Kas ir būtiskākais, ko paveikusi Kultūras ministrija 2 gadu laikā?

Datums: 2016-11-03   Laiks: 15:21:00

Atalgojuma palielināšana kultūras nozarē strādājošajiem

  • Aizvadītajos divos gados izdevies palielināt atalgojumu kultūras nozarē strādājošajiem. Šogad tas izlīdzināts muzeju, arhīvu un bibliotēku speciālistiem līdz vidējam atalgojumam 695 EUR mēnesī, savukārt profesionālajiem mūziķiem un aktieriem līdz vidējam atalgojumam 800 EUR mēnesī. 2017. gada budžetā plānots atalgojuma palielinājums 15% apmērā teātru un koncertu tehniskajam personālam un 10% apmērā – mūziķiem un aktieriem.
  • Kopējās reformas ietvaros no 2017.gada vidēji par 21% palielināts finansējums kultūrizglītības skolām.
  • No 2017. gada un turpmāk KM budžetā nodrošināts pilns Radio džeza bigbenda mūziķu atalgojums.

 Latvijas valsts simtgade

Viena no nozīmīgākajām darba jomām aizvadīto divu gadu laikā ir bijusi intensīva gatavošanās Latvijas valsts simtgades svinībām, plānojot tās no 2017. līdz 2021. gadam. Svinību sagatavošana un koordinēšana uzticēta Kultūras ministrijai.

  • Sabiedrība jau var iepazīties ar 16 apstiprinātajiem simtgades filmu pieteikumiem portālā filmas.lv.
  • Uzsākts projekts Latvijas skolas soma, lai radītu sistēmu un no 2018. gada piedāvātu iespēju bērniem un jauniešiem piedzīvot dažādus profesionālās mākslas un kultūras notikumus valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros.
  • Izstrādāts simtgades zīmols un darbu sākusi komunikācijas platforma lv100.lv , izveidots un rīcības komitejā apstiprināts „Latvijas valsts simtgades svinību Nacionālais pasākumu plāns 2017–2021”, kas novembrī tiks skatīts valdībā.
  • Uzsākta Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveide.
  • Lielu sabiedrības atsaucību šogad piedzīvoja Kultūras ministrijas jaunieviestā tradīcija 4. maijā svinēt valsts brīvību ar Baltā galdauta svētkiem.
  • Uzsākts projekts „Simtgades burtnieks”, kurā ikviens varēs iejusties Krišjāņa Barona lomā un palīdzēt pārrakstīt folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.
  • Svētku sagatavošanas procesā iesaistīti visi Latvijas novadi, diskusijās dažādās mērķauditorijās visā Latvijā par simtgades svinību ietvaru piedalījušies ap 5000 dalībnieku, saņemtas vairāk nekā 600 idejas par simtgades svinēšanu no Latvijas sabiedrības.
  • Patlaban aktīvi darbojas rīcības komiteja, kurā iesaistīti dažādu jomu eksperti, radošā padome, jauniešu rīcības komiteja, vēstures grupa un Latgales kongresa simtgades darba grupa.

Kultūras infrastruktūras attīstība:

Nozīmīgi un sabiedrībā ļoti gaidīti kultūras infrastruktūras projekti, kas tika pabeigti 2015. gadā ar līdzfinansējumu no 2007.–2013. gada plānošanas perioda ERAF līdzekļiem:

