logo

Vēsturiskais taisnīgums un puspatiesības sakarā ar pareizticīgo baznīcas jaunbūvi Dzintaros (1)

03.07.2013 Bruno Libauers Latvijā

Pareizticīgo baznīcas jaunbūves vieta Dzintaros. Foto: NA

2013. gada 27. jūnija pievakarē Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75 notika publiskā apspriešana par Dievmātes Kazaņas ikonas pareizticīgo baznīcas jaunbūvi Jūrmalā, Turaidas ielā 11. Apspriedi vadīja un protokolēja Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas arhitekts Andris Bērziņš, kurš apspriedes gaitā sevi pozicionēja kā birokrātu, kas uzrauga apspriedes norises likumību un atbilstošu kārtību. Ievadā A.Bērziņš norādīja, ka šī ir atkārtota apspriešana, jo Jūrmalas domes deputāti 3 mēnešu laikā pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas nav pieņēmuši lēmumu, tomēr iecerei saņemti 7000 atbalstoši un 5 noliedzoši iedzīvotāju paraksti. No zāles uzdotam jautājumam: „Kas tiek apspriests – iecere atjaunot vēsturisko taisnīgumu un pareizticīgo baznīcu nojauktās vietā vai apspriests jaunbūvējamas baznīcas ieceres piedāvājums?”, A.Bērziņš neatbildēja uz jautājuma būtību, bet norādīja uz sapulces procedūru un jautājumu uzdošanas kārtību.

Tomēr jautājums bija būtiski svarīgs, jo, kā vēlāk norādīja pāris klātesošie, esot bijuši aculiecinieki, ka parakstu vācēji neesot iepazīstinājuši potenciālos parakstu devējus ar iespējamību dotos parakstus izmantot jaunbūvējamā ieceres varianta atbalstam, bet runājuši vienīgi par vēsturiskās netaisnības novēršanu, kam, protams, guvuši nepieciešamo atbalstu. Arī A.Bērziņš neprecizējis, kas tieši tiek apspriests, ātri iepazīstināja ar arhitektu Didzi Krūmiņu, kurš klātesošajiem sāka prezentēt savu ieceri jaunbūvējamai eklektiski bizantiskai baznīcai, kas ar savu izskatu iederētos Pečoru kompleksā. Klātesošos šokēja iecerētais 34m (12 stāvu mājas) augstais galvenās ieejas zvanu tornis, kas novietots pretim Jomas ielas ass līnijai, līdz ar to ievelkot skaidri nolasāmu, svešādu zīmi Jūrmalas populārākās ielas un visas pilsētas vaibstos. Izņemot ieceres virzītājus un Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas pārstāvjus, pārējiem klātesošajiem šāds risinājums bija nepieņemams. Vairākkārtīgi izcēlās domu apmaiņa par ieceres arhitektoniskajām vērtībām, kurās ieceres arhitekts D.Krūmiņš, piebalsojot A.Bērziņam, izcēlās ar samērā demagoģisku, pat nievājošu attieksmi pret oponentiem.

Apbrīnu izraisīja Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas pārstāvja neitralitātes trūkums un klajais atbalsts ieceres virzītājiem. Diemžēl ne jau pirmo reizi novērojama šīs nodaļas pārstāvju līdzīga attieksme pret lielprojektu virzītājiem, kuru ieceres sabiedrībā izsauc pretestību. Varbūt Jūrmalas domei nāktos palielināt minētās nodaļas darbinieku atalgojumu, lai viņi nopietnāk aizstāvētu Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma principus apbūvē?

