1.Situācijas raksturojums

Enerģētika ir viens no tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem. Enerģētikas politika ir ļoti nozīmīgu izmaiņu procesā, ko nosaka tehnoloģiju izmaiņas, dažādu enerģētikas jomu (elektrība, siltums, transports) aizvien lielāka integrācija vienotā viedās enerģijas sistēmā [1] un pieaugošie klimata pārmaiņu riski pasaulē [2], kas virza uz vēl straujāku tehnoloģiju pāreju un institucionālām izmaiņām, jo sistēmas pārmaiņām jānotiek kontrolēti, nevis haotiski [3].  Līdzšinējā atbalsta politika atjaunojamiem energoresursiem ir bijusi ne vien dārga, bet arī rada bažas par dažu atjaunojamās enerģijas ražotņu ilgtspējību to atkarības no pārāk dāsnām subsīdijām dēļ [4]. Latvijai ir svarīgi turpināt nodrošināt tehnoloģiju pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un klimata mērķu sasniegšanu, panākt, lai energoresursu cenas būtu konkurētspējīgas reģiona ietvaros, sekmēt energodrošību, jo īpaši mazinot atkarību no Krievijas piegādātiem energoresursiem. Energoefektivitātes, klimata, aprites ekonomikas, gaisa kvalitātes un citus gan ekonomiskai attīstībai, gan cilvēka veselībai svarīgus mērķus var sasniegt veidojot kopīgu attīstības politiku, veicot nepieciešamos pasākumus sociāli iekļaujošas tautsaimniecības attīstības veicināšanai [5]. Latvijai ir būtiski ekonomikas pārejas procesā uz viedās enerģijas sistēmām, nodrošināt bioloģisko resursu izmantošanu ar iespējami lielāku pievienoto vērtību, turpinot attīstīt bioekonomiku [6,7], lai nākotnē enerģētikā tiktu izmantoti galvenokārt ražošanas procesā radušies atkritumi. Īstenojot kompleksas pārmaiņas, svarīga ir zinātnes un inovāciju sistēmas attīstība, un šai jomā nepieciešams ieguldīt lielākus resursus, tāpat uzlabot valsts pārvaldes profesionalitāti, kā arī pilnveidot politikas plānošanas sistēmu [8]. Latvijai ir svarīgi nevis tikai sekot attīstītu valstu piemēram, bet censties “ielēkt” jau attīstības nākamajā stadijā [9]. Enerģētikas jomā nepareizi investīciju lēmumi ietekmē valsts attīstību uz gadu desmitiem, kā tas savulaik notika ar TEC 2 rekonstrukcijas projektu, par kuru nelietderību zinātnieki savulaik brīdināja [10]. Siltuma ražošana no atjaunojamiem energoresursiem jau ilgāku laiku ir izdevīgāka par fosilo resursu izmantošanu, taču pēdējo gadu straujā tehnoloģiju attīstība arī vēja un saules (arī Latvijas platuma grādos) elektrības ražošanu padara ekonomiski pamatotu [11].

2.Nākotnes vīzija 2030 un 2050

Latvijas enerģētikas nākotnes vīzija 2050, kuras starpmērķi jāiezīmē jau nākamajā Nacionālās attīstības plānā, ietver pilnīgu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, savstarpēji integrētas elektrības, centralizētas apkures un centralizētas dzesēšanas sistēmas, balstītas uz viedajiem tīkliem, pilnībā integrētas reģionālajos elektrības tīklos.

3.Priekšlikumi

I Priekšnosacījumi nozares attīstībai

  • Zinātnes un inovāciju sistēmas pilnveide, izveidojot inovāciju atbalsta fondu, kā arī pietiekamus resursus valsts atbalstītiem pētījumiem.
  • Nodrošināsim profesionālismu valsts pārvaldē, prasot atbildīgajiem speciālistiem attiecīgās jomas izglītību, kā arī nodrošinot atbilstošu atalgojumu.
  • Pamatojoties uz zinātniskās izpētes rezultātiem, nepieciešams vienoties par klimata enerģētikas jomas valstiskiem mērķiem un vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentos saskaņot tos ar citiem ekonomiskās attīstības, vides un sociālajiem mērķiem.
  • Būtiski mazināt korupcijas līmeni valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī, attīstot konkurenci, likvidēt karteļa vienošanās būvniecības jomā, kas šobrīd nepamatoti sadārdzina projektu realizāciju.