  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, ēkas rekonstrukcija, restaurācija un infrastruktūras uzlabošana. Atjaunots valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka, uzlabojot ēkas vizuālo tēlu un maksimāli saglabājot autentiskumu, piešķirot ēkai mūsdienu funkcionalitāti un veicot infrastruktūras uzlabošanu, lai radītu pasaules standartiem atbilstošus mākslas darbu eksponēšanas un saglabāšanas apstākļus, mūsdienīgu vidi muzeja personālam un apmeklētājiem.
  • Pabeigti Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšanas darbi restaurētas Rīgas Doma vidusjoma un sānjomu koka konstrukcijas, nomainīts jumta vara skārda segums, renovēta Rīgas Doma kapitulzāles baptistērija un sakristeja, renovēta fasāde, pulksteņu galerija, veikta logu un vitrāžu restaurācija, kā arī torņa mūra un koka konstrukcijas nostiprināšana un atbalsta konstrukcijas izbūve, koka konstrukciju protezēšana, inženiertehniskie darbi, interjera restaurācijas darbi iekštelpās – torņa un sānu kapelās.Rīgas doms
  • Liepājā uzbūvēta koncertzāle „Lielais dzintars”. Mūsdienīgs daudzfunkcionāls centrs, kurā notiek gan kultūras jomas, gan citi sabiedriskie pasākumi, tādējādi veicinot kultūrvides infrastruktūras sakārtošanu un reģiona pievilcību dzīves un darba apstākļiem. „Lielajā dzintarā” ir: daudzfunkcionāla zāle ar 1138 un kamerzāle ar 200 sēdvietām; Liepājas simfoniskā orķestra rezidence; telpas izglītības pasākumu, izstāžu, kongresu u.c. sabiedriskajiem pasākumiem; E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola. Daudzfunkcionālais centrs (Liepājas koncertzāle „Lielais dzintars”)  ir piemērots gan daudzveidīgu profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai, gan amatiermākslas un interešu izglītības norisēm.
  • Izveidots koka arhitektūras centrs „Kalnciema kvartāls”, lai popularizētu Pārdaugavas koka arhitektūru, kas ir neatņemama Pārdaugavas identitātes daļa, un veicinātu cilvēku izpratni par tradicionālo amatniecību, koksnes apstrādi un restaurāciju, kas tiešā veidā atsaucas uz kultūrpolitikas dokumentos noteikto par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kurā ietilpst arī tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana.

2016. gadā īstenotais

  • Ar EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējumu 2016. gadā pabeigta trīs Raiņa un Aspazijas muzeju ēku restaurācija (Raiņa muzejs Tadenavā, muzejs – vasarnīca Jūrmalā un muzejs – dzīvojamā ēka Rīgā, Baznīcas ielā), kā arī dzejnieku kolekcijas vēsturisko priekšmetu restaurācija un jaunu ekspozīciju izveide.

RA_vasarnica_06

  • Šogad pabeigta arī Jāņa Akuratera memoriālā muzeja restaurācija, vēl norit ekspozīcijas iekārtošana, muzejs savas durvis apmeklētājiem varētu vērt decembrī.

Atbalsts sabiedrības iniciatīvām

  • Palielināts finansējums nevalstiskā sektora iniciatīvām un projektiem kultūras, mediju un pilsoniskās sabiedrības jomā, nākamgad paredzēti ap 11 milj. eiro vismaz 2800 projektiem.
  • Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieaudzis par 84 % jeb 4,3 miljoniem eiro.

Mediju politika

  • KM ir izveidota Mediju politikas nodaļa, uzņemoties mediju politikas veidotāja funkciju. Patlaban ir izstrādātas Mediju politikas pamatnostādnes un rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.
  • Prasmēm kritiski izvērtēt informāciju un analizēt mediju sniegto saturu ir izšķiroša nozīme, lai sabiedrība spētu orientēties un dzīvot jēgpilni mūsdienu informācijas, mediju un komunikācijas vidē. Tādēļ īpašu uzmanību plānots pievērst medijpratības attīstībai.
  • Pirmo reizi piešķirts finansējums Latvijas mediju atbalsta programmai un medijpratībai – 1 065 248 EUR, kas nepieciešams kvalitatīva satura veicināšanai. Finansējumu paredzēts piešķirt konkursa kārtībā

