logo

Vineta Poriņa: Latviešu jauniešu līdzdalību kavē lingvistiskā diskriminācija darba tirgū (5)

13.08.2014 Vineta Poriņa Saeimā

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

Saeimas deputātes Vinetas Poriņas runa Saeimas un Izglītības ministrijas rīkotajā konferences „Jaunietis Latvijā 2015-2020” atklāšanā 12.08.2014.

Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre, divu jauniešu un divu topošo jauniešu māte sveicu visus un jo īpaši – jauniešus un šīs konferences dalībniekus Starptautiskajā jauniešu dienā.

Ir daži būtiskie, akūtie jautājumi, kuriem jābūt diskusiju centrā šodienas konferencē un tiem jābūt integrētiem topošajos jaunatnes politikas dokumentos, runājot par jauniešu līdzdalību, piederības apziņas stiprināšanu u. tml. jautājumiem.

Pirmkārt, tā ir latviski runājošo – visbiežāk – latviešu jauniešu diskriminācija darba tirgū. Nevar būt runa par jauniešu līdzdalību, ja pastāv šāda veida diskriminācija. Latvijas darba tirgū jau ilgstoši ir situācija, kad pēc skolas absolvēšanas latviski runājošs jaunietis/e, kurš labi prot vairākas ES oficiālās valodas, darbu iegūt nevar, ja viņš vai viņa neprot vienas mazākumtautības valodu – krievu valodu. Tas skar gan Latvijā uzaugušos jauniešus, gan tos jauniešus, kuri uzauguši emigrācijā un tagad vēlas atgriezties un iegūt darbu Latvijā, bet to diemžēl, krievu valodas neprasmes dēļ izdarīt nevar. Tāpēc daudzi spiesti palikt dzīvot ārzemēs.

Ceru, ka, politikas dokumentos, runājot par diskriminēto jauniešu grupām, tiks pievienota arī šī – lingvistiski diskriminēto latviešu jauniešu grupa un problēmas novēršana starpnozaru griezumā.

Otrs problēmjautājums ir saistīts ar to, ka Latvijas drošība patlaban ir nopietni apdraudēta. To skaidri rāda Krievijas agresija pret Ukrainu. Šajā situācijā Latvijā ir svarīgi atcerēties, ka joprojām esam ES un NATO dalībvalsts, nevis, kā tas par Latviju bija lasāms nesenajā ziņojumā Saeimai par nacionālo drošību: „ [..] valsts starp ES un NVS valstīm, ar kurām esam cieši saistīti gan ekonomiski, gan politiski.”.

Mēs esam ES un NATO dalībvalsts, taču piederība NATO nevar atrisināt visu. Zemessardze ir mūsu tautas pašaizsardzības pamats, un jaunieši ir tie, kuriem būtu jāvēlas aizstāvēt valsti, lai nebūtu situācija, kas redzama latviešu spēlfilmā „Džimlai rūdi rallallā”, kad tikai seniori būs tie, kuri vēlēsies aizstāvēt Latviju.

Jaunatnes politikā tāpēc ir nepieciešams lielu uzmanību pievērst patriotiskajai audzināšanai, šīs politikas veidošanas procesā aktīvi iesaistot Jaunsardzi un Zemessardzi.

Treškārt, patlaban skolās jauniešus vispusīgi sagatavo seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos, bet mazāk uzmanības veltīts tam, kā veidot stipru, uz atbildību vērstu, bērniem atvērtu ģimeni, kā arī – mazāk uzmanība veltīts tradicionālās kultūras, identitātes un citiem vērtībjautājumiem.

Tieši jauniešu vecumposmā skolēni būtu jāgatavo pilnvērtīgai, harmoniskai, stiprai, uz atbildību vērstai ģimenei, un uz to jāliek uzsvars mācību saturā, ko arī esam darījušii Saeimas Izglītības komisijā, izskatot jaunās Izglītības pamatnostādnes u.c. dokumentus. Skaidrs, ka mācību saturā jāinformē par stipras ģimenes spēku, nevis par to, kā Karlīnēm pārtapt par Kārļiem un otrādi – Kārļiem par Karlīnēm. Šeit es domāju pseidodzimumlīdztiesību un mēģinājumus to integrēt mācību saturā, pat negaidot sabiedrības viedokli par to iekļaušanu vai neiekļaušanu.

Šie visi ir nekavējoties risināmi jautājumi jaunatnes politikā.

Kā teica Saeimas Juridiskā biroja bijušais vadītājs un šobrīd – Satversmes Tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš: „ [..] Saeima ir būtiskākā diskusiju un lēmumu pieņemšanas vieta.”

Lai šodienas konference ir pierādījums tam, ka Saeima ir būtiskākā diskusiju vieta valstī arī jaunatnes politikas sakarā.

Lai Latvijā ir veselīgi, patriotiski un laimīgi jaunieši, kuri veidos stipras un bērniem svētītas ģimenes.

Labu veiksmi!

Foto Visi foto

Konferences debatēs jaunieši atzina ģimenes izšķirošo lomu personības attīstībā. Tika runāts arī par piederības apziņu valstij, patriotismu.

Diemžēl lingvistiskās diskriminācijas tēmai organizatori no IZM nepievērsās, lai arī minēja faktu, ka Latvijas jaunieši, salīdzinot ar citu ES valstu jauniešiem, emigrē daudz aktīvāk – salīdzinājumam (emigrē 17% no Latvijas jauniešiem un vidēji 10% no citu ES valstu jauniešiem).

Kā zināms, lingvistiskā diskriminācija, kad darba tirgū nepamatoti pieprasītas krievu valodas zināšanas, ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc latviešu jaunieši izvēlas atstāt valsti vai arī palikt dzīvot emigrācijā. Šobrīd NA izstrādātais grozījums par to, ka darba devējs nedrīkstēs līgumā rakstīt krievu u. c. svešvalodas prasmes nepieciešamību, ja nespēs tās nepieciešamību pamatot pieņemts Darba likumā 2. lasījumā.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Ainārs Kļaviņš

    19.08.2014 11:18

    lai cīnītos pret latviešu jauniešu diskrimināciju, varbūt vajadzētu pieņemt kādu savulaik VVF NORAIDĪTU LIKUMU?

  • Ainārs Kļaviņš

    18.08.2014 10:58

    Brīnos,kādēļ NA nepieprasa iekšlietu ministra demisiju,tas jādara nekav'wejoties un kategoriski!

  • Vija Miķelsone

    14.08.2014 20:44

    Lingvinistiskā diskriminācija latviešu jauniešus skar arī tādēļ ka izglītības sistēma valstī nenodrošina vienlīdzīgu angļu/vācu un krievu valodas apmācību mūsu skolās, lai gan abas ir svešvalodas, kas nepieciešamas mūsu ģeoekonomiskajā telpā. Jau Krišjānis Valdemārs atzīmēja šo rietumu-austrumu valodu prasmes lielo nozīmi mūsu zemei

  • Vineta Poriņa

    14.08.2014 00:08

    Lai arī Zigmārs uzrunāja puišus, vēlos atbildēt. Taisnība, ka drošības un aizsardzības jautājumi ir svarīgāki par visu pārējo! Tāpēc jau kopš februāra aktīvi strādāju pie tā, lai tie, kam jāatbild par nacionālo drošibu valstī un reģionā, arī uzņemtos atbildību, aizsardzības un drošības jautājumu kārtošanu neaizstājot ar kādu citu - maznozīmīgu jautājumu risisnāšanu. Šis ir mans jaunākais raksts: https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/latvijas-un-starptautiska-drosiba-pec-krimas-okupacijas/ Jauniešu politikas konferencē, par kuru šodien uzrakstīju, diemžēl biju vienīgā,kura runāja par jauniešus iesaisti Jaunsardzē un Zemessardzē.

  • Zigmārs Ungurs

    13.08.2014 20:49

    Eiropā iet vaļā karš, Ukraina cīnās pret krievu fašistiskajiem okupantiem, bet mēs izliksimies, ka nekā tāda nav un ļerināsim nevienam nevajadzīgos semināros? Nu beidziet, puiši! Nākamais Krievijas upuris varam būt mēs paši.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.