logo

TM: Nav iemesla parakstīt Satversmei neatbilstošo Stambulas konvenciju

06.05.2016 Ziņu aģentūra LETA Latvijā

Dzintars Rasnačs

No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei, teikts juridiskajā analīzē par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju, kuru veica Ingas Kačevskas birojs. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar minēto biroju slēdza Tieslietu ministrija (TM).

Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija “klaji ignorē” gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Tāpat TM algotie juristi apgalvo, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas – radikālā feminisma – idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.

“Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā -, “a priori” padarot vīriešu diskrimināciju – tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma – par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata,” pausts vienā no analīzes tēzēm.

Advokātes biroja analīzē arī skaidrots, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei. “Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu. Vienpusējās deklarācijas iesniegšana, kā to izdarīja Polija un Lietuva, juridiski stabilas garantijas nesniedz. Pašreiz nav arī zināms, kā šīs deklarācijas praksē ietekmēs konvencijas piemērošanu Lietuvā un Polijā, kā arī to attiecībās ar pārējām konvencijas dalībvalstīm,” rakstīts juridiskajā analīzē.

Šajā analīzē arī skaidrots, ka “gender” jeb dzimte vienlīdzības “de jure” un “de facto” ieviešana, visdrīzāk, sasniegs tieši pretēju efektu, proti, vardarbība pret sievietēm tikai palielināsies, sievietes jutīsies daudz apdraudētākas, turklāt – visā Eiropā. Tāpat tiek norādīts, ka “Stambulas konvencijas izstrādātāji pat nav centušies noskaidrot patiesos vardarbības pret sievietēm cēloņus”.

Tāpat tiek pausts, ka gadījumā, ja Latvija caur Stambulas konvenciju būs spiesta pārņemt savā tiesību sistēmā vēl nepazīstamu tiesību jēdzienu – “gender” jeb sociālo dzimumu (dzimti) -, tad jēdzieni sieviete un vīrietis līdzās bioloģiskajai izpratnei iegūs arī sociālā konstrukta izpratni. Un tas nozīmē, ka pašsaprotami jēdzieni sieviete un vīrietis vairs nebūs pašsaprotami un varēs tikt iztulkoti arī sociālā dzimuma (dzimtes) izpratnē.

“Ja jau par sievieti un vīrieti cilvēks varēs sociāli justies, nebūdams bioloģiski sieviete vai vīrietis, tad Satversmes 110.pants, nemainot tā redakciju, nākotnē pavērs iespējas viendzimuma laulībām, proti, divi bioloģiskā dzimuma vīrieši varēs noslēgt laulību, ja viens no viņiem sociāli jutīsies kā vīrietis, bet otrs – kā sieviete,” tā skaidrots analīzē.

Stambulas konvenciju no Eiropas Savienības valstīm bez Latvijas vēl nav parakstījusi tikai Čehija.

Iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.

Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības, teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību.

 

Ziņu aģentūra LETA

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.