Saziņai ar mums

[email protected]

Vineta Poriņa organizē diskusiju “Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai?”


Zemessardze piedalās bloķēšanas un pārmeklēšanas uzdevumā. Foto: vlt. Sandra Brāle

Otrdien, 7.oktobrī plkst. 16:00 Kara muzejā notiks diskusija “Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai?”, ko organizē EDSO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vineta Poriņa sadarbībā ar organizāciju “Tēvijas sargi”.

Vai Latvijas Zemessardzei ir pietiekoši moderns bruņojums, ekipējums, transports, sakaru līdzekļi? Vai tā ir apmācīta karot Krievijas realizētā jaunā tipa apstākļos? Uz šiem un citiem ar Zemessardzi saistītiem jautājumiem  (skat. pielikumā vēstuli Valsts prezidentam,aizsardzības ministram) meklēsim atbildes diskusijā, kurā piedalīsies ģenerālis Leonīds Kalniņš un AM atbildīgās amatpersonas. Diskusijā jo īpaši tiek aicināti zemessargi.Saeimas deputātes

Vinetas Poriņas vēstule par Zemessardzi un valsts aizsardzību Latvijas Republikas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un aizsardzības ministram Raimondam Vējonim

Latvijas drošība patlaban ir nopietni apdraudēta. To skaidri rāda agresija pret Ukrainu, ieskaitot Krimas okupāciju, Krievijas militārā darbība ap NATO un citu Rietumvalstu robežām, kā arī Krievijas valsts amatpersonu atklātība publiskajā telpā par saviem plāniem Austrumeiropā. Piederība NATO nevar atrisināt visas Latvijas nacionālās drošības problēmas. Jaunā tipa kara norises liecina, ka tieši Zemessardze var būt par nozīmīgu tautas pašaizsardzības spēku.

Zemessardze Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus ir vājināta.

Šodien ir nepieciešama pilnīga Zemessardzes funkciju atjaunošana, ir jāatdod zemessargiem iespēja glabāt ieročus savās dzīvesvietās, jāiepērk moderns bruņojums un jāgatavojas cīņām jaunā tipa kara apstākļos. Latvijas sabiedrotie un tauta gaida nepārprotamus signālus no Latvijas valdības, ka tā velta pietiekamus resursus valsts aizsardzībai. Tomēr pagaidām nav konkrētas rīcības.

Tāpēc lūdzu sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem.

Jautājumu tapšanu rosinājusi mana parlamentārā pieredze Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas debatēs par situāciju Ukrainā un sadarbība ar Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupu (skat. Tēvijas sargu atklātā vēstule).

1. Ko patlaban dara Zemessardzes vadība, lai Zemessardze jau šobrīd atbilstu pilnvērtīgas teritoriālās aizsardzības principiem un Ukrainas situācijai līdzīgiem izaicinājumiem?

2. Cik procentu no aizsardzības nozares finansējuma (budžeta) 2012. un 2013. gadā tika lietots:

a) jaunu strēlnieku ieroču, prettanku, pretgaisa ieroču, sakaru, transporta tehnikas un ekipējuma iegādei;

b) atalgojumam un pensijām,

c) nekustamo īpašumu uzturēšanai,

d) Aizsardzības ministrijas administrācijas (neskaitot Nacionālo Bruņoto spēku (NBS)) vajadzībām?

3. Kā nodrošināt zemessargiem ieroču ātru pieejamību Ukrainas scenārija gadījumā Latvijā? (Līdzšinējā ieroču glabāšana bataljonu štābos ir esošajai drošības situācijai neatbilstoša, jo valsts apdraudējuma gadījumā zemessargiem nāktos saviem spēkiem mērot 30 vai 50 (vai pat 90) kilometrus līdz savam štābam, lai saņemtu ieroci.) Kā izpaudīsies paaugstinātas gatavības vadu darbība, ja vairākumam zemessargu ieroči netiek izsniegti glabāšanai dzīvesvietā?

4. Kas tiek darīts, lai nodrošinātu NBS atvaļināto virsnieku, instruktoru, kareivju iesaistīšanu Zemessardzē, kas būtiski uzlabotu tās kaujas spējas?

5. Kā un cik ilgā laikā plānots palielināt NBS un Zemessardzes skaitlisko sastāvu, kā arī izveidot mobilizācijas rezerves?

6. Kāds ir NBS un Zemessardzes etniskā sastāva procentuālais īpatsvars?

7. Cik no 2012. līdz 2014. gadam (ieskaitot) bijuši gadījumi, kad karavīri vai zemessargi tikuši atvaļināti no dienesta, izslēgti no Zemessardzes, pamatojoties uz faktiem vai dibinātām aizdomām, kas liecina par šo personu nelojalitāti, vai pat pretvalstisku darbību?

Rīgā, 24.09.2014.

Cieņā,
Saeimas deputāte Vineta Poriņa,
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja