jautājumu jāizskata kvalitatīvi un jāizstrādā atbilstoši grozījumi, ko arī darīsim.

Un noslēgumā – par 16.martu.

Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā ierosināja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, lai 16. martu noteiktu par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Tā bija un joprojām faktiski ir diena, kurā izrāda godu un cieņu leģionā dienējušajiem latviešu karavīriem, un ap to apvītās kaislības ir skaidrs atspoguļojums mūsu sarežģītajai, daudzviet joprojām līdz galam neizprastajai vēsturei. Ar šo iniciatīvu mēs būtu pavēruši iespēju vēlreiz skaidrot, ko īsti nozīmē 16.marts un kas bija leģionāri, bet diemžēl Saeima šodien noraidīja ieceri 16.martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu. Bet tāpēc jau 16.marts nepazūd no kalendāra – tas ir rīt, un Nacionālās apvienības vārdā aicinu iedzīvotājus iesaistīties pasākumos Rīgā, Lestenē un citviet, un izrādīt cieņu tiem, kuri cīnījās par Latviju.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.