Aizstāvot priekšlikumu Nacionālā apvienība akcentēja, ka dīkstāves pabalsts, kas tiek aprēķināts visiem vienādi – neatkarīgi no apgādājamo skaita, nav taisnīgs.
Iecerēts noteikt, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt arī tie pašnodarbinātie, kuri aizvien saņem arī maksājumus no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, paredz Kultūras ministrijas sagatavo grozījumi noteikumos par dīkstāves pabalsta izmaksu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid 19 izplatība.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz līdz ārkārtējās situācijas beigām pilnā apmērā saglabāt vecāku pabalstu, ja tā termiņš beidzas ārkārtas stāvokļa laikā un nav iespējas atgriezties darbā.
Vienošanās paredz ārkārtējās situācijas laikā – vismaz līdz 14. maijam – autoratlīdzību saņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošināt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no vidējiem ienākumiem pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāro mēnesi. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem paredzēts nodrošināt pabalstu 50% apmērā no vidējiem ienākumiem pēdējos divos ceturkšņos, taču arī ne vairāk kā 700 eiro par kalendāro mēnesi.
Ģimenei ar trīs skolēniem, brīvpusdienu pazušana nozīmē papildus apmēram 100 eiro izdevumus mēnesī. Ir jānodrošina, lai finansējums, kas jau iepriekš gan valsts, gan pašvaldību budžetā bija paredzēts skolēnu ēdināšanai, šim mērķim tiek arī izlietots.
Šobrīd Kultūras ministrija ir izstrādājusi trīs atšķirīgus priekšlikumus, kā situāciju ilgtermiņā atrisināt. Tostarp viens no risinājumiem saistīts ar atbalsta atcelšanu to preses izdevumu piegādei, kas tiek izdoti ne valsts valodā. Šāds lēmums ļautu arī stiprināt nacionālās – latviešu valodā izdotās preses pozīcijas. To, vai koalīcija būs gatava politiski izšķirties par prioritāru atbalstu drukātai presei valsts valodā, jau tuvākajā laikā parādīs politiķu lēmumi.
