Finanšu sektors, budžeta un nodokļu politika

Latvija pēdējos gados makroekonomiskajos rādītājos uzrāda izaugsmi, kas ir  straujāka nekā  vidēji ES, bet jāņem vērā, ka absolūtie rādītāji mums ir vieni no zemākajiem. Latvijas ekonomikai kopumā ir spēcīgs pamats un stabils ražīguma pieaugums. Algu līmenis aug. Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir auguši, tomēr tas nenozīmē, ka nav problēmu, kas prasa skaidru un nepārprotamu risinājumu budžeta un nodokļu politikā.

NA ir cīnījusies, lai panāktu, ka valsts iepirkumos aizliedz piedalīties ofšoriem piederošiem uzņēmumiem, kā arī pretendentiem, kuru apakšuzņēmēji ir ārzonās reģistrētas kompānijas, piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.  Tādējādi NA iestājas par principu – par godīgu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.  Tomēr panāktais ir jāturpina un jāpanāk, ka turpmāk ofšoru uzņēmumiem tiek liegts:

  1. saņemt jebkādas nodokļu atlaides, gan NĪN, gan atlaides, kas tiek piemērotas speciālajās ekonomiskajās zonās;
  2. saņemt ES līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

NA ir iestājusies par čaulas kompāniju izskaušanu, dzīves līmeņa paaugstināšanu, palielinot atvieglojumus par apgādājamajiem, kā arī neapliekamā minimuma palielinājumu pensionāriem.

Tomēr nākotnē ir virkne problēmjautājumu, kuri prasa risinājumus.

Vispārējās valdības budžeta deficīts ir 1 %, tādējādi Latvijas publiskās finanses saglabājas stabilas, tomēr pašreizējā izaugsme ir procikliska. Fiskālās politikas procikliskums rada bažas par publisko finanšu noturību ekonomikas cikla izmaiņu gadījumā. Lai mazinātu ekonomikas svārstīgumu, jāizmanto pretcikliska fiskālā politika.

Nodokļu reformas mērķis bija stimulēt saimniecisko darbību un veicināt konkurētspēju, tomēr virkne uzņēmēju organizāciju izsaka bažas par reformas mērķa izpildi, norādot uz problēmjautājumiem, līdz ar to nepieciešamas korekcijas saglabājot stabilu un pārredzamu nodokļu sistēmu.

Nosakot fiskālo politiku, fiskālā sistēma kopumā tiek ievērota, tomēr fiskālie noteikumi netiek precīzi ievēroti. Atbilstoši Valsts kontroles ziņojumam budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai, t.i., valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Vēl vairāk – nauda netiek lietderīgi tērēta[1]. Šāds apgalvojums ir pamats veikt detalizētu izdevumu lietderības izvērtēšanu un līdzekļu racionālas izmantošanas uzraudzības pastiprināšanu ar atbildības pastiprinājumu.

Nodokļu reformas laikā nekustamā īpašuma nodoklis netika reformēts, tomēr nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana un kadastrālā vērtība neatbilst loģiskai un taisnīgai nodokļa piemērošanai, ko var pamatot ar to, ka laikā, kad vidējais atalgojuma dažādos Latvijas reģionos atšķiras par apmēram 1,7 reizēm,  nekustamā īpašuma nodoklis valsts ietvaros  atšķiras pat 2500 reizes.

Izmantojot līdzšinējo nekustamā īpašuma nodokļa regulējumu, atsevišķu reģionu iedzīvotāji ir nonākuši situācijā, kad nodokļa samaksāšana kļūst neiespējama. Atbilstoši pasaulē akceptētajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, nosakot un piemērojot nodokļus, var uzsvērt divus: maksātspējas principu un taisnīguma principu. Izvērtējot nekustamā īpašuma nodokļa atbilstību taisnīguma un maksātspējas principiem, netiek ievērots neviens no tiem. Kā nopietnākais izaicinājums ir reformēt nekustamā īpašuma nodokli.

OECD budžeta pārvaldības vadlīnijās noteiktos pamatprincipus pakāpeniski tiek mēģināts īstenot, tomēr konstatētie  trūkumi  un  fundamentālu  problēmu  nerisināšana  būtiski  kavē  virzību  uz efektīvu  budžeta  plānošanu.  Šobrīd  nevienu  no  astoņiem  pamatprincipiem pilnībā piemērot vēl neizdodas. (fiskālā disciplinētība, prioritātēs mērķēts budžets, attīstības plānošana, atklātība un caurspīdīgums, demokrātiskas diskusijas, risku uzraudzība, ticamas prognozes kompetence un iekšējā kontrole, rezultātu vērtēšana).[2]

Pašlaik netiek pilnā apmērā realizēts Pensiju 1. līmeņa mērķis – nodrošināt minimālo ienākumu līmeni pensijas vecuma iedzīvotājiem 20% apmērā no vidējās bruto algas valstī, lai novērstu nabadzību šīs iedzīvotāju grupas vidū. Apmēram 17% personu saņēma valsts vecuma pensiju, kuras apmērs bija mazāks par Pensiju reformas koncepcijā plānoto minimālo pensijas apmēru.

Invalīdu nodarbinātības apjoms Latvijā ir nepieļaujami zems, līdz ar to personas ar invaliditāti ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana vienlaicīgi risina gan sociālo, gan fiskālo jautājumu loku.

Līdz šim tiešie maksājumi un subsīdijas lauksaimniecībai nav sasnieguši pat ES vidējo līmeni, kas arī nākošajā plānošanas periodā ES saglabāsies. Šāda nevienlīdzība tiešmaksājumos rada konkurētspējas problēmas, kas prasa atbalstu lauksaimniecībai.

Nodokļu sistēmai ir jābūt stabilai, vienkāršai, viegli administrējamai un taisnīgumu nodrošinošai. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums ar neapliekamo minimumu no 0 līdz 200, atvieglojums par apgādājamajiem 200 eiro (nākotnē līdz 250 eiro) rada papildus administratīvo slogu, kā arī ir sarežģīts un nenodrošina vienlīdzību. Pēc  nodokļa reformas  regulējuma virkne darba ņēmēju gada beigās būs parādā valstij, tādējādi  sarežģījot un radot nevēlamu psiholoģisku spriedzi. Esošais regulējums ir pārskatāms, jo jau 2016. gadā 28 % personu, kurām bija tiesības uz atvieglojumu par apgādājamo personu, nevarēja piemērot atvieglojumus  pilnā apmērā. Pēc reformas ieviešanas situācija ir pasliktinājusies.

Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts vidēji mēnesī ir ap 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpēc veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu pensijas kapitāla uzkrājumu pat minimālās valsts vecuma pensijas saņemšanai, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai, kā rezultātā mikrouzņēmuma darbiniekiem nebūs tiesības uz pamata veselības grozu.

Lielai daļai darba ņēmēju sociālo iemaksu alga mēnesī ir mazāka par minimālo darba samaksu, kā rezultātā personām iestājoties bezdarba, slimības vai kādam citam riska apstāklim sociālā nodrošinātība ir ārkārtīgi zemā līmenī, kas var pat nenodrošināt minimālās vajadzības. Tas ir pamats rast risinājumus minimālo sociālo maksājumu veikšanai un sociālo garantiju nodrošināšanai.

Latvijai jānodrošina zemākas transporta un ražošanas izmaksas, lai produkcija spētu konkurēt nevienlīdzīgajos Eiropas nosacījumos, tādēļ nodokļu sistēmai jānodrošina konkurētspēja uzņēmumiem preču un pakalpojumu jomā, nodrošinot zemākas nodokļu likmes degvielai, kas ir katras preces vai pakalpojuma pašizmaksā. Nodrošinot likmju konkurētspēju Baltijas reģionā, ir iespējas, kas jāizmanto, tās nepazeminot, bet vienlaicīgi nepaaugstinot laikā, kad tās tiek paaugstinātas kaimiņvalstīs. Tieši tāpat izaicinājums ir nodrošināt labākus darbaspēka izmaksu nosacījumus.

Kaut gan ēnu ekonomikas līmenis pakāpeniski ir mazinājies, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars 22 % apmērā 2017. gadā ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Balstoties uz Saukas pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, tieši neapmierinātība ir tas indikators, kas visvairāk sekmē iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Ēnu ekonomikas pamatā ir neapmierinātība ar biznesa likumdošanu, VID darbību, nodokļu politiku, valdības atbalstu un izpratni un valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Apzinoties šos iemeslus, valsts budžeta un nodokļu politikai ir tiešs uzdevums radīt sabalansētus un motivējošus apstākļus, kā arī stingru uzraudzību, kas būtu vērsta uz ēnu ekonomikas cēloņu mazināšanu un taisnīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu.

Administratīvās prasības uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir sarežģītas un laika ietilpīgas, kas prasa būtisku vienkāršošanu. Līdz ar to jauno tehnoloģiju ieviešana ir jāvirza vienkāršošanas un pilnveides nodrošināšanai.

Sabiedrības vidusslāni veido ģimenes uzņēmumi, kuros strādā tieši ģimenes locekļi, kas vienlaicīgi dod darba iemaņas un prasmes arī saviem bērniem. Latvijā valda strikts regulējums attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem, kas bieži sarežģī un nedod iespēju elastīgi īstenot uzņēmējdarbību. Kā risinājums būtu ģimenes uzņēmuma statusa ieviešana, kas noteiktu īpašu nodokļu un darbības regulējumu, kas īpaši pievilcīgs varētu būt arī tautiešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā un uzsākt ģimenes uzņēmējdarbību.

Finansēšanas modeļi, kas tiek pielietoti līdz šim, kā, piemēram, veselības, dotācijas pasažieru pārvadājumiem, izglītībai un citi, nedarbojas pietiekami optimāli, līdz ar to nepieciešama būtiska finansēšanas reorganizācija un rezultātu maksimizēšana.

Pašreizējais kases aparātu sistēmas ieviešanas izpildījums ir nepieņemams un traucējošs uzņēmējdarbībai.

Satricinājumi finanšu sektorā (ABLV bankas likvidācija, citu nerezidentus apkalpojošo banku nākotnes pastāvēšanas biznesa modeļi, kā arī nepieciešamības būtiski samazināt nerezidentu depozītu īpatsvaru) ir negatīvi ietekmējušas Latvijas reputāciju starptautiskās finanšu sabiedrības acīs.

 

Nākotnes vīzija

Budžeta un nodokļu politikai ir jākalpo sabiedrības, labklājības, ekonomiskās drošības interesēm, jākalpo, kā instrumentam uzņēmējdarbības stimulēšanai, konkurētspējas palielināšanai un valsts ekonomiskajam uzplaukumam un sabiedrības labklājības veicināšanai. Valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva un racionāla pārvaldība ir prioritāte un pamats sabiedrības ticības atgūšanai valstij, līdz ar to arī drošības pamats.

Priekšlikumi

  1. Budžeta pārvaldībā tiks izmantoti saimnieciskas pārvaldības principi, kas nodrošinās budžeta līdzekļu atbildīgu, racionālu, saimniecisku izmantošanu, kas vērsta uz valsts mērķu sasniegšanu.
  2. Budžeta deficīts tiks pieļauts, lai veiktu pasākumus, kas ilgtermiņā uzlabotu ekonomisko situāciju, lai veiktu reformas un palielinātu ekonomisko aktivitāti.
  3. Laika periodā, kad ir nevienmērīga ES projektu līdzekļu pieejamība, vai ir ekonomikas cikliskuma krituma fāze, tiek radīts izlīdzinošais, kompensējošais vadības mehānisms, kas vērsts un valsts pasūtījumu izdarīšanu, kas vienlaicīgi stabilizē nozaru un ekonomisko darbību.
  4. Jāsabalansē Rail Baltic būvniecības laiks starp 2014.-2020. un 2021.-2027. gadiem. Tai skaitā jāizmanto iespējas aizņemties, lai realizētu investīciju projektus, kurus nesedz vai nepietiekami sedz ES fondu līdzekļi.
  5.  Lai veicinātu iedzīvotāju ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem par tiem darbiniekiem, kas ir ar 1. un 2. grupas invaliditāti nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
  6.  Reformēsim nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai un zemei zem tā, nosakot trīs komponenšu piemērošanu, kur pirmā komponente ir konstanta maksa par dzīvojamās platības katru kvadrātmetru, otrā komponente ir konstanta maksa par zemi zem dzīvojamās platības par katru kvadrātmetru. Trešā komponente tiek piemērota procentuālā veidā, ja kadastrālā vērtība ir virs 200000 EUR.
  7.  Lai Latvijas lauksaimniecībai nodrošinātu kaut minimālus  konkurētspējas  apstākļus Eiropas Savienībā , tiešie maksājumi, subsīdijas  un valsts atbalsts lauksaimniecībai netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
  8.  Nodrošināsim stabilu, paredzamu, vienkāršu nodokļu sistēmu, kas vērsta uz ekonomiskās aktivitātes palielināšanu.
  9.   Lai vienkāršotu, nodrošinātu  taisnīgumu un pilnveidotu iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiks ieviests visiem darba ņēmējiem konstants neapliekamais minimums, nodokļa progresivitāte tiks nodrošināta ar likmju palīdzību. Atvieglojumi par apgādājamajiem ir vienādā apmērā ar neapliekamo minimumu, bet ienākumu nepietiekamība atvieglojumu piemērošanai tiek izmaksāta no valsts kā piemaksa (tiek likvidēta attaisnoto izdevumu par medicīnu, zobārstniecību un izglītību piemērošana, bet tiek palielināts neapliekamais minimums, kas sevī ietver arī iepriekš paredzētos attaisnotos izdevumus).
  10.  Panāksim, ka visu nodokļu režīmu nodokļu maksātāji ir tiesīgi saņemt pilnu veselības aprūpi.
  11. Mainoties nodokļu likmēm Baltijas valstīs, Latvijā nodokļu izmaiņas tiks vērstas uz konkurētspējas nodrošināšanu, tiecoties saglabāt zemākās degvielas akcīzes nodokļa likmes Baltijas valstīs.
  12.  Nodrošināsim sabalansētus un motivējošus apstākļus, kā arī stingru uzraudzību, kas būtu vērsta uz ēnu ekonomikas cēloņu mazināšanu un taisnīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, iesaistot kontrolējošās institūcijas. Uzņēmumi, kuru darbinieku darba samaksa ir mazāka par vidējo nozarē nevar pieteikties uz valsts iepirkumiem.
  13. Cīņā ar ēnu ekonomiku nodrošināsim tiesībsargājošos iestāžu pieeju paplašināšanu pie datu bāzēm, cīņā ar ēnu ekonomiku un datu apstrādes automatizācijas palielināšanu. Uzlabojama starpvalstu sadarbībā šajā jomā.
  14.  Tiek ieviests jauns uzņēmumu veids- “ģimenes uzņēmums”, kurā strādāt ir tiesīgi ģimenes locekļi. Uzņēmumam ir speciāls  nodokļu režīms, kurā var strādāt   arī bērni,  attīstot darba prasmes, un kuriem ir īpašs režīms, kas ļauj maksāt nodokļos konkrētu fiksētu likmi (summu). Uzņēmumam ir vienkāršotas prasības uzskaites un atskaišu iesniegšanā.
  15. Jāpanāk, ka katram darba ņēmējam jābūt sociāli nodrošinātam vismaz minimālās algas apmērā.
  16.  Pārskatīsim uzņēmējdarbības administratīvo slogu un samazināsim to, vienkāršojot un optimizējot procesus. Patērētais laiks atskaišu, deklarāciju iesniegšanai tiks samazināts par 20 %.
  17. Veicināsim procesu elektronizāciju. Ieviešot pilnībā elektronisko čeku un rēķinu aprites sistēmu uz blokķēdes  tehnoloģijas pamata, tiks nodrošināta iespēja reālā laika režīmā apmainīties ar maksājumu dokumentiem.  Nodrošinot  VID pārraudzību  un grāmatvedības programmās esošās informācijas  apmaiņu ar VID, tiks mazināta ēnu ekonomika, kā arī administratīvais slogs .
  18.  Izvērtējot katras nozares finansēšanas modeļa darbības efektivitāti, tiks izstrādāti finansēšanas modeļu uzlabojumi, kā arī ieviesti jauni optimāli modeļi.
  19. Tiks veicināta stingrāka nebanku kreditēšanas regulēšana, reklamēšanās un kreditēšanas nosacījumi.
  1. Pensiju ienākumi, kas gūti citās valstīs, tiek aplikti pēc tās valsts regulējuma, kurā tie gūti. Tādējādi nodrošinot, ka Latvijas rezidenti, kas strādājuši un gūst pensiju ienākumus par darbu citās valstīs, ar kurām nav noslēgta nodokļu konvencija, par gūtajiem pensiju ienākumiem maksā nodokli pēc tās valsts regulējuma, kurā pensija nopelnīta.
  2. Sekmēsim naudas atmazgāšanas mazināšanu, stiprināsim uzraudzību visos administratīvajos līmeņos.
  3. Stiprināsim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta kapacitāti finanšu noziegumu atklāšanas jomā:
  • lai būtiski pastiprinātu uzraudzību pār finanšu darījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, kuros ir iesaistītas Latvijas kredītiestādes;
  • atbalstīsim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pakļautības jautājumu, padarot to par Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, kas stiprinās Dienesta neatkarību un kapacitāti.
  1. Atjaunosim Latvijas finanšu reputāciju starptautiskajā finanšu tirgū, proaktīvi un izlēmīgi novērsīsim starptautiskās finanšu sabiedrības bažas par iespējām veikt Latvijā darījumus un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas valsts reputāciju, kā arī veicināsim globālo banku interesi atkal sadarboties ar Latvijas kredītiestādēm tiešā veidā, neizmantojot starpniekus.
  1. Veltīsim ievērojamas pūles, lai uzlabotu FKTK kapacitāti, lai novērstu iespējamus tālākus satricinājumus finanšu sektorā un ar visu likuma spēku vērstos pret tām finanšu iestādēm, kas neievēro normatīvo regulējumu prasības.
  2. Lai nodrošinātu sabalansētu IKP izaugsmi bez būtiskiem investīciju pārrāvumiem tautsaimniecībā, nodrošināsim savlaicīgus sagatavošanās darbu ES fondu līdzekļu programmu izstrādei un to apstiprināšanu valdībā.
  3. Lai nodrošinātu tālredzīgu uzņēmumu attīstību, Eiropas Savienības struktūrfondu plānošana tiks pakārtota mazā un vidējā biznesa atbalstam. ES fondu atbalstu nedrīkst novirzīt tikai lielo uzņēmumu atbalstam.
  4. Tiks atvieglota saimnieciskās darbības veikšana un nodokļu politika sabiedriskās ēdināšanas sektorā.
  5. Tiks sniegts īpašs atbalsts MVU starptautiskām izstāžu misijām ar mērķi reklamēt savu produkciju ārvalstīs.
  6. Uzņēmumu atbalsta nodrošināšanai ir jāizveido izstāžu paviljons, lai pieaicinātu mūsu uzņēmējus starptautiskās izstādēs. Paviljona izveide un vieta tiks finansēta un organizēta no valsts puses.
  7. Sakārtot un pilnveidot mūsdienu prasībās un ilgtermiņā balstītu kases aparātu sistēmu.
  8. Nodrošināsim valsts dzīvojamā fonda būvniecību reģionos kā jauno speciālistu, reemigrācijas un reģionālās attīstības instrumentu.
  9. Tiks nodrošināta valsts investīciju plānošana finanšu plūsmu izlīdzināšanai.
  10. Valsts atbalstīta reģionālā tūrisma programma “Zaļais ceļojums” jeb angļu valodā “Green Trip” izstrāde. Ar valsts atbalstu jāveicina tūristu nokļūšana reģionos.
  11. Veicinot uzņēmējdarbību un jaunu noieta tirgu apgūšanu Saeimas deputātu, Saeimas priekšsēdētāja ārvalstu komandējumos veidot MVU pārstāvju delegācijas. Tādējādi īstenot  politiķu-uzņēmēju ārvalstu misiju programmu.
  12.   Nozaru attīstības veicināšanai īstenot ciešāku valsts sadarbību ar uzņēmējdarbību saistītām sabiedriskām organizācijām.

 

[1] http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-7_2016/Budzeta%20planosana%20Latvija%20-%20Kopsavilkums.pdf

[2] http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-7_2016/Budzeta%20planosana%20Latvija%20-%20Kopsavilkums.pdf