Kas ir būtiskākais, ko paveikusi Tieslietu ministrija 2 gadu laikā?

Datums: 2016-11-04   Laiks: 12:34:00

Tiesu sistēmas reformas un tiesu darba efektivizācija

  • Kopumā analizējot tiesu darba efektivitāti, jāuzsver, ka lietu izskatīšanas termiņu un lietu uzkrājumu samazināšanās ir vairāku kompleksu un konsekventi īstenotu būtisku tiesu sistēmas reformu rezultāts.

Pabeigta pāreja uz tīrajām tiesu instancēm

  • Lai nodrošinātu lietas dalībnieku interešu aizsardzību un tiesības uz tiesu saprātīgā termiņā, 2016.gada beigās tiek noslēgta kompetenču pārdale starp tiesu instancēm jeb pāreja uz tīrajām tiesu instancēm (kriminālprocesā -2014.gadā, civilprocesā – 2016.gadā). Tīrās instances – izslēgta lietu piekritība apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām un Augstākajai tiesai kā apelācijas instancei, tādējādi novirzot lietu pieplūdumu no Augstākās tiesas uz apgabaltiesām un rajonu (pilsētu) tiesām.

Turpināta tiesu teritoriālā reforma

  • Reformas ietvaros viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras turpina darboties jauno apvienoto tiesu darbības teritorijas ietvaros, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus jebkurā no tiesas atrašanās vietām pēc personas izvēles. Sākotnējie tiesu teritoriālās reformas rezultāti Rīgas un Latgales reģionā liecina, ka veiksmīgi sasniegti reformai izvirzītie mērķi: 1) samazinās lietu izskatīšanas vidējie termiņi, 2) būtiski samazinās tiesām piekritīgo civillietu un krimināllietu uzkrājums, 3) izlīdzinās tiesnešu noslodzes atšķirības, 4) tiek ievērots tiesnešu specializācijas un nejaušības princips lietu sadalē.
  • 2015. gadā veikta Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Jūrmalas pilsētas tiesas reorganizācija. 2016. gada 1. februārī – veikta četru rajona (pilsētu) tiesu reorganizācija Latgales tiesu apgabalā. Tiesu teritoriālā reforma pilnībā tiks pabeigta līdz Latvijas simtgadei.

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana

  • Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, Latvijā ir uzsāktas plaša mēroga profesionālas apmācības un labākās prakses apmaiņas pasākumi tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Septiņos gados kopumā apmācot vairāk nekā 12 000 personu, mācību mērķis ir stiprināt tieslietu sistēmu, pilnveidot profesionālās zināšanas un iemaņas tiesu un tiesībsargājošo institūciju personālam, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, īpaši – izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu apmācība finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā.

Tiesu sistēmas darbinieku mēnešalgu paaugstināšana

  • Nodrošinot kvalificētu darbinieku piesaisti darbam tiesā un samazinot darbinieku mainību. Tas skars 1529 rajona, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekus, 115 Augstākās tiesas darbiniekus, 33 Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī 364 prokuratūras darbiniekus (2017.gadā piešķirti 4,5 miljoni eiro).

Citi nozīmīgi pasākumi:

  • Tiesu specializācijas plašāka ieviešana – lietu piekritība vienai konkrētai tiesai;
  • Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas tiesnešu un tiesu sistēmas piederīgo personu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;
  • Saīsināta satura formas noteikšana konkrētiem tiesas nolēmumiem un pilna sprieduma sastādīšanas lūguma ieviešana.
  • Uzlabojot tiesu darbu, tiek paplašinātas elektroniskās vides izmantošanas iespējas saziņā starp tiesu un procesa dalībniekiem – sākotnēji tika izveidota e-vide saziņai ar advokātiem un prokuroriem, plānots pakāpeniski to attīstīt arī attiecībā uz citiem procesa dalībniekiem;
  • Tulkošanas reforma civilprocesā un sinhronās tulkošanas ieviešana kriminālprocesā;

Tiesu noslodzes mazināšanai – alternatīvo ārpustiesas strīdu izšķiršanas iespēju paplašināšana:

  • šķīrējtiesu reformas ieviešana un stingrāka to darbības tiesiskuma uzraudzība;
  • mediācijas iespēju attīstīšana un ieviešana, īpaši ģimenes strīdos, komercstrīdos un darba strīdos – abu alternatīvo strīdus izšķiršanas veidu efektivitāte ir tieši saistīta ar tiesu noslodzes mazināšanu. Uzsākti pilotprojekti ar tiesas ieteiktām sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijām Jelgavā, Valmierā, Rīgā, Siguldā, Jūrmalā.

Bērnu tiesību aizsardzība

  • Sākot ar 2015.gada 1.jūliju tiek publiskotas ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem, kas devusi pozitīvu rezultātu – paaugstinājusies uzturlīdzekļu maksātāju disciplīna un būtiski palielinājies parādnieku vietā valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas apmērs.

Vienkāršota uzturlīdzekļu izmaksas procedūra

  • Izstrādāta jauna kārtība, kas paredz iespēju saņemt līdzekļus Uzturlīdzekļu garantijas fonda bez tiesas un zvērināta tiesu izpildītāja starpniecības, vairāk nekā trīs reizes samazinot uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku – no 9 līdz 3 mēnešiem. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam un tiesas noslogojums, administratīvā procesa kārtībā izskatot lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Tāpat arī Saeimā iesniegti TM sagatavotie priekšlikumi, kas paredz paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku, izmaksājot valsts garantētos uzturlīdzekļus arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gadu vecumam, ja persona turpina izglītības iegūšanu.

Kompleksi risinājumi Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs

  • 2015.gada 1.septembrī valdībā izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, lai veicinātu tiesisko sadarbību Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs, kā arī uzlabotu iestāžu sadarbību šādu lietu koordinēšanā un Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs kopumā.
  • 2015.gada 22.septembrī ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota starpinstitūciju darba grupa tieslietu ministra vadībā. Tās uzdevums ir koordinēt un izvērtēt kompetento iestāžu turpmāko rīcību Latvijas valstspiederīgā bērna vislabākajai interešu aizsardzībai, ja konkrētajā pārrobežu ģimenes lietā ir radušies sarežģījumi.
  • 2016.gada 17.maijā valdībā izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts atbalsta nodrošināšanu juridiskās palīdzības sanemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas bērnu vecākiem ārvalstīs.
  • Tieslietu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas par bērnu tiesību un interešu aizsardzību, kad Latvijas valstspiederīgo ģimenes ar bērniem pārceļas uz dzīvi citās valstīs – Apvienoto Karalisti, Īriju, Vāciju un Norvēģiju.

Ēnu ekonomikas mazināšana

  • Izvērtētas iespējas ieviest obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, sagatavoti priekšlikumi krāpšanas apkarošanai nekustamo īpašumu darījumos ar nekustamo īpašumu un korupcijas risku novēršanas valsts amatpersonu darbībā (darījumi skaidrā naudā un tās uzkrājumi, ziņošana par aizdomīgiem darījumiem), izveidota sistēma piespiedu izpildes (piedziņas) nodrošināšanai nepieciešamo datu apmaiņas organizēšanai elektroniski, kas turpmāk nodrošinās ātrāku piedziņu; kriminālatbildības un administratīvās atbildības noteikšana par “aplokšņu algu” izmaksu, kas preventīvi mazinās šādu pārkāpumu gadījumu skaitu, kā arī ļaus efektīvāk saukt pie atbildības aplokšņu algu maksātājus un veicinās godīgu konkurenci starp uzņēmējiem.

Kukuļošanas apkarošanas efektivitātes paaugstināšana

  • Lai stiprinātu tiesisko vidi godīgas uzņēmējdarbības attīstībai un ārvalstu investīciju piesaistei, Tieslietu ministrija šogad ir paveikusi nozīmīgu darbu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pretkukuļošanas darba grupas izteikto rekomendāciju ieviešanai. Tās pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas (t.sk. pārrobežu kukuļošanas) un naudas atmazgāšanas noziegumiem. Tam bija izšķiroša nozīme, lai Latviju uzņemtu šajā organizācijā.
  • Izpildot OECD rekomendācijas attiecībā uz pretkorupcijas jomu,  tika būtiski pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski paaugstināti maksimālie naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem.
  • Iestāšanās process ir devis jau pirmos ieguvumus Latvijai – atbilstoši OECD standartiem būtiski uzlabots tiesiskais ietvars kukuļošanas apkarošanas jomā un radīti nepieciešamie priekšnoteikumi, lai tiesībsargājošās institūcijas varētu realizēt efektīvus pasākumus cīņā pret korupciju, tostarp ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu.

Iekšējās drošības stiprināšana

  • Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai soda izciešanas laikā un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai mazinātu visus noziedzīgas uzvedības riskus.
  • Lai veicinātu bijušo ieslodzīto veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā, 2016.gada oktobrī ir uzsākta jauna pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai jau ieslodzījuma laikā – līdz šim nebijušu resocializācijas programmu īstenošana jaunuzceltajā Olaines Atkarīgo centrā ar 200 ieslodzīto vietām.
  • 2016.gada novembrī tiek uzsākti arī divi nozīmīgi projekti, kuros paredzēts paaugstināt ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kvalifikāciju, kā arī veicināt ieslodzīto atgriešanos sabiedrībā un iekļaušanos darba tirgū. Sešu gadu laikā minētajos projektos dažādos pasākumos plānots iesaistīt vismaz 16 000 ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, kā arī apmācīt vismaz 1650 Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbiniekus.
  • No 2015.gada 1.jūlija ieviesta Elektroniskās uzraudzības sistēma no ieslodzījuma pirms termiņa atbrīvotajām personām, kas ir moderns veids notiesāto personu integrācijai sabiedrībā.

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošana

Pabeigti jaunā Liepājas cietuma projektēšanas darbi un 2016.gada jūnijā noslēgts līgums par būvdarbu organizēšanu. Līdz gada beigām plānots pabeigt būvprojekta izstrādi un sagatavot nepieciešamo dokumentāciju iepirkuma konkursa izsludināšanai tā būvniecībai.

Atlīdzības palielināšana korekcijas iestāžu darbiniekiem

Mazinot personāla mainību Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā, palielinot darbinieku atbildību un veicinot profesionālo reputāciju. Tas skars 2336 IeVP amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un 400 VPD darbinieku.

Maksātnespējas procesa kontrole un uzraudzība

  • 2015.gadā stājušies spēkā apjomīgi MNL grozījumi, kas izslēdz ļaunprātīgas darbības iespējas – nejaušības principa nostiprināšana administratoru iecelšanā, fiktīvo kreditoru ietekmes mazināšana, parādnieka pienākumu nodrošināšana, TAP ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, pārejot uz maksātnespējas procesu u.c.
  • Kopš 2015.gada 1.janvāra tieslietu ministra padotībā esošajai iestādei – Maksātnespējas administrācijai (MNA) no Valsts policijas ir nodota administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu. Atbildīgās uzraugošās institūcijas kompetences maiņa ir uzlabojusi administratoru rīcības disciplīnu.
  • Kopš 2016.gada 1.janvāra maksātnespējas administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, veicinot viņu darbības objektivitāti, caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos, kā arī mazinot interešu konflikta un korupcijas risku.
  • 2016.gada 30.aprīlī darbu uzsāka MNA izveidotā Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu sistēmisku kontroli un caurskatāmību maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību. Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus, procesa ilgums, kreditoru līdzekļu atgūstamība, procesa izmaksas, administratora atbildība.
  • MNA kapacitātes stiprināšana, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevas gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību. No 2016.gada 1.septembra ir palielinātas MNA darbinieku algas, lai izlīdzinātu tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, stiprinot MNA kapacitāti un spējas efektīvi izskatīt sarežģītākās lietas. Uzsākta aktīva sadarbība ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju un prokuratūras iestādēm, kā arī informācija par administratoru rīcības izvērtēšanu tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei.
  • 2016.gada 6.septembrī valdībā apstiprinātas ar uzņēmējiem saskaņotās maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem, tajās noteikti galvenie rīcības virzieni maksātnespējas procesa uzlabošanai. Stiprināta sadarbība ar četrām ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām: Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Komercbanku asociāciju.
  • Lai risinātu prioritāros uzdevumus – valsts uzraudzības pastiprināšanu un administratoru profesijas reformas pabeigšanu, Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimā attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā otrajam lasījumam, par kuriem jau saņemts konceptuāls atbalsts Juridiskajā komisijā.
  • No 2015.gada 1.jūlija ieviestas elektroniskās izsoles spriedumu izpildes procesā un citi antireiderisma pasākumi, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Ieviests antireiderisma regulējums Komerclikumā, noteikta specializēta tiesa un īpaša procesa pieņemšana civillietu izskatīšanā. No 2016.gada 1.janvāra elektroniskās izsoles ieviestas arī maksātnespējas procesos.

Citi pasākumi tieslietu nozarē

Jauns solis valsts valodas aizsardzībā

2015.gada decembrī darba apliecības tika pasniegtas pirmajiem deviņiem valsts valodas inspektoru sabiedriskajiem palīgiem, kas ļaus preventīvi novērst iespējamos valsts valodas lietojuma pārkāpumus. Sabiedriskie palīgi palīdz ikvienam uzņēmējam un iedzīvotājam apgūt un pilnveidot zināšanas pareizā valsts valodas lietošanā. 2016.gada jūnijā Valsts valodas centram pievienojās vēl septiņi jauni sabiedriskie palīgi.

Sodu politikā īstenotās vairākas nozīmīgas iniciatīvas:

  • kriminālatbildības noteikšana par Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs un to atbalstīšanu, kā arī manipulācijām ar sporta sacensību rezultātiem un gaitu;
  • palielināti sodi, būtiski pagarināti noilguma termiņi un noteikta ilgāka probācijas uzraudzība personām, kas veikušas dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem;
  • palielināti naudas sodi par ekonomiskajiem noziegumiem;
  • nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas administratīvā pārkāpuma lietās.
  • pabeigta nepilngadīgo administratīvās atbildības reforma un uzsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma, priekšroku dodot audzinošiem un sociālās korekcijas līdzekļiem;

Valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens

Tieslietu ministrijas ieguldījums juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, lai uzlabotu jurista profesijas kvalitāti un prestižu. 2015.gada 10.novembrī valdībā izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, lai ieviestu valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu un sakārtotu juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Tieslietu ministrija piedāvā ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu visās Latvijas augstskolās, kas būtu obligāti jākārto profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā. Tieslietu ministrijai dots uzdevums sagatavot normatīvo aktu projektus valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai, tostarp likumprojektus “Grozījumi Izglītības likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Sagatavots piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību risinājums

Ministru kabinets 2015.gada 29.septembrī atbalstīja un iesniedza izskatīšanai Saeimā divus Tieslietu ministrijas virzītos likumprojektus, kas paredz iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Tas skars 110 000 dzīvokļu īpašniekus.