Jaunieši
logo

Raivis Zeltīts: Par “Rīgas Satiksmes” braukšanas maksas palielināšanu

Raivis_Zeltits
Pieņemu, ka stāsts par Rīgas pašvaldības plāniem palielināt braukšanas maksu nedeklarētajiem iedzīvotājiem ir vairāk vai mazāk zināms. Saprotu, kāpēc dažādas runas par sēņu un tomātu nodokļiem varētu šķist pievilcīgas, taču domāju, ka šo jautājumu nevajadzētu uzstādīt kā konfliktu starp Pierīgas un Rīgas iedzīvotājiem. Tieši to vēlas tie, kuri var tīri labi iztikt bez Mārupes tomātiem un Garkalnes sēnēm, jo Krievijas vēstniecības kaviārs ir pierastāks. Pat ja šādi priekšlikumi būtu reāli, tad tā būtu tikai ieriebšana pašu līdzcilvēkiem Rīgā. Šajā jautājumā redzu trīs galvenos aspektus.
Pirmkārt, šis gadījums ir spilgts ir piemērs Rīgas Domes nesaimnieciskumam vai – drīzāk – sekas pašvaldības līdzekļu izmantošanai politiskiem mērķiem. Ja “Rīgas Satiksme” (RS) darbotos kā normāls uzņēmums, tad līdz šādām idejām neviens nekad nebūtu nonācis. Tomēr RS ir nevis normāls uzņēmums, bet gan politisks instruments “Saskaņas Centra” elektorāta uzpirkšanai ar dažādu atlaižu palīdzību – braucieni par brīvu senioriem, skolēniem… studenti gan nevienam nav īpaši vajadzīgi, bet tas ir cits jautājums.
Atbalsts dažādām sociālajām grupām nav slikts pats par sevi, bet apvienojumā ar lielo politiku, korupciju un vienkāršu nesaimnieciskumu rezultāts ir tāds, ka tautas uzpirkšana ar tautas līdzekļiem ir jāsedz ar papildus maksu… ko ņem no tās pašas tautas. Tātad, ja RS darbotos kā normāls uzņēmums, iztrūkumu segtu ar visa lielā mehānisma izvērtējumu un racionalizāciju. Tie maršruti, kuri neatmaksājas, tos arī slēdzam. Bet tad varētu gadīties, ka Pierīgas maršruti nemaz nebūtu tie, kuri ir nerentabli. Jo autobusi tukši nebrauc – tos izmanto tieši ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru Pierīgā ir krietni vairāk nekā Rīgas mikrorajonos. Tāda ir realitāte. Ideja par RS “caurumu lāpīšanu” uz Pierīgas iedzīvotāju rēķina gan nav radusies tukšā vietā – jau pagājušajā gadā tika runāts par Pierīgas maršrutu slēgšanu. Šogad ideja ir nedaudz pārveidota, kas noved pie otrā aspekta.
Otrais aspekts ir politiskais, kas arī ir visa šī stāsta pamatā. RS problēmu risināšana ir veiksmīgi sasaistīta (veiksmīgi no pro-krievisko spēku puses) ar krieviskās Rīgas identitātes stiprināšanu, kuras citas izpausmes ir izstāšanās no Latvijas Pašvaldību savienības, visuresošie Krie…, atvainojos, Rīgas karogi u.c. lietas. Tagad arī satiksmes jautājums tiek veikli pielietots, lai pretnostatītu Rīgu ar “laukiem”, kur vēl dzīvo pāri palikušie Latvijas “indiāņi”, kā Ušakova bijusī preses sekretāre savās atklāsmēs mūs dēvē.
Trešais aspekts ir saistīts ar tiem “indiāņiem”, kuri dzīvo Pierīgā, bet šoreiz ne saistībā ar Rīgas Domi. Visi demogrāfiskie un ekonomiskie rādītāji vēsta, ka Latvijas cerība uz nākotni mīt Pierīgas novados. Tajā pašā laikā valdība Pierīgu ignorē – valsts ceļi bieži vien ir katastrofālā stāvoklī, ES fondu naudas nākamajā plānošanas periodā Pierīgai faktiski nebūs, bet attieksme pret augsto dzimstību novados ir tāda, ka daži laikam cer, ka drīz tā kritīsies arī šeit… Investēt vajag tur, kur bagātība rodas pati no sevis, un tā ir Pierīga. Ceru, ka valdība tuvākajā nākotnē tomēr mainīs attieksmi pret Pierīgas novadiem. Bieži tiek runāts par to, ka Latvijai ir nepieciešama sabiedrība ar stipru vidusšķiru; tajā pašā laikā tiek darīts viss iespējamais, lai diskriminētu šo vidusšķiru, kura visvairāk ir koncentrējusies tieši Pierīgas novados. To dara gan Rīgas Dome, gan diemžēl arī valdība.
Kas attiecas uz biļešu cenām, tad mana intuīcija drīzāk liek domāt, ka Rīgas Dome beigās tomēr atkāpsies no šiem plāniem. Jau tagad varu iztēloties, kā Nils Ušakovs ar veiksmīga PR palīdzību beigās izrādīsies varonis, kas apstādinājis biļešu cenu pacelšanu, līdzīgi kā I. Viņķele izrādījās tā, kas pirms gada “panāca” papildus naudu demogrāfijai…
Dzīvosim, redzēsim.