Situācijas raksturojums un līdz šim paveiktais

Latvijas lauki un mazpilsētas ir Latvijas resurss, kas netiek pilnvērtīgi pārvaldīts. Vēl jo vairāk, nepietiekami efektīvi un savlaicīgi veikta reģionālā reforma Latvijā ir radījusi situāciju, kurā Rīga kā Latvijas galvaspilsēta būtībā ir izsūkusi reģionu resursus, mazinājusi reģionu konkurētspēju, neveicinot kopējo valsts stabilitāti un attīstību. 2012. gadā 68% aizņemto darbavietu atradās Rīgas plānošanas reģionā, savukārt statistika par 2016. gadā vidēji gadā aizņemtajām darbavietām liecina, ka Rīgas plānošanas reģionā atradās jau 70% no visām aizņemtajām darbavietām. Pieaugušas arī disproporcijas ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību īpatsvarā plānošanas reģionos. Ja 2011. gadā 54,8% ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību darbojās Rīgas plānošanas reģionā, tad 2015. gadā jau 58,23% ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību darbojās Rīgas plānošanas reģionā.

Tāpēc tika ieguldīts liels un apjomīgs darbs, lai mazinātu reģionālās atšķirības. VARAM sektorā ir pārskatīti pieejamie ES fondu līdzekļi un 80 miljoni eiro ir novirzīti, lai mazinātu reģionu nevienlīdzības atšķirības un uzlabotu reģionu sociāli ekonomisko situāciju Darba meklētāju skaits visos reģionos attiecībā pret 2012. gadu ir samazinājies, visbūtiskāk (teju uz pusi) tas ir sarucis Pierīgas un Vidzemes statistiskos reģionos. 2013. gadā tika izveidota īpaša Latgales attīstības programma, kas paredzēja noteiktus finanšu līdzekļus investēt Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās. Realizētie projekti ir atmaksājušies tieši ar radītajām darba vietām un bezdarba līmeņa izmaiņas vērojamas Latgales reģionā, kur darba meklētāju īpatsvars samazinājies par trīs procentiem – no 20,9% 2012. gadā uz 17,9% 2016. gadā. Tāpat programmas ietvaros ir vērojamas izmaiņas ekonomiskajā aktivitātē. Ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem paaugstinājies no 10,6 2011. gadā līdz 15,8 2015. gadā. Finansējuma pārdale ir nesusi arī citus rezultātus, samazinājušās reģionālās atšķirības arī pašvaldību vērtētajos ieņēmumos uz 1 iedzīvotāju – ja 2012. gadā atšķirība starp pašvaldību ar augstāko un zemāko rādītāju bija sešas reizes, tad 2017. gadā tā ir nepilnas piecas reizes. (no 1352,95 eiro Garkalnes novadā līdz 289,59 eiro Zilupes novadā) Tas ļauj secināt, ka Latvijā no 2014. gada decembra ir notikusi tautsaimniecības izaugsme (attīstība). Par to arī liecina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma palielināšanās pašvaldības budžetos, kas pārrēķināts uz vienu iedzīvotāju. Neskatoties uz to, ka 2015. gadā tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, saglabājoties nemainīgam nodokļa likmes sadalījumam pašvaldības un valsts budžetos (80:20), pašvaldību ieņēmumu apjoms uz vienu iedzīvotāju visus pēdējos gadus kopš 2013. gada ir pakāpeniski audzis, vidēji palielinoties par 6% (sešiem procentiem) gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu, kas apstiprina, ka ieņēmumu pieaugums caurmērā apsteidz ekonomiskās izaugsmes un inflācijas tempus. Nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centros 2016. gadā darbojās 82% no visām Latvijas komercsabiedrībām, 77% – individuālo komersantu un 69% no visām reģistrētām pašnodarbinātajām personām. Salīdzinot ar 2015. gadu, situācija būtiski nav mainījusies, jo proporcija starp nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem un pārējo teritoriju nav mainījusies. Savukārt lauku teritorijās 2016. gadā darbojās 18% no visām Latvijas komercsabiedrībām, 23% – individuālo komersantu un 31% no visām reģistrētām pašnodarbinātajām personām. Būtiska nozīme ir mazo ostu attīstībai valsts reģionālā ekonomikā. Mazās ostas ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomikas aktivitātes centriem. Kravu apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā mazajās ostās pieaudzis no 1 364 tūkstošiem tonnu līdz 1 557 tūkstošiem tonnu.

