logo

VALSTS BUDŽETS – 2014

26.06.2013 Kārlis Krēsliņš

_MG_9307IEVADS. Es piedāvāju tikai dažas konceptuālas lietas. Sākotnēji, sadalām budžeta veidošanas jautājumu divos pamatuzdevumos:

1)    veidot ilgtermiņā budžeta maksimālo, iespējamo ieņēmuma daļu. Tas ir veidot pareizu nodokļu politiku, samazināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, iniciēt investīcijas utt.;

2)    pareizi sadalīt budžetu. Pirmkārt, noteikt principus, kā sadala budžetu, kā tiek noteiktas valsts prioritātes un, kā tiek izmantoti Valsts attīstības plāni: MK Rīcības plāns, NAP un citi dokumenti. Es izteikšu savu subjektīvo viedokli par budžeta sadales principiem.

BUDŽETA SADALES PRINCIPI. Domāju ir pieņēmumi, par kuriem nebūtu jādiskutē. Pirmkārt, tēriņiem ir jābūt samērīgiem un tie nedrīkst pārsniegt ieņēmumus vairāk par Māstrihta kritērijos noteikto. Tie ir ES ieteikumi, kurus pilda ne visas ES valstis, bet mēs tos cenšamies izpildīt un tas kopumā ir atbalstāmi, ja ekonomisti nepierāda, ka palielinot budžeta deficītu, var sākotnēji palielināt budžeta ieņēmuma daļu.

Otrkārt, ir NATO rekomendācijas aizsardzības budžetam iedalīt 2% no IKP. Tas bija agrāk ierakstīts likumā un noteikts 2008.gada Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK-2008), tagad, VAK-2012 ir noteikts, ka katru gadu, aizsardzības budžets pieaugs līdz tas sasniegs 2% no IKP. Tas ir sliktāks variants, bet, cerams, ka mūs NATO partneri sapratīs.

Šķiet, tie ir konceptuāli principi pēc kuriem tiek veidota budžeta sadale. Ņemot vērā šos principus, var uzsākt diskusijas par atlikušo, bez apmēram ~2% no IKP, daļas sadali pa nozarēm atbilstoši noteiktajām prioritātēm un plāniem.

REALITĀTE. Saeimā ir iesniegts un apstiprināts konceptuāli budžets līdz 2015.gadam un tur paliek daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu.

Piemēram, kā teica FM pārstāve, tāda ir ANO rekomendētā tabula:

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/95BC2CFABAE723F1C2257A87002D71F5?OpenDocument

Tabulas analīze rada daudz jautājumu.

1) kāds pamatojums ir tādai izdevumu sadalei procentuāli no IKP? Vēlams būtu sniegt salīdzinājumu budžeta sadalē ar citām Baltijas valstīm (BV) un ES vidējiem rādītājiem. Ja sniedz skaidrojumus par tabulas nepareizo tulkojumu, tad ir jautājums: „Kādēļ tā ir tāda dota un kam domāta?”

2) VAK-2008 bija noteikts aizsardzības budžetā iedalīt 2% no IKP, kā to pieprasa NATO, bet pieņemot VAK-2012 tika paziņots, ka aizsardzības budžets pakāpeniski pieaugs gan absolūtos skaitļos, gan % no IKP. Faktiski, MK piedāvā Saeimai apstiprināt budžetu, kur 2012.gadā – Ls 135 143 743 vai 0,9% no IKP vai 2,9% no izdevumiem; 2013. gadā – Ls 149 225 693 vai 0,9% no IKP vai 3,1% no izdevumiem; 2014.gadā – Ls 133 450 057 vai 0,8% no IKP vai2,7% no izdevumiem; 2015.gadā – Ls 124 310 717 vai 0,7% no IKP vai 2,6% no izdevumiem. Kādēļ nepildām dotos solījumus?

Tādu jautājumu ir daudz.

PAPILDUS INFORMĀCIJA. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, Latvija tērēja vidēji aizsardzībai 20-25% no budžeta izdevumiem un IeM izdevumi bija daudzkārt zemāki. Tā ir viela pārdomām un vajadzētu rast atbildi uz jautājumu: Kādēļ tas bija tā un kādēļ, tagad ir tā, kā ir?

RISINĀJUMI. Pirmkārt, vajadzētu vienoties par vienotu vārda aizsardzība izpratni. Ja pieņem mūsu NA programmā dotu aizsardzības vārda formulējumam, tad aizsardzības budžetā varētu tikt iekļauta cīņa ar globālo terorismu, kuru, šodien, risina gan AM, gan IeM, visi izdevumi, kas saistīti ar kiberaizsardzību: kibernoziegumi, spiegošana kibertelpā un kiberkarš, kā arī energo resursu drošība un klimata izmaiņas. Otrkārt, kā noteikts Nacionālajā drošības likuma (NDL) 11.pantā AM kompetencē ir noteikt Valsts aizsardzības politiku, kas noteiktu NBS uzdevumus un atbilstoši attīstības prioritātes, kas ļautu loģiski un pamatoti sakārtot aizsardzības nozares normatīvo aktu bāzi un pamatot aizsardzības budžetu.

Patiesā cieņā,  Kārlis Krēsliņš