logo

Sakopjam piemiņas vietu Kurzemes cietoksnī pie Dirbām

30.04.2013 Nodaļās

Nacionālā apvienības Jūrmalas nodaļas biedri devās sakopt piemiņas vietu bijušajā Kurzemes cietoksnī pie Dirbām. Tur 1944. gada decembrī latviešu leģionāri izcīnīja vairākas svarīgas uzvaras pār Sarkano armiju un izcēlās ar īpašu varonību.

Izvilkumi no Andra Balcera raksta “III Kurzemes Lielkauja 2012. decembris”, kuri sakrīt ar šīs kaujas dalībnieka NA Jūrmalas nodaļas biedra Olģerta Menteļa atmiņām.

1944.gada 23.decembrī plkst. 9.00 sākās ārkārtīgi spēcīga sarkanarmijas artilērijas sagatavošanas uguns visā 19.divīzijas un vācu 21.gaisa karaspēku divīzijas iecirknī. Sarkanarmieši laida darbā arī kaujas aviāciju – vienlaikus gaisā bija vairāk nekā 500 lidmašīnu. Pēc apmēram divu stundu artilērijas uguns sarkanarmija sāka uzbrukumu, iesaistot veselu tanku korpusu un tiem izdevās pārraut vācu pozīcijas, bet tad tie Dirbu, Rumbiņu rajonā uzdūrās ļoti labi maskētām artilērijas pozīcijām – majora Ozola (8.art.p./III) un majora Insberga (2.art.p./II) divizioni uzsāka uguns kauju ar tankiem, šaujot tiešā tēmējumā. Varenajā tanku un artilēristu divkaujā uzvarēja latviešu artilēristi: kaujas laukā dega 14 sašauti sarkanarmiešu tanki, daudzi tika bojāti un pazuda no kaujas lauka. Pārējie tanki palika respektējamā attālumā, šāva, bet uz priekšu nevirzījās. Šajā kaujā tika sadragātas krievu tanku korpusa divas brigādes. Pateicoties mūsu artilēristu aukstasinībai un prasmei, tika novērsts liktenīgais Sarkanarmijas tanku pārrāvums Ventspils virzienā, kas būtu nozīmējis Kurzemes cietokšņa tūlītēju galu.

24.decembrī ar gaismu krievi turpināja uzbrukumus dažādos frontes iecirkņos. Bieži taktiskie atbalsta punkti gāja no rokas rokā izcīnot mežonīgas tuvcīņas. Sarkanarmiešu skaitliskais pārsvars bija desmitkārtīgs un vairāk, tāpat arī kaujas tehnikas un smago ieroču un munīcijas nodrošinājums bija nesalīdzināmi pārāks. Bet latviešu karavīru sīkstums un varonība ļāva visus uzbrukumus atsist.

Kauju ārkārtīgo smagumu raksturo 25.decembra cīņas Dirbu rajonā – te vltn. Ancāna vadītā t.s. ‘kaujas skolas grupa’ atsitot nepārtrauktus sarkanarmijas uzbrukumus, ar tuvcīņas līdzekļiem iznīcināja 12 krievu tankus. Savukārt, netālu ielenktā 8.art.pulka vltn. Eglāja baterija, kurai bija palicis tikai viens lielgabals – ar to sašāva 4 ienaidnieku tankus. Šajā kaujas vienībā cīnījās arī mūsu Nacionālās apvienības biedrs, leģionārs Oļģerts Mentelis.

Nākošā dienā vltn. Ancāna grupa saņēma atļauju izlauzties no ielenkuma. Sīvajā kaujā no 180 vīriem pie savējiem atgriezās 35, tajā skaitā arī ievainotais vltn. Ancāns. Kritušos un ievainotos izvāca ar triecienlielgabaliem.

26.decembrī sevišķi grūtas cīņas norisinājās ap Rumbām, ko aizstāvēja 19.div.izlūku bataljons majora E.Laumaņa vadībā. Rumbas vairākkārt gāja no rokas rokā, kamēr beidzot palika mūsējās. Šajā vienībā cīnījās Arturs Vīdners no Liepājas.

27.decembra priekšpusdienā kauja no jauna iedegās ar smagumpunktu gar ceļu Tempji – Jāņukrogs. Visi ienaidnieka mēģinājumi izlauzties uz Jāņukrogu arī šai dienā sabruka aizstāvju ugunī.

28.decembrī atkal sevišķi izcēlās 19.izl. btl. Kaut arī noguris un iepriekšējo 2 dienu nemitīgās kaujās cietis zaudējumus, tas smagās tuvcīņās atguva Rumbas un Birzniekus, pirmo punktu pat 2 reizes. Arī 44.k.p. 1.rota vltn. Sūnas vadībā, kas aizstāvēja Bitšķēpus, vārda vistiešākā nozīmē cīnījās līdz pēdējam vīram. Rotai uzbruka 2 ienaidnieku bataljoni. Nelaimīgā kārtā nedarbojās rotas sakaru līdzekļi, un rota bija spiesta cīnīties pilnīgi viena bez jebkāda uguns pabalsta. No smagās tuvcīņas mudžekļa izkļuva tikai 11: vltn. Sūna ar cauršautām krūtīm, ltn. Pētersons ar sadragātu roku un vēl 9 smagi ievainoti vīri.

Roberts Ancāns

Roberts Ancāns dzimis 1919.gada 11.novembrī Latvijā, Ludzas apriņķa Tilžas pagastā. Mācījies brāļu Skrindu pamatskolā un vienu gadu Aglonas ģimnāzijā. Vēlāk turpinājis mācības Kārsavas pilsētas ģimnāzijā, kuru absolvējis 1938.gadā. Tā paša gada rudenī uzsācis studijas Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, tautsaimniecības nodaļā. 1939.gada rudenī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai kļūtu par kara juristu. Šo nodomu izjauc Latvijas okupācija 1940.gadā.1944.gada Ziemassvētku kauju laikā Kurzemes cietoksnī, Ancāna komandētā 19.divīzijas kaujas skola, pie Lestenes stacijas triju dienu ielenkuma kaujās ar kājnieku ieročiem iznīcināja 14 padomju tankus. Par šajā kaujā parādīto varonību Robertu Ancānu 1945.gada janvārī apbalvoja ar vācu armijas augstāko militāro apbalvojumu – Bruņinieka pakāpes dzelzs krustu.

Foto Visi foto

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.