Saziņai ar mums

[email protected]

marts

16

Leģionāru piemiņas diena


16. marts - leģionāru piemiņas diena

16. marts ir leģionāru piemiņas diena, kurā godinām mūsu zēnus un vīrus, kas 2. Pasaules kara laikā Latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju savienību, cenšoties nepieļaut Baigā gada atkārtošanos.

Latviešu leģionāru diena 2019

Rīgā leģionāru piemiņas pasākumi ik gadu parasti sākas ar dievkalpojumu Doma vai Sv. Jāņa baznīcā un gājienu līdz Brīvības piemineklim, kuru organizē Daugavas Vanagi un kurā piedalās vairāki tūkstoši dalībnieku. Pie Brīvības pieminekļa gājienu sagaida Nacionālās apvienības jauniešu veidota Latvijas karogu aleja un tiek nolikti ziedi aizsaulē aizgājušo leģionāru piemiņai. Pēc gājiena liela daļa tā dalībnieku dodas uz Lestenes brāļu kapiem.

16. marts - karogu aleja pie Brīvības pieminekļa

Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kas, spītējot valdošās elites noraidošajai attieksmei, oficiāli godina latviešu leģionārus ne tikai ierindas biedru, bet arī augstāko amatpersonu līmenī, un vairākkārt Saeimā arī ir rosinājusi iekļaut 16. martu oficiāli atzīmējamo piemiņas dienu sarakstā.

16. marts

Kāpēc leģionāri pelnījuši piemiņu?

1940. gada jūnijā Latvijā sākās baisākais no periodiem latviešu tautas vēsturē – padomju vara nežēlīgi iznīcināja Latvijas inteliģenci, virsniekus un labākos saimniekus. Represēti tika desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācija. Pēc pieredzētā t.s. “Baigajā gadā“, daudzi bija gatavi brīvprātīgi vai pēc mobilizācijas iet cīņā pret padomju režīmu. Latviešu leģiona rindās nokļuva teju vai katras latviešu ģimenes locekļi, drosmīgi cīnoties pret jauna Baigā gada atkārtošanos. Tie bija mūsu tēvi, vīri, dēli, brāļi… un viņi ir pelnījuši, ka mēs viņus atceramies, neskatoties uz to, ka cīnījušies “nepareizajā pusē”.

Latviešu leģionāri

Latviešu leģionā mobilizētie puiši. Rīga, 1943.gada vasara

FAKTI: Latviešu leģionāri necīnījās par Lielvāciju vai Hitleru, bet gan par Latviju. Latviešu leģions arī nepiedalījās nacistu represijās pret civiliedzīvotājiem, tas cīnījās frontē pret Sarkano armiju. Turklāt neviena no leģiona vienībām nepiedalījās kaujās pret Rietumu sabiedrotajiem, tikai pret PSRS. Ne velti Rietumu sabiedrotie pēc kara leģionāriem uzticēja Nirnbergas kara tribunāla tiesu pils ārējo apsardzi. Vai tas būtu iespējams, ja leģionāri būtu bijuši lojāli nacistiem?

Waffen SS sastāvā Latviešu leģions tika iekļauts tikai, lai, nosaucot par brīvprātīgajiem, formāli attaisnotu 1907.gada IV Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām pārkāpšanu, kuras 52.pants aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos. 1950. gada 13. aprīļa ziņojumā ASV valsts sekretāram vēstīts, ka latviešu un igauņu SS nav jāuzskata par vāciešu SS, jo 1) viņi nesaņēma nekādu nacistu politisko apmācību; 2) viņiem neprasīja atzīt kādas nacistu doktrīnas; 3) viņi nedeva SS zvērestu; 4) viņi nebaudīja SS privilēģijas; 5) viņi nenēsāja vācu SS vienībām noteikto uniformu.

16. marts

Kāpēc tieši 16. marts?

Latviešu leģions sastāvēja no 15. un 19. divīzijas. 1944. gada martā fronte pietuvojās Latvijas Austrumu robežai un no 16. līdz 19. martam norisinājās smagas kaujas Mudes (kr: Veļikajas) upes krastā par augstieni “93,4”. Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā 2. Pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas cīnījās plecu pie pleca, turklāt latviešu augstāko virsnieku vadībā. Kauja tika uzvarēta. Tāpēc pēc kara, trimdā nokļuvušo latviešu leģionāru dibinātā organizācija “Daugavas Vanagi” 16. martu sāka atzīmēt kā latviešu leģionāru piemiņas dienu. Latvijā pirmo reizi 16. martu atklāti atzīmēja 1990. gadā.

16. marts

16. marts1998. gadā 16. marts tika noteikts kā oficiāla leģionāru atceres diena un Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā pauda Latvijas oficiālo nostāju par Latviešu leģionu, taču šajā gadā arī sākās masīva Krievijas propagandas kampaņa, lai diskreditētu Latvijas starptautisko tēlu, 16. marta atzīmēšanu saistot ar „nacisma glorifikāciju”. Pakļaujoties Krievijas un tās piektās kolonnas spiedienam, Saeima 2000. gadā svītroja 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta, vienlaikus pret militārpersonām un amatpersonām, kuras tomēr uzdrošinājās 16. martā kopā ar leģionāriem iet atceres gājienā līdz Brīvības piemineklim, izvēršot represijas un kaunināšanas kampaņu „Latvijas starptautiskā tēla diskreditēšanā”.

Nacionālā apvienība nav pakļāvusies un nepakļausies šim spiedienam. Leģionāru piemiņa stāv pāri varas gļēvumam iestāties pret Krievijas naidīgo propagandu.

16. marts

Video, kurā saistošā un kodolīgā veidā izklāstīts par Latviešu leģionu un par to, kāpēc tieši 16. marts ir izvēlēts par leģionāru piemiņas dienu:

 

► Dokumentālā filma “Latviešu leģions” (2000) _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _— ► angliski ► krieviski

► Saeimas deklarācija “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” — ► angliski ► krieviski

Ieskatam daži materiāli no 16. marta pasākumiem iepriekšējos gados:

2016. gads

FOTOIZLASE

2014. gads

16. marts


FOTOIZLASE / Foto no Gājiena / Foto no Lestenes

2012. gads

2011. gads

2009. gads

2008. gads

2006. gads

 

16. marts

2006. gadā Latvijas valdošās elites gļēvā un necienīgā pozīcija sasniedza kulmināciju – 16. martā ap Brīvības pieminekli tika apjozts žogs un policija apspieda visus mēģinājumus godināt leģionārus.

 

2005. gads

 

2005. gadā gājiens tika atļauts, taču tā ceļu centās bloķēt prokrieviskie spēki, pēc gājiena starp tiem un latviešu patriotiem izvēršoties dziesmu un saukļu “karam”.
 

2004. gads

 

16. marts

Visu Latvijai! pirmo reizi veido karogu aleju pie Brīvības pieminekļa.

 

2002. gads

 

16. marts

Par spīti aizliegumam, Visu Latvijai! līderis Raivis Dzintars un Kluba 415 līderis Jānis Sils kopā ar biedriem noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionārus.