Īsumā:

  • Bezmaksas wi-fi internets apdzīvotās vietās.
  • Vienotas datubāzes, kuras nodrošinās individualizētu komunikāciju ar iedzīvotāju
  • Moderna un dinamiska IKT apmācības programma.
  • Atbalsts IT nozares jaunuzņēmumiem, kuri piedāvās globālā tirgū pieprasītus produktus.
  • Padarīsim pieejamus valsts rīcībā esošos datus, kuri nav sensitīvi.

Nacionālā apvienība uzskata, ka informācijas komunikācijas tehnoloģijas ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, kura turpmākajos gados kļūs par vadošo nozari Latvijas tautsaimniecībā.

Šobrīd informāciju tehnoloģiju joma Latvijā sekmīgi attīstās. Nozare rada augstu pievienoto vērtību un labi atalgotas darba vietas, tomēr statistikas dati liecina, ka darba produktivitāte šajā nozarē samazinās ar katru gadu. Nozarei ir augsts potenciāls, un valstij būtu jāveic būtiski ieguldījumi, lai tā varētu sekmīgi attīstīties.

Lai gan kopējie IT jomas radītāji Latvijai ir samērā labi, dati parāda, ka mūsu uzņēmēji samērā maz izplata savas preces internetā, savā darbā izmanto resursu un klientu vadības programmatūru, atvērtos datus, mākoņpakalpojumus.

Infrastruktūras attīstība un interneta pieejamība

Interneta pieejamība ir ļoti būtisks jautājums. Divi būtiski šķēršļi, kuri liedz Latvijas iedzīvotājiem izmantot internetu, it īpaši lauku apvidos, ir interneta pieslēguma neesamība un izmaksas, kuras daudzi iedzīvotāji nevar segt.

Lai risinātu šo problēmu, turpināsim attīstīt sazarotu ātrgaitas datu savienojumus, tai skaitā atbalstīsim 5G attīstību. Īstenosim Latvijas digitalizāciju – panāksim, ka apdzīvotu vietu centros ar iedzīvotāju skaitu no 100 līdz 2000 iedzīvotājiem tiek nodrošināts kvalitatīvs bezmaksas wi-fi tīkls un pieejams maksas 4G mobilais internets ar mērķi, lai interneta lietotāju īpatsvars iedzīvotāju vidū pieaugtu līdz 98%.

Ir jāsagatavo kvalitatīvs piedāvājums starptautiskiem uzņēmumiem izvietot reģionālos serverus Latvijā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būtu jāmeklē potenciālie investori, kuriem interesētu šis piedāvājums.

Vienotas datubāzes un kvalitatīvāki pakalpojumi iedzīvotājiem

Aizvadīto gadu laikā ir iztērētas milzīgas naudas summas, lai izstrādātu vājus un viduvējus produktus, kuriem ir savienojamības problēmas ar citām datubāzēm.

Pārskatīsim visas valsts un pašvaldību izveidotās datubāzes. Pēc tam kopā ar ekspertiem veiksim reformu, kuras mērķis būs izveidot vienotu datubāžu sistēmu, kura ļaus nodrošināt kvalitatīvākus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem.

Savukārt visām jaunveidojamām informācijas sistēmām būs jābūt savietojamām ar jau izveidoto sistēmu, lai visa valsts pārvaldē pieejamā informācija būtu pieejama jebkurā sistēmā un nebūtu nepieciešami papīra vai elektroniskie dokumenti.

Nodrošināsim kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji saņemtu automatizētu, individualizētu palīdzību brīdī, kad mainītos viņu dzīves apstākļi. Piemēram, ja būs noticis ģimenes pieaugums, tad vecāki saņems pilnu informāciju par elektroniski aizpildāmiem iesniegumiem: par valsts un pašvaldību sociālo atbalsta saņemšanu; par bērna pieteikšanu bērnu dārzā; par veselības pārbaužu grafiku jaundzimušajiem un tuvākajiem ģimenes ārstiem – pediatriem; par dzīves vietai tuvākajām nevalstiskajām organizācijām un pašvaldības iestādēm, kuras sniedz atbalstu jaunajiem vecākiem u.tml.

Īstenosim pēc iespējas lielāku procesu automatizāciju. Dažādi atvieglojumi tiks automātiski piešķirti, piemēram, uzņēmumu grāmatvedības programmu sagatavotie dati tiks automātiski pieņemti VID datubāzē, novēršot vajadzību cilvēkam sastādīt atskaites.

Netērēsim valsts resursus, lai no nulles izstrādātu programmatūru publisko pakalpojumu nodrošināšanai, bet pielāgosim jau citās valstīs izstrādātās un veiksmīgi funkcionējošās sistēmas. Tas ļaus valstij ietaupīt daudzus miljonus eiro. Latvijai IT jomā būtu jākoncentrējas uz jaunu un inovatīvu produktu izveidi, kas pēc ieviešanas Latvijā varētu būt konkurētspējīgi starptautiskā tirgū, nevis jau izstrādātu produktu kopēšanu.

Atbalstīsim turpmāku e-adreses attīstību un izmantošanu, lai valsts institūcijas varētu uzlabot saziņu ar valstspiederīgajiem.

Ir nepieciešams tālāk attīstīt e-paraksta iespējas. Atbalstīsim, ka e-paraksts kļūst par bezmaksas rīku, jo uzskatām, ka ieguvumi no e-paraksta plašas lietošanas atsver radītās izmaksas, jo paātrina ekonomikas funkcionēšanas ātrumu.

Īstenosim datu apmaiņu valsts pārvaldē, nodrošinot, ka visos publiskos reģistros esošie dati ir vienveidīgi un ātri pieejami, bez vajadzības tos speciāli pieprasīt. Atcelsim maksu par datu apstrādi, ja pieprasījums nāk no citas valsts pārvaldes iestādes.

Turpināsim attīstīt latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu valodas atpazīšanas, tulkošanas, transkribēšanas, runas sintēzes programmatūru.

Izveidosim vienu portālu, kur par brīvu būs pieejami TV kanāli un raidījumi, kuri atrodas bezmaksas apraidē.
IT apmācība (skolās, mūžizglītība)

Šobrīd galvenais šķērslis turpmākai IT nozares attīstībai ir darbaspēka trūkums. Šobrīd gadā tiek sagatavoti aptuveni 800 speciālisti, bet nepieciešami vismaz 3000.

Nepieciešams panākt, ka Latvijā katru gadu tiek sagatavoti vismaz 3000 informācijas tehnoloģiju speciālisti.

Profesionālā orientācija jāsāk jau skolā, gan padarot visiem skolēniem pieejamas attiecīgās ārpusklases nodarbības, gan informātikas stundās stāstot par perspektīvām un mainot mācību stundu saturu. Saturam ir jābūt vērstam uz programmatūru, interneta vietņu un dizaina elementu izstrādi, nevis primāri uz biroju programmatūras apguvi.

Visiem vispārizglītojošo skolu un valsts finansētu augstskolu materiāliem jābūt pieejamiem elektroniski un brīvi pavairojamiem. Jāveido video un interaktīvie materiāli, kas aptver visu skolas programmu. Jānodrošina iespēja attālināti apgūt latviešu valodu, ģeogrāfiju un vēsturi tiem latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs. Vienlaikus jānodrošina iespēja attālināti mācīties tiem skolēniem, kuri veselības problēmu dēļ nevar ilgstoši apmeklēt izglītības iestādi.

Nodrošināsim papildus budžeta vietas IKT nozarē. Vienlaikus izvirzīsim papildus prasības tiem, kuri studē par budžeta līdzekļiem, lai samazinātu no augstskolas aizgājušo studentu skaitu.

Šobrīd milzīga problēma ir tā, ka vidējā vecuma cilvēkiem ir novecojušas prasmes, bet nav iespēju vairāku gadu garumā izglītoties, lai iegūtu jaunu kvalifikāciju, jo ir jānodrošina sevi un ģimeni. Vadošajām Latvijas IT kompānijām sadarbībā ar izglītības iestādēm ir jāizstrādā kvalitatīva un īsā periodā apgūstama (ne ilgāk par pusgadu) izglītības programma, kura sagatavo IT jomas speciālistus, kuri var aizpildīt trūkstošās vakances.

Mūžizglītības programmām ir jābūt orientētām ne tikai uz jaunu IT jomas speciālistu sagatavošanu, bet arī uz esošo IT jomas speciālistu gatavošanu par IT ekspertiem, kuri regulāri atjauno prasmes atbilstoši jaunākajām tendencēm IT jomā. Šīm izglītības programmām ir jābalstās uz attālināto apmācību.

 

IKT jomas uzņēmumu attīstība

Latvija šobrīd ir samērā maz pazīstama gan pasaulē kopumā, gan starptautiskajā IT tirgū, kas nenāk par labu mūsu uzņēmumiem. Neskatoties uz attīstīto infrastruktūru, Latvijā līdz šim nav attīstījušies globāla mēroga interneta uzņēmumi.

Uzskatām, ka svarīgi ir piesaistīt Latvijai kādu no lielajiem tehnoloģiju gigantiem (Google, Facebook, Amazon u.c.), kas Latvijā izvietotu savu filiāli. Aiz šiem uzņēmumiem nāks arī citi, un tas krietni uzlabos pārējo Latvijas IT uzņēmumu reputāciju. Tam ir nepieciešams pastāvīgi sagatavot speciālistus pietiekamā skaitā, izveidot atbilstoša mēroga datu centrus un citu infrastruktūru. Īstermiņā tas var kaitēt mūsu uzņēmumiem, jo starptautisks gigants pārvilinās daudzus speciālistus, bet ilgtermiņā tas nāks par labu, jo starptautisks gigants nāks ar savu apmācības un darba organizācijas sistēmu, atnesīs visu jaunāko, kas nozarē ir, veicinās Latvijas un Latvijas IT nozares atpazīstamību, motivēs jauniešus studēt šajā nozarē.

Internets ir globāls: lai tajā gūtu panākumus, ir jārada globāli pakalpojumi. Ar inovāciju atbalstu programmām atbalstīsim jaunus IT nozares startup uzņēmumus, kuru piedāvātie pakalpojumi būs paredzēti globālajam tirgum vai vismaz atsevišķam pasaules reģionam.

 

Nākotnes tehnoloģijas

Viens no būtiskākajiem tehnoloģiju attīstības virzieniem varētu būt saistīts ar lielo datu (big data) apstrādi, radot jaunus pakalpojumus visdažādākajās nozarēs – medicīnā, transportā, drošības, vides, atkritumu savākšanas, sociālajā u.c., kuras dos reālu labumu iedzīvotājiem, tomēr kavēklis attīstībai ir publisko datu nepieejamība.

Atbalstīsim, ka lielākā daļa datu, kuras glabājas valsts serveros tiek padarīti publiski pieejami ikvienam. Datus, kuri satur personu sensitīvos datus, anonimizēs, pirms padarīs publiski pieejamus. Sagaidāms, ka jau dažu gadu laikā Latvijas IT uzņēmumi radīs jaunus, inovatīvus produktus, pateicoties šiem datiem.

Veicināsim Mākslīgā intelekta (AI – Artificial intelligence) attīstību, kas dos iespēju būtiski samazināt valsts pārvaldes izmaksas un paātrināt pakalpojumu saņemšanas ātrumu klientiem. Piemēram, ieviesīsim virtuālos asistentus (chatbot) valsts pārvaldes iestādēs, kuri dos iespēju saņemt standartizētās atbildes jebkurā dienā un laikā.

Blokķēdes (blockchain) tehnoloģija, kas sākotnēji bija paredzēta kriptovalūtu (piem. Bitcoin) attīstībai, paver plašas iespējas veidot decentralizētus, ļoti uzticamus un ātrus reģistrus.

Realizēsim pilotprojektu blokķēdes tehnoloģijas izmantošanai nekustamā īpašuma reģistriem pēc Gruzijas un Ukrainas parauga.

 

IT un valsts pārvalde

Šobrīd kā problēma iezīmējas apstāklis, ka IT joma ir sadalīta starp vairākām ministrijām, arī katra ministrija un pat valsts pārvaldes iestāde veido savu IT nodaļu, kura atbild par ļoti šauru programmu un datubāžu darbības nodrošināšanu. Tas savukārt rada problēmas, ka IT jomas speciālisti netiek kvalitatīvi izmantoti. Dažos resoros notiek daļēja centralizācija resora ietvaros. Piedāvājam noteikt konkrētu ministriju, kura būtu pilnībā atbildīga un koordinējoša par  IT nodrošināšanu. Jāparedz iepirkumu optimāla izveide, jo jāizstrādā kvalitatīva tehniskā specifikācija.

Izveidosim vienotu pārvaldību IT jomā un citās valsts pārvaldes atbalsta funkcijās (nekustamo īpašumu apsaimniekošana, autoparks, grāmatvedība, auditi u.c.). Visi IT projekti un iestādes atradīsies vienas ministrijas pārraudzībā. Visi valsts iestāžu darbinieki, kuri strādā IT jomā, būs pakļauti vienai iestādei. Tas ļaus uzlabot darbu un kļūdu novēršanas ātrumu, jo dažādu jomu speciālisti varēs vienlaikus uzlabot ne tikai vienas iestādes interneta vietnes, bet visu valsts iestāžu interneta vietnes. Arī kiberuzbrukuma gadījumā kolektīvā aizsardzība būs sekmīgāka nekā tad, ja uzbrukums ir jānovērš vien dažiem iestādes IKT drošības speciālistiem.