logo

“Uzticies zinātnei”

08.07.2021 Jānis Dombrava

Aptuveni gadu viens no populārākajiem saukļiem ir bijis “Uzticies zinātnei!”, tomēr šis sauklis ir bijis piesaukts vietā un nevietā. Realitātē teju nevienam nav interesējusi zinātne un racionāli argumenti. Viedokļi un lēmumi ir bijuši balstīti bailēs, aklā ticībā un ideoloģiski piesātinātos lēmumos. Sabiedrība savā starpā ķildojas, ir kļuvusi sašķelta un caur to vāja. Bailes un neracionāla rīcība ir sastopama gan starp tiem, kuri iestājas pret ierobežojumiem un vakcināciju, gan starp tiem, kuri atbalsta stingrus ierobežojumus un vēlas noteikt obligātu vakcināciju.

Epidemioloģiskie ierobežojumi mijās starp loģiskiem un absurdiem. Reti, kurš iebildīs, ka vīrusa loģisks ierobežošanas ceļš ir ātri testi, kontrole un izolācija attiecībā uz tiem, kuri ieceļo valstī un tiem, kuri ir saslimuši. Tomēr grūti bija saprast zinātniskus argumentus apstāklī, ka veikalā drīkstēja satikt vecmāmiņu, bet nedrīkstēja satikt mājas pagalmā. Ne mazāk neskaidrs bija, kāpēc bērēs varēja pulcēties vien 10 cilvēki, bet piketos 20? Ja aplūkojam pozitīvo testu īpatsvaru, tad arī rodas pamatoti jautājumi. 2020.gada oktobrī pozitīvo testu īpatsvars pirms skolēnu rudens brīvlaika, kad viss bija atvērts, bija 3%. Decembrī pirms ziemas brīvlaika – 10%, 2021.gada jūnija nogalē vien 0,5%.[1] Iespējams, šobrīd ierobežojumi ir pārāk stingri, bet skaidrs ir, ka tā bija kļūda, ka 2020.gada rudenī ierobežojumi faktiski neeksistēja. Neskatoties uz to, ka jau 2020.gada vasarā bija aicinājumi ar maigiem ierobežojumiem novērst infekcijas izplatību.

Arī diskusijas par nākotnes ierobežojumiem ir tālu no zinātnes. Daudzi dzīvo priekšstatos, ka vakcinācija novērš iespēju saslimt un izplatīt vīrusu. Tā nav. Vakcinācija ļauj ievērojami vieglākā formā pārslimot vīrusu, bet cilvēks, joprojām var gan inficēties, gan nodot vīrusu citiem[2], tāpēc diskusijas par īpašiem noteikumiem vakcinētajiem ir pretrunā zinātnei, jo šie cilvēki var saslimt un nodot vīrusu citiem sabiedrības locekļiem.

Šobrīd karstākais diskusiju objekts ir potēšanās pret covid-19 vīrusu. Muļķīgi ir uzskatīt, ka potēšana pati par sevi ir kaitīga un visas kaites spēs uzveikt cilvēka dabiskā imunitāte. Senatnē cilvēki daudz staigāja svaigā gaisā, nebija rūpnīcu radītais gaisa piesārņojums un ēda pārtiku, kura nebija apstrādāta ar ķimikālijām, bet katras lielas epidēmijas laikā mira tūkstoši un miljoni. Potēšanās ir ļāvusi cilvēcei apturēt vairākas ļoti bīstamas infekciju slimības. Vienlaikus ir pastāvējusi arī brīvprātīga potēšanās pret dažādām slimībām, kuras var nodarīt kaitējumu veselībai, piemēram, pret ērču encefalītu, gripu vai masaliņām. Šai gadījumā cilvēki paši izvērtē riskus un pieņem lēmumu par potēšanos. Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem var secināt, ka Covid-19 vīruss ir bīstama infekcijas slimība konkrētām iedzīvotāju grupām – gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām kaitēm, nevis sabiedrībai kā kopumam[3].

Ja mēs aplūkojam SPKC apkopoto statistiku, tad mēs redzam, ka arī Latvijā vīruss ir īpaši bīstams senioriem, kuru vecums pārsniedz 80 gadu vecumu. No tūkstoša inficētajiem 157 nomirst. Savukārt vecuma grupā no 50-59 gadiem no tūkstoša nomirst 8, bet vecuma grupā no 20-29 gadiem 1 no 3000 jauniešiem. Vecuma grupā no 0-19 gadiem – neviens.[4] [5] Tas nozīmē – jo cilvēks ir vecāks, jo bīstamāks ir vīruss, tāpēc pilnīgi loģiska rīcība būtu, ka īsā laika periodā poti saņemtu visi seniori un viņu kopēji. Ja mēs kā sabiedrība vēlamies novērst priekšlaicīgas nāves, tad vecākās paaudzes cilvēku vakcinācija ir loģisks un nepieciešams solis. Jauniem cilvēkiem ir pamats uzdot jautājumus par covid-19 vakcīnu ilgtermiņa drošību, ņemot vērā, ka tās nav pietiekami pārbaudītas, tomēr vēlos uzsvērt, ka senioru un hroniski slimo cilvēku biedēšana ar vakcīnu kaitīgajām sekām ir bezatbildīga, jo pat ja vakcīnas senioriem izraisītu blaknes, tās radītu mazāk riskus nekā pats vīruss, kurš ir īpaši letāls šajā vecuma grupā.

Gados vecu cilvēku vakcinācija nav viegls uzdevums. Daudzi no šiem cilvēkiem ir mazkustīgi vai pavisam nekustīgi. Daudzi nedzīvo pilsētās, bet lauku mājās, tāpēc ir jāveic proaktīvs darbs, lai ikvienam senioram nodrošinātu potēšanos mājās. Diemžēl vakcinācijas kampaņā uzsvars ir aizgājis uz bērnu un jaunu cilvēku vakcināciju, piesolot tiem dažādus labumus un biedējot ar dažādiem ierobežojumiem. Šāda rīcība nav balstīta zinātnē, jo vecumā līdz 19 gadiem nav konstatēts neviens letāls gadījums. Tas viss ir noticis apstākļos, kad teju visi bērnudārzi ir strādājuši visu ārkārtējās situācijas laiku. Katru dienu bērni no daudzām mājsaimniecībām bez maskām ir spēlējušies, ēduši un gulējuši vienās telpās, bet letālie gadījumi Latvijā nav konstatēti.

Neskatoties uz to, varam novērot situācijas, kad notiek mēģinājumi par katru cenu panākt, lai bērni un jaunieši vakcinētos. Piemēram, vienas universitātes rektors ir izdomājis neņemt vērā faktus, bet rosina sadalīt studentus vakcinētajos un nevakcinētajos. Jāatzīmē, ka lauvas tiesa no studentiem ir vecuma grupā, kuriem ir niecīgs risks uz smagu slimības gaitu. Šāda rīcība nav balstīta zinātnē, bet gan rektora bailēs, jo citādi nav izskaidrojama šāda pašdarbība no vienas universitātes vadītāja, kurš ar savu rīcību studentiem sēj neapmierinātību un neziņu par nākotni, radot nevienlīdzīgu izglītības ieguves iespējas.

Farmācijas kompānijas var berzēt rokas, ka dažādās pasaules valstīs tiek pieņemti bailēs balstīti lēmumi.  Pusotra gada laikā kompānija “BioNTech” ir spējusi savu akciju vērtību audzēt aptuveni septiņas reizes[6], kompānija “Moderna Inc” 11 reizes[7], nodrošinot šo kompāniju īpašniekiem fantastiskus ienākumus.

Kamēr milzīgas korporācijas skaita naudu, tikmēr latvieši savā starpā ķildojās. Draugi strīdas ar draugiem, ģimenes locekļi ar ģimenes locekļiem. Vieniem ir bail no covid-19 vīrusa un iespējamības, ka neatgriezīsies viņu iepriekšējā dzīve, otri baidās no vakcīnu blaknēm un to, ka viņi pazaudēs brīvību. Mēs esam atšķirīgi ar atšķirīgiem uzskatiem, bet neredzu nepārvaramas pretrunas mūsu vidū. Neviens saprātīgi domājošs cilvēks otram nenovēl nomirt no covid-19 vīrusa, tāpat nenovēl nomirt no vakcīnu blaknēm. Vairums no tiem, kuri grib brīvi apmeklēt pasākumus un ceļot, vēlas, lai viņiem būtu iespēja lemt par savu likteni. Vairumam no tiem, kuri vēlas lemt par savu likteni ir vēlme, ka varēs brīvi apmeklēt sabiedriskas vietas un koncertus bez maskām vai citām neērtībām.

Problēma ir tā, ka “izeja no krīzes” ir pretrunu pilna. Vieni uzskata, ka kaut ar piespiedu līdzekļiem ir jāvakcinē vismaz 70% – neskatoties uz to, kuras iedzīvotāju grupas tiek vakcinētas. Otri uzskata, ka citiem nav tiesības uzspiest vakcināciju. Sabiedrība “pārslimos” šo vīrusu līdzīgi kā citus. Pat ja izdotos pilnībā realizēt pirmo vai otro scenāriju, tāpat abos scenārijos infekcijas izraisītās nāves netiks apturētas, bet sabiedrība kļūs aizvien sašķeltāka.

Mums ir jāsāk rīkoties loģiskāk, lai izietu no krīzes un mazinātu savstarpējo neiecietību, tāpēc turpmāk vajadzētu ievērot sekojošus nosacījumus:

  • Ir jāpārstāj biedēt un baidīties. Ir jāpārstāj karot savā starpā.
  • Ir jāatzīst, ka Latvijas pilsoņu vidū nav pieļaujama atšķirīga attieksme. Problēmas risinām kopīgi, respektējot atšķirīgos viedokļus.
  • Ir jāatzīst, ka bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes cilvēku vakcinācija ir pilnībā brīvprātīga. Savukārt, lai pasargātu ievainojamāko sabiedrības daļu – ir jāpanāk pilnīgi visu senioru un hroniski slimo cilvēku potēšanos.

 

Jānis Dombrava

Saeimas deputāts

Foto: Krista Gabriela Roba

[1] SPKC oficiālā statistika. https://infogram.com/saslimuso-skaits-diena-ar-c19-1h0n25yoxp7wz6p

[2] Gavi, the Vaccine Alliance. https://www.gavi.org/vaccineswork/mounting-evidence-suggests-covid-vaccines-do-reduce-transmission-how-does-work

[3] Pasaules veselības organizācija. https://www.who.int/health-topics/coronavirus#tab=tab_1

[4] SPKC oficiālā statistika. https://infogram.com/saslimuso-dzimuma-un-vecuma-sadalijums-ar-c19-1h1749vwx79nl6z

[5] SPKC oficiālā statistika. https://infogram.com/miruso-dzimuma-un-vecuma-sadalijums-ar-c19-1h0r6rpzljp5w2e

[6] Statistika BNTX akciju vērtība. https://ej.uz/nt2w

[7] Statistika MRNA akciju vērtība. https://ej.uz/uipf

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.