logo

Zīle: Latvijai jāsagatavo kvalitatīvs plāns, kā izlietot ES līdzekļus

05.11.2020 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamenta Latvijā organizētajā diskusijā “Eiropas daudzgadu budžets: kas lēni nāk, tas labi nāk?” dalījos pārdomās par notiekošo saistībā ar Eiropas daudzgadu budžetu:

  • Paredzu, ka vienošanos par budžetu izdosies panākt. Šobrīd sarunās par daudzgadu budžetu vērojami centieni Eiropas Parlamentam (EP) izcīnīt sev lielāku lomu, kas tam atbilstoši ES dibināšanas līgumiem nepienākas un nav paredzēta, notiek politiķu cīņas par savu karjeru. Eiropas Parlaments daudzgadu budžetu var tikai noraidīt vai apstiprināt. EP būtu jākoncentrējas uz daudzgadu budžeta naudas izlietojuma izvērtēšanu.
  • Mūsu ECR grupa vēršas pret populisma vilni, kas pārņēmis EP. Ļoti bieži populisms redzams parlamenta kreisajā, zaļajā flangā. Eiropas federālistu dienaskārtībā joprojām ir idejas par kopīgiem ES nodokļiem. Tie ir sarežģīti mehānismi, kas īstenībā nestrādā. Pat ja ieviestu visus nodokļus, par ko ir runāts, tas nosegtu tikai mazu daļu no ES daudzgadu budžeta izmaksām. Tāpat joprojām nerimst diskusijas par to, ka ES finansējumu vajadzētu sasaistīt ar likuma varu, ar to domājot Polijas un Ungārijas “sodīšanu ar eiro”. Tās ir absurdas idejas, kas realitātē nevarētu īstenoties. Kā juridiski var nedot naudu valstu valdībām, kas pašas par to galvojušas kā ES dalībvalstis?
  • Atjaunošanas fonda naudu paredzēts tērēt nākamo 3-4 gadu laikā. Tas nozīmē, ka pēc tam atlikušajos trijos daudzgadu budžeta perioda gados sagaidāms mazāk naudas, jo kopumā daudzgadu budžets līdz 2027. gadam būs mazāks nekā iepriekš. Parlamentā cīnāmies, lai pēc 3-4 gadiem nebūtu strauja lejupslīde naudas pieejamībā. Situācija ir komplicēta, un priekšā daudz smagu cīņu.
  • Atjaunošanas fonda naudai vajadzēja būt ātri pieejamai naudai. Ja ilgstoši turpināsies sarunas par naudas izlietojumu, tiks iezīmēti konkrēti procenti, cik naudas kā jātērē, nauda var nonākt pie dalībvalstīm varbūt vasarā vai, nedod Dievs, rudenī. Šādā situācijā ES pilsoņi būtu nikni uz Eiropas politisko eliti. Ticamākais scenārijs, ka dalībvalstis saņems naudu 2021. gada pavasarī, tas nozīmē gadu pēc pirmā Covid 19 uzliesmojuma Itālijā un Spānijā. Jāpiebilst, ka šīs valstis būs lielākie naudas saņēmēji no atjaunošanas fonda.
  • Plānots, ka Latvija grantos varētu saņemt vairāk kā 2 miljardus eiro. Savukārt aizdevumus Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, iespējams, nemaz neņems. Latvijai svarīgi sagatavot labu plānu, kā tērēt pieejamos līdzekļus. Nepieciešams ātri, racionāli izskatīt pieteiktos projektus, kā arī ņemt vērā EK ieteikumus Latvijai, kas nozīmē, piemēram, uzlabot mājokļu pieejamību un energoefektivitāti, mazināt nevienlīdzību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.