1. Situācijas raksturojums.

Migrācijas jautājumā Nacionālā apvienība iziet no uzstādījuma, ka Latvijas situācija Eiropā ir unikāla. Latvijā migrantu izcelsmes iedzīvotāji ir aptuveni 1/3 no valsts iedzīvotāju kopskaita. Aptuveni 700 000 migrantu ieradās mūsu valstī PSRS okupācijas laikā. Tā rezultātā latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, un valstī kopumā pamattautas īpatsvars samazinājās līdz 52%. Tas atstāja graujošu iespaidu uz latviešu tautas attīstību un latviešu valodas pozīcijām. Kā 1987. g. uzsvēra EP Parlamentārā asambleja, PSRS uzspiestā migrācija radīja būtiskus draudus Baltijas tautu, tostarp latviešu tautas nacionālajai identitātei.

Latvija vēl arvien nav tikusi galā ar PSRS uzspiestās migrācijas sekām. Latviešu valoda nav atguvusi tās pozīcijas Latvijā, kas tai bija pirms okupācijas. Latvieši vēl joprojām ir lingvistiskā minoritāte Latvijas galvaspilsētā Rīgā, bet Latgalē jau tagad pilsoņu vairākums iestājas par krievu valodu kā otru valsts valodu (2012). Integrācija buksē, jo krievvalodīgo migrantu kopiena Latvijā ir pašpietiekama. Tās īpatsvars ir tik liels, ka iekļaušanās latviskajā vidē faktiski nenotiek. Dati rāda, ka teju visās dzīves situācijās – uz ielas, veikalā, trasportā, pie ārsta, skolā, kultūras pasākumos – mazākumtautību pārstāvji Latvijā pārsvarā izmanto nevis latviešu, bet krievu valodu.[1]

Šādos apstākļos nav atbalstāma krievvalodīgo migrantu kopienas palielināšana piesaistot jaunus migrantus. Tas grauj Latvijas sabiedrības stabilitāti un mazina valsts drošību. Tieši tādēļ Nacionālā apvienība jau no paša sākuma iestājās pret Termiņuzturēšanās atļauju [TUA] tirgošanas programmu. 90% no šīs programmas ietvaros Latvijā nonākušajiem ir no bijušajām PSRS republikām.[2] Lai arī Nacionālā apvienība ir panākusi, ka TUA tirgošana ir būtiski ierobežota, Latvijā ik gadu turpina pieaugt Krievijas pilsoņu īpatsvars. 2017. gadā tas sasniedza 2,16% no Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

Tā kā Latvija vēl nav atrisinājusi problēmas, kuras izsauca krievvalodīgo masu migrācija, mūsu valsts nevar uzņemties saistības attiecībā uz jaunu migrantu masveida izmetināšanu Latvijā no citiem pasaules reģioniem. Šī iemesla dēļ 2015. gadā Nacionālā apvienība balsoja pret Eiropas Komisijas virzīto migrantu pārdales plānu.

Runājot par migrācijas potenciālo devumu tautsaimniecībai, uzskatām, ka Latvijas kontekstā to nevar skatīt atrauti no drošības un sabiedrības integrācijas aspektu izvērtējuma.

 

  1. Nākotnes vīzija

Mūsu mērķis – lai latvieši nepamestu Latviju un tie, kas aizbraukuši, atgrieztos; lai latviešu īpatsvars turpinātu pieaugt un sasniegtu pirmsokupācijas līmeni. Tie ir nepieciešamie priekšnoteikumi latviskas Latvijas atjaunošanai. Vēlamies novērst stāvokli, kad latvieši darba meklējumos masveidā migrē uz Rietumiemvalstīm, bet viņu vietā ieceļo migranti, kas par salīdzinoši zemāku atalgojumu aizpilda darba vietas Latvijā.

Vienlaicīgi esam par Latvijas starptautisko saistību, tostarp Bēgļu konvencijas ievērošanu, ar tām atrunām, kas definētas, Latvijai parakstot šo dokumentu. Situācijā, kad Latvijā ir bezdarbs un notiek latviešu izceļošana, neatbalstām ekonomisko migrantu nepārdomātu aicināšanu uz Latviju. Ierobežota ārvalstu darbinieku piesaiste pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos un ārvalstnieku vidējai algai jāsasniedz vismaz vidējo nozarē.

 

  1. Priekšlikumi

Izbeigt TUA tirgošanu

Izbeigt 2010. gadā Šlesera ieviesto Termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas programmu.

Iebilst pret ES “bēgļu kvotām”

Nepieļaut jebkādas ES patvēruma meklētāju un migrantu pārdales programmas, kas paredz dalībvalstu obligātu iesaisti.

Kontrolēt ārvalstu darbinieku piesaisti

Uzraudzīt Saeimas un MK darba kārtības jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu, nepieļaujot nepamatotu imigrācijas prasību liberalizāciju un mazkvalificēta darbaspēka piesaisti.

Iestāties par vienlīdzīgu attieksmi

Rūpēties, lai atbalsts patvēruma meklētājiem nebūtu lielāks par to, kuru saņem Latvijas iedzīvotāji. Lai neveidotos situācijas, kad patvēruma meklētāji nonāk priviliģētā stāvoklī salīdzinoši ar mazturīgo un sociāli neaizsargāto Latvijas pilsoņu grupām.

[1]    Avots: BISS. Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā, 2015.

[2]    Informatīvais ziņojums par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem, 2017.