Ekonomiskā aktivitāte Austrumu pierobežas novados ir apmēram 2 reizes zemāka nekā vidēji Latvijā, jo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Austrumu pierobežas novados ir tikai 22,84 komersanti. Austrumu pierobežas novados, kuri atrodas tālāk no lielpilsētām, ir novērojami arī zemāki IIN ieņēmumi. Līdz ar to, pašvaldības ir mazāk konkurētspējīgas un nespēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. 2016. gadā Austrumu pierobežas pašvaldību budžeta IIN ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju bija no 249,13 EUR Aglonas novadā līdz 435,53 EUR Rēzeknes pilsētā. Visos Austrumu pierobežas novados pašvaldību budžeta IIN ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju ir zemāki par vidējo Latvijā (575 EUR). Ņemot šo vērā, 2016. gadā ir izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona, kas ir otra lielākā SEZ teritorija Eiropas Savienībā. Speciālā zona ļauj uzņēmējiem saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 80 % apmērā. Šobrīd SEZ iekļauto atlaižu mehānisms ir efektīvs tieši privāto investīciju piesaistei, jo atlaides apmēru aprēķina atbilstoši plānotajām investīcijām – lielāka investīcija – lielāka atlaide.

Pārvaldot ES fondus, uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai VARAM sekojuši, lai katrs investētais eiro, sasniegtu izvirzītos mērķus. Izvērtējot kopējo situāciju, secinām, ka ir uzlabojusies autoceļu kvalitāte reģionos – 2011. gadā tikai 50% valsts autoceļu ar melno segumu garuma bija apmierinošā vai labā stāvoklī, bet 2017. gadā jau 57% jeb 3820,5 km no visiem auto ceļiem ar asfalta segumu bija apmierinošā vai labā stāvoklī.

Vidējais iedzīvotāju blīvums Latvijā uz 2018. gada sākumu bija 32,72 iedzīvotāji uz 1 km2. Šobrīd reģionālās nozīmes attīstības centros iedzīvotāju blīvums ir atšķirīgs: no 106,69 iedzīvotājiem uz 1 km2 Cēsu novadā līdz 9,63 iedzīvotājiem uz 1 km2 – Alūksnes novadā. Savukārt nacionālas nozīmes attīstības centros iedzīvotāju blīvums ir no 562,73 iedzīvotājiem uz 1 km2 Jūrmalā līdz 2305,83 iedzīvotājiem uz 1 km2 – Rīgā. Lauku teritorijās, kas nav reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru (89 novadu pašvaldības), iedzīvotāju blīvums ir atšķirīgs – no 204,73 iedzīvotājiem uz 1 km2 Stopiņu novadā līdz 3,77 iedzīvotājiem uz 1 km2 – Rucavas novadā. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās laikā no 2012.-2017. gadam pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, kā arī Ikšķiles, Siguldas un Ozolnieku novadā, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās pašvaldībās samazinājums sasniedz 11-16% sešu gadu periodā. Pierīgā iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2013. gada līdz 2015. gadam ir palielinājies no 49,53% līdz 50,46%, t.i., gandrīz par 1 procentpunktu. Kopējie migrācijas dati skaidrojami iedzīvotāju pārcelšanos uz attīstības centriem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir būtiski saņemt kvalitatīvu pakalpojumu: pieejamas modernas izglītības iestādes, kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi, sociālā palīdzība, attīstīta infrastruktūra un ekonomiskā aktivitāte. Šobrīd tiek sniegts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai 330 milj. EUR apmērā, plānojot sasniegt 314 milj. EUR nefinanšu investīcijas un 5 000 jaunas darba vietas. 18 projekti pabeigti, 93 ir noslēgti līgumi par projektu ieviešanu.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu saņemšanu, VARAM veikusi grozījumus Izglītības likumā, tādējādi iedzīvinājuši principu, ka bērnudārzos nauda seko bērnam. Tas nozīmē, ka VARAM sākotnēji ir izstrādājusi un vēlāk pilnveidojusi metodiku un kārtību, pēc kuras pašvaldība nosaka, kādas ir izmaksas pirmsskolas izglītības iestādei (PII) par vienu bērnu (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un šāda summa pašvaldībai ir jāsedz privātajam PII tikai tajos gadījumos, kad pašvaldība nevar nodrošināt vietu savā PII.

