logo

Uzņēmējdarbības sākšanai vajag pamatzināšanas un iedrošinājumu. Intervija ar Jadvigu Neilandi

14.06.2013 Latvijā

Video: Raidījums “Dzīvīte” viesojas lektores, auditores, grāmatvedes un juristes Jadvigas Neilandes grāmatas „Komersanta ABC” atvēršanas svētkos.

Jadviga Neilande ir Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Jūrmalas nodaļas līdzpriekšsēdētāja.

Intervija ar Jadvigu Neilandi portālā LV

LV_portals_atsaucei

Raksts publicēts portālā “Par Likumu un Valsti” 06.06.2013

Pasaulē un tepat, Latvijā, virmo tūkstošiem ideju, kuras varētu materializēt vismaz mazā biznesā. Kāds to arī dara, kāds atmet ar roku, jo nobīstas no nezināmā – kā tikt galā ar pienākumiem un formalitātēm. Cilvēkiem trūkst secīgas pamatinformācijas, kā un ko darīt, sākot uzņēmējdarbību, saka sertificēta nodokļu konsultante JADVIGA NEILANDE, tāpēc uzrakstījusi grāmatu „Komersanta ABC”.

Vai, rakstot grāmatu, atklājāt ko tādu, kas jums pašai arī bija pārsteigums?

Ikdienā es nerakstu grāmatas, tas ir plašs darbs, taču par dažādām tēmām rakstu visu laiku. Līdz ar to es dažādās nianses, kļūdas vai normatīvo aktu pretrunīgi interpretējamas normas, kuru nezināšana var radīt pārpratumus, ikdienā arī konstatēju. Kā tas bija ar nerezidentiem, kad normatīvajos aktos nebija konsekvences, tāpēc sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli varēja piemērot atšķirīgi. To es atklāju jau pirms grāmatas rakstīšanas.

Grāmatā rakstīju par tiem jautājumiem, ar ko es nodarbojos. Tā ir ikdiena, tēmas, situācijas, par ko interesējas un man jautā nodokļu maksātāji, kā arī cilvēki, kas vēlas sākt uzņēmējdarbību.

Ideja rakstīt grāmatu radās pirms gadiem pieciem. Laika gaitā es sapratu, ja cilvēks vēlas uzsākt uzņēmējdarbību – vai tā ir fiziska persona vai juridiska persona – viņš nezina, ar ko sākt, viņš vispār neko nezina. Atsevišķi varam izlasīt par mārketingu, atsevišķi par nodokļiem un tamlīdzīgi.

Taču cilvēkam vajag pateikt priekšā soli pa solītim, kas viņam jādara. Piemēram, ja viņš aiziet uz Valsts ieņēmumu dienestu, tur izstāsta par nodokļiem. Un tālāk? Viņš nesaprot, vai viņam jāiet uz Pārtikas un veterināro dienestu, varbūt viņam Uzņēmumu reģistrā kaut kas jādara? Varbūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāpiesakās? Nav tāda vienota avota, kur secīgi izklāstīts, kas praktiski jāizdara uzņēmējdarbībā, lai sāktu, darbotos un risinātu problēmas, ja tādas gadās.

Tāpēc grāmatā ietvēru pamatlietas, kas svarīgas katram komersantam ikdienas darbā – par uzņēmuma reģistrāciju un likvidāciju, grāmatvedību, nodokļu veidiem, darba tiesiskajām attiecībām, samaksu un atpūtas laiku, darba aizsardzību, dokumentu uzskaiti, preču apriti. Lai var vienuviet atrast informāciju, par ko cilvēks varbūt pat nav iedomājies, ka tā viņam būs vajadzīga – kārtot arī lietvedību, iesniegt gada pārskatus, zināt inventarizācijas un skaidrās naudas darījumu prasības.

Šķiet, kālab gan mūsdienās padomi jāraksta grāmatā, ja visu var atrast internetā.

Biežāk ir tā, ka cilvēks īsti nezina, ko viņam vajag atrast. Jā, ir tādi, kas ir iemācījušies meklēt un atrast vajadzīgo informāciju. Ne visi. Uzņēmējdarbībā balta patiesība ir tā, ka lielu daļu uzņēmumu vada grāmatveži, nevis uzņēmēji. Uzņēmēji tērē naudu un veic darījumus. Visu kārtībā uztur un praksē veic grāmatvedis. Taču arī uzņēmējam būtu jāsaprot pamatlietas, lai nerastos problēmas.

Rakstot un sistematizējot informāciju, domāju par konkrētām situācijām. Cilvēks beidz profesionālo skolu, augstskolu, kur mācījies arī komercdarbību, viņam ir ideja, piemēram, izveidot konditoreju. Ja ierakstīs interneta meklētājā – kas jādara, lai izveidotu konditorejas uzņēmumu, diez vai “izleks” gatavas atbildes.

Tāpēc secīgi uzrakstīju, kā viņam reģistrēties, kādi nodokļi jāmaksā, kā jākārto grāmatvedība, kādas prasības ir darbā ar pārtiku un kādas formalitātes jākārto. Esmu uzklausījusi daudzus tādus uzņēmējdarbības iesācējus. Varbūt citiem nāk smiekli, ka nezina, bet viņš ir tikai cilvēks, viņš var nezināt.

Es pati biznesa augstskolā “Turība” apgūstu tiesībzinātnes, mums ir arī komercdarbība. Labas lietas māca – kā sastādīt biznesa plānu, par fiskālo un monetāro politiku, lai būtu priekšstats par to, kāda Latvijā ir budžeta sistēma. Taču par nožēlu nav praktiskās ievirzes, kā juristam, kas beigs augstskolu, sākt savu darbību. Protams, mārketings arī ir svarīgs jeb, pareizāk būtu teikt, nekas nav nesvarīgs, taču pamats ir saimnieciskās darbības organizēšana. Ja man pašai nebūtu prakses un pieredzes, arī es to nezinātu.

Tādējādi to, ko māca dažādās skolās, es papildināju; grāmatā pa pakāpieniem, pa punktiem ir sarakstīts, kas secīgi jādara. Cilvēks var nezināt, vajag viņam kases aparātu vai ne, vajag biļetes vai kvītis, varbūt pavadzīmes ir obligātas.

Vai, izlasot grāmatu, interesentam, jūsuprāt, vēl radīsies jautājumi?

Grāmatā uzrakstītais nav likums. Ar likumiem katram uzņēmējdarbības veicējam pašam ir jāiepazīstas. Šī grāmata, kā es to raksturoju, ir mācību praktiskā literatūra.

Bet jautājumi varētu rasties, jo nevar jau katru niansi uzrakstīt, tas nav iespējams. Centos arī izklāstu vienkāršot, salīdzinot ar oficiālajiem tekstiem, lai cilvēkam saprotamāk. Kā tas izdevās, jāvērtē tam, kas ieskatīsies, bet mans mērķis bija uzrakstīt tādā valodā, lai cilvēks, kas neko nezina, varētu atrast sev vajadzīgo informāciju, saprast, kas ir jādara, ja, pieņemsim, kurpnieks vēlas reģistrēties par pašnodarbināto.

Jūs esat nodokļu konsultante, grāmatā izklāstītas arī darba tiesību normas. Kāpēc arī tās jums likās svarīgi ietvert?

Grāmata ir rakstīta uzņēmējiem – lieliem, maziem, pašnodarbinātiem, mājražotājiem. Un uzņēmējiem jāzina arī darba tiesības. Ja grāmatvedis zina grāmatvedību un nodokļus, arī darba tiesības, tik, cik jāzina par atskaišu iesniegšanu un nodokļu aprēķināšanu, tad uzņēmuma vadītājam jāzina arī daudzas citas lietas – par atvaļinājumiem, par darba līgumiem.

Rakstot es uzstādīju mērķi: grāmatai ir jābūt universālai, lai to var izmantot visi – gan grāmatvedis, gan uzņēmuma vadītājs, gan skolotājs un gleznotājs, gan jebkurš cits.

Rakstot skaidrojumus par grozījumiem nodokļu likumos, jūs nereti esat norādījusi uz likumu normu izstrādātāju acīmredzamu izvairīšanos novērst “robus”, kas ļauj manipulēt ar uzņēmuma naudas plūsmu. Piemēram, kā tas bija ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ieviešot jaunus nosacījumus avansa norēķiniem, bet atstājot iespēju bezprocenta un beznoteikumu aizdevumiem. Esmu dzirdējusi paskaidrojumu, ka tā ir sarežģīta problēma, tāpēc ilgstošāk apspriežama.

Runa ir nevis par sarežģītību, bet apzinātu vilcināšanās. Pirms 11.Saeimas vēlēšanām nodokļu tiesību aktu pilnveidošanai es izstrādāju plānu uz 20 lapām, tas bija Nacionālās apvienības programmai, iesniedzām Finanšu ministrijā. Plānā bija arī priekšlikumi par aizdevumiem, kas pārvēršas par ienākumiem, par avansiem, kas pārvēršas par ienākumiem. Daļa priekšlikumu – par avansiem – ir jau likumā iestrādāta. Par aizdevumiem arī topot kāds projekts darba grupā, mani gan neviens nav aicinājis piedalīties apspriešanā, tāpēc vairāk paskaidrot nezinu.

