logo

Svarīgi atbalstīt tās skolas, kas nodrošina mācību kvalitāti

26.05.2017 Dainis Locis Pašvaldībās

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek atgādināts par valdības deklarācijā pausto solījumu – pāreju uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā. Tomēr pilnīga pāreja uz latviešu valodu visās Latvijas vispārizglītojošajās skolās līdz 2018. gadam solīta netiek. Šobrīd Latvijā tikai 67% skolēnu ikdienā visu mācību vielu apgūst valsts valodā, kas nav pieņemami, ja tuvākajā laikā vēlamies nodrošināt pāreju uz mācībām latviešu valodā. Rīgā skolēnu skaits, kuri ikdienā mācās latviešu valodā, procentuāli ir vēl mazāks.

Latvijas galvaspilsētā šobrīd ir 100 pašvaldības finansētas skolas, kurās mācās vairāk nekā 65 tūkstoši skolēnu. 56 skolās mācības notiek latviešu valodā, bet 44 skolās mācības notiek kādā citā valodā, pārsvarā krievu valodā. Lai gan Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka skolās, kurās mācības notiek krievu valodā, eksāmenu rezultāti ir zemāki nekā latviešu skolās, gandrīz pusē Rīgas skolu mācības joprojām nenotiek valsts valodā.

2015./2016. mācību gadā vidējais krievu skolu visu eksāmenu rezultāts Rīgā bija 52,6%, bet vidējais latviešu skolu visu eksāmenu rezultāts bija 64,1%. Nesen veiktais “Jāņa Sētas” pētījums liecina, ka 2015./2016. mācību gadā Latvijā ar rezultātu vidēji zem 30% eksāmenus nokārtojuši 46 skolu absolventi, šajās zemākās kvalitātes skolās mācījušies 23% no visiem 12.klašu skolēniem. Rīgā ir septiņas šādas skolas – 15., 29., 53., 54., 61., 65. un 92. vidusskola. Turklāt šīs visas ir skolas, kurās mācības notiek krievu valodā.

Skolās, kur skolēni eksāmenu rezultāti sasniedz 70 un vairāk procentus no iespējamā vērtējuma, mācās tikai 8% no visiem 12. klašu skolēniem. Šādas skolas valstī ir vien septiņas, sešas no tām atrodas Rīgā un tajās visās mācības notiek latviešu valodā – Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāzija, kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Franču licejs un Centra humanitārā vidusskola.

Interesants ir arī fakts, ka skolās, kurās eksāmenu rezultāti ir vidēji zem 30%, pārsvarā ir arī mazs skolēnu skaits, kaut gan skolas telpu platība piemērota lielākam skaitam bērnu. Šajās skolās vidēji uz vienu skolēnu ir pieejami 11,3 m2, bet Rīgas 53.vidusskolā pat 17,87 m2 uz vienu skolēnu. Tajā pašā laikā skolas, kurās eksāmenu rezultāti ir vidēji 70% un vairāk, ir pārpildītas. Šajās skolās vidēji uz vienu skolēnu pieejami 8 m2, bet Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā vien 5,6 m2 uz vienu skolēnu.

izglitiba-riga-kvalitate-kvadratmetri-2010-2017

Rīgā skolas, kurās eksāmenu rezultāti ir visaugstākie, pārsvarā koncentrējušās pilsētas centrā, savukārt mikrorajonu skolās kvalitāte lielākoties krītas. Iespējamais risinājums izglītības kvalitātes celšanai apkaimēs varētu būt šo skolu filiāļu veidošana mikrorajonos. Tādā veidā tiktu nodrošināta pieejamo ēku izmantošana, kā arī iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību ārpus centra robežām. Tajā pašā laikā centra skolas iegūtu papildu sporta laukumus filiālēs, kurus varētu izmantot arī to skolu audzēkņi, kuriem šobrīd ne vienmēr ir pieejami kvalitatīva iespēja nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

Šobrīd ļoti svarīgi ir atbalstīt tās skolas, kas nodrošina paaugstinātu mācību kvalitāti, kā arī veicināt izglītības kvalitātes uzlabošanos citās Rīgas skolās. Lai risinātu izglītības kvalitātes jautājumus Rīgā, īpaša uzmanība jāpievērš pirmskolas izglītības iestādēm, kurās pāreja uz mācībām latviešu valodā ir sevišķi būtiska, jo tā nodrošinātu bērnu izpratni par valodu pirms skolas gaitu uzsākšanas.

Šobrīd Rīgā katastrofāli trūkst tādu bērnudārzu, kuros mācības notiek latviešu valodā. Vidējais rindas garums uz latviešu plūsmas bērnudārzu Rīgā ir 537 bērni, savukārt uz mazākumtautību (krievu) plūsmas bērnudārzu – 238 bērni. Latviešu bērniem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt latviešu grupas krievu bērnudārzos, tomēr arī tajās pārsvarā mācās krievu bērni, līdz ar to latviešu bērni ikdienas komunikācijā ir spiesti sarunāties krieviski.

No 2016. gada 1.jūnija Rīgas dome finansē rīdzinieku privāto auklīšu pakalpojumus, katru mēnesi izmaksājot 116 eiro. Daudzi vecāki nevar atļauties papildu izdevumus, lai algotu auklīti, bet Rīgas domes finansējums ir 3,3 reizes mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga, tāpēc pilnībā atalgot pilnas slodzes aukli tikai ar pašvaldības finansējumu nav iespējams.

Tāpat nav skaidrs, kāda ir piedāvāto auklīšu kvalifikācija. Rīgas pašvaldības policija vairākkārt ir informējusi par personām, kuras bērnus pieskata neadekvātā stāvoklī. Piemēram, 8.martā pašvaldības policija aizturējusi pamatīgā reibumā esošu aukli ar bērnu. Ņemot vērā rindu garumu un auklīšu nepieejamību, vecāki nereti ir spiesti maksāt par auklīti no savas kabatas vai sūtīt bērnu krievu plūsmas dārziņā.

Šobrīd būtu nepieciešams izvērtēts un izstrādāts Rīgas izglītības iestāžu tīkla reformu plāns, kas ļautu pašvaldības līdzekļus prioritāri novirzīt tām izglītības iestādēm, kuras realizē izglītību valsts valodā, kā arī tām mazākumtautību izglītības iestādēm, kas būtu gatavas pilnīgi pāriet uz mācībām valsts valodā.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.