Roberts Zīle, kā vienīgais no Latvijas deputātiem uzstājoties vakardienas Eiropas Parlamenta debatēs ar Eiropas Komisiju par Krievijas vēršanos pret Lietuvas autopārvadātājiem un piena produktu eksportētājiem, aicināja Eiropas Komisiju uz stingru politisku rīcību.
CEF ir jauns mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, kas stāsies spēkā nākamā daudzgadu budžeta (2014-2020) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu, kuri citādi varētu kavēties vai vispār netikt īstenotu dalībvalstu ierobežoto finanšu dēļ.
Eiropas Parlamentspirmajā lasījumā atbalstīja ziņojumu “Par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai”, kurā ES dalībvalstis mudinātas steidzami pieņemt un ieviest visus ES tiesību aktus, kas attiecas uz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, tajā skaitā gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.
Latvijas pamattīkla elektrifikācijas projekts austrumu virzienā Ventspils – Jelgava – Rīga – Daugavpils – Rēzekne principā ir atbalstāms, tomēr katrā ziņā Rail Baltica otrā kārta ir Eiropas līmeņa projekts, kura mērķis ir savienot ES valstis ar ļoti modernu un ātru pasažieru līniju, kā arī paņemt kravas pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu.
Lietuvas satiksmes ministrs Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja nekliedē bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt “Rail Baltica” otrās kārtas virzību.
Iestāšanās eirozonā pati par sevi nelikvidē ģeopolitiskos riskus, ko Latvijai rada pārlieku liela trešo valstu investīciju pieplūde Latvijā, it īpaši, ja šīs investīcijas nāk pieprasījuma noguldījumu veidā, kurus var ātri izņemt, radot lielu finanšu satricinājumu, vai arī ir saistītas ar naudas atmazgāšanas operācijām.
