SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Iedzīvotāju zināšanas, prasmes un vērtības ir galvenais Latvijas bagātības un labklājības avots. Ierobežotu resursu un globalizācijas izaicinājumu apstākļos efektīvi ieguldījumi izglītības sistēmā ir un būs galvenais valsts ilgtermiņa izaugsmes mērķis.

Latvijas izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātus novērtēt būs iespējams tikai pēc ilgāka laika. Galvenās no tām:

  • Valsts izglītības satura centrs (VISC) īsteno vērienīgu projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Ierosinātas būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos uzlabotu mācību saturu, mācīšanas un mācīšanās veidu. Īpašs akcents tiek vērsts uz 21. gadsimtā svarīgajām zināšanām, prasmēm un attieksmēm, kā arī uz to, kā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos. No /2020. mācību gada pirmskolas izglītības iestādēs un no 2020./.2021 mācību gada skolās tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un atbilstošu mācīšanas pieeju.
  • Uzsākta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs, kas ilgs tuvākos gadus. Pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati apliecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (apmēram 70 %) piekrīt tam, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas agrāk. [1]
  • Apstiprināts pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks laika periodam no 2018. gada 1.septembra līdz 2022. gada 31.decembrim ar nosacījumu, ja īstenosies vairāki apstākļi, tostarp skolu tīkla sakārtošana. Lai arī grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās, par darba algas pieaugumu turpmākajiem gadiem valdībai un Saeimai vēl būs jālemj, izstrādājot un apstiprinot valsts budžetu. Lai arī izveidots pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks, ir jāmeklē risinājumi, lai pedagogu atalgojuma kāpums būtu straujāks.

Jau vairākus gadus vērojams skolēnu atbirums skolās, īpaši pamatskolās. Jaunieši, kas pametuši izglītības procesu, nonākot sociālā riska grupā, lielākoties vēlāk nespēj izmantot mūžizglītības sniegtās iespējas.[2] Īpaši jaunieši, kas nāk no sociāli ekonomiski mazaizsargātām ģimenēm. Lai arī Latvijas izglītības politikā pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas pozitīvas izmaiņas, joprojām tā ir nepietiekami iekļaujoša attiecībā pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un bāreņiem.[3]

Patlaban būtiskākie klupšanas akmeņi valsts attīstībā ir nepietiekama zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstība. Tam viens no galvenajiem iemesliem ir finansējuma trūkums augstākajā izglītībā un zinātnē.

Latvija šobrīd ievieš trīs pīlāru modeli augstākās izglītības finansēšanai ar elementiem, kuri paredz atalgot kvalitāti. Šis finansēšanas modelis ir paredzēts, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti augstākās izglītības jomā, veicinātu augstākās izglītības un pētniecības integrāciju un nodrošinātu labāku kvalitāti, pieejamību un starptautisku konkurētspēju. Kaut arī 3 pīlāru finansēšanas modelis ir vērtējams atzinīgi, pašlaik finansējums no valsts puses ir mazāks nekā nepieciešams, lai īstenotu Pasaules Bankas rekomendācijas, ko tā ieteikusi savā pētījumā.[4]

Neziņa par nākamo gadu pieejamā finansējuma apjomiem gan augstākās izglītības iestādēm, gan zinātniskajām institūcijām rada nedrošību par nākotni, bieži vien kavē iesaistīšanos nozīmīgos starptautiskos pētniecības un infrastruktūras projektos, jo lielākoties šajos projektos ir nepieciešams valsts līdzfinansējums.

Mūsdienu vidē, strauji attīstoties tehnoloģijām un būtiski pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā, pieaugušo tālākizglītība kļūst arvien aktuālāka mūžizglītības kontekstā. 21. gadsimts arvien vairāk liek cilvēkiem pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām, liekot darboties patstāvīgi un vienlaikus spēt darboties daudzdisciplinārās komandās, pielietojot visdažādākās prasmes. Tomēr pašlaik Latvijas izglītības sistēma nav pietiekami elastīga, lai spētu ātri un efektīvi apmierināt pieaugušo tālākizglītības vajadzības. Latvijā mūžizglītība ir nepietiekami attīstīta. Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības valstīm Latvijā iesaiste mūžizglītībā salīdzinoši ir zema. [5]

