1. Situācijas raksturojums

Ikvienas valsts pamatpienākums ir nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Miers un stabilitāte ir pamats ikvienas dzīves jomas attīstībai. Kā liecina vēsture un pašlaik daudzviet pasaulē notiekošie bruņotie konflikti, nestabilitāte ir norma. Ar to ir jārēķinās ikvienai valstij.

Būtiskākais ārējo draudu avots Latvijai ir un pārskatāmā nākotnē saglabāsies Krievija. Tā pēdējās desmitgades laikā ir okupējusi Gruzijas un Ukrainas teritorijas, militāro vingrinājumu laikā tā regulāri izspēlē uzbrukumus Baltijas valstīm un citām NATO valstīm, tās kara lidmašīnas, kuģi un zemūdenes regulāri provokatīvi pietuvojas Latvijai. Krievija pastāvīgi nomelno Latviju starptautiski, tā mēģina ietekmēt mūsu valsts politiskos un ekonomiskos procesus, veic spiegošanu un šķeļ Latvijas sabiedrību. Krievijas apdraudējums nākotnē nemazināsies – gluži pretēji, tas tikai pastiprināsies. Par zemu nedrīkst novērtēt arī citus potenciālos riskus, jo īpaši islāma radikāļu radītos terorisma draudus. Latvijas ārējo drošību var negatīvi ietekmēt arī izmaiņas Latvijas sabiedroto viedokļos par NATO kolektīvo aizsardzības sistēmu, satricinājumi globālajā ekonomikā, energoresursu piegāžu apdraudējumi, kiberuzbrukumi, pārrobežu noziedzīgie grupējumi, nekontrolētas migrantu plūsmas, dabas un tehnogēnās katastrofas. Tāpēc svarīgi apzināties, ka Latvijas ārējā drošība ir cieši saistīta ar iekšējo drošību. Iekšējo drošību ietekmē arī citi faktori – zems uzticēšanās līmenis valsts varai, korupcija un citi noziedzības veidi. Augsni nestabilitātei rada arī Latvijas sabiedrības sašķeltība, ko īpaši pastiprina sašķeltā informācijas telpa un izglītības sistēma.

Neskatoties uz problemātisko starptautisko un reģionālo drošības situāciju, 2018. gadā Latvija ir drošāka nekā jebkad iepriekš pēc savas neatkarības atjaunošanas. Krievijas agresija pret Ukrainu beidzot padarīja Latviju par NATO dalībvalsti ne vien “uz papīra”, bet arī praksē – 2017. gadā pēc 13 gadu dalības NATO sabiedrotie Latvijā izvietoja savus bruņotos spēkus, liekot Krievijai apzināties, ka alianse ir gatava aizsargāt savas dalībvalstis pret iespējamu Krievijas uzbrukumu. Pēc iejaukšanās demokrātiskajos procesos Rietumvalstīs un brutālā Sīrijas valdības režīma atbalstīšanas Rietumu pasaule Krievijas draudus ir labāk apzinājusies.

Krievijas agresija pret Ukrainu “pamodināja” ne vien NATO, bet arī pašu Latviju – ar nelokāmu Nacionālās apvienības atbalstu ir būtiski audzis aizsardzības izdevumu apmērs. 2018. gadā Latvijas aizsardzības finansējums beidzot ir sasniedzis divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējuma pieaugums ir ļāvis būtiski paaugstināt Nacionālo bruņoto spēku spējas. Ir izdevies ne vien paplašināt bruņoto spēku personālsastāvu, bet arī iegādāties jaunu tehniku un bruņojumu, kāds nekad nav bijis Latvijas rīcībā. Ne vien karavīri, bet arī zemessargi ir sākuši saņemt jaunus formastērpus un modernāku individuālo aprīkojumu. Nozīmīgi ieguldījumi veikti arī aizsardzības infrastruktūrā.

Krievijas agresija pret Ukrainu aktivizēja arī Latvijas iekšējās drošības nostiprināšanu – ar Nacionālās apvienības stingru atbalstu ir piešķirts papildus finansējums valsts ārējo robežu apsardzībai, kā arī pretizlūkošanai. Pretizlūkošanas dienestu darbībā pēdējo gadu laikā ir sasniegts progress – beidzot ir notverti pirmie Krievijas spiegi, kā arī personas, kas devušās karot prokrievisko kaujinieku rindās pret Ukrainu. Neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, salīdzinoši drošāka ir bijusi Latvijas kibertelpa, kuras aizsardzību koordinē Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV.

Līdz šim daudz panākts, mazinot ekonomisko sadarbību ar Krieviju: tirdzniecība ar šo valsti veido mazāk nekā astoņus procentus no ārējās tirdzniecības bilances. ir veikta dabasgāzes tirgus liberalizācija un līdz ar to “Gazprom” lomas samazināšana; kopā ar Lietuvu un Igauniju ir izveidoti Baltijas valstu elektroapgādes savienojumi ar Zviedriju, Somiju un Poliju; Lietuvā ir izveidots sašķidrinātās dabasgāzes termināls. Turpmāk Latvija var veiksmīgi attīstīties bez būtiskas ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, kuras uz dabas resursu ieguvi balstītā ekonomika pasaulē ir vien divpadsmitā pēc izmēra. Krievijas tirgus ir nestabils un pakļauts stingrai politiskajai ietekmei – ekonomiskie instrumenti tiek pārvērsti politiskā ietekmē. Tāpēc Latvijai ir jādara vairāk, lai mazinātu ekonomisko mijiedarbību ar Krieviju un līdz ar to ekonomiskā spiediena izdarīšanas iespējas.

Kā ārējās, tā arī iekšējās drošības veicināšanā vēl aizvien ir citi būtiski trūkumi un neizmantotas iespējas. Iekšējā drošība ir pašas Latvijas atbildība, kas tieši ietekmē arī ārējo drošību – iekšēju vājumu var izmantot Latvijai naidīgi spēki. Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku atalgojums ir neatbilstoši zems. Daļa ugunsdzēsēju un glābēju depo, kā arī policijas iecirkņu vēl aizvien ir avārijas stāvoklī. Civilās aizsardzības un mobilizācijas sistēmas gatavība pārvarēt dabas un tehnoloģiskās katastrofas ir neskaidra. Neskatoties uz strauji pieaugošo aizsardzības nozares finansējumu, arī aizsardzības nozarē saglabājas būtiskas problēmas. Latvija aizsardzībai procentuāli joprojām tērē mazāk nekā Lietuva un Igaunija. Diemžēl arī šobrīd pieejamā finansējuma izlietojums iepirkumos, kā to secinājusi Valsts kontrole, ir neefektīvs. Arī kaujas spējīgo Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā: neskaidrs ir reālais aktīvo zemessargu skaits un to faktiskais kaujas spēju līmenis; Latvijā kā vienīgajā starp Baltijas valstīm un tuvajām Ziemeļvalstīm nav obligātā militārā dienesta sistēmas. Kamēr Latvijas bruņojums joprojām ir vājākais starp trim Baltijas valstīm, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts robežsardze uztur dublējošas aviācijas un krasta novērošanas un apsardzes spējas. Koordinācija starp valsts institūcijām ārējās un iekšējās drošības jautājumos nav pilnīga. Tāpat nepietiekami tiek izmantots Latvijas zinātnieku un ražošanas potenciāls valsts aizsardzības un eksportspējas stiprināšanai.

 

  1. Nākotnes vīzija

Latvija – droša un noturīga pret iekšējiem un ārēji izraisītiem satricinājumiem. To nodrošina kompetenti un labi apmaksāti policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji glābēji, pretizlūkošanas darbinieki, kā arī kibertelpas uzraugi. Tiek izslēgta funkciju dublēšanās, institūciju savstarpēja konkurence un dažādu prioritāšu īstenošana. Par neatņemamu nacionālās drošības daļu ne vien “uz papīra”, bet arī praksē ir kļuvusi vienotas sabiedrības veidošana caur vienotu informatīvo telpu un izglītības sistēmu. Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju ir samazināta līdz minimumam.

Par Latvijas ārējo drošību rūpējas spēcīgi un labi pārvaldīti Nacionālie bruņotie spēki. Tos atbalsta liels skaits brīvprātīgo – kā labi apmācīti un aprīkoti zemessargi, tā arī daudzi tūkstoši daļēji obligātajā nacionālajā dienestā apmācīti Latvijas iedzīvotāji. Latvijas individuālās spējas atbalsta NATO sabiedrotie – pastāvīgi Latvijā izvietoti Rietumu sabiedroto karavīri, kas attur Krieviju no agresijas.

 

3. Priekšlikumi

1. Ik gadu par 0,1 % palielināt valsts aizsardzības izdevumus līdz tie sasniedz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.

Latvija aizsardzībai proporcionāli no iekšzemes kopprodukta tērē mazāk nekā Lietuva un Igaunija. Ja Latvija nerūpēsies par savu drošību, būtu naivi gaidīt, ka kāda cita valsts to darīs mūsu vietā. Aizsardzības izdevumu palielinājums ļaus turpināt jau aizsāktos attīstības virzienus – militārās tehnikas un bruņojuma iegādi, tā uzlabošanu un uzturēšanu, gaisa novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanu, karavīru un zemessargu individuālā aprīkojuma iegādi, karavīru un zemessargu apmācību, sakaru līdzekļu iegādi, kazarmu un noliktavu būvniecību, atalgojuma celšanu, u.c.

  1. Sakārtot valsts aizsardzības iepirkumu sistēmu.

Ņemot vērā Valsts kontroles konstatēto neefektīvo iepirkumu sistēmu aizsardzības nozarē, nepieciešams to būtiski pilnveidot. Nedrīkst turpināt līdzšinējo praksi – necaurskatāmi, haotiski un pārmērīgi ilgi organizēt iepirkumus. Ir jāsastāda pārdomāti ilgtermiņa plāni, nosakot, kāds aprīkojums un bruņojums ir nepieciešams un kādā laika periodā tas jāiegādājas. Līdzīgi kā daudzās citās NATO dalībvalstīs, galvenajām plānu sadaļām ir jābūt atklātām, lai ar nevajadzīgu slepenību netiktu noslēptas neizdarības. Tāpat ir jāveic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pilnīga reorganizācija, lai šī iestāde spētu ātri un pēc iespējas lētāk iegādāties militāro tehniku, bruņojumu un aprīkojumu.

  1. Izveidot modernu obligāto nacionālo militāro dienestu.

Obligātais militārais dienests ir spēkā Lietuvā, Igaunijā un visās tuvajās Ziemeļvalstīs. Ar šāda dienesta palīdzību tiek būtiski palielināts kaujas spējīgo pilsoņu skaits un tiek veicināts patriotisms visā sabiedrībā. Tāpēc arī Latvijā jāveido moderna daļēji obligātā nacionālā militārā dienesta sistēma, kurā ik gadu deviņu mēnešu laikā tiktu apmācīti līdz trim tūkstošiem jauniešu. Iesaistīšanās dienestā, pirmkārt, jānodrošina uz brīvprātības pamata, to veicinot ar samaksu par dienestu un priekšrocībām pēc dienesta iziešanas. Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās ir solis pareizajā virzienā, tomēr tas var kalpot vien par pamatu jauniešu sagatavošanai obligātajam nacionālajam militārajam dienestam.

  1. Stiprināt Zemessardzes un Jaunsardzes spējas un lomu valsts aizsardzībā.

Tiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlas pastāvīgi, padziļināti un aktīvi iesaistīties valsts aizsardzībā, ir jādod iespēja to darīt kvalitatīvi – caur Jaunsardzes un Zemessardzes aktivitātēm. Abās organizācijās masveidības vietā ir jātiecas uz kvalitāti. Ir jāturpina uzlabot abu organizāciju aprīkojumu un bruņojumu, lai tā uzlabošanai nebūtu jāvāc ziedojumi. Ir jāstiprina Zemessardzes vienību spējas rīkoties decentralizēti, tostarp decentralizējot aprīkojuma un bruņojuma izvietošanas vietas. Tādējādi Zemessardzei ir jākļūst par spējīgu pastāvīgi un patstāvīgi rīkoties gatavu palīgu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

  1. Panākt pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru izvietošanu Latvijā.

Krievijas bruņotajos spēkos ir vairāk nekā 800 tūkstoši karavīru un tai ir lielākais kodolieroču arsenāls pasaulē. Tā kā Krievija pārskatāmā nākotnē nemainīs savu revizionistisko un agresīvo ārpolitiku, Latvijai bez savām individuālajām militārajām spējām ir nepieciešams pastāvīgs un spēcīgs Rietumu sabiedroto atbalsts. Rietumu sabiedroto klātbūtne līdzās mūsu pašu spējām ir stabilākais Latvijas neatkarības garants ilgtermiņā. Tāpēc ir jāpanāk pastāvīga NATO sabiedroto karavīru izvietošana Latvijā, sabiedrotajiem ne vien nodrošinot visus nepieciešamos sadzīves apstākļus un infrastruktūru, bet arī aktīvāk atbalstot sabiedroto pozīcijas starptautiskajā politikā. Lai veicinātu sabiedroto vēlmi uzturēties Latvijā, militārās tehnikas un bruņojuma iepirkumi, pirmkārt, jāveic no tām valstīm, kas Latvijā izvietojušas savus karavīrus.

