Jaunieši
logo

Vēlies iepirkties Rīgas Centrāltirgū – mācies krievu valodu?

Nacionālās apvienības Rīgas jaunieši, saņemot ziņas, ka Rīgas Centrāltirgus darbinieku latviešu valodas prasmes esot ļoti vājas, kādā klusā svētdienas rītā paši devās novērtēt situāciju Centrāltirgū.

Centrāltirgus apkārtnē esošajos veikalos un centrālās dzelzceļa stacijas tuneļos situācija izrādījās pārsteidzoši laba, un darbiniekus, kuri neprastu valsts valodu, neatradām. Tomēr, uzrunājot pirmo sastapto pārdevēju tirgū – liela auguma kungu, kurš tirgoja kompaktdiskus, ar nožēlu nācās konstatēt, ka pārdevēju vidū ir problēmas ar valsts valodu un dažiem tās ir pamatīgas. Mūzikas disku tirgotājs nespēja saprast mūsu teikto – ka veicam aptauju – un uz vaicāto: “vai varam uzdot pāris jautājumus?” saņēmām atbildi krievu valodā, ka viņam ar latviešu valodu esot “tā ne pārāk”.

Vēlāk sastapām atraktīvu un zinošu pārtikas preču tirgotāju, kura apgalvoja, ka lielākā daļa viņas klientu esot krievvalodīgie, taču pieminēja, ka vairumā gadījumu klients ar pārdevēju runājot tādā valodā, kādā sarunu uzsāk pārdevējs. Tirgotāja mums pastāstīja, ka darbs Centrāltirgū neesot viņas pamatdarbs, bet gan atslodze no ikdienas nodarbošanās – sociālā darbinieka profesijas. Diemžēl te guvām arī apstiprinājumu tam, ka Rīgas domes valdošie ne tikai nespēj veiksmīgi pārvaldīt Rīgas kapitālsabiedrību saimniecisko pusi, bet arī nespēj nodrošināt sociālajiem darbiniekiem labvēlīgu darba vidi, lai tie psiholoģiski “neizdegtu” un viņiem pašiem beigu beigās nebūtu jāmeklē sociālo dienestu palīdzība.

Aptaujājot tirgotāju, kura pārdeva apģērbu ar uzdrukātiem uzrakstiem “Russia”, ļoti aizvainojoši bija dzirdēt, ka viņai savā darbā nākas sastapties arī ar tādiem jauniešiem, kuri uzstāj, lai ar viņiem runā tikai krievu valodā. Pārdevēja tomēr uzskata, ka bizness ir bizness un ka klienti esot jāuzrunā, sasveicinoties uzreiz divās valodās – nu tā, lai neviens neapvainojas. Tas viņas darbā esot pierasts, ka cilvēki mēdz apvainoties, ja viņus uzrunā latviski. Grūti bija ticēt savām ausīm. Kāds apvainojas, ja viņu uzrunā valsts valodā! Neaptverami!

Uzrunājot vēl tikai dažus tirgotājus, aptvērām, ka situācija Rīgas Centrāltirgū ir kritiska, jo vēl lielai daļai no uzrunātajiem vai nu nebija saprotams, ko mēs jautājam, vai arī bija lielas grūtības izteikties latviešu valodā.

Mums, jauniešiem, tas ir nepieņemami, ka Latvijas sirdī – tās galvaspilsētā Rīgā – latvietis nevar  iepirkties, ja nezina kādu konkrētu svešvalodu. Mums nav saprotams, kā komersants var pieņemt darbā cilvēku, kurš nepārzina valsts valodu. Lai arī piekrītam, ka ne jau sods ir labākais veids, kā kādu motivēt mācīties valsts valodu, tomēr apzināmies, ka dažreiz vienkārši nav citu līdzekļu, tāpēc ceram uz Valsts valodas centra iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā. Aicinām arī LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistus vairāk pētīt valsts valodas nezināšanas jautājumus, nevis šausmināties, ka kāds Latvijā nezina citas valsts valodas.

Par latvisku Rīgu un Latviju!

Līva Jonikāne – NA Rīgas jauniešu vadītāja