Latvijas pamattīkla elektrifikācijas projekts austrumu virzienā Ventspils – Jelgava – Rīga – Daugavpils – Rēzekne principā ir atbalstāms, tomēr katrā ziņā Rail Baltica otrā kārta ir Eiropas līmeņa projekts, kura mērķis ir savienot ES valstis ar ļoti modernu un ātru pasažieru līniju, kā arī paņemt kravas pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu.
Lietuvas satiksmes ministrs Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja nekliedē bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt “Rail Baltica” otrās kārtas virzību.
Iestāšanās eirozonā pati par sevi nelikvidē ģeopolitiskos riskus, ko Latvijai rada pārlieku liela trešo valstu investīciju pieplūde Latvijā, it īpaši, ja šīs investīcijas nāk pieprasījuma noguldījumu veidā, kurus var ātri izņemt, radot lielu finanšu satricinājumu, vai arī ir saistītas ar naudas atmazgāšanas operācijām.
Eiropas Parlamenta ēkā Briselē tika svinīgi atklāta “Baltijas ceļa aleja”. Tā turpmāk sauksies viens no centrālajiem Eiropas Parlamenta koridoriem, pieminot trīs Baltijas valstu iedzīvotāju 1989. gada 23. augusta akciju “Baltijas ceļš”, kas kļuva par vienu no simboliskākajiem notikumiem Baltijas valstu ceļā uz to neatkarības atjaunošanu.
Saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli LNT raidījumā „900 sekundes” 2013.gada 10.jūnijā. Tēmas: Iedzīvotāju atbalsts eiro. Situācija koalīcijā. Eiroparlamenta vēlēšanas.
Iestāšanās eirozonā Latvijai ir būtisks ģeopolitisks solis, kas mazinās tās atkarību no Krievijas, taču ir svarīgi, lai to papildinātu arī rūpīgs darbs Latvijas banku sistēmas sakārtošanai. Pateicoties eirozonas virzībai uz banku savienību, Latvijā līdz ar iestāšanos eirozonā krietni mazināsies riski banku sektorā. Pirmais solis uz banku savienību ir vienotā banku uzraudzības mehānisma iedibināšana ECB paspārnē sākot ar 2014. gadu.