Starp citu, par avansa norēķiniem biju iesniegusi priekšlikumu, ka ir jānorēķinās tikai bezskaidrā naudā. Taču likumā ar grozījumiem tik un tā ir atstāta neveselīgas “optimizācijas” iespēja, jo var norēķināties gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā. Pieņemsim, pie cilvēka avansā ir palikuši 20 000 latu. Saskaņā ar likuma grozījumiem šī summa līdz šā gada 30.jūnijam jāatmaksā. Taču nav izskausts pelēkās ekonomikas variants, jo grāmatvedībā var kases grāmatā ierakstīt, ka nauda ir atgriezta, un pēc tam to pašu naudu atkal izmaksāt… Finanšu ministrijai es uzsvēru šo niansi, jo, ja liek atmaksāt kontā, tad ir citādi, viss ir skaidrs, viss ir godīgi. Vai tas ir atstāts apzināti – to es nevaru pateikt, savus apsvērumus es biju uzrakstījusi.

Jūs rakstāt preses izdevumiem, rīkojat seminārus, atbildat uz individuāliem jautājumiem. Kā jūs kā nodokļu konsultante raksturotu biežāk uzklausītos jautājumus?

Uzdod dažādus jautājumus, un varu atbildēt gandrīz uz visiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Visu esmu apguvusi praksē, par nodokļu konsultantu nevar izmācīties.

Viens no pirmajiem maniem klientiem palūdza uzrakstīt darba līgumus, tā bija zemnieku saimniecība, tur vēl ir īpaša kārtība. Man bija drosme pateikt, ka es varēšu, jo es sapratu: ja ko nezināšu, atradīšu, kam paprasīt, lasīšu likumu, Ministru kabineta noteikumus un izdarīšu tā, kā tas paredzēts tiesiski. Uzrakstīju pirmoreiz mūžā arī darba kārtības noteikumus, dažādus rīkojumus. Sakārtoju personāla sistēmu, izstāstīju par nodokļiem. Tas bija sarežģīti, jo saimniecībā bija gan nakts darbi, gan summētais darba laiks, pusslodzes darbi, dažādas profesijas – slaucējas, vetārsti, traktoristi.

Ar nodokļiem bija vieglāk, jo tas tomēr bija mans lauciņš, kurā toreiz labāk orientējos. Arī tagad gadās jautājumi, kas man ir jaunums, neatsaku, jo zinu, kur meklēt atbildes.

Ja redzētu, ka tas nu nepavisam nav manā kompetencē, piemēram, kāds prasītu izveidot smaržas, atteiktu. Kaut gan… varbūt mēģinātu to arī dabūt gatavu, jo ķīmija kādreiz skolā patika. Tam gan būtu vajadzīgs ilgāks laiks.

Īpašiem jauniem cilvēkiem vēlos teikt, ka jābūt drosmei, lai varētu pateikt – jā, es varu, jo galvenais ir pateikt sev, ka es patiešām to varu.

Nodokļu likumi ir apauguši ar grozījumiem, tā ka vienkāršajam mirstīgajam, šķiet, šajos džungļos nav ko meklēt, tāpat apmaldīsies. PVN likums no jauna uzrakstīts. Kuru vēl nodokļu likumu vajadzētu uzrakstīt no jauna? 

Es gan tik ļoti esmu pieradusi pie izmaiņām, ka pat nezinu, ko atbildēt. Laikam jau pierod pie tā, ka viss mainās.

Ja runā par PVN likumu – to uzrakstīja, lai saskan ar Eiropas direktīvu par PVN. Būs tomēr nepieciešami precizējumi. Piemēram, jaunajā likumā vairs nav it kā vienkāršas lietas – norādes, kas nav PVN objekts. Varbūt Eiropas cilvēkam tas ir skaidrs, un man arī skaidrs, ka ar PVN apliekamais objekts ir pakalpojums un preču piegāde, kā tas likumā definēts. Bet, tā kā mūsu cilvēkiem ir dažāda izpratne par darbībām, tāds tas padomju mantojums ir, var gadīties, ka kāds izdomā PVN piemērot kādai kompensācijai vai biedra naudai, jo likumā tas nav īpaši atrunāts. Jo ir arī neapliekami darījumi, tie ir uzskaitīti – PVN objekti, pakalpojumi un preces, kas nav ar nodokli apliekami. Bet ir tādi maksājumi, kas vispār nav PVN objekts, tas var mulsināt.

Vai saimnieciskās darbības veicēji nākamgad visi būs gatavi iesniegt deklarācijas, pārskatus Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), kas vairākkārt ir atlikts? Jūs savulaik pret tādu likumā iekļautu prasību iebildāt, kauninājāt likumdevējus. Bet nu gan likums to strikti prasīs.

Es šajā epopejā nesaskatu problēmu. Kas tāds var būt tikai postpadomju valstī, kur cilvēcība mēdz pazust… Ir mums tagad elektroniskā sistēma, un tas ir labi. Tā ir priekšrocība un ērtība, lai būtu parocīgāk iesniegt pārskatus VID. Fiziska persona, arī pašnodarbinātais šo sistēmu var izmantot jau patlaban, turklāt varēja to izmantot arī iepriekšējos gadus.

