Kas ir būtiskākais, ko paveikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2 gadu laikā?

Datums: 2016-11-03   Laiks: 19:45:00

Uzņēmējdarbības veicināšana reģionos

  • Pašreizējās ekonomiskās attīstības un privāto investīciju piesaistes tendences reģionos liecina, ka nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai un komersantu piesaistei ir nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra. Pašvaldības ir iespēja uzsākt ERAF finansējumam 328 milj. eiro  projektus, kuros uzņēmumu atbalstam paredzētas publiskās infrastruktūras un inženierkomunikāciju attīstībā reģionos, t.i., uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, ēku un to infrastruktūras, pievedceļu, inženierkomunikāciju atzaru ierīkošana un to jaudas palielināšanu.
  • Šis atbalsts Latvijā radīs aptuveni 5000 jaunu darbavietu, veicinās ekonomisko aktivitāti, uzlabos uzņēmējdarbības vidi, padarot to pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu komersantiem, kā arī ilgtermiņā paaugstinās kopējo uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.

Uzņēmējiem labvēlīgāki nosacījumi NĪ nomai

  • Ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību reģionos, pilnveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz telpu nomu, lai rastu iespēju iznomātājam (t.sk. pašvaldībai) sniegt atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nekustamā īpašuma nomniekam (komersantam), nosakot nomas maksas atlaidi ne vairāk kā 50% no noteiktās nomas maksas apmēra.
  • Vienlaikus nomniekam jāievēro vismaz viens no nosacījumiem, piemēram, radīt jaunas darbavietas, veikt finansiālus ieguldījumus nomas objekta infrastruktūras attīstībā u.c.

Pārrobežu sadarbība

  • Sagatavots tiesiskais ietvars, izstrādāti un apstiprināti ES Strukturālo un investīciju fondu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmu 2014.-2020. g. dokumenti un ieviešanas nosacījumi, sniedzot iespēju institūcijām/uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām  no Latvijas īstenot sadarbības projektus ar ārvalstu  partneriem piecu  pārrobežu sadarbības programmu Latvija – Lietuva, Igaunija – Latvija, Somija – Igaunija – Latvija – Zviedrija, Latvija – Krievija, Latvija – Lietuva  – Baltkrievija ietvaros.
  • Kopējais pieejamais finansējumu 253 miljoni EUR. Atbalsta mērķis ir paaugstināt institūciju kapacitāti inovāciju ieviešanas, vides saglabāšanas, plānošanas un politikas ieviešanas jautājumos Baltijas jūras reģiona, Interreg EUROPE un URBACT programmu ietvaros.

Energoefektivitāte, ūdenssaimniecība, atkritumu dalīšana

  • Valdībā apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji un/vai ieviešanas nosacījumi Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam finansējuma saņemšanai 187,9 milj. eiro apmērā pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, ūdenssaimniecības sistēmas attīstībā,  atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībā un pārstrādes veicināšanā, kultūras mantojuma digitalizācijā.

Latgales speciālā ekonomiskā zona

  •  VARAM izstrādājusi un Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojektu. Tas izveidots ar mērķi veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Latgales speciālā ekonomiskā zona darbosies līdz 2035. gada 31. decembrim.

Likvidēts Olaines atkritumu izgāztuves piesārņojums

  • Pabeigts ERAF līdzfinansētais Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, utilizējot šķidros bīstamos atkritumus un attīrot piesārņotos gruntsūdeņus. Projekts īstenots – 4 mēnešos, tā īstenošana izmaksājusi 6,8 milj. EUR, kas ir par 20% lētāk nekā sākotnēji paredzēts. Projekta īstenošanas rezultātā likvidēta šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve 2,9 hektāru platībā, novēršot turpmāku piesārņojošo vielu emisiju gruntsūdeņos un pazemes ūdeņos, kā arī bīstamo atkritumu iespējamu ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību Olaines un blakus esošajos novados.

Siltumnīcefekta samazināšana

  • Īstenoti četri Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātie konkursi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, t.sk., sniedzot atbalstu elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai, kā arī veicot ieguldījumus pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā – kopumā 2015.gadā īstenoti 309 projekti par kopējo KPFI finansējumu 38,9 miljoni EUR, sasniedzot kopējo plānoto siltumnīcefektu gāzu emisiju samazinājumu 19 126 t/gadā.

Valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide

  • Īstenojot „vienas pieturas aģentūras” principu, no 2015. gada visā valsts teritorijā pakāpeniski uzsākta Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centru izveide 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centros, un līdz 2020.gadam arī 9 nacionālās nozīmes attīstības centros.
  • Savu darbību uzsākuši Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri 56 novadu un 3 reģionālās attīstības nozīmes centros.

Izveidots „Latvijas e-Indekss”

  • Izveidots „Latvijas e-Indekss” (www.eindekss.lv), kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni.
  • Iniciatīva “Latvijas e-indekss” īstenota ciešā partnerībā ar Lattelecom, LIKTA, LPS, LLPA un LTRK. “Latvijas e-indekss” veido divi mērījumi: Latvijas pašvaldību e-indekss analizē pašvaldību īstenoto praksi e-pārvaldes un e-vides jomā un Latvijas valsts iestāžu e-indekss analizē iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu un efektivitāti iekšējā darba organizācijā un e-pakalpojumu nodrošināšanā
  • Latvijas e-indekss saņēmis arī starptautisku atzinību, 2015.gadā iegūstot Eiropas Publiskā sektora balvu – Labākās prakses sertifikātu, kuru konkursa kārtībā piešķir īpaši izveidota Eiropas Publiskās administrācijas institūta (European Institute of Public Administration) žūrija.

Zaļā publiskā iepirkuma principa ieviešana

  • Turpinot darbu pie Zaļā publiskā iepirkuma principu ieviešanas valsts un pašvaldības iestādes, izstrādāts un valdībā 2015.gada 17.februārī  apstiprināts „Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015. – 2017.gadam”.
  • Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, palielinot zaļā iepirkuma īpatsvaru, īpaši zaļā publiskā iepirkuma apjomu .Zaļais publiskais iepirkumu nosaka iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, veicinot sociālos uzlabojumus un panākot ietaupījumu budžetā ilgtermiņā.
  • Nostiprinot zaļā iepirkuma principu, plānots palielināt zaļā iepirkumā iegādāto preču un pakalpojumu apjomu 2015.gada beigās sasniedzot vismaz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016.gadā 20% un 2017.gadā 30%.

Piesārņojošo smaku ierobežošana

  • VARAM izstrādājusi un valdība akceptējusi jaunu kārtību piesārņojošo darbību izraisīto smaku ierobežošanai – skaidri definējot noteikumus piesārņojošās darbības veicējiem, kontrolējošā institūcijām un pašvaldībām. Tieši par smakām tiek bieži saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem, un šie noteikumi ļaus efektīvāk ierobežot un kontrolēt smaku izplatīšanos, tādejādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.