Lai noteiktu pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, VARAM 2017. gadā pirmo reizi rīkoja konkursu „Ģimenei draudzīga pašvaldība” un šogad otro reizi notiks ģimenei draudzīgākās pašvaldības noskaidrošana, tādējādi veicinot pozitīvu konkurenci pašvaldību starpā. Iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kuras ietvaros tika izveidota tīmekļvietne www.paps.lv, kurā ir pieejama informācija par pašvaldību pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. Šāda vienkopus apkopota informācija nodrošina iespēju vecākiem vienuviet iegūt informāciju par pašvaldību piedāvāto atbalstu un sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. Konkursā “Ģimenei draudzīga pašvaldība” piedalījās 55 Latvijas pašvaldības

Ieviesta koordinēta publisko pakalpojumu sistēma visā valstī, kas nodrošina klātienes publisko pakalpojumu sniegšanu, paaugstinot pakalpojumu pieejamību reģionos. Pašlaik klientu centri ir izveidoti un darbojas 6 reģionālās nozīmes un 73 novada nozīmes attīstības centros, kopumā nodrošinot publisko pakalpojumu pieejamību 98 vienotos klientu apkalpošanas centros, kur tiek sniegti kopumā 136 158 valsts iestāžu pakalpojumi, kas apliecina šādu centru nepieciešamību.

Latvijas lauku novados un attīstības centros labāk ir saglabājusies latviskā vide un arī latviešu īpatsvars tur ir daudz lielāks nekā lielpilsētās. Tāpēc ir jāiegulda visas pūles, lai cilvēki neaizbrauktu no reģioniem un vēlētos atgriezties laukos, kur varētu veidot ģimeni un attīstītu uzņēmējdarbību.

 

Nākotnes vīzija

Pašvaldību darbībai ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanu un uzņēmējdarbības attīstību lauku reģionos, jo viens no galvenajiem valsts un pašvaldību uzdevumiem ir radīt priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai. Latvijas reģioniem ir jānodrošina latviešu tautas pastāvēšana un attīstība. Tāpēc nākotnē mēs redzam spēcīgas un finansiāli patstāvīgas pašvaldības ar mazu un efektīvu pārvaldi, kas kvalitatīvi nodrošina visu nepieciešamo, izglītības iestādes, medicīnas pakalpojumi utt. Visas pašvaldības nodrošina pakalpojuma saņemšanu e-vidē, kas aptver līdz 90% no kopējā pakalpojumu daudzuma. Svarīgi ir, turpinot decentralizāciju, nostiprināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā. Industriālo parku plānošana un izveide, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nodrošināšana potenciālajiem ražotājiem prasa no pašvaldības puses ieguldīt nozīmīgus resursus. Šāda uzņēmējdarbības vides sekmēšana ir iespējama tikai tad, ja pašvaldības rīcībā ir attiecīgas teritorijas, noteikti finanšu resursi un spēja īstenot attiecīgus teritorijas attīstības projektus. Lai gan valsts attīstības plānošana notiek vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, tomēr būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās teritoriālos mērogos ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Pēc funkciju pārskatīšanas pašvaldības spēj nodrošināt arī nepieciešamo infrastruktūru uzņēmējiem, ceļi, komunikācijas un sabiedriskais transports. Austrumu pierobežā ir noteikta īpaša ekonomiskā zona, lai īpaši atbalstītu uzņēmējdarbību tajā. Ir veikta funkciju decentralizācija un praktiski visās 30 pašvaldībās iedzīvotājam ir nodrošināts vienāds pakalpojums. Visas valsts teritorijā tiek īstenoti remigrācijas pasākumi un nepieciešamība pēc lētā darbaspēka izzūd.

 

Veicamie darbi:

  1. Izveidot, uzlabot un atjaunot uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru novados, kuros ietilpst reģionālās nozīmes attīstības centri.

Jāatjauno valsts programma uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidošanai kopējā apjomā ne mazāk kā 3% (10 miljoni eiro) no UIN. Vienlaikus jānodrošina pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem. Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības – atsavinot to nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām. Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei, ja ir veiktas investīcijas. Svarīgi arī turpmāk sniegt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, lai mazinātu reģionālās attīstības atšķirības, kuru galvenais iemesls ir darba trūkums reģionos.

  1. Jāveicina mazo ostu attīstība.

Jāizveido finanšu programma mazo ostu attīstībai. Mazās ostas Latvijā ir nozīmīgi attīstības virzītāji attiecīgo pašvaldību teritorijās, ekonomiskās aktivitātes tajās saistāmas ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem, zvejniecību un zivjrūpniecību, kā arī atsevišķās ostās ar jahtu tūrisma un piestātņu pakalpojumiem.

Latvijas piekrastē ir nepieciešams tāds ostu izvietojums, kas nav lielāks par 70 km – vienas dienas brauciena ar jahtu attālumu. Mazo piekrastes jahtu ostu attīstība veicinās tūrismu visā Baltijas jūras austrumu piekrastē un dos iespēju šiem ciematiem palikt un attīstīties. Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā un daļēji arī Igaunijā ciemati pie ostām var dzīvot visu gadu no tā, kas vasarā nopelnīts sezonas laikā. Minimālais jahtu apmeklējuma skaits ir 300 sezonā, ko daļa Latvijas mazo ostu jau sasniedz, bet labus ienākumus nodrošina ap 900 jahtām, ko Igaunijas ziemeļu jahtu ostām ir izdevies sasniegt. Jānodrošina, ka attālums starp jahtu ostām nav lielāks par 70 km (vienas dienas brauciens ar jahtu).

  1. Ir jāpabeidz administratīvi reģionālā reforma

Administratīvi teritoriālā iedalījuma nepilnības, to teritorijas lieluma un iedzīvotāju skaita būtiskās atšķirības tiešā veidā atsaucas uz pašvaldību kapacitāti un darbību. Nepieciešams veikt grozījumus Administratīvo teritoriju likumā nosakot pašvaldību teritorijas. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām pašām rast iespējami labāku risinājumu savas pašvaldības pārvaldei, tajā skaitā sabalansēt pakalpojumu pieprasījumu un izmaksas. Pašvaldībām savstarpēji jāveido vietējā mēroga atbalsta instruments (tematisko mērķi, prioritāro virzienu, fondu) pašvaldību kopēju projektu īstenošanai, ko varētu izmantot vairākas pašvaldības kopā un kas ļautu efektīvi risināt sadarbības teritorijas attīstībai aktuālos izaicinājumus tādās jomās kā uzņēmējdarbības attīstība, demogrāfiskie, vides, dabas aizsardzības u.c. jautājumi.

