Saziņai ar mums

[email protected]

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa 77 dienas


Gaidis Bērziņš 11. Saeimas sākumā sāka strādāt un arī noslēdza šīs Saeimas pilnvaru laiku kā tieslietu ministrs. Šoreiz vadot Tieslietu ministrijas darbu 77 dienas.

Tieslietu ministram 77 dienās kopā ar profesionālajiem un lieliskajiem Tieslietu ministrijas kolēģiem ir izdevies sekmīgi turpināt jau iesāktos un plānotos pasākumus tiesu noslodzes izlīdzināšanā, ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizēšanā, maksātnespējas procesa uzraudzības jautājumu risināšanā, kā arī būtisks akcents likts uz ģimenes vērtību stiprināšanu tiesību sistēmā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

Gaidis Bērziņš izsaka pateicību par kopīgo produktīvo darbu visai Tieslietu ministrijas saimei un vēlas atzīmēt 11 nozarei būtiskas tēmas, kuras šajā laika posmā no 21.augusta līdz 5.novembrim ir bijušas tieslietu ministra darba kārtībā.

1. Tiesu sistēmas reforma un tiesu darba efektivizācija:

– izstrādāti normatīvie akti, kas noslēdz pāreju uz tīro tiesu instanču sistēmu krimināllietās, kā arī izstrādāti normatīvie akti, kas aptur jaunu lietu pieplūdumu Augstākās tiesas Civillietu palātai, radot priekšnosacījumus tās darbības izbeigšanai ar 2015. gada 31. decembri. Grozījumi likumā „Par tiesu varu” un Civilprocesa likumā ir pieņemti Saeimā galīgajā lasījumā 2014. gada 30. oktobrī.

– turpināts darbs, lai nodrošinātu tiesu teritoriju apvienošanu. Tiesu sistēmas reformas ietvaros paredzēts pārskatīt tiesu darbības teritorijas, lai nodrošinātu tiesu kompetenču pārdales civillietās (tīrās tiesu instances) īstenošanu. Ministru kabinets ir atbalstījis pakāpenisku tiesu teritoriju apvienošanu. Saeimas 2014. gada 30. oktobra plenārsēdē galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas paredz Siguldas tiesas pievienošanu Rīgas rajona tiesai un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pievienošanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

– turpināts darbs pie vienota pārsūdzības modeļa attiecībā uz tiesu varai piederīgo profesiju disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem izstrādes. Tiek izstrādāti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, Latvijas Republikas Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, lai paredzētu vienotu apelācijas instanci tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārkomisiju un par disciplinārlietu izskatīšanu atbildīgo amatpersonu un institūciju lēmumu pārsūdzībai, kā arī paredzētu tiesības atsevišķos gadījumos lēmumu pārsūdzēt arī lietas ierosinātājam.

– turpināts darbs, lai veicinātu tiesnešu neatkarības stiprināšanu tiesnešu karjeras jautājumu noteikšanā. Lai stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību, tādējādi mazinot politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešu karjeras (tai skaitā, tiesnešu izvirzīšanas, iecelšanas, apstiprināšanas un pārcelšanas amatā) jautājumiem, ir izstrādāti un iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā grozījumi likumā „Par tiesu varu”, paplašinot Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanās kārtībā, un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka, vai zemāka līmeņa tiesā, rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā, tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību satura saskaņošanā.

– Ņemot vērā ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda sniegtās finansiālā atbalsta iespējas, izstrādāts politikas piedāvājums piešķirto investīciju apguvei, kas kopdarbībā ar uzlabojumiem apmācību organizācijā sniegtu ievērojamu ieguldījumu  tiesu un tiesu varai piederīgo profesiju amatpersonu profesionālās kvalifikācijas celšanā.

– Pieņemts jauns regulējums, kas nodrošina tiesisku un efektīvu strīdu ārpus tiesas risināšanu, atslogojot vispārējās jurisdikcijas tiesas:

– šī gada 11. septembrī pieņemts Šķīrējtiesu likums (stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī);

– šī gada 22. maijā pieņemts Mediācijas likums (stājās spēkā 2014. gada 18. jūnijā).

2. Cietumu infrastruktūras attīstība un kriminālsodu izpildes efektivizācija:

– turpināts darbs, lai nodrošinātu jaunā cietuma projektēšanas uzsākšanu ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru noslēgtā līguma ietvaros. Sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru turpināts aktīvs darbs pie jaunā cietuma projektēšanas iepirkuma dokumentācijas izstrādes. Tiek plānots, ka jaunā cietuma projektēšanas iepirkumu INĪA izsludinās 2014. gada nogalē.

– pabeigts darbs pie normatīvo aktu virzības, lai nodrošinātu elektroniskās uzraudzības ieviešanu. 2014. gada 2. un 16. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likums, kas izstrādāti elektroniskās uzraudzības ieviešanai. Vienlaikus ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu, minētie likumi paredz nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas reformēšanu, Valsts probācijas dienesta uzraudzības satura reformēšanu, kā arī atbilstošus pārkārtojumus ieslodzījuma vietu ikdienā.

– turpināts darbs resocializācijas politikas izstrādei vidējam termiņam, tai skaitā izveidot valsts atbalsta sistēmu personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, lai integrētu šīs personas darba tirgū.

