Latvija Eiropā

Pēdējo gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām Eirozonas ekonomikām. Esam veiksmīgi izmantojuši Eiropas Savienības (ES) sniegtās iespējas krīžu pārvarēšanai, un turpinām sekmēt ekonomisko. Vienlaikus, ES piedzīvojusi vairākus satricinājumus. Balsojums Apvienotajā Karalistē par izstāšanos no ES politiskajā dienaskārtībā izvirzījis jautājumu par ES nākotni. Nacionālā apvienība ir “eiroreālisti” – mūsu ideāli ir balstīti nevis uz dogmām, bet gan pragmatiskā skatījumā uz šodienas Eiropas realitāti. Tieši tāpēc vienmēr esam stingri iestājušies par ES veidojošo pamatprincipu ievērošanu un saglabāšanu. Ir neproduktīvi runāt par to, vai ir vajadzīgs vairāk vai mazāk Eiropas. Mums ir vajadzīga labāka Eiropas Savienība. Aktīvi piedalīsimies ES kā stipras nacionālu valstu savienības veidošanā, īpaši veicinot kopīgas ārējās, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu.

  • Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība, kuras darbība un būtība skaidri definēta tās pamatlīgumos. Nacionālas valstis ir neatņemama Eiropas realitāte un mēģinājumi Eiropas politiskās integrācijas procesa laikā darboties pret nacionālajām valstīm un institūcijām ir nepieņemami. ES ir jāciena tās dalībvalstis, un tieši starpvaldību sadarbība, nevis “kopienas metode”, ir ES demokrātiskās leģitimitātes stūrakmens. ES dienaskārtību ir jānosaka nacionālajām institūcijām un dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē. ES jākalpo tās pilsoņiem un nacionālo valstu kopīgo interešu aizstāvēšanai.
  • Nevis “vairāku ātrumu”, bet decentralizēta Eiropas Savienība. Vairāku ātrumu Eiropa neatbilst ne Latvijas, ne ES interesēm, un šī ideja ir jāaptur pašā tās saknē. ES jābūt daudz elastīgākai – līdzšinējā “viss attiecas uz visiem” pieeja visos politikas līmeņos veido arvien birokrātiskāku un centralizētāku Eiropu. Šī pieeja ir jāatmet un enerģija jākoncentrē decentralizētai pieejai, kurā formālu un institucionālu starpvalstu attiecību vietā tiktu veidotas valstu kopienas – specializētu Eiropas politiku virzītāju grupas, kas pārraudzītu un attīstītu atbilstošās politikas jomas. Nacionālā apvienība iestājas par Eiropu, kas centralizēti veicina decentralizētu Eiropu, lai veicinātu demokrātiju vietējā līmenī.
  • Taisnīgs ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam. Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības nav pietiekošs vai pamatots iemesls, lai samazinātu tēriņus un pārskatītu finansējumu dažādām programmām, kā rezultātā kohēzijas politikas finansējums tiek samazinā Nacionālā apvienība ir pret valstu fiskālās un citu veidu disciplīnas sasaistīšanu tieši ar kohēzijas maksājumiem, jo tādējādi tiek ieviesti spēcīgi mēri un mehānismi tikai pret saņēmējvalstīm, nevis visām ES dalībvalstīm. Tāpat dažāda veida finanšu inženierija nav pareizais ceļš nākotnes ES budžeta finansēšanai, jo tas vēl vairāk pārdalītu naudu par labu lielajām un ietekmīgajām ES valstīm. Tikai tāds Eiropas Savienības budžets, kas strādā visu ES valstu interesēs un ir līdzeklis plaisas starp ES valstīm mazināšanai ir atbalstāms.
  • Vienotais tirgus ir ES stūrakmens. Nacionālā apvienība iestājas par vienotā tirgus stiprināšanu, nevis graušanu. Godīga konkurence vienotajā tirgū ir visu interesēs, kamēr vienpusēja barjeru likšana draud ar nopietnām sekām ES attīstī Nacionālā apvienība ir pret pseido-cīņu ar sociālo dempingu, kas būtībā kropļo vienoto tirgu, ierobežojot konkurenci no Latvijas un reģiona. Nacionālā apvienība iestājas par to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pabeigta ES vienotā tirgus izveide.
  • Eiropa, kas ieklausās tās pilsoņos. Eiropas Savienībai jākļūst demokrātiski atbildīgākai. Tās institūcijas šobrīd arvien vairāk tuvinās viena otrai un arvien vairāk attālinās no ES pilsoņiem. Fundamentāli nepieciešams veidot dialogu ar ES pilsoņiem, un tiem jānodrošina pilna un brīva pieeja informācijai par to, kas tiek pārrunāts Eiropadomes un Eirogrupas sanāksmēs, kā arī pieejai ES tirdzniecības līgumu saturam. ES institūcijām jāīsteno tā labā prakse, ko līdz šim sabiedrības iesaistes un informēšanas jomā priekšzīmīgi īstenojuši nacionālie parlamenti. ES pamatuzdevums ir nodrošināt institucionālu pamatu Eiropas vērtībām, jo Eiropu veido cilvēki, nevis institūcijas. Politiskā līmenī ES jāpievērš daudz lielāka uzmanība dalībvalstu pilsoņu viedoklim – paralēli dalībvalstu drošības un kohēzijas stiprināšanai, ES ir jāspēj demonstrēt lielāku izpratni par plaši paustajām bažām par nekontrolēto migrāciju, tās negatīvo ietekmi un potenciālajām sekām.
  • Banku Savienības izveides pabeigšana. Vienotais banku uzraudzības mehānisms un noregulējuma mehānisms nodrošina labāku ES finanšu sistēmas darbību. Taču ir svarīgi arī nodrošināt, ka noguldījumi tiek pienācīgi aizsargāti. Nacionālā apvienība iestājas par banku savienības trešā elementa — Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) — ieviešanu bez liekas kavēšanās.
  • NATO kā Eiropas drošības garants. Nacionālā apvienība uzstāj uz NATO kā vienīgo un īsteno drošības un aizsardzības gādātāju Eiropā. Nacionālā apvienība iestājas pret Eiropas drošības savienību tādā formā, kur tā dublicē NATO mērķus un tādējādi vājina alianses spēkus Eiropā. Latvijas interesēs ir spēcīgāks NATO, nevis vēl viena savienī
  • Organizētās noziedzības apkarošana. Jāstiprina ES tiesībsargājošo iestāžu sadarbība un kapacitāte organizētās noziedzības – cilvēktirdzniecības un pārrobežu finanšu noziegumu – apkarošanā. Iekšējās drošības jomā Latvijai ir svarīga informācijas apmaiņas uzlabošana, lai tā nodrošinātu efektīvāku cīņu ar terorismu un starptautisko organizēto noziedzību. Tāpēc nepieciešams stiprināt EUROPOL, jo tā līdzšinējā darbība nav bijusi pietiekamā kvalitātē – Eiropā turpina plaukt organizētā noziedzība, jo notiek cīņa ar simptomiem, nevis problēmu cēloņiem.
  • Latvijas un tās pilsoņu interešu un tiesību aizstāvība Brexit kontekstā. Apvienotā Karaliste ir uzticams sabiedrotais Latvijai, kā arī nozīmīgs partneris Eiropas Savienībai. Eiropas drošības jomā Apvienotās Karalistes loma ir neatsverama. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Brexit, ES un Lielbritānijas attiecības saglabājas ciešas un konstruktī Nacionālā apvienība iestājas par taisnīgu izstāšanās vienošanos starp abām pusēm — tādējādi tiek nodrošinātas Latvijas un Eiropas pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē un britu tiesības Eiropas Savienībā.
  • Migrantu kvotu shēma ir jāatceļ. Migrantu pārcelšana no vienas ES valsts uz citu nestrādā, ir sanaidojusi valstis un ES institūcijas, kā arī ir pret nacionālajām interesēm un pašu migrantu vēlmē Nacionālā apvienība iestājas pret kvotu sistēmu un uzstāj nevis uz tās pārskatīšanu, bet pilnīgu atcelšanu. Migrācijas politika ir nacionālās kompetences jautājums. Nacionālā apvienība piemēros nulles tolerances politiku pret nelegālajiem migrantiem.
  • Miers Eiropā. ES kaimiņvalstis palīdz stiprināt labklājību, stabilitāti un drošību reģionā. Šai sadarbībai ir jābūt balstītai uz demokrātiskajām vērtībām, likumdošanu un cilvēktiesību ievērošanu. Turklāt būtiski, ka mērķis par drošu reģionu tiek sasniegts, ne tikai sadarbojoties Austrumpartnerības valstīm ar Eiropas Savienību, bet arī ar kaimiņvalstīm Centrālāzijā.
  • Kultūras mantojums un vienotā atmiņa. ES ir jāsaglabā kultūras mantojums un jāatbalsta jauna kultūras mantojuma radīšanu. Latvijai ir jābūt starp vadošajām ES dalībvalstīm, veidojot vienotas Eiropas atmiņu. Tas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas interešu vārdā. Šodien mēs esam liecinieki vairākiem prātam grūti aptveramiem notikumiem: atkārtojas ne tikai vēsture, bet tā tiek arī pārrakstīta un interpretēta savtīgās interesēs. Bez kopīgas pagātnes izpratnes, vienoties par tagadni un nākotni būs neiespējami. Atmiņām par dažādu totalitāro režīmu noziegumiem Eiropā ir jābūt dokumentētiem; Latvijas sarežģītajai vēsturei – skaidrotai, sadzirdētai un pieņemtai.

 

LATVIJA PASAULĒ

Mūsu attiecībām starptautiskā līmenī ir būtiska ietekme uz Latvijas nākotnes sasniegumiem un attīstību. Lai nodrošinātu to, ka Latvijas intereses tiek aizsargātas un kvalitatīvi pārstāvētas, mums nepieciešama ilgtspējīga, pastāvīga starptautiskā kārtība, miers, brīva tirdzniecība un cilvēka pamattiesību ievērošana visā pasaulē. Latvijas pārstāvju darbību starptautiskajās organizācijās balstīsim uz ilgtermiņa Latvijas nacionālo interešu aizstāvību.

  • Kibertelpai nepieciešama sava “Ženēvas konvencija”: Ja mēs nenoteiksim konkrētas, precīzas un starptautiskas normas kiberdrošības jomā, Krievija un citas valstis turpinās ar taktiskiem uzbrukumiem pārbaudīt un iztaustīt kibertelpas iespēju robežas. Šāda rīcība ir bīstama visai globālajai sabiedrībai. Šodien ar kiberuzbrukumiem ir iespējams ne tikai iznīcināt kritisko infrastruktūru, bet arī graut uzticību institūcijām un demokrātijas pamatprincipiem. Pēc pēdējos gados pieredzētā, kad ārēji spēki mērķtiecīgi, agresīvi un efektīvi manipulēja ar demokrātisku valstu vēlēšanām, nepieciešamība pēc starptautiski atzīta kibertelpas regulējuma ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
  • ANO reformēšana. Pēdējo gadu notikumi liek mums nopietni pārvērtēt Apvienoto Nāciju lomu. Nevar neievērot, ka Drošības padome ir paralizēta un ka tiek manipulēts ar starptautisko tiesiskumu. ANO Drošības padome ir jāreformē, tās darba metodes un principi jāpārskata, pievēršot īpašu uzmanību šo procesu atklātumam, atbildīgumam un caurskatāmībai. Ņemot vērā, ka ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir milzīga atbildība par miera nodrošināšanu, neviena no pastāvīgajām padomes dalībvalstīm nedrīkst ļaunprātīgi izmantot veto tiesības, apejot ANO Statūtu principus.
  • Atstāt vidi labākā stāvoklī nekā tā ir šodien. Mūs satrauc pašreizējas vides stāvoklis, klimata pārmaiņu radītās sekas, tīra gaisa un ūdens trūkums. Pasākumiem cīņai ar klimata pārmaiņām, siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir jābūt vienai no Latvijas un visas starptautiskās sabiedrības prioritātēm. Jāturpina darbs pie Parīzes nolīguma pasākumu īstenošanas un jāaicina citas pasaules valstis arvien aktīvāk iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām.
  • Joprojām konfrontācijas kursu turpina Krievija. Sadarbības vietā priekšroka tiek dota destruktīvai rīcībai, īstenojot valstu suverenitātes un starptautiski atzīto robežu ignorēšanu. Arvien okupēta ir Krima, notiek karadarbība Ukrainas ziemeļos un netiek pildīta Minskas vienošanās; ticis organizēts ķīmiskais uzbrukums Lielbritānijā. Viss liecina, ka šo politisko kursu Krievija plāno turpināt, tāpēc turpināsim iestāties par nepieciešamību vēl vairāk stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības funkcijas, lai tā īstenotu atturēšanas politiku. Ir jāuztur sankciju politika pret Krieviju tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un līdz Krievija atgriežas pie starptautiskās diplomātijas principiem.
  • Jānodrošina ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģija valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā – būtiski jākāpina investīciju piesaiste un eksporta pieaugums, jāceļ Latvijas uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja. Jāapgūst jauni eksporta noieta tirgi, slēdzot izdevīgus divpusējos un ES daudzpusējos brīvās tirdzniecības līgumus. Nacionālā apvienība atbalsta atvērtu ekonomiku, brīvu tirdzniecību un investīcijām atvērtu vide. Atvērta un brīva tirdzniecība ir starptautiskās labklājības, stabilitātes un drošības atslēga – tā ir būtiska ekonomikas daļa, kurai ir ietekme uz ikvienu.
  • Jāatbalsta godīgas tirdzniecības (Fair trade) principu iedzīvināšana Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Lai gan Latvija veic salīdzinoši mazas iemaksas attīstības instrumentos, mums ir iespēja godīgas tirdzniecības principus atbalstīt arī citos veidos – piemēram, atbalstot uzņēmumus un produkciju no attīstības valstīm, kuri ievēro Fair Trade
  • Stiprināsim stratēģisko partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm drošības politikas un ekonomikas jomā. Veicināsim maksimālu Eiropas Savienības un transatlantiskās tirdzniecības telpas integrāciju, likvidējot šķēršļus brīvai preču, pakalpojumu un investīciju plūsmai.
  • Reģionālo partnerību stiprināšana. Strauji mainīgajā drošības vidē jaunu nozīmības pakāpi iegūst reģionālā sadarbība. Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) formātā intensīvi jāpārstāv un jāvirza Latvijas intereses. Nacionālā apvienība iestājas par dziļāku un plašāku Somijas un Zviedrijas sadarbību ar NATO, kā arī atbalsta Lielbritānijas pievienošanos šim reģionālajam sadarbības formātam. Nacionālā apvienība uzskata, ka reģionālā sadarbība Eiropas Savienībā ir jāveic ne tikai no Austrumiem uz Rietumiem, bet arī no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Tāpēc veidosim plašāku sadarbības formātus ekonomiskajos, sociālajos un drošības jautājumus ar Višegradas valstīm un Melnās jūras reģiona valstīm.