Nacionālo apvienību veidojošo partiju vēsturei iesniedzoties jau trešajā gadu desmitā, šo gadu laikā ir izveidojušās vairākas noturīgas Nacionālās apvienības svētku tradīcijas. Nozīmīgākās no tām – 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta karogu aleja, godinot latviešu leģionārus, 15. maija sarkan-balt-sarkani karogotais Vienības autobrauciens un 23. augusta Baltijas ugunsceļš par godu Baltijas ceļam.


18. novembra Lāpu gājiens18. novembra Lāpu gājiens, daudzu tūkstošu dalībnieku nestajai lāpu jūrai izvijoties cauri visai Vecrīgai, ir viena no emocionāli saviļņojošākajām un vērienīgākajām 18. novembra svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gadā kā tobrīd vēl jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā.


16. marts16. marts ir leģionāru piemiņas diena, kurā godinām mūsu zēnus un vīrus, kas 2. Pasaules kara laikā Latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju savienību. Rīgā leģionāru piemiņas pasākumi sākas ar dievkalpojumu Doma baznīcā un gājienu līdz Brīvības piemineklim, kur gājienu sagaida Nacionālās apvienības jauniešu veidota Latvijas karogu aleja.


15. maija Vienības brauciensKarogu brauciens, ziņkārīgo acu skatieniem pavadot desmitiem auto veidoto sarkan-balt-sarkani karogoto kolonnu, tiek rīkots kopš 2005. gada, lai atgādinātu, ka arī šodien iespējama latviešu tautas vienotība, ka latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē un ka, atšķirībā no daudzām, pat krietni lielākām tautām, latviešiem ir sava valsts un sava valoda.


Baltijas ceļš23. augusta Baltijas ugunsceļš ir tradīcija, kurā, atceroties 1989. gada Baltijas ceļu, katru gadu 23. augusta vakarā pie Brīvības pieminekļa tiek iedegtas svecītes, veidojot simbolisku ugunsceļu; sanākušie vienojas dziesmās un sarunās par Atmodas laikiem un šodienas aktualitātēm.