            Demogrāfija ir būtiskākais faktors, kas šobrīd negatīvi ietekmē nākotnes perspektīvas izglītībā, jo tuvāko gadu laikā Latvijas izglītības sistēmā gaidāms nopietns demogrāfiskais izaicinājums, kas visvairāk skars vidējo un augstāko izglītību. Paredzams, ka ap 2020. gadu vairāk nekā 2/3 darbaspēka būs vecumā virs ierastās formālās izglītības beigšanas laika (22-25 gadiem). Tas savukārt nozīmē, ka izglītības sistēmai un darba devējiem ir jāveicina mūžizglītības iespējas.[6]

Ir iesāktas un saplānotas vairākas izglītības reformas, lai risinātu esošās problēmas, taču tas nav pietiekami, lai Latvijas izglītības sistēmu pilnveidotu un virzītu izcilības virzienā, tai pašā laikā rūpējoties arī par tās pieejamību. Tāpēc turpmāk nepieciešama pārdomāta un mērķtiecīga izglītības politika, lai Latvijas izglītības sistēma būtu kvalitatīva, pieejama un konkurētspējīga.

 

VĪZIJA – NĀKOTNES IZGLĪTĪBA:

  • nodrošina vispusīgu personības attīstību un spēju pielāgoties grūti prognozējamiem nākotnes izaicinājumiem;
  • ir latviešu valodā un stiprina piederības sajūtu Latvijai;
  • nodrošina katra jaunieša īpašo talantu atklāšanu, izkopšanu un paver iespējas to izmatošanā Latvijas tautsaimniecības un kultūras labā.
  • ir balstīta Latvijas Satversmē nostiprinātās pamatvērtībās;
  • vairo Latvijas cilvēku konkurētspēju;
  • ir pieejama neatkarīgi no dzīvesvietas, sociālā stāvokļa vai vecuma;
  • nodrošina pilnvērtīgu atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
  • visus izglītības posmus saista vienotā, pēctecīgā sistēmā un mijiedarbībā ar zinātni un tautsaimniecību.
  • vairo pedagoga darba prestižu, mudina veiksmīgākos dažādu profesiju pārstāvjus daļu laika veltīt jaunās paaudzes izglītošanai.

 

PRIEKŠLIKUMI

VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA

(Ietver pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību.)

PROBLĒMA: Pedagogu un skolu direktoru novecošanās. Pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogu pirms pensijas un pensijas vecumā.[7] Starp Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais skolu direktoru “novecošanas” īpatsvars.

RISINĀJUMS: Būtiski jāpalielina pedagogu atalgojums un profesijas prestižs. Sadarbībā ar pašvaldībām jāapzina labākā prakse un jāveido pedagogu motivācijas sistēma. Tāpat svarīgi, lai notiktu kvalitatīva jauno skolotāju sagatavošana augstskolās. Topošos mācībspēkus jāsagatavo ciešā sadarbībā ar skolām, studiju procesā īstenojot darba vidē balstītas mācīšanas metodes. Jāveicina skolotāju sadarbība gan skolu, gan citu organizāciju līmenī, kas palīdz to profesionālajai izaugsmei.

PROBLĒMA: Rindas uz vietām pašvaldību bērnudārzos.

RISINĀJUMS: Esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs jāmeklē iespējas atvērt papildus grupas, pārbūvējot un paplašinot esošās ēkas. Vienlaikus, kur iespējams, jāveido pirmsskolas audzēkņu grupas pie pamatskolām un bērnu, jauniešu interešu centriem. Ja pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā, summa, ko vecāki maksā par privāto bērnudārzu, jāieskaita attaisnotajos izdevumos.

PROBLĒMA: Trūkst vienotas pieejas Satversmē noteikto vērtību iedzīvināšanai izglītības sistēmā.

RISINĀJUMS: Jaunajā izglītības saturā lielāks uzsvars liekams uz izglītojamā pašapziņas celšanu, nacionālās identitātes stiprināšanu un attieksmes veidošanu pret Latvijas Satversmē definētajām vērtībām. Jāturpina projekts “Latvijas skolas soma”, lai skolēni visā Latvijā varētu klātienē iepazīt un baudīt Latvijas vērtības. Jāsaglabā mūzikas stundu skaits un jānodrošina mūzikas un mākslas skolu tīkla darbība visā Latvijā.

PROBLĒMA:  Daļai mazākumtautību jauniešu latviešu valodas zināšanas vērtējamas pamatprasmju vai vājā līmenī. To apliecina pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” (Latviešu valodas aģentūra, 2016.gads)[8] dati, kas atspoguļo, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi, taču 22% minējuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas vērtējamas vājā līmenī.

RISINĀJUMS:

Jaunajam mācību saturam un to mācīšanas pieejai jānostiprina skolēnu latviešu valodas zināšanas un prasmes. Lai to veiksmīgi nodrošinātu:

  1. Pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās un pamatizglītības posmā veicama pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
  2. Jāīsteno profesionālās pilnveides pasākumi (semināri, individuālas konsultācijas, kursi latviešu valodas prasmju līmeņa paaugstināšanai) pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē vai mazākumtautību izglītības programmā.
  3. Jānodrošina metodiskais atbalsts, tostarp mācību materiālu (īpaši elektronisko) izstrāde pedagogiem, kuri strādā ar skolēniem ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm.
  4. Valstij vairāk jāuzrauga valsts valodas lietojums mazākumtautību izglītības iestādēs.

PROBLĒMA: Trūkst vienotas pieejas darbam ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar vājākiem mācību rezultātiem. Latvijas izglītības sistēma nenodrošina izcilu skolēnu attīstību. To apliecina arī PISA pētījuma ciklos iegūtie dati, kas uzrāda, ka Latvijā dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā ir  mazāk skolēnu ar augstu kompetenci (5. un 6. līmenī) nekā vidēji OECD valstīs.[9]

RISINĀJUMS:

  1. Kompetenču pieejā balstīto mācību saturu jāpiemēro katra skolēna individuālajām iespējām un vajadzībām. Jārada atbalsta sistēma skolotājiem, kas palīdzētu viņiem adaptēt mācību materiālus skolēnu individuālajām īpatnībām.
  2. Jāpilnveido skolotāju darba sistēma spējīgu un talantīgu skolēnu diagnostikai un atbalstam, kur ietilpst mācību priekšmetu olimpiādes, konkursi, pulciņi un pētnieciskie projekti. Atbilstoši talantīgo skolēnu spējām, skolotājam katrai vecuma grupai jānodrošina iespēja iegūt padziļinātu, augstāka līmeņa lietpratību. Spējīgākos un talantīgākos skolēnus par sasniegumiem jāapbalvo.
  3. Jāizveido atbalsta programma tiem jauniešiem, kuri konkursa kārtībā iestājas pasaules labākajās augstskolās, ar nosacījumu, ka pēc studiju beigām šiem jauniešiem noteiktu gadu skaitu jānostrādā Latvijā un jānodod savas zināšanas tālāk.
  4. Jāpadara pieejamākas ārpusskolas nodarbības dabaszinātnēs, matemātikā, programmēšanā, robotikā u.c. tehniskās jomās.

PROBLĒMA: Finansējums projektam “Kompetenču pieeja mācību saturā” plānots tikai līdz 2022. gadam.

RISINĀJUMS:

Jārada sistēma, kas atbalstītu inovāciju radīšanu, izmēģināšanu un ieviešanu nepārtraukti, īpaši pēc tam, kad Eiropas Savienības līdzfinansējums beigsies, lai katrs pedagogs un skola, konkurējot savā starpā, varētu pieteikties uz atbalstu konkrētu inovācijas projektu izstrādei un īstenošanai.

PROBLĒMA: Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana parastajās skolās ir atbalstāms virziens, bet atsevišķos gadījumos tas var nonākt arī pretrunā ar izglītojamo interesēm, ja skolām nav piemērots materiāli tehniskais nodrošinājums, ir nepietiekoša pedagogu un atbalsta personāla sagatavotība, kā arī netiek ņemta vērā bērna uzvedības savietojamība ar citu skolēnu tiesībām uz kvalitatīvu izglītības procesu.

RISINĀJUMS:

Īstenojot iekļaujošo izglītību, izvērtēt skolu materiāli tehnisko piemērotību, pedagogu skaita atbilstību un sagatavotību. Bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija un jebkura ar to saistīta jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā jāiesaista ekspertus un NVO, kas pārstāv bērnus ar konkrētajām problēmām.

PROBLĒMA:  Ne visās pirmsskolas iestādēs tiek nodrošinātas mūsdienīgas telpas un materiāltehniskais nodrošinājums.

RISINĀJUMS: Turpmākajos gados nepieciešams mērķtiecīgi investēt finanšu līdzekļus pirmsskolas izglītībā, nodrošinot mūsdienīgas telpas, materiāltehnisko bāzi rotaļām un mācīšanās procesam. Visiem mācību materiāliem, līdz vidusskolai ieskaitot, jābūt pieejamiem bez maksas internetā, ar video lekcijām un papildus materiāliem padziļinātai apguvei.

