Situācijas raksturojums.

Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, labvēlīgais klimats, ūdens pieejamība un gadu simtos ieaudzinātie darba tikumi veicinājuši lauksaimniecības attīstību gan dažādu okupācijas varu, gan pirmās un otrās brīvvalsts laikā. Lauksaimniecība dalās augkopībā un lopkopībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Galvenā lauksaimniecības vērtība ir cilvēks jeb darba resurss un zeme. Pirmās brīvvalsts laikā tika apsaimniekoti 3,9 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ). Līdz ar to Latvija ieņēma vadošo vietu Eiropā un pasaulē uz vienu cilvēku saražotās lauksaimniecības produkcijas eksporta apjomu ziņā. Dažādu ekonomiski politisko procesu rezultātā laika posmā no 1990. g. līdz 1996. gadam LIZ platības samazinājās līdz 1,6 miljoniem ha. Šobrīd LIZ platība ir palielinājusies. Nacionālās apvienības (turpmāk – NA), uzdevums ir nostiprināt lauksaimniecības konkurētspēju citu valstu, īpaši ES dalībvalstu, vidū, saglabāt profesionālu darba veicēju piedāvājumu darba tirgū un nospraust stratēģisko mērķi tuvāko 10 gadu laikā tuvināt LIZ platības pirmās brīvvalsts apjomam. Pilnībā atjaunot iepriekšējo LIZ platību nebūs iespējams, jo zemes dalījums Latvijā mainījies kopumā, krasi palielinoties mežu platībām.

Strādājošo skaits nozarē samazinājies no 20% 1996. gadā uz aptuveni 8% šodien. Tas nozīmē, ka lauksaimniecība ir kļuvusi par modernu, augsti attīstītu nozari ar zemāku darbaspēka izmantošanu, to aizstājot ar modernajām tehnoloģijām. Tas attiecināms uz visām lauksaimniecības apakšnozarēm – augkopību, lopkopību, akvakultūru, mežsaimniecību, dārzeņkopību u.c.

NA piedalījās likuma izstrādē, kas liedz ārvalstniekiem iegādāties LIZ Latvijā. Rezultātā latviešu lauksaimnieki netika ‘’izspiesti’’ no daudziem tūkstošiem hektāru savas zemes. Sadarbībā ar Zemnieku Saeimu (turpmāk – ZS) un citām lauksaimnieku organizācijām esam uzstājuši uz vienādiem ES tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumiem un to apjomu. Pēc 2017. gada rudens lietavu izraisītajiem plūdiem un melioratīvo sistēmu audita NA nākusi ar priekšlikumiem sakārtot, atjaunot un pilnveidot meliorācijas sistēmu ne tikai plūdu skartajā teritorijā, bet valstī kopumā. Pēc NA iniciatīvas 2018. gada valsts budžetā paredzēti līdzekļi Mazpulku organizācijas vajadzībām, lai veicinātu jaunatnes interesi par lauksaimniecību, nodrošinātu lauksaimniecību ar zinošiem jaunās paaudzes lauksaimniekiem.

Lielākās problēmas lauksaimniecībā ir nevienāda ES līdzekļu sadale pa atsevišķām valstu grupām, nozares ‘’novecošanās’’, globālie procesus dažādos pasaules reģionos, klimata izmaiņas un profesionāļu trūkumu nozarē. Mēs labi apzināmies, ka ir jautājumi, kuru procesu mēs ietekmēt nevaram, kā, piemēram, klimata izmaiņas un sankciju efekts, tomēr jautājumos, kuru risināšana ir iespējama, mēs nākam ar konkrētiem priekšlikumiem.

Tuvāko gadu Latvijas lauksaimniecības lielākie izaicinājumi ir vidējās ražas pieaugums, pietuvojoties ES līmenim. Šobrīd Latvija, piemēram, graudaugu ražās atpaliek no vidējā ES rādītāja par aptuveni 70%. Te gan jāmin, ka Latvijā bioloģisko saimniecību kopprodukts ir divas reizes lielāks nekā vidēji ES. Kā vienu no riskiem NA saskata mazo un nelielo saimniecību izzušanu lauku vidē. Samazinoties šādu saimniecību skaitam, izzūd ļaudis laukos, tiek slēgtas skolas, kultūras un saieta nami, kas ir latvisko tradīciju pamats. Tādēļ NA atbalsta ikgadēju subsīdiju izmaksu saimniecībām līdz 3 ha lielumam un rosinās šī termiņa pagarināšanu, beidzoties saistību termiņam. Mūsu eksperti, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD), diskutēs, vai subsīdiju saņēmēju loku nevar paplašināt, kā tas ir Somijā. Jāattīsta ‘’Jauno zemnieku’’ atbalsta programma.

Jāturpina Valsts zemes fonda darbs, iegādājoties LIZ no Latvijas iedzīvotājiem. Valsts zemes fondam, pirmām kārtām, jānodrošina zemes iznomāšana ar izpirkuma tiesībām mazajām un vidējām saimniecībām. Ar izdevīgiem aizdevuma procentiem jāturpina ALTUM zemes iegādes programma, kā arī jāpārskata jaunu, tautsaimniecībai nozīmīgu programmu atvēršana, piemēram, energoefektivitātes atbalsts, izmantojot LED apgaismojumu saimniecībās. Mēs centīsimies atrast līdzsvaru starp lielajām, modernajām un augstražīgajām saimniecībām un nelielām, piemājas un nišas produktu ražojošajām saimniecībām.

Nākotnes vīzija.

NA Latviju redz kā attīstītu, modernu daudznozaru lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju. Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja tiek stiprināta, izlīdzinot tiešmaksājumu lielumu visām ES dalībvalstīm, tos saņemot uz vienlīdzības pamatprincipiem. Latvijas lauku vide tiek saglabāta, savstarpēji darbojoties lielajām (virs 500 ha) saimniecībām un nelielām lauku saimniecībām. Tiek nostiprinātas Latvijai vēsturiski raksturīgās nozares – biškopība, aitkopība, linu un kaņepju audzēšana, akvakultūra, ārstniecisko augu audzēšana u.c. Valstī pakāpeniski tiek atgūtas no krūmiem aizaugušās platības.

Tiek piesaistītas ES struktūrfondu naudas melioratīvo sistēmu un nelielo lauku ceļu sakārtošanai un atjaunošanai. Saražotās bioloģiskās produkcijas apjomu ziņā Latvija stabili ieņem vienu no vadošajām lomām Eiropā. Joprojām tiek sertificēts produkts ar zīmi ‘’Zaļā karotīte’’ un ‘’Ražots Latvijā’’.

Priekšlikumi.

Ir nepieciešams ieviest Latvijā ražoto un iegūto produktu aizsardzības plānu. Īpaši spilgti šo problēmu iezīmē situācija piena lopkopībā. Lietuva, kurā šāda produktu aizsardzība (protekcionisms) strādā, ir Baltijas reģiona līdere piena iepirkšanā un pārstrādē.

Izmantojot 2017. gada rudens lietavu radīto zaudējumu piemēru, ir nepieciešams ES Lauksaimniecības komisāram pieprasīt finansējuma piešķiršanu meliorāciju sistēmu sakārtošanai, tam radot īpašu finansējuma programmu. Meliorācijas sistēma spēj funkcionēt tikai tad, kad funkcionē katrs tās posms. Tādēļ ir vajadzīgs vienots apsaimniekotājs, līdzīgi kā daudzdzīvokļu mājai. Ir nepieciešams noteikt, ka meliorācijas sistēmai, kura atrodas vairāku īpašnieku zemes gabalos, ir obligāti piesaistāms viens sertificēts apsaimniekotājs, kas uzņemas atbildību, ja nepareizās apsaimniekošanas rezultātā kādam zemes īpašniekam rodas zaudējumi. Nepieciešams palielināt pašvaldību pilnvaras lemt par meliorācijas un drenāžas sistēmu ierīkošanu privātajos īpašumos, ja tas sistēmiski nepieciešams.

Ir jāatgriež mājās daļa no aizbraukušajiem tautiešiem, piedāvājot darbu lauksaimniecības nozarē. Šādām saimniecībām tiek atviegloti darbaspēka nodokļi pārejas periodā līdz 2 gadiem. No Valsts zemes fonda – zemes noma ar izpirkuma tiesībām. Mājokļa programmas sastāvdaļas attīstība – ekonomiskā tipa standartizētu ģimeņu māju pieejamība ar izpirkuma tiesībām un zemi ap to 1-3 ha platībā. Lai veicinātu jaukto saimniecību (lopkopība, kultūraugi, lopbarības augi, dārzeņi, augļi, zaļais mēslojums) attīstību apdzīvoto vietu tuvumā, iegūt “Altum” atbalstu vietējām pienotavām, kautuvēm, ceptuvēm, veicinot produkcijas pārdošanu vietējos veikalos un tirdziņos (Zviedrijas un Austrijas piemērs).

Dārzeņkopības nozarei nodrošināsim papildus nacionālās subsīdijas.

Tiek saglabāta bezakcīzes dīzeļdegviela lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Krīzes situācijā (piemēram, plūdi, kailsali, epidēmijas u.c.), pārskatīti ieņēmumi no pārdotās produkcijas, šādas degvielas saņemšanai. Graudu novākšanas laikā tiek saglabāta atļauja produkcijas pārvietošanā, izmantot divas piekabes. Pavasara šķīdonī ceļi uz piena lopkopības saimniecībām un kokapstrādes uzņēmumiem, saskaņojot to ar pašvaldībām, netiek slēgti. Ilgtermiņā šādi ceļiem ir jāuzliek cietais segums.

Sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) jāizstrādā rīcības modelis dažādu lopkopības un putnkopības slimību ierobežošanai (Āfrikas cūku mēra izplatības piemērs).

Nepieciešams mīkstināt PVD prasības attiecībā uz mājas saimniecībās (ne-rūpniecisko ražošanu) gatavoto produkciju vai piedāvājumu lauku ēstuvēs.

NA atbalsta dažādas NVO aktivitātes, kas dažādo iespējas lauku vidē, veicina lauku tūrismu, veselīgu dzīves veidu, jauniešu nodarbinātību.