Panāktais, Iesāktais un Noraidītais 2012. gadā

NA rosinātas un paveiktas lietas

Demogrāfija

  • No 2013. gada 1. janvāra minimālais Bērna kopšanas pabalsts sociāli neapdrošinātām personām un minimālais Vecāku pabalsts (t.s. „māmiņalga”) sociāli apdrošinātām personām laika posmā no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam būs 100 latu apmērā (šobrīd attiecīgi 50 un 63 lati pirmajā gadā un 30 lati otrajā gadā). Pabalsts pilnā apmērā tiks izmaksāts no bērna gada vecuma arī tad, ja saņēmējs gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona. No 2014. gada 1. janvāra šo pabalstu minimālais apmērs pakāpeniski tiks palielināts līdz 70% no minimālās algas, kas būtu 140 lati mēnesī.
  • Sākot ar 2014. gada 1. janvāri arī tās Vecāku pabalsta daļas, kas pārsniedz minēto minimālo apmēru, izmaksas periods tiks pagarināts līdz bērna pusotra gada vecumam.
  • Ar 2013. gada 1. septembri tiks uzsākta valsts atbalsta programma vecākiem, kuru bērniem, vecumā no pusotra līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai, nav pieejams pirmsskolas izglītības pakalpojums. Tas tiks īstenots ar mērķa maksājumu līdz 100 latiem mēnesī līdz pašvaldības iespējām nodrošināt pakalpojumu, bet ne ilgāk kā 3 gadus.
  • Ar 2013. gada 1. janvāri tiks nodrošinātas brīvpusdienas arī visiem 2. klases skolniekiem (šobrīd tas nodrošināts tikai 1. klasei).
  • Ar 2013. gada 1. janvāri daudzbērnu ģimenēm tiks piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā, nosakot atlaides ierobežojumu līdz 300 latiem gadā.
  • Uzsākta valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma.
  • 2013. gada budžetā piešķirti 100 tūkstoši latu goda ģimeņu programmai, lai daudzbērnu ģimenes varētu saņemt dažāda veida atlaides un citas priekšrocības.

–      Kā prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs, izcīnītie demogrāfijas atbalsta pasākumi sākot ar 2014. gadu varētu nest aptuveni 10 līdz 15 procentu dzimstības pieaugumu.

Kultūra

  • Kopējais kultūras nozarei piesaistītais budžeta finansējums, salīdzinot ar 2012.gada sākumu, 2013. gadā būs gandrīz par 13 miljoniem latu jeb 25% lielāks (neskaitot izdevumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai).
  • Izstrādāta Valsts Kultūrkapitāla fonda stratēģija, kas kalpo par pamatu skaidram un caurspīdīgam naudas piešķiršanas mehānismam fonda turpmākajā darbībā. 2013. gadā kā vienas no prioritātēm noteiktas nacionālās identitātes veicināšana un radošo industriju attīstība.
  • Valsts Kultūrkapitāla fondam 2012. gada budžeta grozījumos piešķirti papildus 550 tūkstoši latu (kultūras norisēm reģionos, kā arī grāmatu iepirkumam latviešu valodā pašvaldību publiskajās bibliotēkās visā Latvijā), bet 2013. gada budžetā papildus 1,5 miljoni latu.
  • No 2012. gada 1. septembra izlīdzināts pedagogu atalgojums vispārizglītojošajās skolās un mūzikas un mākslas skolās, kas līdz šim nepamatoti saņēma mazāk.
  • 2012. gada budžeta grozījumos piešķirta mērķdotācija 491 tūkstoša latu apmērā pašdarbības kolektīvu, kas piedalīsies Dziesmu un deju svētkos, finansēšanai. Tādā pašā apmērā mērķdotāciju kolektīvi saņems arī 2013. gadā. Iepriekšējā valdība šo mērķdotāciju bija paredzējusi atjaunot tikai 2013. gadā.
  • 2012. gada budžeta grozījumos 650 tūkstoši latu atvēlēti Latvijas Nacionālās operas skatuves rekonstrukcijai, 463 tūkstoši latu – teātriem un koncertorganizācijām restaurāciju, neatliekamu remontdarbu veikšanai, inventāra iepirkšanai un līdzīgiem darbiem, bet 148 tūkstoši latu – neatliekamu izdevumu segšanai vidējās un augstākās mūzikas un mākslas izglītības iestādēm.
  • 2013. gada budžetā 50 tūkstošu latu atvēlēti Latvijas Kultūras kanona pilnveidei un popularizēšanai.
  • Iedibināts jauns sadarbības modelis ar kultūras organizāciju apvienību – Kultūras aliansi, uzsākot nepastarpinātu dialogu svarīgāko kultūrpolitikas jautājumu risināšanā. Kopīgi izstrādāti priekšlikumi Nacionālajam attīstības plānam 2014. – 2020. gadam, kā arī iesākts darbs pie nozaru stratēģiju izstrādes.
  • Piešķirts budžeta finansējums, lai uzsāktu darbu pie mākslas filmu veidošanas pēc J.Lejiņa romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” motīviem un pēc A.Grīna „Dvēseļu putenis” motīviem.
  • Piešķirts budžeta finansējums projektora iegādei Valmieras teātrim kvalitatīvu videoprojekciju nodrošināšanai izrādēs.
  • Piešķirts budžeta finansējums Vislatvijas Dziesminieku saieta organizēšanai 2013. gadā.
  • Piešķirts budžeta finansējums brīvības cīnītāju (partizānu) pieminekļa izveidei Turlavā.

Politiskā sistēma

  • Pēc NA iniciatīvas tapuši divi lēmumi ar būtisku devumu Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnas attīstībā – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, veicot plašu analīzi, ir atzinusi, ka Satversmei ir negrozāms idejiskais kodols, kas ietver Latvijas valstiskuma pamatelementus, savukārt Satversmes tiesa nolēmusi, ka gan CVK, gan Valsts prezidentam ir tiesības vērtēt to, vai pilsoņu iesniegts likumprojekts ir pilnībā izstrādāts.
  • Panākta vienota un aktīva koalīcijas partiju rīcība, aicinot pilsoņus referendumā balsot pret divvalodību.
  • Uz pusi samazināts Saeimas un pašvaldību priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, kā arī maksimālais vienai personai atļautais ziedojumu / biedra naudas kopējais apmērs gadā vienai partijai.
  • Ierobežotas dārgās priekšvēlēšanu reklāmas TV, nosakot, ka priekšvēlēšanu aģitācija TV jāpārtrauc 30 dienas pirms vēlēšanām.
  • Panākts, ka lielāko daļu amatpersonu Saeima šobrīd ievēl atklātā balsojumā, tādējādi mazinot politisko tirgu par amatiem un novēršot iespējamību deputātiem publiski atbalstīt vienu, bet aizklāti nobalsot par citu.
  • Pieņemti grozījumi partiju finansēšanas likumā, kas ļauj saņemt budžeta finansējumu partijām arī pēc apvienošanās, tādējādi atvieglojot partiju konsolidēšanās procesu.
  • Turpmāk valsts karogs būs jāizkar arī 21. augustā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā.

Tieslietas

  • Novērsti šķēršļi, lai Latvija no 2012. līdz 2017. gadam varētu apgūt Norvēģijas finanšu instrumenta programmu „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma” 13 miljonu eiro apmērā, kuras mērķis ir uzlabot korekcijas dienestu sistēmu.
  • 2013. gada budžetā piešķirti 267 tūkstoši latu Valsts probācijas dienesta funkciju atjaunošanai, dienesta darbiniekiem atjaunojot pilnu 40 stundu darba nedēļu un atbilstoši paaugstinot algas.
  • Pieņemta virkne grozījumu, kuriem vajadzētu mazināt tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus.
  • Kopš 2012. gada 1. jūlija elektroniski publicētā informācija „Latvijas Vēstneša” interneta vietnē vestnesis.lv ir uzskatāma par oficiālo publikāciju, tātad publiski ticamu un juridiski saistošu.
  • Salīdzinot ar 2012. gadu, 2013. gada budžetā palielināts finansējums Valsts valodas centram.
  • Piešķirts budžeta finansējums, lai atjaunotu PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas darbību.

Tautsaimniecība

  • Panākts, ka ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju Latvijas ekonomikai nodarīs daudz mazāku kaitējumu, nekā tas sākotnēji bija paredzams.
  • Reversās PVN sistēmas ieviešana būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu pārstrādei.
  • Grozījumi, kas atvieglo krājaizdevu sabiedrību veidošanu, īpaši reģionos.
  • Panākts, ka amatu atstājušas amatpersonas, kuras lielā mērā bija atbildīgas par vāju Parex un Latvijas Krājbankas uzraudzību – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane un viņas vietnieks Jānis Brazovskis.
  • 2013. gada budžetā 50 tūkstoši latu atvēlēti dabas parka „Ogres zilie kalni” tūrisma infrastruktūras attīstībai.

Izglītības un sociālie jautājumi

  • Piešķirts finansējums vairāk kā 1 miljona latu apmērā obligātās mācību literatūras iegādei.
  • Grozījumi Darba likumā, kas liedz darba sludinājumos nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas.
  • Personām, kuras izaudzinājušas vismaz 5 bērnus, lai priekšlaicīgi pensionētos, būs nepieciešams 25 gadu darba stāžs, iepriekš noteikto 30 gadu vietā.
  • Palielināts nodoklis azartspēlēm.
  • Piešķirts budžeta finansējums Dundagas bērnudārza „Kurzemīte” muzikālās zāles renovācijai.
  • Piešķirts budžeta finansējums Lažas speciālās internātpamatskolas kāpņu remontam.
  • Valsts Izglītības satura centrā mācību satura jautājumi turpmāk tiks lemti sadarbojoties arī ar latviešu tradicionālās kultūras ekspertiem.

Dažādi

  • NA aktīvi iesaistījās Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam izstrādē, tajā skaitā panākot adekvātu finansējumu kultūrai, nostiprinot demogrāfiju kā prioritāti un paredzot pasākumus energoefektivitātei. Beidzot augsta līmeņa dokumentā ir deklarēts, ka Latvijas valsts ir dibināta latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību īstenošanai. (..) Latvijas pastāvēšanas jēga – latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē.”
  • Panākts, ka nacionālās komerctelevīzijas TV3 un LNT 2012. un 2013. gadā paliek bezmaksas apraidē, pretēji brīdinājumiem to pamest neizdevīgo likuma normu dēļ.
  • 2012. gada budžetā un 2013. gada budžetā piešķirtas dotācijas Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Politiski represēto apvienībai.
  • Turpmāk motocikliem tehniskā apskate būs jāiet reizi divos gados, ņemot vērā īsāku braukšanas sezonu.
  • Lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu no pārmērīgas Krievijas un krievu valodas ietekmes, nomainīts NEPLP sastāvs, par kritērijiem izvirzot orientēšanos uz nacionālās informatīvās telpas aizsardzību.
  • Panākts, ka viens no nekaunīgākajiem divvalodības atbalstītājiem – deputāts Nikolajs Kabanovs – tika atsaukts no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas.

NA ierosinājumi, kas šobrīd ir īstenošanas procesā

Kultūra

  • Norit aktīvs darbs gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kā arī Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanai.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā, kas paredz izmaiņas tās vadības struktūrā, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un finanšu kontroli.
  • Saeimā 2.lasījumā tiek izskatīti grozījumi Autortiesību likumā, kas precizētu publiskā izpildījuma jēdzienu, stiprinātu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) uzraudzību un uzliktu tām pienākumu ekonomiski pamatot noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu.
  • Sadarbojoties Kultūras ministrijai un NA vadītajai Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijai, tiek strādāts pie nacionālā pasūtījuma koncepcijas kino nozarei, lai daļu no nozarei paredzētā finansējuma mērķtiecīgi novirzītu Latvijas valstiskuma un nacionālās identitātes stiprināšanai.
  • Kultūras ministrijā izdarīts milzīgs darbs, lai sakārtotu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesu un notiek bibliotēkas satura stratēģijas izstrāde.