Pareizticīgo baznīcas Dzintaros jaunbūves projekts. Foto: NA

Pareizticīgo baznīcas Dzintaros jaunbūves projekts. Foto: NA

Vairāk kārt tika norādīts arī uz sabiedrības lielākās daļas paredzamo negatīvo attieksmi pret dievnamu, kas nekādi nebūtu vēlams, kā arī uz ideoloģisko un politisko slodzi, ko nestu tāda apjoma un izskata celtne. Tamlīdzīgus vairāku klātesošo norādījumus A.Bērziņš parasti nonivelēja ar vīzdegunīgi izteiktu frāzi: „Tas ir nacionālais jautājums.” Tomēr jāsaka, tas tiešām ir nacionālais jautājums, jo skar nacionālas valsts Latvijas nacionālā lepnuma Jūrmalas nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma kopskatu nacionālā arhitektūras pieminekļa Dzintaru koncertzāles piegulošā teritorijā.

Mazliet komiski šķita pareizticīgo baznīcu atjaunošanas fonda pārstāvja izteikumi, ka viņam, lūk, esot kauns par iepriekš dzirdēto (rodas jautājums, kāpēc viņam gan nav kauns par nekaunīgi uzstiepto disharmonējošo lielizmēra celtni), ka esot kristīgs cilvēks un nemelojot, bet tiešām nezinot par kāda slēpta investora esamību, sūkstīšanās par niecīgajiem fonda līdzekļiem un neziņu, kad ieceri būs iespējams īstenot, bet pēc apspriedes aizbrauca ar ļoti dārgu Porsche apvidus mašīnu. Būtu jāatceras, ka arī teikta puspatiesība pielīdzināma meliem. Arī arhitekta D.Krūmiņa noliegums tam, ka torņa augstums ir pasūtītāja – investora prasība, zaudēja ticamību, kad fonda pārstāvis atzinīgi izteicās par kopēji izvēlēto neapolitāņu stila torni.

Lai arī cik skumji bija vērot virzītāju (izņemot pareizticīgo baznīcu atjaunošanas fonda pārstāvja) un Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas pārstāvja politisko tuvredzību laikā, kad ik brīdi pieaug Krievijas uzņemtais kurss uz maigās varas jeb samta okupācijas eskalēšanu bijušajās impērijas teritorijās, būtu vēl šausmīgāk, ja jaunievēlētā Jūrmalas domes valdošā koalīcija, kas sastāv no tā sauktajām latviskajām partijām, atzītu par pieņemamu šādu ieceri. Nebūtu arī vērā ņemamas atrunas – nejaukt kulta vajadzības ar politiku, it īpaši ņemot vērā krievu pareizticīgās baznīcas tradicionāli ciešo sasaisti ar varu. Lai atceramies kaut vai Krievijas patriarha Kirila rājienu Rīgas un visas Latvijas Metropolītam Aleksandram par latviešu valodas lietošanu Rietumu pasaules Ziemassvētku apsveikumā, kā arī Konstantīna Zuļina izteiktās cerības TV raidījumā „Ruskij vopros” par Eirāzijas savienības izveidošanu, kuras aizsākums varētu notikt austrumslāvu kristīšanas 1025. gadadienā, kad šajā ietvarā Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas prezidenti varētu vienoties par kāda veida savienības izveidošanu.

Pēc visa redzētā un dzirdētā gribu aicināt jūrmalniekus būt atbildīgiem par savas pilsētas izskatu, kas būs nododama bērnubērniem un vēl tālāk. Paskatīties plašāk par savu tuvējo apkārtni, it īpaši kad ir runa par tik nozīmīgu Jūrmalas vietu kā Jomas un Turaidas ielu krustojums. Sameklēt Jūrmalas aizsardzības biedrības parakstu vākšanas anketas, rakstīt savus iesniegumus tieši uz Jūrmalas domi, rakstīt deputātiem, vai kādā citā pieejamā veidā izteikt viedokli – jā, vēsturiskajam taisnīgumam ir jāpastāv un baznīca atjaunojama tās vēsturiskajā izskatā! Līdzīgi kā tas tika izdarīts ar Melngalvju namu Rīgā.

Lasiet par šo tēmu arī Jūrmalas aizsardzības biedrības mājaslapā

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Dainis Zilgmans

    22.07.2015 11:02

    Skaista baznīca - gaidīsim, kad projekts tiks realizēts. http://gvbirojs.lv/

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.