1. Situācijas raksturojums
  • Vispārīgs raksturojums

Jau 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb «Dienaskārtība 2030». Tā nosaka  ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas sasniedzami, lai pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs  dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Procesi, kas norisinās pasaulē, ir attiecināmi arī uz mūsu valsti. Tieši racionāla dabas resursu izmantošana, kas balstīta uz patiesu paritāti starp vides, ekonomiskajām un sociālajam interesēm, ir mūsu valsts attīstības pamatā. Sabiedrībai jāizprot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un bioekonomikas attīstības principi, kas sekmēs pozitīvu, uz valsts interešu nodrošināšanu virzītu mērķu sasniegšanu.

Sabiedrības izglītošanas programmā tiks iekļautas tēmas par mežu ilgtspējīgas atjaunošanas pamatnosacījumiem, dabas resursu racionālu apsaimniekošanu, ekosistēmu pakalpojumiem, sabiedrības interešu nodrošināšanu vides aizsardzības un ilgtspējīgas saimniekošanas ētikas jautājumos.

Latvija ir viena no ar mežu bagātākajām valstīm Eiropā, jo Latvijā meža zemes platība ir 52% no valsts teritorijas.

Meža nozari raksturo šādi skaitļi:

  • Meža zeme 3,575 miljoni ha;
  • Koksnes krāja 677 mlj kbm;
  • Gada pieaugums 26 miljoni kbm;
  • Meža īpašumtiesības:
    • Privātīpašums 50%: 135 000 mežu īpašnieku;
    • Valsts un pašvaldību īpašums 50%;
    • Citi, uzņēmumi, kopīpašumā esošie meži ( iekļ.priv.)14%;
  • Ekonomiskā nozīme:
    • Meža nozare kopumā 6 % no IKP;
    • Eksporta vērtība 2,2 mljd EUR;
  • Meža nozare veido 20% no Latvijas rūpniecības pievienotās vērtības;
  • Tieši nodarbināti 50 000 cilvēku, netieši 80 000;
  • 70% no koksnes produkcijas kopapjoma tiek eksportēti, tā pozitīvi ietekmējot ārējās tirdzniecības bilanci.

 

  • Latvijas mežu izmaiņas kopš 1920-jiem gadiem
  1. gadā ar mežu apklātā teritorija bija 23%, šobrīd – 52%.
  • Kopš 1924. gada meža platība palielinājusies 1,9 reizes, bet tajā augošā koksnes krāja 3,8 reizes. Tie ir mežkopju darba augļi!
  • Kopš 90. gadiem palielināti ieguldījumi mežkopībā un nozares attīstībā, bet Joprojām ir potenciāls meža vērtības palielināšanai.

 

  • Nacionālās mežu politikas  pamati

Nacionālo mežu politiku nosaka šādi politikas plānošanas dokumenti:

  • Mežu politika 2018.-2022. (2030) gadam:

– vidēja termiņa redzējums un stratēģiskie mērķi;

– prioritāšu noteikšana mērķiem, detalizētāku darbību/projektu specifikācija.

 

  • Nacionālā Bioekonomikas stratēģija 2030:

–  Mērķis ir radīt jaunu ekonomisko izaugsmi un darbavietas, izmantojot zinātnes jaunākas atziņas meža uzņēmējdarbībā ( mežsaimnieciskajā ražošanā un kokrūpniecībā), vienlaikus nodrošinot ekosistēmu pakalpojumus;

–  Mežu daudzveidīgā loma bioekonomikā: fosilo izejvielu aizstāšana produktos un enerģijā, produktīva un veselīga meža resursu; saglabāšana, oglekļa sekvestrācija koksnē;

– Meža nozares sektori: mežsaimniecība, kokapstrāde (ķīmiskā un mehāniskā), meža produkti, kas nav koksne un nemateriālie pakalpojumi, kā arī mežu ekosistēmas sniegtie pakalpojumi.

 

  1. Nākotnes vīzija

Latvijas stratēģiskais mērķis ir palikt par zaļu valsti. Meža nozarei ir izšķiroša loma, šajā virzienā nodrošinot ekonomikas ar augstu pievienoto vērtību attīstību, jaunu inovatīvu produktu izstrādi gan būvniecībai, gan ķīmiskai rūpniecībai. Koksnes atlikumu izmantošana enerģētikā, veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu. Tiek izmantots mežu rekreatīvais potenciāls, saskaņotas dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses. Mežā notiek aktīva, ilgtspējīga un daudzveidīga resursu apsaimniekošana. Latvijai ir konkurētspējīga darba vide mežsaimniecības uzņēmumiem.

 

  1. Priekšlikumi
  • Mežu nozare attīstās, uzņēmumi un uzņēmējdarbība tiek atjaunota, veidojas jauni un augoši uzņēmumi
  • Mērķi:
    • Politiskie lēmumi un jaunie tiesību akti uzlabo mežu nozares uzņēmumu konkurētspēju un attīstību, jaunu uzņēmumu veidošanos.
    • Palielinās nozares pievienotā vērtība, un resursi tiek izmantoti efektīvi.
    • Palielinās īpatsvars no atjaunojamiem energoresursiem, tai skaitā bioresursiem, ražotai enerģijai enerģijas gala patēriņā.
    • Dažādojas mežu nozares produktu un pakalpojumu klāsts, nodrošinot nozares izaugsmi;
  • No mērķiem izrietošie rādītāji pārrauga, piemēram, pievienotās vērtības un apgrozījuma tendences un atjaunojamie energoresursi enerģijas gala patēriņā.

 

3.2. Izejvielu piegāde ļauj vairāk izmantot mežus un veikt jaunus ieguldījumus

  • Mērķi:
    • Meža resursi ir bagāti un veselīgi, ar labu izaugsmes potenciālu un nodrošina pieaugošajās bioekonomikas vajadzības.
    • Koksnes un meža pakalpojumu tirgus ir līdzsvarots un konkurētspējīgs.
    • Uzlabojas transporta maršrutu un sakaru pakalpojumu ietilpība, efektivitāte un darbība.
    • Meža vērtības paaugstināšana likvidējot uz zinātniskām atziņām nebalstītus, nepamatotus saimnieciskās darbības ierobežojumus.
  • No mērķiem izrietošie rādītāji pārrauga, piemēram, koksnes biomasas pieaugumu, mežizstrādes apjomus, valsts un pašvaldību investīcijas infrastruktūrā un uzņēmumu ieguldījumus koksnes izmantošanā.

 

3.3. ES un starptautiskā mežsaimniecības politika veicina mežu un koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, pieņemamību un konkurētspēju

  • Mērķi:
    • ES un starptautiskās politikas īstenošana veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un bioekonomikas attīstību.
    • ES Meža stratēģija un ar mežu saistītās iniciatīvas pastiprina uzņēmējdarbību mežsaimniecības nozarē un nodrošina mežu un koksnes ilgtspējīgas izmantošanu;
    • ES un starptautiskā enerģētikas un klimata politika atspoguļo gan riskus, gan mežu ieguvumus no klimata pārmaiņām, ilgtspējīga meža apsaimniekošana un koksnes izstrādājumi un meža nozares atlikumi tiek izmantoti racionālā un efektīvā veidā enerģijas ražošanā.
    • Meža nozares attīstība veicinās nabadzības un reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, labu mežu pārvaldību un patiesu un taisnīgu priekšrocību sadalījumu; sadarbība ar kaimiņvalstīm meža nozarē veicinās uzņēmējdarbību, investīcijas un eksporta pieaugumu.
  • No mērķiem izrietošie rādītāji atspoguļo klimata politikas mērķus – siltumnīcefekta gāzu piesaistes meža nozarē un emisiju samazinājumu enerģētikā, pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem.

 

3.3. Zināšanas par uzņēmumiem un pasākumiem, kas saistītas ar meža nozari, ir daudzveidīgas un atbilst mainīgajām vajadzībām

  • Mērķi:
    • Izveidota zināšanu un pētniecības attīstības nozares programma, noteikti pētniecības mērķi un prioritātes;
    • Pētniecības un attīstības pasākumi, izmantojot publisko finansējumu, jo īpaši atbalsta uzņēmējdarbības attīstību meža bioekonomikā, produktu un pakalpojumu komercializāciju, demonstrēšanas projektus un pārmaiņu prognozēšanu tirgos un citā darbības vidē.
    • Nostiprināta sadarbība starp izglītības iestādēm un nozari.
    • Personu skaits un zināšanas, kas apgūst izglītību dažādos līmeņos, atbilst nozares vajadzībām.
    • Pētniecības stratēģija mežsaimniecības uzņēmumos nodrošina nozares vajadzībām nepieciešamās zināšanas.
    • Palielināta iedzīvotāju informētība par meža apsaimniekošanas ciklu un meža nozares uzņēmējdarbības lomu valsts ilgtspējīgā attīstībā.
  • No mērķiem izrietošie rādītāji pārrauga valsts pētniecības un attīstības finansējumu, studentu un to mežsaimniecības izglītību ieguvušo studentu skaitu, kuri ir nodarbināti nozarē.

 

3.4.  Nozares pārvaldība ir elastīga, efektīva un orientēta uz sadarbības partneriem

  • Mērķi:
    • Ar mežu saistītā informācija un statistika ir atklāta, visaptveroša un aktuāla, to var ērti izmantot politikas veidošanā.
    • Vides jomas atļaujas un citas procedūras ir ātras un elastīgas (cik iespējams e-pārvaldes režīmā) un veicina saimnieciskās darbības īstenošanu un nodrošina augstu vides aizsardzības prasību ievērošanu.
    • Teritorijas plānošana atbalsta mežsaimniecības un daudzveidīgas uzņēmējdarbības iespējas.
  • No mērķiem izrietošie rādītāji pārrauga patērētāju apmierinātību ar organizācijām un meža resursu datu izmantošanu, procedūru ātrumu.

 

3.5. Meži tiek aktīvi, ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi un daudzveidīgi izmantoti. Mežsaimniecība ir aktīva uzņēmējdarbība

  • Mērķi:
  • Mežsaimniecības atbalsta shēmas ir efektīvas un aktivizē meža īpašniekus racionālai meža izmantošanai, tā kopšanai un atjaunošanai.
  • Palielinās meža īpašnieku iespējas iesaistīties finansiāli izdevīgos projektos.

 

3.6. Tiek  nodrošināta mežu bioloģiskā daudzveidība, ekoloģiskā un sociālā ilgtspējība

  • Mērķi:
    • Tiek uzturēta meža bioloģiskās daudzveidība, un tiek nodrošināts tās labvēlīgs stāvoklis.
    • Koksnes krājas pieaugums daudzveidīgā ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.
    • Pieaug mežu ietekme atpūtas un veselības veicināšanā, un meži ir pieejami visiem.
    • Pieaug mežu izmantošanas vērtība, un mežu vide tiek nostiprināta.
  • No mērķiem izrietošie rādītāji pārrauga, piemēram, apdraudēto meža sugu kategoriju reālas izmaiņas, meža bioloģiskās daudzveidības programmas īstenošanu.

 

3.7. Meža nozares un pašvaldību sadarbības veicināšana

  • Īstenojamie pasākumi:
  • Koksnes potenciāla izmantošana organizējot iepirkumus.
  • Pilnveidota teritorijas plānošana un pašvaldībām optimālas infrastruktūras veidošana.
  • Valsts atbalsta programmas pašvaldībām, lai veicinātu koksnes atlikumu izmantošanu enerģētikā.
  • Valsts sadarbība ar pašvaldībām, lai veicinātu jaunu uzņēmumu radīšanu, izmantojot konkurētspējīgu un inovatīvu produktu    ražošanas veicināšanas pasākumus.

 

3.8. Sociālās vides uzlabošana reģionos

  • Īstenojamie pasākumi:
  • Ilgtspējīgu lauku reģionu attīstību nodrošinās starpnozaru pasākumu kopums, ar pieaugošu meža un plašākā nozīmē bioekonomikas nozares ieguldījumu:
  • Pārskatīt nodokļu politiku – IIN un NĪN, veicinot reģionu attīstību. 0,5 EUR par katru mežizstrādei izsniegto kubikmetru, kas norādīts ciršanas apliecinājumos, tiek novirzīts, lai kompensētu meža īpašniekiem uzliktos dabas aizsardzības prasību ierobežojumus. Kompensāciju apjoms ir samērīgs un atbilst esošajai tirgus situācijai, lai pilnībā kompensētu īpašniekiem meža vērtību, ja tajā tiek noteikti saimnieciskie ierobežojumi dabas aizsardzības vajadzībām.
  • Lauku reģionos veicināt uz zināšanām balstītas komercdarbības attīstību, veidojot mazos uzņēmumus, kas sniegtu pakalpojumus un ražotu preces pārdošanai, tai skaitā veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību.

 

  1. Atsevišķu priekšlikumu detalizēts izklāsts
  • Meža nozarē īstenojamo stratēģisko projektu un programmu uzskaitījums
  1. Latvijas meža nozares konkurētspējas paaugstināšana.
  2. Zemes izmantošana, plānošana un zonēšana ar mērķi atbalstīt mežsaimniecības uzņēmumus/uzņēmējdarbību un aktivitātes, nesamazinot saimnieciski izmantojamās meža platības.
  3. Statistika par mežsaimniecības uzņēmumu un aktivitāšu atjaunošanu.
  4. Aktīvas mežu apsaimniekošanas attīstība, kokmateriālu ienākšana tirgū un meža īpašumtiesību struktūra.
  5. Jauni veicināšanas plāni un resursu ziņā efektīva mežu apsaimniekošana.
  6. Izpētes stratēģija mežsaimniecības uzņēmumiem/uzņēmējdarbībai un aktivitātēm.
  7. Transporta infrastruktūra ar mērķi atbalstīt mežsaimniecības uzņēmējdarbību/ uzņēmumus.
  8. Jauni sadarbības modeļi starp uzņēmējdarbību, apmācību un izglītību
  9. Dabas apsaimniekošana saimnieciskajos mežos.
  10. Nodrošināt citus ekosistēmas pakalpojumus, ne tikai koksnes ražošanu, un attīstīt to tirgu.
  11. Ar mežu un meža apsaimniekošanu saistītā informācija un nākotnes e-pakalpojumi.
  12. Latvijas mežu vērtības pieaugums.

 

  • Meža nozarē īstenojamās valsts pētījumu programmas
  • Meža audzēšana:
  • ​meža augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma līdz 2021. gadam;
  • meža apsaimniekošanas risku izmaiņu prognozes un to mazināšana;
  • meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma;
  • sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte;
  • priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai;
  • meža koku sugu selekcijas programma;
  • bērza atjaunošanas un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošana.

 

  • Ekosistēmu pakalpojumi:
  • siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs;
  • ​mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem;
  • medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte;
  • ​platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā;
  • zemes izmantošanas optimizācijas iespēju novērtējums Latvijā klimata politikas kontekstā.

 

  • Meža apsaimniekošanas plānošana:
  • augšanas gaitas modeļu pilnveidošana ;
  • mašīnmācību metožu izmantošana meža datu apstrādē;
  • tālizpētes tehnoloģiju attīstība;
  • meža apsaimniekošanas stratēģisko lēmumu pieņemšanas lēmumu; atbalsta sistēmas attīstīšana valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

 

  • Tehnoloģiju pārnese:
  • Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma;
  • Koksnes kravu uzmērīšana ar foto metodi.

 

  • Produkti:
  • minerālie materiāli un to maisījumi būvniecībā un būvmateriālu ražošanā;
  • pelnu izmantošana grants seguma autoceļos;
  • inovatīvi produkti no meža biomasas.

 

  • Mežsaimniecības sektors un klimata pārmaiņas
  • Šodien Latvijas meži pieaug vairāk nekā jebkad pēdējo simts gadu laikā, kas nodrošina lielāku ilgtspējīgas ieguves potenciālu, kā arī mērķu sasniegšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību un oglekļa krājumiem.
  • Iespējams, ka nākotnē pieaugs vētru, kaitēkļu, ugunsgrēku utt. risks mežos.
  • Ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un meža resursu aktīvākai izmantošanai ir galvenā loma klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanas procesā.
  • Koksnes izmantošana Latvijā, visticamāk, palielināsies salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, vienlaikus palielinoties koksnes pieaugumam. Koksnes pieauguma apjoma palielināšana arī ir programmas mērķis. Uzsvars tiek likts uz aizstāšanas efektu – aizstājot fosilo izejmateriālu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, lielā mērā koksnes pārstrādes atlikumiem.
  • Atbalstīt un attīstīt inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu no biomasas vai to pārstrādes blakus produktiem, aizvietojot produktus, kas ražoti no fosilajiem resursiem.
  • Intensificēt mežsaimniecību (t.sk. celt zemes izmantošanas efektivitāti), nodrošinot oglekļa piesaistes pieaugumu.
  • Oglekļa piesaistes veicināšana t.sk.:
  • selekcijas programmas realizācija (adaptācija, produktivitāte, kvalitāte, vitalitāte);
  • meža atjaunošana ar selekcionētu materiālu (papildus pieaugums, vitalitāte);
  • kopšanas cirtes (zaļais vainags fotosintēzei);
  • meža meliorācija (augsnes aerācijas uzlabošana);
  • augsnes ielabošana (barības vielu optimizēšana);
  • plantāciju mežaudzes (ražošanā neizmantoto zemju potenciāla iesaiste oglekļa piesaistē, biomasa ražošanai).

 

  • Pasākumi meža nozares attīstības potenciāla un konkurētspējas uzlabošanai
  • Nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu, kas kavē saimniecisko mežu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai nodrošinātu priedes sekmīgas atjaunošanās iespējas teritorijās, kurās aizliegta kailcirte.
  • Meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteiktu minimālo nepieciešamo ieaugušo koku skaitu atkarībā no valdošās koku sugas.
  • Galvenās cirtes caurmēru noteiktu pēc valdošās koku sugas skaitliskās vērtības.
  • Ar atbilstošiem grozījumiem galvenās cirtes normatīvajā regulējumā meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 milj. EUR un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu – par vismaz 12-15 milj. EUR, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski vērtīgām koku sugām un intensificēta meža apsaimniekošana.
  • Sabalansēt vienlaikus divus sasniedzamos mērķus: “Meža bioloģiskā daudzveidība saglabāta esošajā līmenī” un “Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības nesamazinās”.
  • Normatīvajos aktos jāietver īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto biotopu definīcijas un kvalitātes noteikšanas kritēriji.
  • Jāizvērtē un jānosaka īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars.
  • Jāpabeidz īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto biotopu kartēšana un jāizvērtē tās rezultāti, sabalansējot ietekmi uz mežsaimniecības attīstību.
  • Neproduktīvo mežaudžu platību nomaiņa pret produktīvām audzēm.
  • Ģenētiski uzlabota un klimata pārmaiņām piemērota stādāmā materiāla izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā.
  • Jaunaudžu kopšana.
  • Meža autoceļu rekonstruēšana un būvniecība.
  • meža meliorācijas rekonstruēšana un būvniecība.

 

  • Mežsaimniecības nākotnes perspektīvas
  • Vairot koksnes krāju:
    • Meža koku sugu selekcijas programmā integrēt ģenētisko aspektu;
    • Intensificēt meža apsaimniekošanu, respektējot vides aizsardzības teritorijas;
    • Augsnes ielabošana, izmantojot koksnes pelnus un minerālmēslus, radot papildu krājas pieaugumu.
  • Meža darbi:
    • Mehanizēt jaunaudžu kopšanas darbus;
    • Kāpurķēdes meža mašīnām;
  • Darbu un piegāžu optimizācija un loģistika (IS un IT pieaugošā loma).

 

  1. Papildinformācija

 

Resurss inovatīvu produktu ražošanai- koksne, kas tiek eksportēta:

  • papīrmalka 1,6 milj. m3;
  • šķeldas un malka 1,4 milj. m3.

 

  1. Literatūras avoti:

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija un Latvijas Mežu sertifikācijas padome www.lmsp.lv,   Latvijas Kokrūpniecības federācija www.latvianwood.lv,  Latvijas Meža īpašnieku biedrība

www.mezaipasnieki.lv,       Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” www.silava.lv,   VAS “Latvijas valsts meži” www.lvm.lv, , LLU Meža fakultāte www.llu.lv,  Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts www.e-koks.lv , Valsts mežu dienests www.vmd.gov.lv, LR Zemkopības ministrija www.zm.gov.lv