Sabiedrības integrācija

  • KM attīstījusi ļoti veiksmīgu un aktīvu sadarbību ar diasporu, gan organizējot ikgadējo diasporas konferenci „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, gan sniedzot atbalstu dažādiem kultūras pasākumiem, lai stiprinātu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu piederību Latvijai.
  • Kopš 2015. gada KM atbalsta Dziesmu un deju svētku (ASV, Kanāda un Eiropa) un Kultūras dienu (Austrālijā) organizēšanu.
  • No 2014. gada intensīvi tiek atbalstīti vairākpaaudžu saieti 3×3, kuros ik gadu piedalās vismaz tūkstotis tautiešu. Savukārt no 2015. gada iedibināti jauniešu semināri 2×2 un diasporas jauniešiem radītas prakses iespējas Latvijas kultūras iestādēs un atsevišķos uzņēmumos.
  • Divos pēdējos gados KM ir arī atbalstījusi Pasaules latviešu mākslas savienības izveidoto Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs, kurā ir izstādīti latviešu diasporas mākslinieku darbi.
  • Izveidots ietvars regulārai sadarbībai ar mazākumtautību organizācijām, nodrošinot atbalstu gan katrā Latvijas reģionā, gan veidojot nacionāla līmeņa līdzdalības pasākumus, piemēram:
    • Kopš 2014.gada ik gadu tiek atbalstīti gandrīz 100 projekti pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un sabiedrības integrācijas veicināšanai visos Latvijas reģionos.
    • Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā padome apstiprināta jaunā sastāvā, iekļaujot pārstāvjus no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju izvirzītajiem kandidātiem. No 2014.gada konsultatīvās komitejas priekšsēdētāja pienākumus veic kultūras ministre.
    • Programmas „Latvijas kultūras vēstnieki”  ietvaros tiek apmācīti vairāki desmiti latviskās kultūrtelpas vēstnieki sadarbībai ar Latvijas dažādu tautību kopienām par Latvijas kultūru un tās mijiedarbi ar Latvijas minoritāšu kultūrām.
    • Šā gada jūlijā Latgales reģionā norisinājās pirmais Latvijas mazākumtautību kultūru festivāls, kurā vairāk nekā 50 dažādos kultūras pasākumos piedalījās vismaz 500 dalībnieki. Savukārt novembrī plānots ikgadējais Latvijas Mazākumtautību forums, kas ik gadu pulcē vismaz 200 dalībnieku no dažādām Latvijas mazākumtautību organizācijām. Tāpat ik gadu tiek sniegts atbalsts mazākumtautību savpatnības saglabāšanai – koncertu, izstāžu un festivālu rīkošanai.
    • Jau otro gadu tiek īstenots projekts „Eiropas pēdas Latvijā”, kurā piedalās vairāk nekā 300 skolēni. Projekta mērķis ir stiprināt starpkultūru dialogu un mazākumtautību jauniešu integrāciju. Kā arī, gatavojoties simtgadei, sekmēt skolēnu pašiniciatīvu un sadarbības prasmes, popularizējot Eiropas kultūras mantojumu Latvijā, veicināt sabiedrībā apziņu par Latviju – kā vēsturisku Eiropas sastāvdaļu.
    • KM ir veicinājusi valsts finansēta Nevalstisko organizāciju fonda izveidi un finansēšanas turpināšanu, vidēja termiņa budžetā no 2017.-2019.gadam šim nolūkam apstiprināts finansējums 400 000 eiro apmērā.

Kultūrizglītība

  • Izveidota un valdībā apstiprināta Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju, kuras īstenošanai piesaistīts ES fondu finansējums, lai nodrošinātu kultūrizglītības vidusskolu modernizāciju. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai un Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirts profesionālās izglītības kompetenču centra statuss. Apstiprināta PIKC Ventspils Mūzikas vidusskola attīstības un investīciju stratēģiju 2015.-2020.gadam un uzsākts darbs pie Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēkas izveides.

Notikumi

  • Īstenoti vairāki nozīmīgi kultūras notikumi. Aptverot visas kultūras apakšnozares, 2015 gads bija Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas atcerei veltīts tematiskais gads, piedāvājot dažādus jaundarbus, tematiskas izglītības programmas, sadarbības projektus, pētījumus un konferences. Savukārt vasarā veiksmīgi aizvadīti VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki un Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”. 2016. gads, savukārt, pagājis gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubilejas zīmē, vairākos pasākumos un izstādēs dodot iespēju no jauna novērtēt dižgara devumu Latvijas kultūrā.
  • 2016. gada jūlijā Daugavpilī un visā Latgales reģionā notika pirmais Latvijas kultūru festivāls „Pynu, pynu sītu (Pinu, pinu sietu)”. Ideja par Latvijas kultūru festivālu ir ilgstoši augusi dažādos forumos – skaidri redzamā sabiedrības vēlme pilnīgi izzināt un attīstīt kopējo Latvijas kultūrvidi ir brieduma apliecinājums.
  • 2016. gadā notika arī Kurzemes Dziesmu svētki un Astotais Starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”.

Sudmalinas

  • 2014. gada nogalē nodibināta Izcilības balva kultūrā par starptautiskiem sasniegumiem.  Izcilības balvas kultūrā līdzšinējie laureāti: Aleksandrs Antoņenko, Žaņa Lipkes memoriāls, Jānis Nords, Andris Freibergs, Signe Baumane, Iveta Apkalna. Šā gada laureāti tiks paziņoti decembrī.

Likumdošana

  • 2016.gadā Saeima pieņēma Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, kas paredz izveidot nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu un neatliekamās saglabāšanas sarakstu, lai veicinātu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un nodrošinātu tā ilgtspēju. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi. Mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
  • Veikti grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā, nosakot Nacionālo interešu objekta statusu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam.
  • KM izstrādātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas tapuši ar vispārēju nozares atbalstu, nostiprina NEPLP pilnvaras uzraudzīt retranslētās televīzijas programmas, jo īpaši trešo valstu programmas.
  • Uzsākts darbs pie Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma, kura mērķis ir 4000 Latvijas radošo profesionāļu tiesiskās un sociālās aizsardzības pilnveidošana.

Uzsāktie projekti

  • Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) par EK atbalstu turpmākai Daugavas stadiona projekta attīstībai. Tā teritorijai šogad piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas sekmēs Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanu un nodrošinās iespēju savlaicīgi sagatavot nepieciešamo infrastruktūru 2018.gada Dziesmu un deju svētku norisei.
  • Sadarbībā ar Rīgas Domi uzsākta Mežaparka estrādes rekonstrukcija, paredzot to veikt no 2016. līdz 2020. gadam, īstenojot to divos posmos. Pirmo posmu, kurā tiks pārbūvēta skatītāju zona, plānots īstenot līdz 2018.gada 7. jūnijam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa, kurā tiks paplašinātas un ar kupolveida pārsegumu nodrošinātas kora tribīnes, īstenojama līdz 2020.gada 2. jūnijam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

160827 NO CILVEKA SANS 2020

  • Ir uzsākts darbs pie Nacionāla līmeņa akustiskās koncertzāles projekta virzības. Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais ziņojums „Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā” un konceptuāli tiek atbalstīts  akustiskās koncertzāles projekta attīstīšana sadarbībā ar privāto partneri, izmantojot Eiropas Fondu finansējumu.
  • 2016. gada augustā ielikts muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens Rīgā, Pulka ielā. Muzeju krātuvju kompleksa tapšana ir visā Latvijas muzeju vēsturē unikāls, ļoti vajadzīgs un gaidīts notikums. Kompleksā paredzēts izvietot Latvijas muzeju kolekcijas, kas kopumā iekļauj vairāk nekā 2 miljonus krājuma vienību. Tā ir trešdaļa no visa Latvijas muzeju vērtību apjoma. Krājumu komplekss ne vien padarīs pieejamu nacionālā muzeju krājuma neredzamo daļu, ļaujot pilnībā izmantot tās potenciālu, bet arī dos iespēju palielināt krājuma redzamo daļu muzejos. Šis apjomīgais darbs un krātuves izveide ir milzīgs solis uz priekšu kolekciju saglabāšanā, to ilgtspējas nodrošināšanā un nepārprotams ieguvums šo materiālu pieejamībai.
  • Ir panākta vienošanās ar privāto mecenātu par Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja izveidi. Šovasar uzsākta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta virzība, metu konkursā žūrija izvēlējusies starptautiski atpazīstama Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partnera AB3D piedāvājumu. Laikmetīgās mākslas muzejs taps publiskās – privātās partnerības ietvaros. Izvēlētajam projektam ir potenciāls papildināt Ziemeļeiropas arhitektūras vietzīmju karti ar Latvijai raksturīgu veidolu un materiālu lietojumu.
  • Uzsākts darbs pie Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēkas, to paredzēts pabeigt 2018. gadā.
  • Valdība ir apstiprinājusi Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas teritorijas revitalizācijas stratēģiju, kas paredz ieguldīt ES fondu finansējumu radošo industriju kvartāla, tai skaitā kultūras augstskolu, dizaina un prototipēšanas darbnīcu, infrastruktūras attīstībai.
  • Valdība ir apstiprinājusi Rīgas pilsētas Šķirotavas apkaimes teritorijas revitalizācijas stratēģiju, kas paredz ieguldīt ES fondu finansējumu multifunkcionālas kultūras telpas un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas kompleksa izveidei, ko nākotnē izmantos gan Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu mēģinājumiem, gan vietējo apkaimju amatierkolektīviem, lekcijām, semināriem, prezentācijām un citām kultūrvidi veidojošām aktivitātēm.