logo

Apkopojums par tieslietu ministres Baibas Brokas paveikto (2)

06.08.2014 Inese Auniņa Valdībā

Baiba Broka

1. Darbs narkotiku apkarošanas jomā

  1. 25.martā pēc tieslietu ministres iniciatīvas atjaunota Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes darbība.
  2. Aprīlī un maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas to papildina ar pantu par jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu; Krimināllikums arī noteikta atbildība par pamudināšanu lietot jaunas psihoaktīvas vielas, telpu nodošanu šo vielu lietošanai, kā arī par jaunu psihoaktīvu vielu ievadīšanu citai personai pret šīs personas gribu vai viņai nezinot.
  3. Ministre piedalījās ECAD („Eiropas pilsētas pret narkotikām”) gadskārtējā konferencē (konference apmeklēta pēc personiska ielūguma pēc tam, kad, darbojoties Rīgas Dome, pēc B.Brokas iniciatīvas tika atjaunota Rīgas darbība šajā organizācijā);

2. Kriminālatbildības pastiprināšana par dzimumnoziegumiem

  1. 15.maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem ieviesta EP un Padomes direktīva par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, būtiski pastiprinot atbildību par dažāda veida dzimumnoziegumiem.
  2. Kriminālprocesa likumā noteiktas no vardarbības cietušo nepilngadīgo pratināšanas īpatnības, kā arī priekšrocība tādiem kriminālprocesiem, kas saistīti ar vardarbību pret nepilngadīgu personu.

3. Kriminālatbildības noteikšana par PSRS vai nacistiskās Vācijas izdarīto noziegumu publisku slavināšanu

15.maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

4. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu pielietošanas regulējuma pilnveidošana

25.jūnijā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar vairāku tiesību ierobežojumu atcelšanu personām, pret kurām notiek process par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kā arī regulē termiņu, uz kādu personu var ievietot ārstniecības iestādē.

5. Dalītā īpašuma jautājuma sakārtošana

  1. 19.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas risina vairākas ar piespiedu dalīto īpašumu saistītās problēmas gadījumos, kad privatizēta dzīvojamā māja atrodas uz privātpersonai piederošas zemes. Grozījumi nosaka, ka turpmāk dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem būs tiesības ierosināt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, kā arī paredz atteikties no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākuma kompensēt zemes īpašniekam maksājumu par nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
  2. Turpinās darbs pie likumprojekta izstrādes par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu.
  3. Tiek izstrādāti grozījumi Civillikumā, kas reglamentēs apbūves tiesību institūtu. Tas noteiks apbūves tiesību statusu, apbūves tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, apbūves tiesību atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām u.c.

6. Rūpnieciskā īpašuma likumprojektu paketes izstrāde

14.jūlijā Saeimā 1.lasījumā pieņemts Rūpnieciskā īpašuma likums un ar to saistītie likumprojekti. To mērķis – veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību; tas paredz procedūras un tiesiskās attiecības, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju patentu valdē; reglamentē Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes darbības un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskos pamatus.

7. Uzturlīdzekļu piedziņas veicināšana

Izskatīšanai Saeimā iesniegti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas reglamentē nosacījumus uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanai; mērķis – bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšana un atbildīga un godprātīga saistību izpilde no vecāku puses.

8. Vardarbības ierobežošana ģimenēs

31. martā spēkā stājās grozījumi vairākos likumos, kas paredz iespēju no vardarbības cietušai personai civilprocesuālajā kārtībā vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Šajā laika posmā šo iespēju izmantojušas jau vairāk nekā 55 personas.

9. Administratīvo pārkāpumu procesa likuma izstrādāšana

Izskatīšanai Saeimā iesniegts likumprojekts „Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, kas administratīvās atbildības regulējumu padarīs vieglāk uztveramu un piemērojamu. Līdz ar jaunā regulējuma ieviešanu tiks sakārtota administratīvo sodu sistēma, nodrošināta vieglāka orientēšanās pārkāpumos un sodos, vienlaikus radot pamatu ātrākam un efektīvākam administratīvo sodu piemērošanas procesam.

10. Mediācijas likuma pieņemšana

18.jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, kura mērķis – sekmēt strīdu risināšanu pārrunu ceļā un veicināt puses uzņemties atbildību par sava konflikta risināšanu. Meditācija pēc tiesas ieteikuma stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra. 5.augustā MK sēdē plānots izskatīt noteikumu projektu par sertificētu mediatoru institūtu.

11. Šķīrējtiesu darbības regulējums

Izskatīšanai 3.lasījumā sagatavots Šķīrējtiesu likums, tajā noteikta jurista kvalifikācijas prasība šķīrējtiesnesim un ieviests obligāts
šķīrējtiesnešu saraksts. Veikti arī atbilstoši grozījumi Civilprocesa likumā, kuru mērķis – nodrošināt esošo šķīrējtiesu darbības kvalitāti un aktualizēt šķīrējtiesu sarakstu.

12. Maksātnespējas procesa efektivizācija

  1. Sagatavoti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz stiprināt kreditoru aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā; precizē normas attiecībā uz parādnieka pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un saistībā ar juridiskas personas maksātnespējas procesa depozītu un risina jautājumu par nodrošināto kreditoru tiesību realizēšanu. Iesniegti priekšlikumi attiecībā uz galvojuma institūtu un fizisko personu saistību dzēšanu.
  2. 3.jūlijā 1.lasījumā pieņemti atsevišķā likumprojektā izdalītie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas administratoru profesijas reformu un galvenokārt attieksies uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu; paredzēts arī pastiprināt administratoru atbildību.

13. AS „Liepājas metalurgs” darbinieku prasījumi

Maija beigās Maksātnespējas administrācijā pabeigts darbs pie maksātnespējīgās AS „Liepājas metalurgs” darbinieku prasījumu apmierināšanas (tā ir līdz šim visapjomīgākā darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra – segti 1829 prasījumi 1,2 miljonu eiro apmērā).

14. E-izsoļu darbības regulējuma izstrāde

Sagatavots informatīvais ziņojums par elektronisko izsoļu ieviešanas iespējām spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā, kurā atspoguļoti iespējamie risinājumi to ieviešanai un aprēķināts aptuvenais tam nepieciešamais finansējums. Elektronisko izsoļu organizēšana veicinās godīgas konkurences nodrošināšanu, vienkāršos izsoles procesu un padarīs to pieejamāku un ekonomiskāku.

15. Grozījumi Komerclikumā un komercķīlu regulējumā

  1. Janvārī Saeimā pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas kapitālsabiedrībām paredz tiesības izmaksāt ārkārtas dividendes, tostarp arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, vienlaikus nosakot pienākumu veikt noteiktus pasākumus trešo personu interešu aizsardzībai.
  2. 12.jūnijā Saeimā pieņemti grozījumi vairākos likumprojektos, kas pilnveido komercķīlu regulējumu. Tie paplašina reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu, ievieš elektronisku komercķīlu reģistrēšanas sistēmu, konkretizē komercķīlas izlietošanas regulējumu u.c. jautājumus.

16. Mantojuma tiesību modernizācija

18.maijā pieņemti grozījumi vairākos likumos saistībā ar Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju, paredzot izmaiņas testamenta formas jautājumos, vienkāršojot mantojuma aizgādnības nodibināšanas regulējumu u.c.

17. Ģimenes tiesību modernizācija

4.februārī MK apstiprinājis likumprojektu paketi, kuru mērķis ir noslēgt Ģimenes tiesību daļas modernizācijas 2.posmu. Tie paredz pilnveidot to lietu izskatīšanas kārtību tiesās, kas skar bērnus, it īpaši viņu aizgādības vai saskarsmes tiesības; kā arī nosaka šo lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildes kārtību.

18. Pasākumi valsts valodas stiprināšanai

  1. Iesniegšanai MK sagatavoti grozījumi noteikumos par valodu lietošanu informācijā; tie noteiks precīzāku svešvalodu lietošanas kārtību sabiedrībai paredzētajā informācijā, kuru sniedz publiskās vietās.
  2. 7.janvārī MK atbalstīti grozījumi „Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”. Noteikumos iekļauto profesiju valsts valodas zināšanu apjoms pielīdzināts noteiktu profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā saskaras ar klientiem vai valsts kontrolējošo institūciju darbiniekiem.
  3. Veikti priekšdarbi sabiedrisko (brīvprātīgo) valsts valodas inspektoru institūta izveidošanai.
  4. Turpinās grozījumu sagatavošana par administratīvajiem pārkāpumiem valsts valodas jomā.
  5. Veiktas 2327 pārbaudes, izskatītas 502 sūdzības, pie administratīvās atbildības sauktas 443 personas.

19. Jaunu ieslodzījuma vietu būvniecība

Esošā Latvijas cietumu infrastruktūra ir novecojusi, soda izciešanas apstākļi rada pamatu ieslodzīto sūdzībām dažāda līmeņa tiesās, nav iespējams pilnā apjomā īstenot notiesāto resocializāciju. Latvija gadiem ilgi saņēmusi starptautisko cilvēktiesību kontroles organizāciju kritiku par soda izciešanas apstākļiem cietumos. Tāpēc 22.jūlijā MK pieņēma lēmumu par jauna cietuma būvniecību Liepājā, bet TM un Liepājas dome parakstīja nodomu protokolu par sadarbību tā būvniecībā.

20. Medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošana ieslodzījuma vietās

Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem veikta IeVP iekšējo procedūru sakārtošana un problēmas risināšana par Latvijas Cietumu slimnīcas darbības attīstīšanu (nolemts slimnīcā atvērt jaunu nodaļu).

21. Olaines atkarību centra būvniecība

Martā izsludināti iepirkumi ēku demontāžai un jauna korpusa projektēšanai un būvēšanai. Projekta īstenošanas gaitā tiks izveidots jauns cietuma bloks (200 vietas) ar īpaši izstrādātu jaunu ārstēšanas un resocializācijas sistēmu ieslodzītajiem ar atkarības problēmām, kas līdz šim Latvijas ieslodzījuma vietās nebija pieejams.

22. Ieslodzīto elektroniskā uzraudzības ieviešana

1.jūlijā MK apstiprināti grozījumi vairākos likumprojektos, kas paredz ieviest elektronisko uzraudzību kā intensīvas kontroles pasākumu nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā. To noteiks tiesa ar mērķi ierobežot notiesātā brīvu pārvietošanos un tā īstenošanai notiesātā ķermenim piestiprinās elektronisku ierīci, kas ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Elektronisko uzraudzību varēs noteikt uz laiku līdz 12 mēnešiem.

23. Pasākumi tiesu efektivizācijas nodrošināšanai

  1. 5.augustā MK plānots skatīt informatīvo ziņojumu par tiesu darbības teritoriju izmaiņām; mērķis – risināt nevienmērīgas tiesu noslodzes, lietu izskatīšanas termiņu, nepietiekamo tiesnešu skaita un lietu sadales nejaušības principa nostiprināšanas jautājumus. Secināts, ka tiesu darba optimizācijai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Pakāpeniski tiktu radīta sistēma, kas apgabaltiesas ietvaros izlīdzinātu rajonu tiesu slodzi un lietu izskatīšanas termiņus, un slodzi un lietu izskatīšanas termiņus starp pārējām apgabaltiesām.
  2. Tiek turpināta tiesu kompetenču pārdale civillietās; jau uzsākta apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām šobrīd piekritīgo lietu nodošana rajona tiesām (piemēram, mantiskās prasības neatkarīgi no prasības summas).
  3. Kopš aprīļa visās tiesās nodrošināta fiziskā apsardze; no ieekonomētajiem līdzekļiem plānots īstenot pilotprojektu drošības tehnoloģiju ieviešanā atsevišķās tiesās (metāla detektori, videonovērošana, virpuļdurvis, caurlaižu režīms, ieroču uzglabāšanas vietas izveidošana.
  4. Ieviests zvērinātu advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs, kas savienots ar tiesas sēžu kalendāru un dod iespēju tiesnesim pārbaudīt konkrētā advokāta pieejamību tiesas sēdei plānotajā laikā, nepieciešamības gadījumā savlaicīgi koriģēt tiesas sēdes plānoto datumu. Tiesas sēžu kalendārā veiktā tiesas atzīme par tiesas sēdes datumu un laiku ir saistoša citai tiesai, plānojot lietu izskatīšanai. Nākotnē plānots ieviest pēc līdzīga principa funkcionējošu prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru.

24. Jauni tiesneši, notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

Ministre piedalījusies 7 jaunu tiesnešu zvērestu nodošanā un pieņēmusi 3 zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu un 2 notāru palīgu zvērestus.

25. Disciplinārlietas

  1. Pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātas 11 disciplinārlietas (4 gadījumos ministre pieņēmusi lēmumu atcelt no amata).
  2. Pret tiesnešiem ierosinātas 5 disciplinārlietas (1 gadījumā – amatalgas samazināšana, 1 – rājiens, 1 – piezīme).

26. Vienotas disciplinārās atbildības regulējuma izstrāde

Sagatavoti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, grozījumi Advokatūras likumā, grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, grozījumi Notariāta likumā un grozījumi Prokuratūras likumā, kas paredz izveidot vienotu apelācijas instanci tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārkomisiju un par disciplinārlietu izskatīšanu atbildīgo amatpersonu un institūciju lēmumu pārsūdzībai.

27. Starptautiskās aktivitātes

  1. Darba tikšanās ar ES tiesas un Starptautiskās krimināltiesas tiesnešiem, Eurojust (ES aģentūra krimināltiesiskajai sadarbībai) prezidenti Mišelu Koninksu un Europol pārstāvjiem, Igaunijas tieslietu ministru Hanno Pevkuru (tieslietu jomas aktualitātes, gatavošanās prezidentūrai), Lietuvas tieslietu ministru Jozu Bernatoni (ES aktualitātes tieslietu jomā, savstarpējā sadarbība), Itālijas tieslietu ministru Andrea Orlando (gatavošanās prezidentūrai), Pamattiesību aģentūras direktoru Mortenu Kjerumu (tieslietu un iekšlietu nākotne ES).
  2. Dalība OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas sanāksmē un Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojuma prezentēšana; dalība UNIDROIT (Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta) Vadības padomes 93.sesijā par starptautisko komerctiesību principiem (B.Broka atkārtoti pārvēlēta UNIDROIT padomē); dalība „Rule of Law” konferencē Somijā (Eiropas tiesiskuma telpas un pamattiesību attīstība nākotnē); advokātu biroja „Varul” konferencē ‘tiesības un ekonomika mūsdienu mainīgajā pasaulē” (Latvijas tieslietu jomas ietekme uz ekonomiskās vides attīstību).
  3. “Eurojust” prezidentes M.Koninksas vizīte Latvijā pēc tieslietu ministres B.Brokas ielūguma; mērķis – pārrunāt aktuālos jautājumus Latvijas institūciju un “Eurojust” savstarpējās sadarbības ietvaros, kā arī Eiropas Prokurora biroja izveidi.

28. Gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē

  1. Apstiprināta trio prezidentūru partnervalstu programma (iezīmēti arī tieslietu jomā veicamie pasākumi un uzdevumi).
  2. Pabeigta ministrijas prezidentūrā iesaistīto darbinieku saturiskā apmācība, apzināts personāls, kas tiks tieši iesaistīts prezidentūras norisē un sadalītas kompetences.
  3. Provizoriskās prioritātes – darbs pie Eiropas prokurora biroja izveides un Eurojust reformas; uzņēmējdarbības vides sakārtošana un attīstība ar tieslietu jomas pasākumiem (ES maksātnespējas regulējums; maza apmēra prasību pārrobežu regulējuma modernizācija; Eiropas Vienotā tirdzniecības tiesību regulējuma un krimināltiesiskā regulējuma cīņā ar tirgus manipulācijām pabeigšana); aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālo tiesību paketes pabeigšana; ES tieslietu jomas attīstības plānošana.

29. Pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD)

  1. 6.martā Saeima pieņēma likumu „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”; 30.maijā likums stājies spēkā.
  2. Jūnijā OECD darba grupas sanāksmē pieņemts Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojums, oktobrī sāksies 2.fāzes novērtējums.
  3. Jūnijā OECD iesniegts Latvijas pašnovērtējuma ziņojums korporatīvās pārvaldības jautājumos; jūlijā OECD pārstāvji Rīgā tikās ar Latvijas iestāžu un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī ekspertiem.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Zigmārs Ungurs

    13.08.2014 20:30

    Piedodiet, tas viss ir pupu mizas. Mēs visi zinām, ka Latvijas tiesu sistēma ir caurcaurēm satrunējusi, korumpēta, impotenta. Tad nevajag šīs pupu mizas! Vajag ķerties ļaunumam pie pašām saknēm - jāpārstartē visa tiesu sistēma? Jārosina, ka tiesnešus ievēl, nevis tos ieceļ spalvainas rokas uz mūžu! Utt.. Tas viens. Otrkārt, vai tiešām partija nevar noskaidrot konkrētos iemeslus jeb aizbildinājumus, kāpēc Brokai nedeva pielaidi valsts noslēpumam? Ja nepamatoti, to vajadzēja izpētīt par katru cenu un atmaskot kā konkurtu negodīgu spēli. Ja pamatoti, tad fui pašai Brokai. Man kā ierindas biedram ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, neskaidru nostādņu, nesaprotamas rīcības. Kopš parādījās TB/LNNK, pēc tam VL, es par viņiem vien esmu balsojis. Tieši tāpēc es gribu NA pozīcijas definēšanu. Kaut vai Ukrainas okupācijas jautājumā. Kāpēc, kopš Krievijas iebrukuma Krimā, no NA puses publiskajā telpā ir pilnīgs klusums? Vienotība situāciju izmanto bez kautrēšanās un ļoti daudz iegūst. Bet NA klusē. Kāpēc? Vai tas jāsaprot, ka klusuciešot atbalsta Ukrainas okupāciju?

  • Arnolds Lāns

    10.08.2014 18:15

    wau :), bet kur tieši Brokas nopelni? Tas, ka ar Gaidi Bēziņu vienā kursā mācījās?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.