Tieslietas un Tautsaimniecība

  • Tieslietu ministrijā uzsākts darbs pie hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskā regulējuma sakārtošanas, lai sabalansētu banku un hipotekāro kredītu ņēmēju atbildību.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Komerclikumā, lai novērstu kapitālsabiedrību neatļautu pārņemšanu (reiderismu) un ieviestu mehānismu ātrai dalībnieku strīdu risināšanai tiesās.
  • Valdībā atbalstīts jaunais Mediācijas likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir paplašināt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iespējas, ieviešot mediācijas procesu, kas vērsts uz abu pušu interešu noskaidrošanu un apmierināšanu, pretstatā tiesas procesam, kurā parasti „uzvar” viena no pusēm. Mediācijas mērķis ir saglabātas pušu attiecības un ietaupīt laiku, līdzekļus, kas būtu jāvelta tiesas procesam.
  • Saeimā 1.lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, lai atvieglotu privātpersonu maksātnespējas procesa uzsākšanu un saīsinātu procesu līdz vienam gadam.
  • Saeimā iesniegts priekšlikums grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas liktu šķēršļus Latvijas dzelzceļa pārvadājumu nonākšanai Krievijas kontrolētas kompānijas rokās.

Identitāte un vērtīborientācija

  • Koalīcija vienojusies, ka 2013. gada februārī vajadzētu stāties spēkā grozījumiem „Personu apliecinošu dokumentu noteikumos”, kas atkal ļaus pasē norādīt savu tautību (no 2012. gada 1. aprīļa tas ir liegts).
  • Valdībā NA ministri asi iebilda pret Latvijas dalību ES partnerattiecību regulas izstrādē, kas cita starpā paredzētu homoseksuālu partnerattiecību tiesisku atzīšanu. Regulas izstrāde ES prasīs vairākus gadus un šobrīd vēl nevar pateikt, cik kaitīga tā būs.
  • Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā apstiprināta valstiskās audzināšanas programmas koncepcija, kas paredz izveidot programmu, kurā apkopoti praktiski ieteikumi skolām, lai sekmētu jauniešu valstiskās apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanos.
  • Saeimā uzsākta tradīcija Izglītības ministrijas atbildīgajām amatpersonām Valstiskās audzināšanas apakškomisijā regulāri atskaitīties par patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā.

Dažādi

  • Koalīcijā izveidota darba grupa nabadzības apkarošanai, tajā skaitā strādājot pie nodokļu sistēmas izmaiņām, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību.
  • Saeimā turpinās smagas diskusijas par grozījumiem Pilsonības likumā, kas dotu tiesības uz dubultpilsonību trimdas latviešiem.
  • Valdības rīcības plānā ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam īstenošanai iekļauta apņemšanās no 2014. gada valstij nodrošināt īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu.
  • Saeimā iesniegts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kas noteiks minēto objektu statusu, apsaimniekošanu un aizsardzības zonu, kas ir priekšnoteikums, lai bargāk sodītu arī to apgānītājus.
  • Koalīcija noraidīja likumprojektus, kas regulētu Saeimas deputāta mandāta atņemšanu deputātiem, kuri apzināti un būtiski pārkāpuši deputāta svinīgo solījumu. Šobrīd šo iniciatīvu aktualizējusi 14 tūkstošu pilsoņu grupa, kuras kolektīvais iesniegums, lai arī gausi, tomēr tiek izskatīts Saeimā.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Arhīvu likumā, kas atvieglos piekļuvi valsts arhīviem studentiem, bibliotekāriem un muzeju darbiniekiem, kuri veic pētniecisko darbu.
  • Koalīcija noraidīja likumprojektu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, kura mērķis būtu novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri 2. Pasaules karā karoja pret komunistiskā vai nacistiskā režīma militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Šobrīd pie līdzīga, lai arī NA ne līdz galam apmierinoša likumprojekta strādā Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija.
  • Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par policiju”, lai ļautu vairākām pašvaldībām veidot vienotu pašvaldību policiju vai deleģēt visas vai daļu tās funkciju citas pašvaldības policijai.

