Izglītība, ģimene, latviskums

  • Panācām, ka Saeima pirmajā (konceptuālajā) lasījumā nobalsojusi, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos.
  • Panācām koalīcijas partiju vienošanos par uzdevumu Izglītības ministrijai izstrādāt plānu tālākai izglītības sistēmas pilnīgai pārējai uz mācībām valsts valodā.
  • Pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts, kas pastiprina administratīvo atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
  • Pieņemti grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, uzlabojot fonda darbību un tās pārraudzību. Likums nosaka, ka turpmāk SIF nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, nevis fonda padome kā līdz šim. Tāpat paredzēts, ka, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, fonds atradīsies Kultūras ministrijas pārraudzībā.
  • Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi, kas paredz valsts pienākumu nodrošināt bērna attīstības izvērtējumu (agrīno diagnostiku), lai savlaicīgi konstatētu pazīmes, kas liecina, ka bērnam var būt īpašas vajadzības, un spētu nodrošināt piemērotāko rehabilitāciju un iekļaušanos izglītības sistēmā.
  • Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu.
  • Pieņemti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz tiesības uz vecāku pabalstu sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms maternitātes atvaļinājuma iestāšanās. Līdz šim likums neaizsargāja sievietes, kurām darba tiesiskās attiecības kādu iemeslu dēļ bija pārtrauktas vēl grūtniecības laikā pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma, piemēram, sieviete bijusi pieņemta darbā uz noteiktu laiku.
  • Saeimā pieņemti grozījumi, kas paredz piešķirt vecāku pabalstu par nākamo bērnu, kas dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu tādā apmērā, kas nav mazāks par vecāku pabalstu par pirmo (iepriekšējo) bērnu. Līdz šim likums paredzēja vecāku pabalsta izmaksu par pirmo (iepriekšējo) bērnu līdz tā divu gadu vecumam.
  1. gada valsts budžeta jautājumi
  • Turpināsies Nacionālās apvienības aizsāktie pasākumi atbalstam ģimenēm ar bērniem, piemēram, nodrošinot 100 EUR ikmēneša atbalstu par trešo un katru nākamo nepilngadīgo bērnu ģimenē. Atvieglojumi par katru apgādājamo sasniegs 250 EUR. Neapliekamais minimums – 300 EUR.
  • Tiks īstenoti jauni atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, piemēram, rezervēti līdzekļi ne tikai mājokļa programmas turpināšanai (kas jau šobrīd tūkstošiem ģimenēm palīdzējis tik pie mājokļa), bet arī programmas paplašināšanai, radot īpašu programmu daudzbērnu ģimenēm.
  • Papildus 13 miljonus Nacionālā apvienība sarūpējusi kultūras nozarei, pārsvarā darbinieku atalgojumam muzejos, teātros, koncertorganizācijās, bibliotēkās, arhīvos u.c. Vidējā atalgojuma pieaugums plānots par 130 EUR mēnesī. Atalgojuma pieaugums skars 4353 kultūras nozarē nodarbinātos.
  • Mērķtiecīgam atbalstam lauksaimniekiem Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija plānojusi 28 miljonus. Tas paredzēts gan Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas palielināšanai, gan īpašam atbalstam mazajām un vidējām saimniecībām, gan lauksaimnieciskajai izglītībai un zinātnei.
  • 500 tūkstošu eiro liels atbalsts komercmedijiem satura ražošanai. Lēmums pieņemts saistībā ar informatīvo karu pret Latviju, kurā Krievija ievērojami palielina savus izdevumus saviem medijiem.
  • Saistībā ar IZM rosināto valsts atbalsta samazinājumu brīvpusdienu nodrošinājumam no 1. līdz 4. klasei, pārliekot šo uzdevumu uz pašvaldību pleciem, pēc NA rosinājuma to nedarīt tika panākts kompromiss no valsts puses finansēt 50% jeb 9 miljonus, otru pusi maksājot pašvaldībām.
  • Panācām būtiskus uzlabojumus partiju finansēšanas likuma projektā, samazinot risku partiju sponsoriem diktēt tām savu dienaskārtību. Nolemts, ka: finansējuma griesti, ko viena partija varēs saņemt gada laikā no valsts un no ziedojumiem, nedrīkstēs pārsniegt ap 838 500 eiro. Tas ir būtiski mazāk, nekā plānots pirms tam; partijai, kas iekļuvusi Saeimā, pārvarot 5% barjeru, viena privātpersona gada laikā drīkstēs ziedot ne vairāk kā 2150 eiro; partijai, kas Saeimā nav iekļuvusi, bet vēlēšanās ieguvusi no 2% līdz 5% balsu,viena privātpersona varēs ziedot ne vairāk kā 5160 eiro; partijai, kas nav sasniegusi 2% vēlētāju atbalstu, ziedot varēs ne vairāk kā 8600 eiro viena gada laikā.