PROBLĒMA: Daudzu apstākļu dēļ pieaug skolotāju pārslodze. Globālās vides izaicinājumi (mediji, internets, sociālie tīkli) maina skolēnu psiholoģiskās reakcijas. Laika pavadīšanas iespējas elektroniskā vidē samazina bērnu fizisko aktivitāti un savstarpējo komunikāciju, kas izraisa gan veselības problēmas, gan pazemina mācīšanās spējas un noved pie nepietiekoši attīstītām komunikācijas prasmēm.

RISINĀJUMS: Jāpilnveido skolotāju atbalsta sistēma (atbalsta personāls: sociālais pedagogs, psihologs, skolotāja palīgs; vairāku skolotāju kopdarbs lielajās klasēs) un metodes darbam klasē, mācību stundās un nodarbībās, īpaši domājot par darbu skolās ar lielu skolēnu skaitu katrā klasē. Jāizstrādā noteikumi un metodes skolēnu pašdisciplīnas attīstīšanai, mācīšanās motivācijas stimulēšanai un kārtības uzturēšanai mācību darbā. Jāpalielina sporta nodarbību skaits. Mācību uzdevumiem jāietver grupu darbs, lai attīstītu bērnu komunikācijas un sadarbības spējas.

 

PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

PROBLĒMA:  Profesionālās vidējās izglītības prakšu kvalitātes dažādība.

RISINĀJUMS:

  1. Kopā ar nozares pārstāvjiem jāpilnveido profesionālās izglītības programmas prakšu stratēģija atbilstoši 21. gadsimta izaicinājumiem, paredzot konkrētus sasniedzamos mācību rezultātus, apgūstamās prasmes.
  2. Jānodrošina audzēkņiem iespēju praksei pie nozares profesionāļiem.
  3. Jāturpina profesionālās izglītības infrastruktūru gan fiziski, gan tehniski modernizēt atbilstoši nozares darba praksei.

PROBLĒMA:  Daļa profesionālo vidējās izglītības iestāžu audzēkņu tiek atskaitīti nodarbību neapmeklēšanas vai nesekmības dēļ.

RISINĀJUMS:  Jāizstrādā atbalsta mehānisms, kas agrīnā posmā palīdz identificēt un novērst audzēkņu gan individuālās, gan kolektīvās problēmas. Jāizstrādā pasākumu plāns, kuru mērķis ir nesekmīgo un no izglītības atskaitīto skolēnu atpakaļ integrēšana izglītības sistēmā, paplašinot un pilnveidojot karjeras atbalsta mehānismus, tostarp stipendiju pieejamību un apmēru.

 

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

PROBLĒMA:  Nepietiekami finansēta augstākā izglītība. Studiju vietas bāzes finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo. Tas ierobežo iespējas nodrošināt akadēmiskā personāla atjaunotni, izcilāko pētnieku piesaisti un sniegt Latvijas studentiem modernu, darba tirgum atbilstošu augstāko izglītību.

RISINĀJUMS:

  1. Jāpalielina valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Lai to nodrošinātu, sākumā nepieciešams izstrādāt augstākās izglītības finansējuma paaugstināšanas grafiku, paredzot ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
  2. Jāizstrādā konkrēta, skaidra un sabiedrībai caurskatāma kārtība, nosakot valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanu un uzraudzības procesu, nodrošinot valsts budžeta finansējuma efektīvu izmantošanu.
  3. Jāpalielina finansējums inženierzinātņu, eksakto zinātņu studiju materiāltehniskās bāzes atjaunošanai, nodrošinot mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu studiju procesā.

PROBLĒMA:  Kamēr citviet tiek nodrošināta bezmaksas (valsts dotēta) augstākā izglītība visiem studējošajiem no Eiropas Savienības, Latvijā esošā duālā augstākās izglītības finansēšanas sistēma rada topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku, radot vēlmi studēt citviet, kur par studijām nav jāmaksā no personīgajiem finanšu līdzekļiem vai jāņem kredīts.

RISINĀJUMS: Latvijā tuvākajos gados mērķtiecīgi nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību, sākot ar valsts apmaksātām studijām doktorantūrā un tautsaimniecībā nozīmīgajos studiju virzienos. Lai to veiksmīgi realizētu, sadarbībā ar nozarē iesaistītajām pusēm nepieciešams izstrādāt konkrētu tālākās rīcības plānu saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā. Valstij īpaši nepieciešamo speciālistu piesaistei darbam Latvijā izstrādāt valsts atbalsta programmu mājokļa pieejamības nodrošināšanai.

