Jūrmalas nodaļa
logo

Jadviga Neilande: Ko atbildētu es, ja tiktu aicināta uz LTV1 priekšvēlēšanu diskusiju

Jadviga Neilande, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Jūrmalas nodaļas līdzpriekšsēdētāja

1. Kā jūs panāksiet tūristu piesaisti Jūrmalai ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemā un citos gadalaikos?

jadviga-neilandeŅemot vērā tos resursus, kas mums ir, vispirms mēs apzinātu Jūrmalā visas esošās sanatorijas un SPA centrus – ko tie piedāvā. Pēc tam kultūras, atpūtas un izklaides centrus, sabiedrisko ēdināšanu un citus pakalpojumu sniedzējus.

No uzņēmēju piedāvātajiem pakalpojumiem izveidosim daudz un dažādu jaunu bukletu vairākās ES valodās, kā arī speciālu mājas lapu tūristiem un viesiem.

Veidosim regulāras ikmēneša konferences uzņēmējiem, lai apzinātu tūristu (pircēju) pieprasījumu pēc noteiktiem pakalpojumiem un uzņēmēju problēmas, kas atrisināmās domes kompetencē.

Dome piedalīsies kopā ar uzņēmējiem regulārās starptautiskajās izstādēs un piedāvās turpmāk ne tikai vasaras pakalpojumus atpūsties pludmalē, bet arī apmeklēt Brīvdabas muzeju, kur apskatāmas unikālas zvejnieku ekspozīcijas, dabas takas Lielupē un Ķemeros, kur iespējams veikt garākus pārgājienus vai braukt ar riteni, gājputnu migrēšanas pasākumus Ķemeru NP, Akvaparku bērniem.

Pie mums var apskatīt senās koka celtnes, Kaugurciemā – zvejnieku mājas, kas ir vēl saglabājušās, Slokā – dzirnavas un hercoga Jēkaba tiltiņu pār Slocenes upīti, var makšķerēt Slokas ezerā.

Ziemā var rīkot zemledus makšķernieku pasākumus, distanču slēpošanas sacensības, ātrslidošanas sacensības.

Ķemeros vēlamies izveidot atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem un saviem mīluļiem – sunīšiem, jo Jūrmala pagaidām nav draudzīga tūristiem ar mājdzīvniekiem. Šai teritorijā ir iespējams arī izveidot sadarbībā ar uzņēmējiem bērnu atrakcijas parku.

Runāsim ar uzņēmējiem, kas varētu nodrošināt slēpošanas inventāru, jo Jūrmala ir ideāla vieta distanču slēpotājiem. Tāpat izveidosim publiskās slidotavas pilsētās, pie skolām. Saistībā ar to regulāri tiks rīkoti dažādi gadatirgi mazo uzņēmēju atbalstam un tūristiem. Tāpat izveidosim visa gada garumā dažādu pasākumu un svētku programmu, kas būtu interesanta citos gadalaikos arī tūristiem. Pludmalē ziemas laikā var izveidot vietu, kur brauc ar sniega motocikliem un ar zirgu un kamanām. Līdz šim šajos gadalaikos pludmalē ir tikai pasīvā atpūta un tūristiem, īpaši, jauniešiem, Jūrmalā ir garlaicīgi.

Mūsu pilsētā trūkst nacionāls krodziņš ar latviskiem ēdieniem un latviešu dziesmām, kā arī deju klubs jauniešiem, kur uzstātos rokgrupas.

Bulduru dārzkopības skolā var izveidot konferenču telpas, kas nav dārgas, taču tās varētu piedāvāt izmantot biznesa tūristiem.

Medicīnas tūristiem mēs piedāvātu mūsu sanatoriju plašo veselības aprūpes klāstu. Pie mums ir lētāk saņemt stomatoloģijas, ginekoloģijas, skaistumkopšanas pakalpojumus un SPA procedūras no Jūrmalā izmantotajām dabas bagātībām (Ķemeru dūņām un zilo mālu pie Slocenes upītes).

Citās pilsētās bukleti par savu pilsētu un tās tūrisma objektiem ir sastopami gandrīz jebkurā uzņēmumā, taču Jūrmalā tie nav pat Jūrmalas domē un muzejā. Mēs gribas šo kļūdu labot un iesaistīt visu pilsētu Jūrmalas reklamēšanā.

2. Kā jūs vērtājat konkursu “Jaunais vilnis”? Vai būtu nepieciešama kāda vēl pašvaldības pretimnākšana vai gluži otrādi – ierobežojumi konkursa rīkotājiem?

Minētais konkurss Jūrmalā ir komerciāla rakstura, kas pelna lielu naudu visā pasaulē, taču Jūrmalas dome ir noslēgusi līgumu par konkursa organizēšanu bez maksas. Tas nozīmē, ka pastāv slēpta korupcija, jo, lai iznomātu vienkāršs lektors Jūrmalas kultūras namos telpas, tam jāmaksā Domei 20 lati par vienu stundu un tādas cenas par mazu zālīti vai klasi nav par Rīgas centrā vai Vecrīgā.

Masu mēdijos izskan maldīgs priekšstats par to, ja Jūrmala pelna milzīgu naudu. Tad jājautā – kādā veidā? Tie ir pilnīgi meli. Jūrmala no šī festivāla nesaņem nevienu santīmu, ne par telpām, ne par sabiedriskās kārtības un neatliekamās palīdzības nodrošināšanu, ne par elektrību, ne par apgaismojumu, un ne par milzīgo TV reklāmu, kas pelna miljonus. Jebkurš prātīgs biznesmenis ļautu rīkot savā teritorijā komerciālu pasākumu tikai par atlīdzību ar nolūku gūt peļņu. Tātad, no tā var secināt, ka šis festivāls notiek par Jūrmalas nodokļu maksātāju naudu.

No nodokļiem Jūrmala arī saņem niecīgu daļu, nekustamā īpašuma nodoklis uz šo festivālu neattiecas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no jūrmalnieku nodarbināto algām. Taču, kā visiem zināms, lielākā daļa maksā oficiāli minimālo algu vai tikai aploksnē. Tad cik Jūrmala no tā var saņemt?

Festivāla rīkotāji no Krievijas Latvijā ir reģistrējuši uzņēmumus. Tad es pajautātu, cik no pārdotajām biļetēm ir iekasēts PVN valsts budžetā un cik uzņēmumu ienākuma nodoklis no peļņas? Tāpat man būtu jautājums, cik lielā apmērā ir samaksājuši Krievijas muziķi par saņemto honorāru Latvijas budžetā? Nodokļu konvencija, kas atbrīvo no nodokļu ieturēšanas tika parakstīta ar abu valstu amatpersonām, tika noslēgta tikai pagājušā gadā. Cik tad ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas attiecas arī uz pašvaldībām Alla Borisovna Pugačova, Kirkorovs, Ļeontjevs un citi Krievijas popmūziķi?

3. Ko darīsiet, lai Jūrmala vairāk attīstītos kā patstāvīga pilsēta, nevis tikai kā “guļamvagons” vai vasarnīcu rajons tūrīgiem ārzemniekiem?

Jūrmalai jākļūst par tūristu un kūrortpilsētu dažādam tūristu klāstam. Jūrmala nevar būt atkarīga no Rīgas vai vienas valsts tirgus. Jo atkarība no kāda, rada ekonomiskos riskus.

Tādēļ mēs aktīvi darbosimies tieši šajā virzienā. Tāpat izstrādāsim infrastruktūras plānu, ko ieviesīsim tiem uzņēmējiem, kas veidos ražošanas vietas Slokā un Kūdrā.

Jūrmalas iedzīvotājiem ir vajadzīgs darbs. Tādēļ mums jārada iespējas Jūrmalā veidot un attīstīt uzņēmējdarbību tūrisma, atpūtas un ražošanas nozarēs.

4. Cik lielā mērā jaunu projektu attīstībā būtu jāņem vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti un vai pieļaujat referendumu rīkošanu, kad šāda iespēja tiks dota?

Kas attiecas uz stratēģiskiem objektiem – ūdens, siltums utt, uzskatu, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātu ņemšana vērā ir obligāta, atsevišķos gadījumos pieļaujams arī referendums.

5. Ko jūs mainītu Pilsētas attīstības plānā?

Sloku un Kūdru veidotu par uzņēmējiem ērtu infrastruktūras vietu, Ķemerus – par atpūtas vietu, Ķemeros izveidotu velo celiņus, tāpat arī Dzintaros un Bulduros. Kauguru tirdzniecības centra vietā var izveidot latvisku sabiedriskās ēdināšanas kompleksu, kur nepieciešama pilsētas labiekārtošana.

Mellužos, Asaros, Vaivaros, Valteros, Krastaciemā jāveido pilsētas novadgrāvju sistēma, kā arī kanalizācijas, jo šajās teritorijās nav pilsētas kanalizācijas.

6. Cik maksās iebraukšana Jūrmalā pēc eiro ieviešanas? Vai būtu kas maināms pašreizējā apmaksas sistēmā?

Ziemas, rudens un pavasara mēnešos Jūrmalā iebraukšanas maksu atcelsim. Tā kā iebraukšanas maksa ir 1 lats, bet pēc eiro ieviešanas tas būtu aptuveni 0,70 Ls, ērtības labad mēs šo summu samazināsim uz 1 euro.

7. Kādu jūs saskatāt Ķemeru sanatorijas un tās apkārtnes attīstību – kā būtu jārīkojas pašvaldībai?

Piedalīsimies Saeimas uzveidotajā komisijā par Ķemeru sanatoriju un atkarībā no izmeklēšanas rezultātiem, veiksim sarunas ar Ķemeru jauno investoru, nosakot šim vēstures un arhitektūras piemineklim nosacījumus un noteikumus, kas paredz to izpildi.

8. Kādā apmērā nodrošināsiet bezmaksas WiFi pieejamību Jūrmalā un pludmalēs? No kura laika?

Nekavējoties tiks veiktas sarunas ar attiecīgiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, lai Jūrmalā var biznesa darīšanas kārtot arī pludmalē.

9. Vai un kā panāksiet, lai privātīpašnieki sakopj savās teritorijās esošos graustus?

Mūsu plānā paredzēts apsekot un apzināt visas pilsētas graustus un attiecīgi ar šiem saimniekiem notiks sarunas par īpašuma sakopšanu.

Graustu īpašniekiem jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, t.i. 1,5% papildlikme. Pamatlikme ir no 0,2 – 1,5% no kadastrālās vērtības.

Nerezidentiem varētu piemērot sodoša rakstura sankcijas, ja netiek izpildīti zināmi nosacījumi īpašuma sakopšanā. Tāpat mēs piedāvāt palielināt nerezidentiem nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi līdz vismaz 5%.

Savukārt vietējiem iedzīvotājiem ar soda mēriem nevar panākt rezultātu un pašvaldība nav nekāds soda izpildītājs, bet draudzīga Jūrmalas pamatiedzīvotājam. Tādēļ ar šiem saimniekiem tiks veiktas sarunas, kas, kāpēc un kā. Risinājumu var atrast ar katru īpašnieku individuāli. Iespējams, ka pašvaldība vizuāli varēs uzņemties pati šo ēku sakopt un piedāvāt kreditēšanas iespējas.

10. Kādi būs jūsu trīs pozitīvākie pārsteigumi jūrmalniekiem kultūras, mākslas vai izklaides jomā?

Nr.1 Brīvdabas kino

Nr.2 Slēpošanas sacensības

Nr.3 Zemledus makšķernieku festivāls

11. Kāpēc, jūsuprāt, krievu tūristu acīs Jūrmalu ir pārspējusi Palanga?

Iespējams, ka Lietuvā ir draudzīgāka cenu politika, taču pašvaldība cenas neregulē, to nosaka brīvais tirgus. Ja tūristi pieraduši maksāt lielas dzeramnaudas, tad jārēķinās ar to, ka uzņēmējs uz tā rēķina nākamreiz jau pacels savam pakalpojumam cenu.

Turklāt, Jūrmalas viesnīcas ziemas mēnešos tikpat kā nestrādā un uzkrāj zaudējumus par radušajām izmaksām, tādēļ vasarā tās ar savu cenu politiku cenšas vismaz nosegt zaudējumus, ja ne pelnīt.

Mūsu viesnīcas ziemā varētu cenas samazināt un piedāvāt pakalpojumus citu pilsētu iedzīvotājiem vai tuvējiem kaimiņiem no Lietuvas vai Igaunijas, veidot atlaižu pasākumus utt., ko lieliski izmanto Latvijā esošo piļu un muižu īpašnieki.

12. Vai Jūrmalai būtu nepieciešama augstskola? Ja “jā”, kā veicināsiet to?

Jūrmalā jau ir augstskolas – filiāle Stradiņu universitātei, LU Teoloģijas fakultātei, sociāliem darbiniekiem…

Mūsu programmā ir paredzēts izveidot augstskolu kādā no Jūrmalā esošajām skolu telpām tūrisma nozarē, komercdarbības nozarē, u.c. Varētu uzsākt sarunas ar Turību.

13. Kuru solījumu no citu partiju programmām jums šķiet visnereālāk īstenot nākamo četru gadu laikā?

ZZS: Kā tiks nodrošsnātas bezmaksas pusdienas bērnudārzos un skolās līdz 9.klasei? Cik tas izmaksā un kur pašvaldība ņems naudu?

14. Ko no savas puses darīsiet, lai mazinātu domes priekšsēdētāju maiņu nākamā sasaukumā?

Veidosim stabilu un saskanīgu koalīciju.

15. Kā mainīsiet pašreiz pilsētā noteikto Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kārtību?

Uzskatām, ka piemērot atlaides nerezidentiem ir amorāli, jo viņi Jūrmalā nedzīvo, bet izmanto pašvaldības pakalpojumus bez maksas – ielu apgaismojumi, pilsētas labiekārtotās teritorijas u.c. Tādēļ uzskatām, ka nerezidentiem jāmaksā vienāda pilna likme 1,5%  un vēl papildlikme 1,5%.

Nevar šajā gadījumā piešķirt diferencēto – progresīvo likmi un vēl atlaides.

Savukārt iedzīvotājiem saglabāsim atlaides 70% apmērā. Kā arī būs īpašās atlaides vai atbrīvojumi no nodokļa maznodrošinātām personām, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem, represētajiem un leģionāriem.

Kopā ar NA Saeimas deputātiem jau strādājam pie projekta attiecībā uz NĪN piemērošanu, jo, kā zināms, šis nodoklis atkarīgs no kadastrālās vērtības.

16. Kura jums šķiet Jūrmalas pilsētas vispievilcīgāka vieta (izņemot liedagu un kāpas)?

Ķemeru nacionālais parks un Lielupes Ragakāpa (Brīvdabas muzejs)

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.