Imigrācijas politika

  • Saeima atbalstīja NA iesniegto Saeimas rezolūcijas projektu, kurā Ministru kabinets tiek aicināts lemt par nepievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Migrācijas paktam. Kā uzsvērts rezolūcijas tekstā, jebkādi lēmumi saistībā ar migrācijas politiku ir nacionālo valstu kompetencē, norādot, ka ANO Migrācijas pakts paredz nacionālo valstu lomu mazināšanos lēmumos par imigrācijas jautājumiem. Atbalstot šo NA iniciatīvu, Saeima uzdeva valdībai nepievienoties ANO migrācijas kompaktam.
  • Par spīti vairākkārtējiem koalīcijas partneru centieniem panācām, ka arī turpmāk, lai nodarbinātu viesstrādniekus, tiem būs jāmaksā vismaz vidējā alga valstī (nevis nozarē). Tas novērš Latvijas iedzīvotāju izspiešanu no darba tirgus.

Vēsturiskais taisnīgums

  • Pieņemtas izmaiņas likumos, kas liegtu publiskos pasākumos ierasties totalitāro režīmu formas tērpos. Tas Krievijas militārajiem pensionāriem liegtu 9. maija pasākumos Latvijā ierasties PSRS armijas formās. Par aizlieguma pārkāpšanu būs paredzēts līdz EUR 700 liels naudas sods.
  • Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumos “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes, kuras plaši izmanto Krievija savā impēriskajā propagandā (nodots Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas darba grupas apspriešanai).
  • Publiskota informācija par visām čekas kartītēm (bija divu veidu kategorijas, par kurām šī lēmuma nebija).
  • Pieņemti grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”.

Ārlietas un diaspora

  • Rosinājām un panācām, ka Saeima pieņem oficiālu atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, nosodot Krievijas darbības Kerčas šaurumā.
  • Par Krimas tatāru deportācijām – atzīšana par padomju varas mērķtiecīgi īstenotu genocīdu (75. gadadienas pieminēšana).
  • Pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma apturēta Eiropa Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas dalība organizācijas plenārsēdēs līdz 2019. gada sesijas beigām. Rosinājums saistīts ar EPPA rezolūciju, ar kuru bez priekšnosacījumiem atjaunotas Krievijas balsstiesības organizācijā. Rezultātā panākta saskaņota Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas pozīcija.
  • Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstīs, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā.
  • Pieņemts Starptautisko sankciju likums – nozīmīgi grozījumi, galvenokārt finanšu jomā, lai izpildītu Moneyval rekomendācijas

Finanšu joma, korupcijas apkarošana, valsts pārvalde, drošība

  • Pēc NA iniciatīvas Saeimas Analītiskajam dienestam uzdots izpētīt iespēju mainīt pastāvošo normatīvo regulējumu, lai ierobežotu iespēju trešo valstu pilsoņiem iegādāties, nomāt vai īrēt nekustamos īpašumus stratēģiski nozīmīgu objektu tuvumā. Strādājam pie likumprojekta izstrādes. Visaptverošs regulējums, nevis ierobežots – lai ir efektīvi pielāgojams.
  • Pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas paredz stingrākas prasības taksometru pakalpojumiem publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās.
  • Ofšoru ierobežojumi – darbs pie paplašinātiem ierobežojumiem, šoreiz aptverot speciālās ekonomikas zonas.
  • Apstiprināti grozījumi, kam jānovērš līdzšinējais necaurspīdīgums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, tuvinot to atklātības prasības lielo biržā kotēto uzņēmumu prasībām. Likuma grozījumi precizē publiskojamās informācijas apjomu un termiņus, nosaka papildu prasības lielajām atvasināto publisko personu (piemēram, pašvaldību) kapitālsabiedrībām, kā arī uzliek koordinācijas institūcijai pienākumu uzraudzīt, kā publisko kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldītāji īsteno informācijas publiskošanas prasības.
  • Sadarbībā ar Satiksmes ministriju samazināts CSDD reklāmas kampaņu budžets, par šo naudu 700 km garā posmā uz valsts autoceļiem tiek izvietoti atstarojošie stabiņi.
  • Saeimas e-pārvaldības apakškomisija, kuru vada Jānis Dombrava, sadarbībā ar VARAM ministriju ir izstrādājuši un Saeimā iesnieguši “E-pārvaldības likumu”, grozījumus “Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un grozījumus “Informācijas atklātības likumā”. Šie grozījumi veicinās valsts efektivitātes uzlabošanos un samazinās nelietderīgi iztērētos līdzekļus, realizējot dažādus e-projektus. Grozījumi ir vērsti uz NA Programmas punkta īstenošanu: “Nodrošināsim individuālu komunikāciju ar katru iedzīvotāju, izmantojot jaunu e-pakalpojumu.”

 

 

Citi svarīgi lēmumi

  • Saeima apstiprinājusi Egilu Levitu par valsts prezidentu
  • Grozījumi Iepakojuma likumā – Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja depozīta sistēmas ieviešanu no 2022.gada 1.februāra.
  • Panācām, ka Saeima noraida “Attīstībai/Par!” priekšlikumu par 40 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas ebreju kopienai kā kompensāciju par nacistiskās Vācijas un PSRS nodarītajiem nekustamo īpašumu zaudējumiem.
  • Panācām, ka Saeima noraida “Attīstībai/Par!” “Dzīvesbiedru likumu”, kura mērķis bija apiet Satversmes 110. pantā noteikto, ka valsts aizsargā laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti.