1. Situācijas raksturojums

63% no aptaujātajiem kultūras nozares pārstāvjiem uzskata, ka kultūras nozare Latvijā attīstās pareizā vai drīzāk pareizā virzienā.

Kultūras ministrijas darba efektivitāte Nacionālā attīstības plāna izpildes vērtējumā:

  • Pēc viedokļu līderu domām rīcības virziens Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošanauzskatāms par visveiksmīgāk īstenoto Nacionālās attīstības plāna 2020 rīcības virzienu, jo progress abos rīcības virziena mērķos tiek vērtēts atzinīgi. Aptuveni divas trešdaļas viedokļu līderu (64%) pauduši, ka progress kultūras kapitāla resursu ilgtspējīgā izmantošanā uzskatāms par drīzāk sekmīgu vai sekmīgu.
  • Straujākais ES fondu investīciju progress ir rīcības virzienos Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana, Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats un Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos.

 

Pamatoti varam uzskatīt Latviju par kultūras lielvalsti citu ES valstu vidū

  • Latvija ir viena no trīs ES valstīm ar augstāko kultūras patēriņu: muzeju, bibliotēku, teātru, operas un baleta, kino apmeklējumu.
  • Latvijai ir ļoti augsti sabiedrības radošās līdzdalības rādītāji kultūrā, piemēram, 54% iedzīvotāju dejo, 43% dzied, 34% nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, 25% piedalās amatierteātrī, 24% spēlē mūzikas instrumentu un 23% aizraujas ar vizuālo mākslu.
  • Latvija ir trešā valsts ES valstu vidū ar augstāko kultūras preču eksporta daļu valsts kopējā eksporta apjomā.
  • Veiksmīgas investīcijas kultūras mantojuma institūciju atjaunošanā un modernizēšanā kopš 2013.gada veicinājušas muzeja apmeklējuma skaita pieaugumu par vairāk nekā 1 miljonu.
  • Aizvadīti skaistākie un kuplāk apmeklētie Dziesmu un deju svētki Latvijas vēsturē: 43 000 dalībnieku, vairāk nekā pusmiljons skatītāju klātienē un vairāk nekā miljons skatītāju medijos. 44.6% Latvijas iedzīvotāju aktīvi piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Sagaidot Latvijas valsts simtgadei veltītos Dziesmu un deju svētkus, ir īstenota vērienīga galveno norišu vietu rekonstrukcija, kas devusi iespēju palielināt skatītāju skaitu Daugavas stadionā par 50%, bet Mežaparka estrādē par 33%.
  • Kultūras ministrijas budžets attiecībā pret 2013.gadu pieaudzis par 74.4 milj eiro, 2018.gadā sasniedzot 181.99 milj eiro. Algu fonds valsts kultūras iestādēs palielināts par 24 milj eiro, kas devis iespēju atalgojumu izlīdzināt un palielināt visās nozarēs par 31% līdz 67% . Ņemot vērā, ka KM atskaites punkts atalgojuma politikai ir vidējā alga sabiedriskajā sektorā, kas salīdzinoši ātri pieaug gadu no gada, atalgojuma palielināšana kultūras nozarē nodarbinātiem ir jānosaka kā būtiska prioritāte arī turpmākajos gados.
  • Saeima ir pieņēmusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kas paredz finansiālu atbalsta sistēmu radošo profesiju pārstāvjiem, tostarp atbalsta maksājumus laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, un atbalsta maksājumus radošajām personām pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Noslēdzoties likuma darbības pirmajam pusgadam Kultūras ministrija kopā ar Radošajām savienībām ir veikusi atbalsta sistēmas trūkumu izvērtējumu un sagatavojusi grozījumus atbalsta pasākumu uzlabošanai. Valsts budžeta bāzes izdevumos atbalsta pasākumiem ieplānoti 500 000 eiro.
  • Ministru kabinets ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa maiņu, kas paredz, ka no 2022. gada VKKF finansējums no valsts budžeta kļūs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) apmērā no valsts budžeta daļas. VKKF finansējums kopš 2013.gada palielināts par 5.33 milj eiro. Palielinājies atbalsts reģionālajiem kultūras procesiem.
  • Salīdzinājumā ar iepriekšējo ES fondu plānošanas periodu finansējums kultūrai piesaistīts par 77.9 milj eiro vairāk. Kopā 120.9 milj eiro investīcijām kultūras un dabas mantojuma atjaunošanā, kultūras infrastruktūras attīstībai galvaspilsētā, kultūrizglītības modernizācijai, radošo industriju atbalstam un kultūras resursu digitalizācijai.
  • Kultūras infrastruktūras atjaunošanai no valsts budžeta piesaistīti 104 milj eiro, t.sk. pēc renovācijas atvērti Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, VEF Kultūras pils, vairāki memoriālie muzeji. Tiek īstenota Jaunā Rīgas teātra un Rīgas pils renovācija, tiek būvēta moderna Kultūras mantojuma krātuve. Veiktas investīcijas reģionu kultūras infrastruktūras sakārtošanai visos Latvijas reģionos, panākot novadu un pilsētu sadarbību kopīgu kultūras un dabas tūrisma maršrutu un pakalpojumu veidošanā.
  • Sadarbībā ar VARAM atrasts risinājums Nākotnes nama – Okupācijas muzeja renovācijas turpināšanai un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei, pārņemot būvvaldes funkciju no Rīgas domes.
  • Saeima ir pieņēmusi KM sagatavotu Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, kura mērķis ir īpaši rūpēties par latviskajām tradīcijām, mutvārdu kultūru un tradicionālajām prasmēm, nodrošinot to pārmantojamību. Sadarbībā ar vietējām kopienām un nevalstiskajām organizācijām ir uzsākta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošana.
  • Sakrālā mantojuma saglabāšanai Saeima ir pieņēmusi KM virzītu Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumu. Likuma īstenošanai ir izveidota speciāla mērķprogramma.
  • Izveidots Radošo industriju inkubators sadarbībā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA). Tā darbības nodrošināšanai aizstāvēti ERAF līdzekļi 6 milj. euro apmērā. Inkubācijā uzņemti 29 komersanti, pirmsinkubācijā – 47 komandas. MK apstiprināta stratēģija un piesaistīts ES fondu finansējums 5milj apjomā Starpdisciplināra izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveidei un Prototipēšanas darbnīcas „Riga Makerspace” izveidei Miera ielas radošajā kvartālā. Tabakas fabrikas attīstībai atbalsts piesaistīts arī no Dānijas valdības. Kopš 2014.gada kultūrizglītībā tiek īstenota radošo industriju izglītības programma RaPaPro, kas nodrošina audzēkņu saikni ar darba tirgu.

 

Latvijas valsts simtgade, nacionālā identitāte un saliedētība

  • Sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem un tautiešiem ārvalstīs izveidota plaša Latvijas valsts simtgades programma laika posmam no 2017.gada līdz 2021.gadam, kuras mērķis ir stiprināt valstsgribu, piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus. Gada laikā LV100 kalendārā ir dubultojies pašiniciatīvu un kopienas iniciatīvu skaits – no 2000 iniciatīvām 1400 ir vietējo kopienu aktivitātes. LV100 programmā iesaistījušies vairāk nekā 450 uzņēmēju. Īpašu programmu jauniešiem īsteno Simtgades jauniešu rīcības komiteja – Svētku rota.
  • LV100 programma ir impulss paliekošu vērtību radīšanai: Latvijas Nacionālā enciklopēdija, 16 Latvijas filmas Latvijas simtgadei, Latvijas uzņēmējdarbības sasniegumu telpa Rīgas lidostā, jaunu ozolu audze apkārt Latvijas robežai, jaundarbi visās mākslas jomās, ekspozīcijas un izstādes, veltījumi Latvijas kultūrvēsturisko reģionu vērtībām, notikumiem un personībām, jauni kultūrvēsturiski tūrisma maršruti un pakalpojumi, labie darbi Latvijai, īpaši iesaistot jauniešus, jaunas nacionālās tradīcijas, kā piemēram Baltā galdauta svētki u.c.
  • Uzsākta LV100 galvenās iniciatīvas „Latvijas skolas soma” īstenošana, kas no 2018.gada septembra paredz jaunu izglītības un valstiskās audzināšanas sistēmu – nodrošina visiem, vairāk nekā 200 000, skolas bērniem iespēju klātienē iepazīt Latviju, tās kultūras vērtības, vēsturi, valstiskuma attīstību, zinātnes un inovāciju sasniegumus. Latvijas skolas somai plānoti vairāk nekā 30% LV 100 finansējuma (LV100 finansējums vidēji gadā ir 6 milj, t.sk. 2.5 milj Latvijas skolas somai). „Latvijas skolas somai” ir sagatavotas vairāk nekā 2000 programmas dažāda vecuma skolēniem.
  • Finansējuma palielinājums filmu nozarei un Latvijas valsts simtgadei veltītā filmu programma ir stimulējusi latviešu filmu industrijas atdzimšanu. Latvijas kino rezultātu dinamika ir pozitīva – 2018.gada pirmajā pusgadā visas jaunās Latvijas filmas kopā apmeklējuši jau vairāk nekā 290 000 skatītāju un tas ir par gandrīz 100 000 vairāk, nekā visā 2017. gadā kopā. Ievērojamu vietu šajā statistikā ieņem Simtgades filmas, kuru kopējais skatītāju skaits šobrīd jau pārsniedzis 206 tūkstošus. Latvijas kinoteātros apmeklētāko filmu desmitniekā iekļuvušas četras Latvijas filmas.
  • Stabilu vietu pieprasītāko grāmatu vidū Latvijas grāmatveikalos un bibliotēkās ieņem latviešu autoru jaunradītie darbi. Pateicoties veiksmīgai Baltijas valstu dalībai Londonas grāmatu tirgū, ir izveidots stabils atspēriens latviešu autoru darbu tulkojumiem un to izdevumiem ārvalstīs.
  • Kopš Latvijas valsts simtgades programmas uzsākšanas būtiski pieaugusi iedzīvotāju līdzdalība valsts svētkos. Piemēram, tikai 2% Latvijas iedzīvotāju 2015. gadā vērtēja Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā kā valstiski svinamu dienu, bet 2018. gadā to skaits ir pieaudzis līdz 54%, tajā skaitā līdzvērtīgi iesaistot kā latviešus tā mazākumtautības. 91% aptaujāto jauniešu iesaistās vai noteikti iesaistīsies kādā no Latvijas valsts simtgades norisēm. 81% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 60 gadiem apsver iespēju iesaistīties kādā no simtgades pasākumiem, t.sk. 52% aptaujāto mazākumtautību pārstāvju
  • Latvijas valsts simtgadē būtiski pieaugusi arī iedzīvotāju interese par dažādiem kultūras notikumiem – 2018. gada pavasarī 45% Latvijas iedzīvotāju kā viņiem būtisku sabiedrisko aktivitāšu jomu atzīmēja kultūru, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk, nekā bija pagājušajā gadā.
  • Valsts simtgades kontekstā sabiedrībā pieaug vajadzība pēc saliedētības un nostiprinās piederības sajūta Latvijas valstij, t.sk. mazākumtautību vidū. Ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% 2017.g. (67% 2015.g) jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju. Stiprāka kļuvusi arī piederības sajūta savai pilsētai un reģionam, vienlaikus mazinoties piederības sajūtai Krievijai 21% 2017.g. (28% 2015. un 2016.g.) Jaunieši izjūt daudz spēcīgāku piederības sajūtu Eiropai
  • Latvijas sabiedrībā nostiprinās latviešu valoda kā vērtība. Atbilstoši aptaujāto mazākumtautību pārstāvju pašvērtējumam -vairāk nekā 90% uzskata, ka prot latviešu valodu. Savukārt mazākumtautību skolās 92% jaunieši izvēlas valsts eksāmenus kārtot latviešu valodā. Lai arī ir pieaugusi latviešu valodas lietošana publiskajā telpā, joprojām ir nepieciešamai papildus pasākumi latviešu valodas statusa publiskajā telpā nostiprināšanai.
  • Lai arī 9.maija svinības kļūst šķietami pompozākas, Otrā pasaules kara beigu un PSRS uzvaras karā atzīmēšana kā savulaik būtiska tradīcija sāk zaudēt savu lomu Latvijas mazākumtautību dzīvē: 2015.gadā šos svētkus neatzīmēja tikai 22%, bet šobrīd – jau 43% Latvijas mazākumtautību pārstāvju. Mazākumtautību aptaujas liecina, ka mainoties paaudzēm un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nostalģija pēc Padomju laikiem mazinās.
  • Kopš NVO fonda izveidošanas Latvijā ir pieaudzis NVO skaits. Būtiski ir pieaudzis valsts funkciju deleģēto līgumu skaits NVO dažādās valsts nozarēs.
  • Kopš 2013.gada daudz paveikts, lai nostiprinātu saites ar tautiešiem ārvalstīs. Nodrošināts atbalsts „3×3” un „2×2” kustībai, kas apvieno latviešu ģimenes latviskās dzīvesziņas izzināšanai un izkopšanai. Ikgadējs atbalsts tiek nodrošināts diasporas kultūras pasākumiem un dalībai Dziesmu un deju svētku tradīcijā, kā arī diasporas organizācijām un medijiem. Katru gadu tiek organizēta diasporas jautājumiem veltīta vasaras konference.

 

Mediji

  • Ministru kabinets ir apstiprinājis “Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam” un to īstenošanas plānu.
  • Tiek īstenoti Latvijas informācijas telpu stiprinoši pasākumi 4 virzienos: sabiedrības drošumspēja (medijpratība, informācijas pratība un kritiskā domāšana), sabiedrības aizsardzība (melu dekonstrukcija, nelikumīga satura ierobežošana, nelegālo pakalpojuma sniedzēju apkarošana), nacionālo mediju stiprināšana un stratēģiskā komunikācija.
  • Pozitīva atdeve ir KM aizstāvētajai iniciatīvai palielināt IeM kapacitāti cīņai ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem – divu gadu laikā samazinājums par 20%. Ar KM atbalstu īstenotas vairākas melu dekonstrukcijas iniciatīvas un pētījumi, tomēr nav izdevies izveidot pastāvīgu platformu cīņai ar dezinformāciju, iezīmējot to kā būtisku prioritāti turpmākajā darbā.
  • Izveidots Mediju fonds – jau divus gadus nodrošināts atbalsts nacionālajiem medijiem (vairāk nekā 1 milj eiro apjomā) sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, t.sk. iesaistot melu dekonstrukcijas iniciatīvās. Atbalstu saņem reģionālie un nacionālie mediji dažādās platformās, īpaši stimulējot mediju sadarbību – 2017.gadā 72 mediju projekti. Īpaša mērķprogramma izveidota pierobežas mediju stiprināšanai.
  • Mediju vides kvalitātes un atbildīguma paaugstināšanai kopā ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem no mediju, akadēmiskās jomas un nevalstiskā sektora notiek darbs pie mediju ombuda kā pašregulatīvas institūcijas izveides.
  • Izveidots plašs sadarbības tīkls sabiedrības medijpratības veicināšanai, iesaistot NVO, akadēmiskās un izglītības institūcijas un kultūras iestādes. Sagatavota virkne informatīvu un izglītojošu materiālu un pasākumu, norit darbs pie audiovizuāla mācību līdzekļa pirmsskolas un sākumskolas audzēkņiem. Sagatavoti priekšlikumi izglītības satura pilnveidei „Kompetenču pieeja mācību saturā”.
  • Saeimā iesniegts un 1.lasījumā atbalstīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņās līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts. Saeimā konceptuāli atbalstīts KM priekšlikums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

 

  1. Ko vēlamies sasniegt?

Nacionālā kultūra un latviešu valoda ir pamatnācijas un Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas garants. To saglabāšana ir nozīmīga valsts izaugsmes prioritāte un būtisks priekšnosacījums saliedētai sabiedrībai.

Latvija ir pasaules kultūras lielvalsts. To raksturo gan starptautiskais novērtējums mūsu māksliniekiem un kultūras institūcijām, gan augstie kultūras patēriņa un līdzdalības rādītāji. Dziesmu un deju svētku tradīcijā piedalās un to aktīvi atbalsta 40% Latvijas iedzīvotāju.

Turpmākajos gados paplašināsim kultūras pakalpojuma pieejamību un daudzveidību, īpašu uzmanību veltot bērnu, jauniešu un senioru auditorijām. Atbalstīsim kultūras tradīciju nostiprināšanu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos, paplašinot atbalsta programmas kultūrvēsturisko novadu identitātes saglabāšanai Valsts Kultūrkapitāla fondā.

 

  1. Priekšlikumi

Rūpēsimies par Latvijas valsts simtgades programmas sasniegumu pēctecību:

  • Nodrošināsim, ka „Latvijas skolas somas” projekts kļūst par pastāvīgu izglītības procesa sastāvdaļu, kas visiem bērniem vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības līmenī piedāvā iespējas iepazīt un pieredzēt Latvijas nacionālās vērtības klātienē, stiprinot to valstisko apziņu un kultūrizpratni;
  • Turpināsim Nacionālās enciklopēdijas veidošanu, lai digitālā formātā visiem ir brīvi pieejama uzticama un izsmeļoša informācija par Latviju un pasauli latviešu valodā;
  • Novērtējot lielo iedzīvotāju atzinību Latvijas simtgadei veltītajām filmām, turpināsim atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, t.sk. aktualizē un izglīto par Latvijas vēsturi un latviešu literāro mantojumu;
  • Nostiprināsim dalībai Londonas grāmatu tirgū izveidoto latviešu literatūras un izdevējdarbības eksporta sistēmu;
  • Piedalīsimies Baltijas kultūras fonda izveidē;
  • Godam pieminēsim Latvijas brīvības cīņu simtgadi, godinot mūsu valsts sargus pagātnē un šodien;
  • Turpināsim publiskās vēstures un sociālās atmiņas programmu.

Kultūrizglītībā veidosim spēcīgu skolu tīklu, kas visā Latvijā palīdz ieraudzīt un atbalstīt jaunos talantus. Veidosim spēcīgus kompetenču centrus, jo īpaši iestājoties par Nacionālās mākslu vidusskolas infrastruktūras modernizāciju, veidojot to par starptautisku ekselences centru izpildītājmākslās un vizuālajā mākslā.

Atbalstīsim sakrālā mantojuma saglabāšanu. Turpināsim Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošanu, iedibinot atbalsta mehānismu sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai. Rūpēsimies par mazo kultūrtelpu – suitu, latgaliešu un līvu, stiprināšanu.

Uzsāksim savlaicīgi gatavoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadu svinībām. Izveidosim mūsdienu ekspozīciju – Dziesmu svētku muzeju.

Iestāsimies par kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti: nacionālajās kultūras institūcijās nodarbināto atalgojumu, kas ir ne zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Vietējo kultūras darbinieku atbalstam un kultūras/tautas namu darba stiprināšanai izveidosim metodiskos centrus galvenajos valsts reģionālajos centros.

Atbalstīsim latviešu diasporas kultūras dzīves nepārtrauktību, daudzveidību un kvalitāti; stiprināsim ciešas saites ar Latvijas kultūrtelpas aktualitātēm un kultūras radītājiem un veidotājiem.

Turpināsim nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts investīciju plānošanai nacionālajai infrastruktūrai. Uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā. Nodrošināsim ikgadēju Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanu un aktualizēsim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.

Latvijas radošo industriju atbalstam izveidosim mūsdienīgu prototipēšanas laboratoriju un turpināsim attīstīt radošo kvartālu Miera ielā, Tabakas fabrikā, kā vietu mākslas, izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības mijiedarbībai, kas rada priekšnoteikumus radošai partnerībai un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai.

Kā vienu no nacionālās drošības prioritātēm noteiksim Latvijas informācijas telpas drošību:

  • Stiprināsim nacionālo mediju telpu un atbalstīsim daudzveidīgu kvalitatīvu saturu, t.sk. īstenojot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus;
  • Izveidosim vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu;
  • Īstenosim medijpratības programmas visos izglītības līmeņos.