 Tikai dažas NA iniciatīvas, kuras koalīcijas partneri noraidījuši

  • Saeima noraidīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas atceltu kārtību, ka trešo valstu pilsoņiem iespējams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, par noteiktu summu iegādājoties nekustamo īpašumu.
  • Koalīcija noraidīja pazeminātās 12% PVN likmes noteikšanu pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām, tā vietā samazinot vispārējo PVN likmi līdz 21%, kas pircēju maciņos bija jūtams minimāli.
  • Koalīcija faktiski noraidījusi NA iniciatīvu – veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no cittautiešu ģimenēm.
  • Valdība ignorēja NA iebildes pret Labklājības ministrijas izstrādāto „dzimumlīdztiesības plānu”, kurā NA saskata slēptu dzimuma identitātes nonivelēšanu un homoseksualitātes propagandu.
  • Saeima noraidīja grozījumus Darba likumā, kas noteiktu, ka darba attiecību laikā no darbinieka nevar pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas, ja tas nav tiešā veidā nepieciešams darba pienākumu veikšanai.
  • Koalīcija noraidīja priekšlikumu ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli.
  • Koalīcija noraidīja grozījumus Satversmes 73. pantā, kas noteiktu, ka referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu.
  • Saeima noraidīja priekšlikumu noteikt obligātas valsts valodas prasmes prasības pašvaldību deputātu kandidātiem.
  • Saeima noraidīja priekšlikums, kas ļautu pašvaldību vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma.
  • Koalīcija noraidīja priekšlikumu Pilsonības likumā noteikt, ka Latvijas pilsonība būtu atņemama par publiski paustu necieņu pret Latvijas valsti, aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību u.c. līdzīgos gadījumos.
  • Saeima noraidīja priekšlikumu Pilsonības likumā noteikt, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā apzināti un būtiski pārkāpusi solījumu par uzticību Latvijai, ko tā devusi, iegūstot Latvijas pilsonību.
  • Koalīcija noraidīja priekšlikumus par pazemināta pensionēšanās vecuma sliekšņa noteikšanu personām, kuras izaudzinājušas 3 un 4 bērnus.
  • Koalīcija noraidīja priekšlikumu Saeimā izveidot Reģionālo identitāšu apakškomisiju, kas risinātu jautājumus, kas saistīti ar līvu, latgaliešu, suitu u.c. Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanu.
  • Koalīcija noraidīja grozījumus, kas noteiktu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis komercbankās.
  • Saeima noraidīja priekšlikumu aizliegt nepilsoņiem nodarboties ar detektīvdarbību.

Noorganizētās konferences

  • Martā un maijā Saeimā noorganizētas konferences „Līdzīga Latvijas vēstures izpratne – kopīgai nākotnei” un „Otrā pasaules kara beigas un Latvijas nacionālā pretošanās kustība”, ar daudzu ārvalstu vēstnieku dalību.
  • Aprīlī un oktobrī Saeimā noorganizētas konferences „Tiesības uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, lai apspriestu iespējas mazināt mākslīgi pārtraukto grūtniecību skaitu.
  • Izveidota Latgales darba grupa un jūnijā noorganizēta plaša konference „Latgaliešu valoda un latgaliskā identitāte”, lai piedāvātu risinājumus latgaliešu valodas un kultūras stiprināšanai un popularizēšanai.
  • Septembrī noorganizēta konference „Izglītība, kas vieno”, kurā izglītības profesionāļi sprieda par vienotas un dalītas izglītības sistēmas ietekmi uz sabiedrības saliedētību un toleranci nacionālā valstī.
  • Oktobrī noorganizēta konference “Ceļā uz zaļo ekonomiku – Eiropas Savienības pieredze Latvijas zaļajai attīstībai”.
  • Decembrī noorganizētas vairākas ekspertu diskusijas, apspriežot valsts attīstības scenārijus, Latvijai pārejot vai nepārejot uz eiro.

26.12.2012.

* Apkopojumā nav iekļautas daudzas individuālas aktivitātes un tehniski priekšlikumi, kā arī NA pārraudzīto ministriju rutīnas darbi.

Informāciju apkopoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks