NA paveiktais 2013. gadā

Atskatoties uz 2013. gadā paveikto, jāsecina, ka, lai arī panākt izdevies daudz, īpaši demogrāfijas un kultūras jomā, tomēr daudzas, īpaši ideoloģiskas, NA iniciatīvas koalīcijas partneri ir nobremzējuši, brīžiem nesmādējot pat tādas zemiskas metodes kā iepriekš rakstiski apsolītā nepildīšanu. Nozīmīgs NA panākums šajā gadā ir bijusi savas pārstāvniecības trīskāršošana pašvaldībās, vairāk kā 50 pašvaldību domēs iegūstot vairāk nekā 150 deputātu vietas. Šobrīd NA pārstāvji vada Bauskas, Krustpils, Saulkrastu, Priekules, Engures un Kocēnu novada domes. Te apkopotas nozīmīgākās lietas, kuras NA 2013. gadā izdevies paveikt, iesākt vai par kurām esam cīnījušies, bet mūsu partneri tās noraidījuši. Apkopojumā nav iekļauts NA vadītajās pašvaldībās paveiktais, deputātu individuālas aktivitātes un tehniski priekšlikumi, kā arī NA vadīto ministriju rutīnas darbi.

NA rosinātas un paveiktas lietas

Demogrāfija

  • No 2014. gada 1. janvāra Bērna kopšanas pabalsts laika posmā no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam būs 171 eiro (~120 latu) apmērā mēnesī. Tas turpmāk būs universāls pabalsts, ko līdz bērna pusotra gada vecumam varēs saņemt visu mazuļu vecāki neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Pabalsts pilnā apmērā tiks izmaksāts no bērna gada vecuma arī tad, ja saņēmējs gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona.
  • No 2014. gada 1. oktobra sociāli apdrošinātām personām būs iespēja izvēlēties Vecāku pabalsta saņemšanas periodu – līdz bērna 12 vai 18 mēnešu vecumam. Izvēloties pabalsta saņemšanu līdz bērna pusotra gada vecumam, tā apmērs mēnesī būs 43,75 % apmērā no vecāka bruto algas (t.i. – algas “uz papīra”) + jau minētie 171 eiro. Savukārt, izvēloties pabalstu saņemt līdz bērna gada vecumam, ikmēneša pabalsts būs 60 % no bruto algas + jau minētie 171 eiro. Varēs arī vienlaicīgi strādāt un saņemt vecāku pabalstu 30 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta. Pārejas posmā – laikā no 2014.gada janvāra līdz septembrim – līdz bērna gada vecumam vecāku pabalstu varēs saņemt 70 % apmērā no bruto algas (nestrādājot) vai arī doties strādāt un saņemt Bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.
  • No 2014. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par katru apgādībā esošo personu palielināts līdz 165 eiro (~116 lati). Šogad 1. pusgadā tie bija 70 lati, bet 2. pusgadā – 80 lati.
  • Ar 2013. gada 1. septembri ir uzsākta valsts atbalsta programma vecākiem, kuru bērniem, vecumā no pusotra līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai, nav pieejams pirmsskolas izglītības pakalpojums. Tas tiek īstenots ar mērķa maksājumu līdz 100 latiem mēnesī līdz pašvaldības iespējām nodrošināt pakalpojumu, bet ne ilgāk kā 3 gadus.
  • Ar 2014. gada 1. septembri valsts nodrošinās brīvpusdienas arī visiem 3. klases skolēniem (vietās, kur šobrīd brīvpusdienas 3. klasei nodrošināja pašvaldība, turpmāk to finansēs valsts), turklāt valsts dotācijas apmērs tiks palielināts no 0,80 Ls līdz 1,00Ls dienā katram bērnam.
  • No 2013. gada 20. novembra vecāki, kuriem līdz tam līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienācās Vecāku pabalsts, nu var saņemt Bērna kopšanas pabalstu.
  • No 2014. gada 1. janvāra Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājums par katru bērnu 0-6 gadu vecumā palielināts līdz 50 latiem, bet 7-18 gadu vecumā – 55 latiem.

Kultūra

  • 2014. gada valsts budžetā kopējais kultūras nozarei atvēlētais finansējums ir par vairāk nekā 10 miljoniem latu lielāks nekā 2013. gada valsts budžetā (neskaitot izdevumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai), cita starpā būtiski palielinot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un filmu nozarei.
  • Labi noorganizēti Dziesmu un Deju svētki ar rekordlielu dziedātāju, dejotāju un jo īpaši diasporas kolektīvu skaitu. Panākts, ka svētku dalībniekiem pēc svētku noslēguma ir viena papildus apmaksāta brīvdiena.
  • Pieņemti grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un finanšu kontroli. Atlaista līdzšinējā izšķērdīgā, liberālā operas vadība, tās vietā konkursa rezultātā ieceļot finansiāli disciplinētu un konservatīvu.
  • Piešķirts finansējums, lai turpinātu darbu pie mākslas filmas veidošanas pēc A.Grīna romāna „Dvēseļu putenis” motīviem, kā arī lai uzņemtu dokumentālo filmu, kas veltīta Eduarda Berklava simtgadei.
  • Piešķirts finansējums Latvijas Okupācijas muzeja darbības nodrošināšanai un programmu atjaunošanai.
  • Piešķirts finansējums Madonas mākslas skolas jumta konstrukcijas atjaunošanas remontdarbu veikšanai.
  • Piešķirts finansējums Vislatvijas Dziesminieku saieta organizēšanai 2014. gadā.
  • Piešķirts finansējums Piebalgas Latviešu biedrībai pieminekļa izveidei nacionālajiem partizāniem un karavīriem.
  • Piešķirts finansējums brīvdabas estrādes izveidei Krustpils novada Zīlānu ciemā.
  • Neskatoties uz ideoloģiskajām domstarpībām, izdevies panākt, ka Rīgas dome piešķir finansējumu piemiņas plākšņu izveidošanai Gunāram Astram un Eduardam Berklavam, bet pēc vandāļu postījumiem tika atjaunota Balto krustu piemiņas plāksne Rīgas Meža kapos.

Tautsaimniecība un Tieslietas

  • No 2013. gada 1. septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi ir jāpublicē internetā.
  • Pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas mazina riskus kapitālsabiedrību neatļautai pārņemšanai (reiderismam) un ievieš mehānismu ātrai dalībnieku strīdu risināšanai tiesās.
  • Pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas precizē publiskā izpildījuma jēdzienu, stiprina mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) uzraudzību un uzliek tām pienākumu ekonomiski pamatot noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu.
  • Panākts, ka akcīzes nodoklis netiek attiecināts uz autogāzi, kas ražota no biogāzes (pārsvarā Latvijā ražota).

Izglītības un sociālie jautājumi

  • Pēc ilgstoša NA spiediena izdevās panākt, ka Latvija ratificē Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apmērā, lai gan sākotnējā Labklājības ministrijas piedāvājumā bija plānots, ka Latvija nepievienosies daudziem no hartas pantiem, kas Latvijas sabiedrībai ir īpaši sāpīgi.
  • Panākts, ka politiski represētajām personām pensijas tiek indeksētas, neatkarīgi no to apmēra.
  • Piešķirts finansējums mācību priekšmeta “Dzīvesziņa” standarta, programmas un mācību līdzekļu sagatavošanai.
  • Piešķirts finansējums Visvalda Freidenfelda Latvijas Brīvās cīņas sporta kluba-internāta mācību un treniņu nodrošināšanai.
  • Piešķirts finansējums projektam „Cerību sēta” cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanai sabiedrībā.
  • Piešķirts finansējums Priekules novada Sociālās aprūpes dienesta centra telpu remontam.
  • Piešķirts finansējums Bauskas Kultūras centra pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
  • Piešķirts finansējums Saulkrastu vidusskolas fasādes rekonstrukcijai.
  • Piešķirts papildu finansējums Dundagas bērnudārza „Kurzemīte” muzikālās zāles renovācijai.
  • Piešķirts finansējums Alūksnes novada Alsviķu bērnudārza “Saulīte” rotaļu laukuma atjaunošanai.
  • Neskatoties uz ideoloģiskajām domstarpībām, izdevies panākt, ka Rīgas dome 2014. gadā piešķirs lielākus pabalstus Rīgas simtgadniekiem, politiski represētajiem un jaunajiem vecākiem.

Dažādi

  • Smagās diskusijās pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas dod tiesības uz dubultpilsonību ārzemju latviešiem.
  • Pieņemts likums „Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”, novēršot netaisnību, kas līdz tam apgrūtināja daudzu padomju sistēmas represēto dzīvi pat neatkarīgā Latvijā.
  • 2013. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi „Personu apliecinošu dokumentu noteikumos”, kas atkal ļauj pasē norādīt savu tautību (no 2012. gada 1. aprīļa tas bija liegts).
  • Piešķirts finansējums Austrumeiropas politikas pētījumu centram pētījuma veikšanai par Krievijas mediju ietekmi uz sabiedrisko domu Latvijā.
  • Pieņemti grozījumi, kas arī publiskos izklaides un svētku pasākumos aizliedz izmantot padomju un nacistisko simboliku. Līdz tam šāds aizliegums attiecās tikai uz gājieniem, sapulcēm un piketiem. Drīzumā NA gatavojas iesniegt priekšlikumus, kas minēto aizliegumu padarītu vispārēju, jebkurā vietā un laikā.
  • Pieņemti grozījumi likumā „Par policiju”, lai ļautu vairākām pašvaldībām veidot vienotu pašvaldību policiju vai deleģēt visas vai daļu tās funkciju citas pašvaldības policijai.
  • Pieņemti grozījumi Arhīvu likumā, kas atvieglo piekļuvi valsts arhīviem studentiem, bibliotekāriem un muzeju darbiniekiem, kuri veic pētniecisko darbu.
  • 2014. gada valsts budžetā piešķirtas dotācijas Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Politiski represēto apvienībai.

Starptautiskā sadarbība

  • NA uzņēmusies aktīvu lomu, atbalstot Ukrainas opozīciju tās cīņā pret Ukrainas nonākšanu aizvien lielākā Krievijas ietekmē. J.Dombrava devās uz Kijevu, Neatkarības laukumā uzrunājot ~300 000 demonstrantu.
  • Noslēgts sadarbības līgums ar lietuviešu un igauņu nacionālistu partijām – Lietuvas Nacionālo apvienību (Tautininkų sąjunga) un Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (Eesti Konservatiivne Rahvaerakond).

Nozīmīgākie noorganizētie pasākumi un konferences

Dažas NA iniciatīvas, kas šobrīd ir īstenošanas procesā

Kultūra un Identitāte

  • Panākts, ka Satversmes preambulas projektā kā Latvijas valsts mērķis noteikts „nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību”, iekļautas norādes uz latviešiem kā Latvijas valstsnāciju un to, ka latviešu identitāti veido tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības.
  • Norit aktīvs darbs, gatavojoties Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem.
  • Pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība un, pēc bibliotēkas krājumu pārvietošanas, tā 2014. gada vidū varēs sākt savu darbu.

Tautsaimniecība un Tieslietas

  • Saeimas komisijām nodoti grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz līdz 2020. gada 1. maijam pagarināt pārejas periodu, kurā ES pilsoņi nevar iegādāties Latvijā lauksaimniecības zemi.
  • Veikta pretdarbība valdības soļiem, kas vērsti uz valsts komercbankas „Citadele” privatizāciju. Paredzams, ka 2014. gadā tas būs viens no smagākajiem jautājumiem valdības darbā, tāpat kā iespējamie mēģinājumi privatizēt LMT un Lattelecom.
  • Saeimā komisijām nodoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuru mērķis ir mazināt nodokļu slogu mazajiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro un darbinieku skaitu līdz 5 nosakot 9% likmi, ar apgrozījumu līdz 200 000 eiro un ne vairāk kā 7 darbiniekiem – 10%, bet ar apgrozījumu līdz 300 000 eiro un ne vairāk kā 9 darbiniekiem – 11%.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemts Mediācijas likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir paplašināt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iespējas, ieviešot mediācijas procesu, kas vērsts uz abu pušu interešu noskaidrošanu un apmierināšanu, pretstatā tiesas procesam, kurā parasti „uzvar” viena no pusēm. Mediācijas mērķis ir saglabātas pušu attiecības un ietaupīt laiku, līdzekļus, kas būtu jāvelta tiesas procesam.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, lai atvieglotu privātpersonu maksātnespējas procesa uzsākšanu un saīsinātu procesu līdz vienam gadam.

Dažādi

  • Saeimā komisijām nodots likumprojekts, kas turpmāk liktu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēt Rīgas Satiksmes un citu valsts nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu tarifus.
  • Saeimā 1.lasījumā pieņemts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kas noteiks minēto objektu statusu, apsaimniekošanu un aizsardzības zonu, kas ir priekšnoteikums, lai bargāk sodītu arī to apgānītājus.

Tikai dažas NA iniciatīvas, kuras koalīcijas partneri noraidījuši

  • Saskaņā ar koalīcijā rakstiski panākto vienošanos, Saeimā tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas būtiski ierobežotu trešo valstu pilsoņu iespējas nopirkt uzturēšanās atļaujas Latvijā, taču Prezidents atgriezis grozījumus Saeimā un visticamāk, pārkāpjot koalīcijas vienošanos, galu galā Saeima pieņems tikai „kosmētiskus labojumus”, kas situāciju daudz neuzlabos.
  • Saeimā dažādās formās vairākkārt noraidīti grozījumi Izglītības likumā, kuru mērķis ir veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no cittautiešu ģimenēm.
  • Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas liktu šķēršļus Latvijas dzelzceļa pārvadājumu nonākšanai Krievijas kontrolētas kompānijas rokās.
  • Saeima noraidīja priekšlikumus Darba likumā, kas noteiktu, ka darba attiecību laikā no darbinieka nevar pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas, ja tas nav tiešā veidā nepieciešams darba pienākumu veikšanai.
  • Saeima noraidīja NA ierosinājumu 2013. un 2014. gadā neveikt Saeimas deputātu algas iepriekš plānoto palielināšanu. Šobrīd NA deputāti sev izmaksāto palielinājuma daļu ziedo labdarībai.
  • Saeima noraidīja NA ierosinājumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu „latviešu nacionālo karavīru atceres dienu”.
  • Saeima noraidīja priekšlikumus noteikt obligātas valsts valodas prasmes prasības Saeimas deputātu kandidātiem.

30.12.2013.

Apkopoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks