logo

Uz lāpu gājienu 18. novembrī cer pulcināt vairāk nekā 10 000 dalībnieku

15.11.2013 Ģirts Vikmanis Latvijā

Lāpu gājiens

“Latviju nevar izcīnīt vienreiz, tā jāizcīna ikreiz no jauna. Mēs katrs lāpu gājienā ejam, lai parādītu, ka esam gatavi pat visikdienišķākajās lietās cīnīties un būt kopā ar Latviju,” teic Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Šo tradīciju 2003. gada 18. novembrī aizsāka apvienība “Visu Latvijai”, un šogad lāpu gājiens notiks jau vienpadsmito reizi. Gājiena dalībnieki, dziedot patriotiskas dziesmas, izstaigās ceļu no Kārļa Ulmaņa pieminekļa, gar 11. novembra krastmalu, cauri Vecrīgai, līdz Brīvības piemineklim.

Sveiciens Latvijas dzimšanas dienā

“Uguns lāpu gājienā simbolizē degsmi par Latviju. Tai ir simboliska nozīme, un katrs, kas to nes, rada uguns parādi, un gājiena dalībnieks var sajust lielāku “Es” nekā ikdienā,” savās domās par lāpu gājienu dalās R. Dzintars. Pērn lāpu gājiens pulcēja ap 10 000 dažādu paaudžu dalībnieku no visiem Latvijas novadiem, un arī šogad, Latvijas 95. dzimšanas dienā, R. Dzintars cer sagaidīt iespaidīgu gājiena dalībnieku skaitu. Gājiena mērķis ir pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts.

Sabilnieks uzņēmējdarbības students Oskars Jepsis Rīgā lāpu gājienā piedalīsies otro reizi. Pērn viņu aizrāvusi gājienā valdošā latviskā un patriotiskā gaisotne. “Spēks gājienā bija tik liels, un tajā izpaudās latviskā varenība un lepnums. Arī šogad piedalīšos un aicināšu jaunus dalībniekus,” saka O. Jepsis. Zemessardzes pārstāve un skolotāja no Daugavpils Brigita Gulbe uzskata, ka lāpu gājiens ir labākais veids, kā sajust savas valsts svētkus: “Vienības sajūta gājienā ir grūti aprakstāma – man ir liels gods, ka es to daru Latvijas dēļ, tas ir mans sveiciens Latvijai tās jubilejā,” saka B. Gulbe. Viņa lāpu gājienā piedalās no pirmās reizes. “Man toreiz bija 14 gadu, un es nejauši nonācu gājienā. Nolēmu paskatīties, kas notiks, un tā mani lāpu gājiena tradīcija aizrāva,” teic B. Gulbe.

Rod iedvesmu 
jauniem darbiem

Kādreizējais limbažnieks, bet tagad rīdzinieks Jānis Zariņš gājienā piedalīsies jau sesto gadu. Viņaprāt, tā ir ne tikai iespēja satikt tuvus draugus, bet arī paust savu nostāju, ka latviska Latvija nav iespējama bez latviešiem, latviskām vērtībām un tradīcijām, bez sarkanbaltsarkana karoga un uguns, ko viņš uzskata par vienu no dzīvības uzturētājiem. “Kad esi kopā ar tūkstošiem patriotisku latviešu, saproti, ka tiešām esi saimnieks savā zemē. Aizmirstas ikdienas grūtības, un vēlreiz atceros, ka mans vecvectēvs Kārlis Zariņš, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, cīnījās 1919. gadā Brīvības cīņās. Gājienā ir iespēja vēlreiz parādīt, ka senču izcīnītā brīvība ir svēta un neviens to mums nedrīkst atņemt. Regulāri sanāk dzirdēt no gājienu vērojošajiem cittautiešiem replikas: “Vai viņu šeit ir vēl tik daudz?”, “Vai viņi visi nav aizbraukuši uz Īriju?” Tas vēlreiz pierāda, ka esam šeit noteicēji un tie, kas ir gribējuši uzkundzēties, nevar justies ērti,” domā J. Zariņš. Tikmēr R. Dzintars papildina, ka gājienā tā dalībnieki dodas ar saukli “Mēs esam latvieši”, kas aicina nekautrēties un justies kā savas zemes saimniekiem. K. Zariņš kā spilgtākos lāpu gājienus atceras 2010. gadā notikušo, kad bijuši lieli drošības pasākumi un viņš piedalījies tā plānošanā. Citu gadu viņš nesis karogu, kas vēl 80. gadu beigās bija uzvilkts Rīgas pils tornī. “Karogam bija gan muzejiska vērtība, gan arī liela simboliskā nozīme. Šādās reizēs rodas enerģija jauniem darbiem un iedvesma, jo ir iespēja uz ikdienas rutīnu paraudzīties no cita skatpunkta. Šādās reizēs saproti, ka dzīvē nemaz nav tik grūti un ka kopīgiem spēkiem ir iespējams paveikt ļoti daudz,” atceras K. Zariņš.

Ulmanis būtu lepns, Brīze – piedalītos

Šogad pulcēšanās gājienam sāksies plkst. 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa. B. Gulbe uzskata, ka tas ir simboliski, jo K. Ulmanis ir būtiska mūsu vēstures daļa: “Pateicoties viņam, Latvijā daudz kas tika sasniegts. Es domāju, ka viņš lepotos ar to, ko mēs darām 18. novembrī.” “Viņš mūsu valsti toreiz veda uz veiksmi un parādīja Latviju pasaulē,” piebilda O. Jepsis. Pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa “Visu Latvijai” aktīvisti būs sagatavojuši 5000 lāpas, kas tiks izsniegtas gājiena dalībniekiem. Pirms došanās ceļā notiks koncerts, kurā vajadzēja piedalīties arī nesen mūžībā aizgājušajam Aivaram Brīzem, leģendārās grupas “Līvi” balsij un Kokneša atveidotājam Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis”, kur vienā no dziesmām viņš dziedāja, ka Lāčplēsis var paļauties uz Koknesi cīņā par tautas brīvību. R. Dzintars teic, ka viņam un “Visu Latvijai” bijušas ciešas attiecības ar Brīzi, kurš bijis liels patriots. Tomēr koncertā grupas “Līvu” patriotiskā noskaņa tiks uzturēta, jo tajā grupas dziesmas, arī latviešiem svarīgo “Dzimto valodu” izpildīs “Līvu” muzikanti Ainars Virga, Tomass Kleins, kā arī Fēlikss Ķiģelis un jaunais mūziķis Jānis Buķelis. Pēc koncerta plkst. 18.00 ar Latvijas karogu priekšgalā sāksies lāpu gājiens, kurā dalībnieki sauks “Mēs esam latvieši”, kā arī dziedās patriotiskās dziesmas. “Gājiena maršruts ir plānots tāds, lai tas būtu pa spēkam katram tā dalībniekam. Tas ik gadu pulcē ne tikai patriotiski noskaņotus jauniešus, bet arī sirmgalvjus, piemēram, “Daugavas vanagus” un nacionālos partizānus,” stāsta R. Dzintars. Politiķis norāda, ka iespaidīgs un emocionāli saviļņojošs ir skats, kad gājiena dalībnieki ar daudzajām lāpām kā nerimtīga uguns straume tuvojas Brīvības piemineklim un sastājas tā tuvumā. Gājiens noslēgsies ar patriotisko komponista Jāņa Norviļa dziesmu ar Raiņa vārdiem “Daugav`s abas malas”.

Ģirts Vikmanis (Latvijas Avīze)

Plašāk par 18.novembra Lāpu gājienu

 

Foto Visi foto

VideoVisi video

thumb
thumb
thumb
thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.