Es pret šādu piespiedu kārtību iebilstu tāpēc, ka elektroniskajā saziņā mēdz gadīties problēmas, ir kādas nianses, ko EDS neņem pretī, jo tur priekšā ir robots, nevis cilvēks. Arī uzņēmumiem var gadīties problēmas.

Mūsu likumos un arī sabiedrībā ir tāds kalpības gars domāšanā: ko kungs uzspiež, tas jādara. Tam taču jābūt pašam par sevi saprotamam, ka vajadzētu būt izvēles iespējai! Jo kāpēc saimnieciskās darbības veicējam EDS obligātumu kā dogmu ietvert likumā un tad padarīt viņu par likumpārkāpēju, ja nesniegs pārskatus elektroniski? Bet cilvēkam var nebūt datora, interneta pārklājuma tai vietā, un beidzot – ir taču tādi, kas tik ļoti perfekti arī nerosās pa datoru. Lai iesniedz jaunā paaudze. Vai tad tik grūti ievadīt mehānisku atskaiti, es arī esmu VID dažādus darbus darījusi. Par nožēlu mums nav cilvēcīgas attieksmes citam pret citu. Tā vietā ir  nepārvaram vēlme kādam ko uzspiest un uztiept.

Cik reizes jaunajam uzņēmējam bez pieredzes būs jālasa, jātur atšķirta grāmata “Komersanta ABC”?

Grāmata nav jālasa kā romāns. Tā ir strukturēta pa nodaļām. Pirmo reizi pāršķirstot, pārlūkojot satura rādītāju, katrs atradīs vajadzīgo – vai par reģistrāciju, vai nodokļiem, vai grāmatvedību, ieliks attiecīgajā nodaļā zīmīti, ja vēl prāto par izvēli, ko reģistrēt – vai zvejnieku saimniecību vai SIA, vai būt pašnodarbinātajam. Ja reģistrēs SIA, iespējams, būs jāpieņem darbinieki. Tad jāatrod, kāda ir kārtība darbinieku pieņemšanā. Nodokļi būs jāmaksā. Nodokļu likumi mainās, arī likmes, taču princips jau nemainīsies.

Jāpiebilst, ka tikai ar “Komersanta ABC” lasīšanu būs par maz, būs pastāvīgi jāskatās arī likumos, Ministru kabineta noteikumos. Grāmata ir izpratnei, bet likums ir tiesību akts, un tiesību akti ir jāievēro.

Jūs iedrošināt cilvēkus, kuri vēlētos sākt uzņēmējdarbību, taču visvairāk, iespējams, baidās no birokrātiskiem pienākumiem, likumu nezināšanas. Jūs pati pirms vairākiem gadiem izveidojāt uzņēmumu SIA “T&D Advance”. Kas iedrošināja jūs? Vai nauda arī ir vajadzīga?

Kad esi uzņēmējs, tad strādā sev un pats uzņemies atbildību – par grāmatvedības kārtošanu, nodokļiem, pārskatiem, darbiniekiem. Kad biju ierēdne, darba laiks bija astoņas stundas. Valdes loceklim nav darba dienas robežu, vispār nekad nav tā, ka var apstādināt darba ritmu. Ja cilvēks, kas grib būt brīvs un neatkarīgs, negrib būt kādam pakļauts un pats pelnīt sev iztiku, tad ir jāizšķiras – būt uzņēmējam vai pašnodarbinātai personai. Pēc tā ir arī jātiecas.

Kad sāku, man naudas nebija necik. Pirmo datoru nopirku, kad saņēmu naudu par pirmo pakalpojumu. To es rakstīju ar darba datoru pēc darba laika. No nākamās nopelnītās naudas nopirku printeri. Tāpēc nevaru teikt, ka nekas nav vajadzīgs, ka pietiks ar ideju.

Lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, cilvēki nedrīkst baidīties, jo dzīvē ir grūti, varbūt kāds pasmejas par otru, kāds ko sliktu pasaka vai izdara, ar to jārēķinās, ka cilvēki ir dažādi. Un nav labi, ja apkārt ir pesimisti, – uzsit pa plecu un pasaka, ai, tev nekas nesanāks… Cilvēki reizēm ļoti pārsteidz, taču ir arī daudz pozitīvā.

Galvenais, lai bērniem skolā iemāca uzņēmību: jūs esat labs, jūs izdarīsiet labu darbu, tikai nebaidieties! Kādam tas nepatiks, neinteresēs, citus iedrošinās un virzīs. Ne jau nopēlums, bet tieši pozitīvais mūs virza uz priekšu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.