  1. Lai nodrošinātu vienmērīgu valsts attīstību, ir jāizveido Pierobežas īpašā ekonomiskā zona.

Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo interešu telpām – teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika. Austrumu pierobežas pašvaldības raksturo īpaši zems iedzīvotāju blīvums, jo vidējais iedzīvotāju blīvums 2018. gadā Austrumu pierobežā, tai skaitā Rēzeknē un Daugavpilī (19,78 iedzīvotāji uz 1 km2), ir mazāks nekā vidēji Latvijā (32,72 iedzīvotāji uz 1 km2). Savukārt, ja salīdzina iedzīvotāju skaitu vidēji Austrumu pierobežas novados (bez lielpilsētām) un vidēji visos Latvijas novados, tad Austrumu pierobežas novados vidējais iedzīvotāju skaits uz 1 km2 ir 11 cilvēki, bet vidēji Latvijas novados – 26 cilvēki. Īpašā zona izveidojama visā pierobežas zonā, lai veicinātu uzņēmējdarbību un vienlīdzīgu iedzīvotāju pārklājumu.

Jāpaplašina atbalsta klāsts Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējiem un potenciālajiem interesentiem, lai papildu tam atbalstam, ko SEZ iespējams saņemt jau šobrīd (par veiktajiem ieguldījumiem), uzņēmējiem Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā būtu iespēja pretendēt uz atbalstu paredzamajām algu izmaksām jaunās darba vietās, kas ir saistītas ar sākotnējiem ieguldījumiem. Šāda pieeja veiksmīgi darbojas citviet Eiropā un uzrāda pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību.

  1. Jāveic funkciju decentralizācija.

Spēcīgām pašvaldībām ir jānodod lielāka izpildvara un finansējums tās īstenošanai, tā var panākt daudz ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu. Tāpat ir jāpārskata pašvaldību funkcijas un kompetences lēmumu pieņemšanā. Noteikt lielākas iespējas pašvaldībām pašām noteikt savas īpatnējās priekšrocības un attīstīt tās savā teritorijā.

  1. Jāpārskata plānošanas reģionu teritorijas un funkcijas:

Lielajām pilsētām ir jāatjauno dabīgās reģionālo centru funkcijas, pielāgojot tās jaunajiem izaicinājumiem. Lielajām pilsētām ir jāuzņemas vadošā loma reģionu attīstībā.

  1. Reemigrācijas pasākumu īstenošana.

Jāturpina reģionālo reemigrācijas koordinatoru darbība plānošanas reģionos un jānodrošina tādi katrā pašvaldībā. Nepieciešams arī 2019. gadā ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināt reģionālo remigrācijas koordinatoru pakalpojumus, kā arī finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai pēc atgriešanās no prombūtnes, tādējādi sekmējot no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju interesi par atgriešanos Latvijā.

  1. VARAM veido ilgtermiņā funkcionējošu un viegli pārskatāmu informācijas apkopojumu par pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Arī 2019. un turpmākajos gados paredzēts veikt pašvaldību informācijas apkopošanu/ aktualizēšanu par atbalstu ģimenēm ar bērniem, t.sk. sasaistot ar latvija.lv, un panākot visu pašvaldību informācijas pieejamību vienā tīmekļvietnē. Konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” tiek apbalvotas pašvaldības, lai tās motivētu un sniegtu būtisku ieguldījumu infrastruktūras vai pakalpojumu uzlabošanai ģimenēm ar bērniem. Ir uzsākta programmas attīstība starptautiskajā līmenī, veidojot sadarbību ar Eiropas partneriem (piem., Eiropas Lielo ģimeņu asociāciju), lai kopīgi veidotu starptautiski atzītu un piemērojamu pašvaldību vērtēšanas sistēmu, kā arī veidojot viedtālruņu aplikāciju ģimeniskas vietas atrašanai/novērtēšanai un organizējot starptautisku forumu par aktuālajiem jautājumiem (1 reizi 2 gados).

Tāpat ir svarīgi nodrošināt atbalstu pašvaldību iniciatīvām sadarbībā ar NVO ģimenēm draudzīgas vides veidošanā un sabiedrības līdzdalības veicināšanā, sekmējot pozitīvas attieksmes veidošanu, risinot ģimeņu atbalsta politikas jautājumus pašvaldībās.