II Atbalsts atjaunojamiem energoresursiem

  • Atbalsta programmas atjaunojamiem energoresursiem jāveido kompleksi – ņemot vērā gan elektrību, gan siltuma sistēmas (vidējā termiņā arī centralizētās aukstuma sistēmas), gan transporta aizvien straujāko pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Kā galvenie atbalsta rīki jāizmanto investīciju atbalsts no ES un klimata fondiem un nodokļu atlaides. Jāmeklē iespējas, kā atbalstīt tos iedzīvotājus, kas vēlas īstenot un īsteno enerģijas patēriņa samazinājumu savā mājsaimniecībā. Jānodrošina Latvijas energoneatkarība no Krievijas.
  • Mazo energolietotāju problēmas risināšana – noņemt šķēršļus, kas ierobežo mikroģenerācijas attīstību   un veicināt profesionālo patērētāju (prosumers) rašanos. Atbalsts saņemams katram mazajam energolietotājam, kas veidos ekonomiski izdevīgus mazus atjaunojamo energoresursu avotus, kuri varēs pilnībā vai daļēji apgādāt sevi ar elektroenerģiju un siltumenerģiju (daļēji arī kaimiņu).
  • Veikt elektrības atbalsta shēmu (obligātā iepirkuma komponentes) ieviešanas analīzi, lai izgaismotu kļūdas un iespējamo korupciju šīs shēmas līdzšinējā realizācijā, un veikt sabiedrības informēšanu, lai mainītu tās negatīvo viedokli par atjaunojamo energoresursu (īpaši saules enerģijas) attīstību. OIK atbalsts atceļams operatoriem, kas to saņēmuši, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, pakāpeniski jāatsakās no OIK atbalsta fosilajiem energoresursiem. Jāveic elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifa noteikšanas metodikas korekcija, lai OIK saņēmēji būtu spiesti ieguldīt energoresursu lietderīgā izmantošanā. Jānodrošina caurspīdīga informācija sabiedrībai par OIK saņēmējiem, to darbības energoefektivitāti.

III Atbalsts energoefektivitātei

  • Nodrošināsim, lai jaunās ēkas būtu gandrīz nulles enerģijas ēkas. Veicināsim vietējo, jo īpaši koka būvmateriālu izmantošanu ēku būvniecībā un renovācijā.
  • Sakārtosim normatīvos aktus, lai ieviestu kvalitatīvu un garantētu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, arī energoservisa kompāniju attīstību.
  • Noteiksim obligātu nekustāmā īpašuma atlaidi renovētām ēkām.
  • Veicināsim pensiju 2. līmeņa ilgtermiņa finansējuma piesaisti ēku energoektivitātes finansējumam.
  • Veicināsim energopārvaldības un citu atbalsta mehānismu ieviešanu rūpniecības uzņēmumos, lai mazinātu enerģijas patēriņu un celtu konkurētspēju.
  • Veicināsim zemas temperatūras režīma siltumapgādes sistēmu ieviešanu pašvaldībās, tādejādi uzlabojot sistēmas efektivitāti.
  • Veicināsim jaunu ražotņu veidošanu, kas ražotu ēku ilgtspējīgus būvkonstrukciju elementus no vietējiem resursiem, piemēram, augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu ēku siltumizolācijas materiālu ražošanu no bioresursiem.
  • Veicināsim viedās pilsētas ideju izplatību un attīstību pašvaldībās [14].

IV Ieviesīsim līmeņatzīmes principu regulētajos publiskajos pakalpojumos (siltuma tarifos, elektroenerģijas tarifos, transporta tarifos, gāzes tarifos, atkritumu tarifos utt.), lai noteiktu maksimāli iespējamos tarifus visiem sabiedrības locekļiem). (sk. detalizētāk 5. sadaļu).

V Adaptācija jeb piemērošanās klimata pārmaiņām

  • Izstrādāt un īstenot detalizētu pētījumu programmu, lai analizētu klimata pārmaiņu iespējamās ietekmes (negatīvās – biežāki ekstrēmi laika apstākļi, invazīvo sugu radīts apdraudējums, plūdu riski, lielāka starptautiskā nestabilitāte, kā arī pozitīvās – ātrāka meža un lauksaimniecības kultūru augšana, mazāks enerģijas patēriņš apkurei).
  • Uzsākt piemērošanās pasākumu īstenošanu, ierobežojot būvniecību applūstošās teritorijās un veicot pretplūdu pasākumus, nostiprinot infrastruktūru ekstrēmu laika apstākļu gadījumiem.

5. Atsevišķu priekšlikumu detalizēts izklāsts

Galvenais uzdevums valsts enerģētikas sektorā ir nodrošināt, ka siltumenerģija tiek ražota iedzīvotājiem ar pēc iespējas zemākām ekonomiskajām izmaksām. To ir iespējams panākt, sakārtojot siltuma tarifa noteikšanas metodiku.

Līmeņatzīmes (angliski – benchmarking) noteikšana ir nepieciešama, lai varētu salīdzināt savā starpā uzņēmumus, pašvaldības, teritorijas. Vispirms nosaka rādītājus (indikatorus), kuri raksturo vienas nozares uzņēmumus vai pašvaldības un ar kuru palīdzību iespējams analizēt attīstību. Balstoties uz datiem, iespējams vizualizēt katra izvēlētā uzņēmuma vai pašvaldības darbības rādītājus un novilkt līniju (līmeņatzīmi), kas parasti raksturo vidējos rādītājus. Visi uzņēmumi, kas atrodas zem šīs līnijas, ir uzskatāmi par ilgtspējīgiem.

Līmeņatzīmes piemērs ir siltuma tarifi, kas raksturo siltumapgādes uzņēmumu darbību. Dažādās apdzīvotajās vietās tarifi atšķiras, un šīs atšķirības nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi – izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās u.c. īpatnības.

Siltuma tarifi un līmeņatzīmes piemērs

Dati attēlā liecina, ka siltuma tarifa vērtības būtiski atšķiras dažādās teritorijās. To analīze apliecina, ka ir iespējams samazināt lielākos tarifus, izmantojot jaunas energoefektīvas tehnoloģijas vai mainot kurināmo. Lai motivētu uzņēmumus mazināt siltuma tarifu, nepieciešams mainīt likumdošanu regulēšanas jomā, nosakot robežvērtību (atbilstoši līmeņatzīmei), kuru siltuma tarifi nedrīkst pārsniegt. Siltuma tarifu vērtības mainās atkarībā no apstiprinātā tarifa, un precīzus šībrīža datus iespējams atrast SPRK mājas lapā.

 

6. Priekšlikumu izstrādē iesaistīto personu un organizāciju uzskaitījums

Priekšlikumi izstrādāti sadarbībā ar RTU Vides aizsardzību un siltuma sistēmu institūta profesoriem, zinātniekiem un studentiem.

7. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

 

[1] Lund H., Østergaard P. A., Connolly D., Mathiesen B.V. (2017) Smart energy and smart energy systems. Energy; 137: 556–565, doi:10.1016/j.energy.2017.05.123.

[2] Figueres C., Schellnhuber H. J., Whiteman G., Rockström J., Hobley A., Rahmstorf S. (2017) Three years to safeguard our climate. Nature; 546: 593–595 doi:10.1038/546593a.

[3] Connolly D., Lund H., & Mathiesen B.V. (2016) Smart energy Europe: The technical and economic impact of one potential 100% renewable energy scenario for the European Union. Renewable and Sustainable Energy Reviews. 60: 1634–1653. doi:10.1016/j.rser.2016.02.025.

[4] Eiropas Komisija. Ziņojums par Latviju – 2018. gads. Briselē, 7.3.2018. SWD(2018) 212 final. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-semester-country-report-latvia-lv.pdf

[5] OECD (2017), Investing in Climate, Investing in Growth, OECD Publishing, Paris.
http://dx.doi.org/10.1787/9789264273528-en (apskatīts 23.02.2018.).

[6] Blumberga, D., Barisa, A., Kubule, A., Kļaviņa, K., Lauka, D., Muižniece, I., Blumberga, A., Timma, L. (2016) Biotehonomika. Rīga: RTU Izdevniecība, 338 lpp. ISBN 978-9934-10-789-4.

[7] Blumberga A., Bažbauers G., Davidsen P., Blumberga D., Grāvelsiņš A., Prodaņuks T. (2016). Sistēmdinamika biotehonomikas modelēšanai, RTU, Rīga.

[8] Cilinskis E., Blumberga D. (2016/2017) Latvijas klimata politika un valsts attīstības plānošanas sistēma, Akadēmiskā dzīve; 53: 139–148https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/adz/arhivs/52/Akademiska_Dzive__53__Book.pdf

[9] World Economic forum. How businesses can win at leapfrog. 2018. https://www.weforum.org/agenda/2018/01/how-businesses-can-win-at-leapfrog/

[10] Ar vēstuli EK cer apturēt TEC-2 rekonstrukciju 2010. http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ar-vestuli-ek-cer-apturet-tec-2-rekonstrukciju.d?id=34982547

[11] IRENA. Renewable Power Generation Costs in 2017. http://irena.org/publications/2018/Jan/Renewable-power-generation-costs-in-2017

[12] Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Ražojošu patērētāju enerģija un enerģijas ražošanas kooperatīvi: iespējas un problēmas ES dalībvalstīs” 2017 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016IE1190&from=LV

[13] Reģionu komitejas atzinums “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem – būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa” http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012AR2182&from=LV

[14] Leonidas G. Anthopoulos. (2017) Understanding Smart Cities: A Tool for Smart Government or an Industrial Trick? Spingler. doi:10.1007/978-3-319-57015-0.