  1. Veidot ciešāku militāro sadarbību ar Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm.

Latvijai ir jāveido pēc iespējas ciešāka militārā sadarbība ar draudzīgām un līdzīgi domājošām kaimiņvalstīm. Sadarbība jāpadziļina ne vien “uz papīra”, bet arī darbos. Jāveido kopīgas Baltijas valstu un Polijas militārās vienības, kas varētu veikt teritoriālās aizsardzības pienākumus, kā arī miera uzturēšanas misijas. Sadarbībā ar Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm Latvijai ir jāveic kopīgi iepirkumi, jo īpaši veidojot spēcīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, ko Latvija viena pati atļauties nevar. Latvijai solidaritātes vārdā ir jāizvieto neliela bruņoto spēku vienība Polijā, kas Krievijas atturēšanai savus karavīrus izvietojusi arī Latvijā, vai arī Igaunijā, kur NATO Pastiprinātas klātbūtnes ietvaros uzturas vien divu ārvalstu karavīri.

  1. Paplašināt Nacionālo bruņoto spēku dalību operācijās un misijās ārvalstīs.

Pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājusies Latvijas nosūtīto karavīru skaits militārajās misijās un operācijās ārvalstīs. Tā kā mums ir svarīga NATO sabiedroto pēc iespējas ilgāka klātbūtne Latvijā, sabiedrotie ir jāatbalsta viņiem svarīgajās misijās un operācijās Āfrikā un Āzijā. Dalība misijās un operācijās ļauj Latvijai parādīt sevi ne vien kā drošības patērētāju, bet arī drošības veicinātāju. Tā vienlaikus dod iespēju mūsu karavīriem apgūt iemaņas un zināšanas, ko pēc atgriešanās var izmantot Latvijas aizsardzībai.

  1. Izveidot uzbrūkošās kiberspējas un radioelektroniskās cīņas spējas.

Civilās un militārās darbības joma, kurā arī mazas valstis var izcelties, ir elektroniskie sakari un informācijas tehnoloģijas. Tāpēc Latvijai ir jāizmanto savas zināšanas un ir tālāk jāattīsta ne vien kiberaizsardzības spējas, bet arī uzbrūkošās spējas kibertelpā un radioelektroniskās cīņas spējas. Šādu spēju attīstība ļautu veidot asimetriskus atturēšanas instrumentus pret Krieviju, kā arī atbalstīt NATO sabiedrotos citu valstu un valstu bloku atturēšanā no agresijas.

  1. Palielināt policistu, ugunsdzēsēju glābēju un robežsargu atalgojumu un aprīkojumu līdz karavīru atalgojuma līmenim.

Policistu, ugunsdzēsēju glābēju un robežsargu darbs ir ne mazāk būtisks par karavīru darbu. Tie ir cilvēki, kas ikdienā riskē ar savu dzīvību un veselību, lai aizsargātu ikvienu sabiedrības locekli un valsti. To atalgojums ir jāpalielina līdz karavīru atalgojuma līmenim. Tas vienlaikus ļaus policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī robežsardzes darbam piesaistīt cilvēkus, kas atalgojuma dēļ izvēlas iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tāpat policisti, ugunsdzēsēji glābēji un robežsargi ir jānodrošina ar modernu apģērbu, aprīkojumu, tehniku un mūsdienīgām darba vietām.

  1. Modernizēt civilās aizsardzības un mobilizācijas sistēmas.

Lai dabas vai cilvēku izraisītas krīzes nespētu pārsteigt nesagatavotus, ir jāmodernizē civilās aizsardzības un mobilizācijas sistēmas un jānodrošina jau likumdošanā noteiktu pasākumu īstenošana praksē. Tas īpaši attiecas uz degvielas, pārtikas, medicīnisko un citu preču uzglabāšanu un krājumu atjaunināšanu, kā arī sabiedrības apmācību. Tautsaimniecības mobilizācijai, valsts rīcībā esošo civilo un militāro resursu mobilizācijai un civilās aizsardzības pasākumu īstenošanai ir jānosaka augstāka prioritāte, lai nodrošinātu nepārtrauktu gatavību plūdiem, kaitīgu vielu noplūdēm, migrācijas plūsmām, slimību izplatībai, bruņotiem konfliktiem un citām krīzēm.

  1. Palielināt automatizētu drošības sistēmu pielietojumu valsts drošībā un aizsardzībā.

Lai uzlabotu valsts drošību un taupītu resursus ilgtermiņā, lielāks uzsvars ir jāliek uz automatizētu drošības sistēmu izmantošanu, jo īpaši bezpilota lidaparātu un bezpilota sauszemes transportlīdzekļu izmantošanu valsts teritorijas novērošanā un aizsardzībā. Izmantojot jau esošās zināšanas un spējas Latvijā, pavērsies plašākas iespējas veicināt vietējo ražošanu.

  1. Atbalstīt drošības un aizsardzības jomas zinātnisko darbību un rūpniecību.

Visos laikos ikvienas valsts drošības un aizsardzības spēju uzlabošanā izšķirošs ir bijis tehnoloģiskais progress. Latvijai ir jāizmanto vietējo zinātnieku un ražotāju spējas, lai radītu jaunus valsts aizsardzībai nepieciešamus risinājumus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju, robotikas, ieroču komponenšu, aizsargtērpu un citās jomās. Tādējādi varētu stiprināt ne vien Latvijas aizsardzības ražošanas spēju autonomiju, bet uzlabot arī Latvijas aizsardzības nozares eksportspējas.

  1. Novērst dublēšanos un konkurenci starp aizsardzības un drošības institūcijām.

Latvija nevar atļauties vienādu vai līdzīgu spēju uzturēšanu dažādos dienestos. Tāpēc ir jāapvieno Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku funkcijas un resursi meklēšanas un glābšanas jomā, kā arī krasta apsardzē. Ir jāuzlabo dažādu ārējās un iekšējās drošības dienestu darbības koordinācija, it īpaši krīzes situācijām, un jāizbeidz institūciju savstarpējā konkurence. Tāpat ir jāsinhronizē dažādu drošības un aizsardzības institūciju aprīkojums, lai uzlabotu savstarpējo savietojamību un samazinātu iegādes un uzturēšanas izmaksas.

  1. Par nacionālās drošības prioritātēm noteikt informatīvās telpas un izglītības sistēmas vienotību.

Problēmas informatīvajā telpā un izglītības sistēmā pārāk bieži tiek maldīgi risinātas ārpus nacionālās drošības pasākumiem. Latvijā joprojām ir sašķelta informatīvā telpa un izglītības sistēma, kas Latvijas iedzīvotājus šķeļ ne vien pēc ikdienā lietotās valodas, bet arī pēc uzskatiem par Latvijas valsti. Tas savukārt rada sabiedrības destabilizācijas riskus, ko var izmantot Latvijai naidīgi spēki. Tāpēc izglītības sistēmas un mediju politikas attīstībā lielāka nozīme ir jāpiešķir nacionālās drošības interesēm.  Ir jāturpina konsekventi veidot tāda pamata un vidējās izglītības sistēma, kurā mācības notiek valsts valodā. Savukārt informatīvajā telpā, it īpaši televīzijas apraidē, ir būtiski jāierobežo Krievijas radīta un tās pozīcijas atbalstoša informācija.

  1. Minimizēt ekonomisko sadarbību ar Krieviju.

Ņemot vērā Krievijas tirgus nestabilitāti un ekonomisko instrumentu izmantošanu politiskiem mērķiem, Latvijai ir jāturpina samazināt tirdzniecību ar Krieviju, jāveicina dabasgāzes savienojumu veidošana starp Baltijas valstīm un Somiju un Poliju, kā arī aktīvāk jāatbalsta Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināla izmantošana, tā pakāpeniski atsakoties no Krievijas dabasgāzes izmantošanas. Tāpat Latvijai aktīvi jāveicina jaunās “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas būvniecība, lai līdz ar sagaidāmo Krievijas tranzīta kravu apjoma kritumu nozari varētu daļēji pārorientēt ziemeļu dienvidu koridorā.

  1. Pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu.

Lai gan pēc Nacionālās apvienības uzstājības ir ticis paaugstināts termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai nepieciešamo ieguldījumu slieksnis, atļaujas joprojām tiek tirgotas. Tā saukto “zelta vīzu” tirgošana ne vien pasliktina Latvijas starptautisko tēlu, bet arī dod iespēju mūsu valstī ilgstoši uzturēties Krievijas un terorisma riska valstu pilsoņiem un viņu ģimenēm. Uzturēšanās atļauju šķietamais ekonomiskais ieguvums nav samērojams ar riskiem Latvijas drošībai, tāpēc to tirgošana ir jāizbeidz.