– kriminālsodu izpildes jomā turpināta Olaines Atkarīgo centra izveide, izveidojot sistēmu ieslodzīto personu atkarību problēmu risināšanai.

3. Maksātnespējas tiesiskā regulējuma pilnveide:

– Pabeigts apjomīgs darbs pie maksātnespējas tiesiskā regulējuma pilnveides. Grozījumi Maksātnespējas likumā 2014. gada 25. septembrī Saeimas plenārsēdē apstiprināts trešajā – galīgajā lasījumā. Pamatā grozījumi vērsti uz to, lai novērstu praksē konstatētās problēmas, kas saistītas ar Maksātnespējas likuma piemērošanu, tāpat mērķis ir padarīt regulējumu skaidrāku un vieglāk pieejamu. Grozījumi paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība.

– Turpināts darbs pie maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformas un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveides, kā arī, lai nodotu Maksātnespējas administrācijai kompetenci administratīvo sodu piemērošanai maksātnespējas jomā.

4. Civilprocesa efektivizācija:

– turpināts darbs pie advokāta lomu civilprocesā stiprināšanas, lai veidotu optimāli funkcionējošu un sabiedrībai augsti lietderīgu tiesas procesa modeli, kas nodrošinātu kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi.

– Civillikuma Ģimenes tiesību modernizācijas ietvaros turpināta grozījumu virzība Civilprocesa likumā, Civillikumā un saistītajos likumos, lai pilnveidotu to lietu izskatīšanas kārtību tiesā, kuras izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, kā arī noteiktu minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtību.

– Saeima ir veikusi vairākus grozījumus Civilprocesa likumā, 2014. gada 30. oktobrī pieņemot grozījumus Civilprocesa likumā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, kas skar aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās apliecību izveidi, jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kā arī grozījumus, kas maina Latvijas tiesu sadarbības kārtību tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanā ES dalībvalstu starpā, kā arī 2014. gada 11. septembrī pieņemot grozījumus Civilprocesa likuma prasības nodrošinājuma regulējumā, lai novērstu atšķirības tiesu praksē, interpretējot un piemērojot prasības nodrošinājuma regulējuma normas.

5. Turpināts darbs pie jaunās administratīvo sodu sistēmas ieviešanas.

6. Ģimenes kā vērtības nostiprināšana Latvijas tiesību sistēmā:

– Ar mērķi nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, kā arī veicinātu atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi, Saeimā galīgajā lasījumā 2014. gada 30. oktobrī ir pieņemti Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz nosacījumus uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanai.

7. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana:

– turpināts darbs pie Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu projekta virzības apstiprināšanai.

– turpināts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām.

– turpināts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes dalītā īpašuma izbeigšanai un apbūves tiesību institūta ieviešanai (piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas likumprojekta izstrāde un likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” virzība Saeimā (2014. gada 2. oktobrī pieņemts Saeimā otrajā lasījumā), kas paredz Latvijas tiesību sistēmā ieviest apbūves tiesību institūtu, nosakot apbūves tiesību statusu, apbūves tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, apbūves tiesību atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām).

– turpināts darbs pie vienota elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā ar mērķi maksimāli samazināt negodprātīgo izsoles dalībnieku iespējas ietekmēt izsoles gaitu un veidot godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū, kā arī vienkāršot izsoles procesu un samazināt ar izsoles organizēšanu saistītās izmaksas un izsoles procesu padarīt pieejamāku.

– 2014. gada 15. oktobrī Tieslietu ministrijas vadītā Latvijas delegācija OECD Korporatīvās pārvaldības komitejā aizstāvēja OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas sagatavoto Latvijas novērtējuma ziņojumu korporatīvās pārvaldības jomā, kas tika gatavots pēc pavasarī sagatavotā Latvijas pašnovērtējuma ziņojuma un OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas pārstāvju izpētes misijas vizītes 2014. gada jūlijā.

8. Korupcijas apkarošana un novēršana

Korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā turpināts aktīvi piedalīties OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas darbā. Ministru kabinets 2014. gada 2. septembrī izskatīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas 1. fāzes novērtējuma ziņojumu, kura ietvaros tika izvērtēta Latvijas tiesību aktu atbilstība OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos prasībām, un darba grupas izteiktajām rekomendācijām un to izpildi, kas paredz konkrētus pasākumus minēto rekomendāciju izpildei.

9. Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekts

Turpināts darbs pie cietušo aizsardzības politikas attīstības un pilnveidošanas, izstrādājot Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojektu, lai ieviestu jaunus cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumus un cīnītos ar vardarbības cēloņiem, tādējādi veicinot vardarbības mazināšanos sabiedrībā, kā arī turpinot kriminālprocesuālā regulējuma modernizāciju attiecībā uz cietušo tiesību aizsardzību.

10. Valsts valodas politikas uzraudzība

Turpināts darbs pie priekšlikumu izstrādes par prioritārajiem pasākumiem valsts valodas politikas uzraudzības stiprināšanā un latviešu valodas lietojuma paplašināšanā.

11.  Likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšana

Ministru kabinetā 26. augustā apstiprināti Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai, kuri tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2012. gada 12. decembra rīkojumu Nr.7 „Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”, kas paredzēja uzdevumu Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.