PROBLĒMA: Augstākās izglītības pedagogu un zinātnes darbinieku slodžu aprēķināšanas nepilnības.[10] Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ļoti augsts akadēmiskā personāla īpatsvars, kuri ir nodarbināti akadēmiskajā un zinātniskajā darbā uz nepilnu slodzi. 81% no akadēmiskā personāla strādā nepilnu slodzi, un līdzīgi ir zinātnē, kur no tajā nodarbinātajiem 76% strādā nepilnu slodzi. Šobrīd augstākās izglītības iestādēs ir atšķirīgas kārtības, kā tiek veidotas augstskolas docētāju un pētnieku darba slodzes, kas nereti rada nevienlīdzības sajūtu un nesaprašanos pat vienas augstākās izglītības iestādes fakultāšu starpā.

RISINĀJUMS: Lai ieviestu vienotus pamatprincipus un veicinātu, lai palielinās pilnā slodzē nodarbināto skaits augstākās izglītības iestādēs, nepieciešams izveidot darba grupu ar visām ieinteresētajām pusēm, kas kopīgi izanalizētu esošo situāciju Latvijā un sagatavotus konkrētus priekšlikumus esošo normatīvo aktu pilnveidošanai.

PROBLĒMA: Augstskolu akadēmiskā personāla novecošanās un cilvēkresursu atjaunotnes trūkums. 2017. gadā publicētais Eiropas Komisijas pētījums “Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: akadēmiskais personāls” uzrāda, ka Latvijas augstskolu akadēmiskais personāls 2015. gadā  bija viens no vecākajiem Eiropā.[11]

Nepieciešama augstākās izglītības popularizēšana jauniešu vidū; atbilstoši finansiālajām iespējām jāpalielina darba samaksa akadēmiskajam personālam.

PROBLĒMA:  Latvijai neproporcionāli lielais augstākās izglītības iestāžu skaits. To, ka Latvijai būtu jāizvērtē augstākās izglītības iestāžu slēgšana un reorganizācija un jāpieņem attiecīgie lēmumi, ir norādījuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti savā ziņojumā „Izglītība Latvijā”.

RISINĀJUMS: Ir nepieciešams veikt konsolidāciju un resursu koplietošanu, veidojot ciešākas sadarbības formas starp augstskolām un koledžām. Augstskolu tīklā nozīmīgu lomu ieņem visas mākslas, kultūras un reģionu augstskolas, tāpēc tām jāturpina pastāvēt, taču tai pašā laikā jārod jauni veidi, kā efektivizēt savu darbību un studiju programmu piedāvāto klāstu.

PROBLĒMA:. Galvenais iemesls, kas motivē studentus strādāt paralēli studijām, ir līdzekļu ieguve ikdienas izdevumu segšanai. Studenti, kas nāk no mazāk pārtikušām ģimenēm, bieži nespēj pienācīgi segt ikdienas izdevumus. Kā parāda šogad publicētie EUROSTUDENT VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” pētījumu dati, palielinoties darbam veltīto stundu skaitam, samazinās studijām veltītais laiks, kas nereti pēc tam ir arī iemesls studiju pārtraukšanai.[12]

RISINĀJUMS: Veidojot kvalitatīvas un pieejamas augstākās izglītības sistēmu, ir jānodrošina studentiem nepieciešamos materiālos apstākļus, lai tie varētu studēt un pilnā mērā izmantot savu potenciālu. Jāpaaugstina valsts finansētās ikmēneša stipendiju apmērs un to daudzums, kā arī jāizveido sociālās stipendijas, kas būtu paredzētas studentu ģimenēm. Papildus tam jāpaplašina netiešā atbalsta pasākumi – galvenokārt ģimenes pabalsts un nodokļu atvieglojums tiem vecākiem, kuri studē.

 

MŪŽIZGLĪTĪBA

PROBLĒMA:  Latvijā mūžizglītība ir nepietiekami attīstīta. Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības valstīm Latvijā iesaiste mūžizglītībā ir zema, kaut arī nozīmīgai darbspējīgā vecumā esošai darbaspēka daļai pietrūkst kompetenču lietpratības savas produktivitātes celšanai.[13] Papildus tam jau tagad liela studējošo daļa augstskolās un koledžās ir t.s. netradicionālās vecuma grupas cilvēki, t.i., vecumā virs 23 gadiem.[14] Šī tendence liecina, ka augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja vēl attīstīt un pilnveidot pieaugušo izglītību.

RISINĀJUMS:

  1. Mērķtiecīgāk jāinformē sabiedrība kopumā par mūžizglītības iespējām un ieguvumiem.
  2. Jāievieš papildus stimuli, lai darba devēji būtu ieinteresēti ieguldīti darbinieku apmācībās, tostarp paši organizējot mācību kursus, seminārus u.c.
  3. Jāstiprina karjeras izglītības iespējas visā Latvijā, īpaši lauku reģionos.
  4. Jāveido ārpus formālās izglītības iegūto prasmju novērtēšanas un atzīšanas sistēma.

PROBLĒMA:  Pastāv vairāki faktori, kas traucē piedalīties pieaugušo izglītībā. Starp galvenajiem faktoriem tiek minēta pārāk lielā maksa par mācībām, ģimenes apstākļi, nespēja mācības apvienot ar darbu.[15]

RISINĀJUMS: Šķēršļu mazināšana pieaugušo dalībai mācībās:

  1. Jāizstrādā brīvpieejas atvērtie elektroniskie mācību un metodiskie resursi.
  2. Tālākizglītības kursu programmas jāizstrādā tā, lai tās varētu ērti pielāgot industrijas un indivīda vajadzībām un iespējām.

PROBLĒMA:  Šobrīd ir nepietiekama informācija par to, kādas neformālās izglītības un apmācības iespējas pašvaldības piedāvā.[16] Neformālā izglītība netiek pilnvērtīgi plānota un koordinēta visas valsts līmenī.

RISINĀJUMS: Nepieciešams veikt datu ieguvi par neformālās izglītības iespējām, ko sniedz pašvaldības, lai varētu novērst piedāvājuma fragmentāciju un izveidot ikvienam ērti un skaidri saprotamu izglītošanās piedāvājumu mūža ilgumā.

 

[1]        Valodas situācija Latvijā: 2010–2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauze, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA, 2016. 270 lpp

[2]        Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvijas Republikas Saeima. Pieejams tiešsaistē: http://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/images-legacy/LV2030/Latvija_2030.pdf

[3]        Pētījums, kas atklāj problēmas cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanai sabiedrībā: Pomere I., et al (2007). Vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus invalīdus, iespējas iekļauties darba tirgū un nepieciešamais atbalsts viņu sociālajai iekļaušanai. Rīga: SIA „LABA”

[4]        Pasaules Banka .  Augstākās izglītības finansēšana Latvijā. Pieejams tiešsaistē:

      http://viaa.gov.lv/files/news/24067/lv_hef_r3vsub_190922014_c_final.pdf

 

[5]        OECD ziņojums “Izglītība Latvijā”. Pieejams: http://www.oecd-ilibrary.org/education/education-in-latvia_9789264250628-en

[6]        Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvijas Republikas Saeima. Pieejams tiešsaistē: http://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/images-legacy/LV2030/Latvija_2030.pdf

[7]        Izglītības un zinātnes ministrijas dati un CSP dati, 2016.

[8]        Valodas situācija Latvijā: 2010–2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauze, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA, 2016. 270 lpp

[9]        Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2015 – pirmie rezultāti un secinājumi. Pieejams tiešsaistē:

https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ipi/Publikacijas/Gramata2015.pdf

[10]     Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija “AII docētāju darba slodze: normatīvais regulējums un tendences”. Pieejams tiešsaistē: http://www.lizda.lv/content/files/IZM_Prezentacija_Docetaju_darba_slodze_10112017.ppt

[11]     European Commission/EACEA/Eurydice, 2017. Modernisation of Higher Education in Europe:

Academic Staff – 2017. Eurydice Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union.

[12]     EUROSTUDENT VI pētījums “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā”. Pieejams tiešsaistē: http://izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/eurostudent/Eurostudent-VI-Latvijas-zinojums.pdf

[13]     OECD ziņojums “Izglītība Latvijā”. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/epale/sites/epale/files/oecd_zinojums_izglitiba_latvija_muzizglitibas_attistisana_1.pdf

[14]     Statistika par augstāko izglītību. Pieejams tiešsaistē: http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-augstako-izglitibu

[15]     Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija “Attīstot ilgtspējīgu pieaugušo izglītības

sistēmu Latvijā”. Pieejams tiešsaistē: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26426-konference-saeima-diskute-par-muzizglitibas-jutajumiem

[16]     OECD ziņojums “Izglītība Latvijā”. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/epale/sites/epale/files/oecd_zinojums_izglitiba_latvija_muzizglitibas_attistisana_1.pdf