1. Situācijas raksturojums

Tautas ataudzes jautājums ir svarīgākais, lai valsts varētu pastāvēt.  Tāpēc ir nepieciešama visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas veidojama un realizējama kā mūsu valsts demogrāfiskās atveseļošanās ceļa karte, izveidojot Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti.

Zemi ienākumi liedz pieeju 80% mājsaimniecību mājoklim (50m2), kas atbilst mūsdienu būvniecības standartu prasībām[1], kā rezultātā ir nepieciešami risinājumi, kas uzlabotu šo situāciju.

Izveidotā izdienas pensiju politika nenodrošina vienotu attieksmi ne tikai pret pārējām darbspējīgām personām, kuras, iestājoties pensionēšanās vecumam, varēs rēķināties tikai ar darba mūžā nopelnīto pensijas kapitālu, bet arī pret pašiem izdienas pensiju saņēmējiem.

Valstī nav veikts visaptverošs visu institūciju, profesiju un amatu izvērtējums, lai identificētu potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loku. Tiesības uz izdienas pensijām dažādās amatu kategorijās nodarbinātajiem ir noteiktas vēsturiski vai arī panākot vajadzīgo atbalstu.

Pašlaik netiek pilnā apmērā realizēts Pensiju 1.līmeņa mērķis – nodrošināt minimālo ienākumu līmeni pensijas vecuma iedzīvotājiem 20% apmērā no vidējās bruto algas valstī, lai novērstu nabadzību šīs iedzīvotāju grupas vidū. Apmēram  17% personu saņēma valsts vecuma pensiju, kuras apmērs bija mazāks par Pensiju reformas koncepcijā plānoto minimālo pensijas apmēru.

Latvijā jau 15 gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība. Pieaugot iedzīvotāju kopējiem ienākumiem, cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos neizjūt, jo tiesību aktos noteiktie ienākumu apmēri, kas tiem dod iespējas pretendēt uz noteiktu atbalstu, paliek nemainīgi zemi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes Ienākumu un dzīves apstākļu 2016. gadā veiktā apsekojuma datiem no visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs un vairāk apgādībā esoši bērni, katra piektā mājsaimniecība ir pakļauta nabadzības riskam (19,8%). No viena vecāka mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni viena trešdaļa (34,3%) mājsaimniecību. Visaugstākais nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem – nabadzības riskam pakļauti 39,9%.[2]

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits pakāpeniski pieaug, sasniedzot jau 18993 personas. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personai sastāda 64.03 EUR apmērā, kas ir pārlieku mazs un nespēj mazināt nabadzības risku.

Invalīdu nodarbinātības apjoms Latvijā ir nepieļaujami zems, līdz ar to personas ar invaliditāti ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana vienlaicīgi risina gan sociālo, gan fiskālo jautājumu loku.

Izveidotā izdienas pensiju politika nenodrošina vienotu attieksmi ne tikai pret pārējām darbspējīgām personām, kuras, iestājoties pensionēšanās vecumam, varēs rēķināties tikai ar darba mūžā nopelnīto pensijas kapitālu, bet arī pret pašiem izdienas pensiju saņēmējiem.

Valstī nav veikts visaptverošs visu institūciju, profesiju un amatu izvērtējums, lai identificētu potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loku. Tiesības uz izdienas pensijām dažādās amatu kategorijās nodarbinātajiem ir Vecuma pensijas saņem 452734 cilvēki[3], kur vidējā vecuma pensija ir 323 EUR. Savukārt invaliditātes pensiju saņem 75064 cilvēki, kur vidējais pensijas lielums ir 171,73 EUR. Pensijas apmēri ir mazi, un tie nedod iespēju lielai daļai vecuma pensionāru un invaliditāti ieguvušām personām pilnvērtīgi apmierināt savas vajadzības.

Bezdarbnieku pārkvalifikācija notiek neelastīgi, netiek apgūtas jaunākās darba tirgum nepieciešamās prasmes. Apmācību piedāvājums neņem vērā vakancēm nepieciešamās prasmes.

Nepietiekamā apmērā tiek nodrošinātas iespējas rehabilitācijai īpaši personām, kas vecākas par 18 gadiem

NA laika periodā no 2015.-2018. gadam ir strādājusi pie demogrāfijas jautājumu risinājuma,kā rezultātā ir panākts:

  1. palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam;
  2. ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu
  3. īpaša “trešā bērna” politika
  4. Latvijas Goda ģimenes programmas ieviešana, t.sk., Goda ģimenes apliecības un tās sniegtie atbalsta pasākumi
  5. būtiski atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm starppilsētas sabiedriskajā transportā
  6. panākta valsts programmas finansēšanas turpināšana pirmskolas bērna uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai (vieta bērnudārzā vai aukles pakalpojumi)
  7. paplašināta pirmā mājokļa programma
  8. palielināts finansiālais atbalsts jaunajām māmiņām un kvalificēšanās periods vecāku pabalsta saņemšanai, sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas periodu
  9. nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: sākot ar nākamo gadu, tie būs 200 eiro par katru apgādājamo, no 2019. gada – 225 eiro, no 2020. gada – 250 eiro.
  10. Ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem
  11. Valsts apmaksātas pusdienas tiek nodrošinātas 1.-4. klašu skolēniem
  12. Turpināta mājokļu atbalsta programma jaunajām ģimenēm (kopš 2015. gada valsts atbalstu saņēmušas vairāk nekā 5000 ģimenes ar bērniem)
  13. daļēji novērsta nestrādājošo, bērna kopšanas atvaļinājumā esošo vecāku sociālā neaizsargātība, veicot par šīm personām sociālās apdrošināšanas iemaksas no pilna pabalsta apmēra
  14. IIN atvieglojumi par nestrādājošo laulāto
  15. Daudzbērnu ģimenēm nekustamā īpašuma nodokļu atlaide 50% apmērā
  16. atbalsts krīzes grūtniecībā – ieviesta sistēma valsts apmaksātam konsultācijām krīzes grūtniecības gadījumos (nav pilnīga un ir pilnveidojama)
  17. Zvaigžņu bērni – panākts, ka līdz 21. grūtniecības nedēļai mirušos bērnus pēc vecāka vēlmes ir pienākums atdot apglabāšanai
  18. uzturlīdzekļu sistēmas pilnveidošana – vienkāršota izmaksāšanas kārtība, bērna vecuma paaugstināšana, izmaksājamo summu pieaugums un regresa prasību pilnveidošana
  19. gads atzīts par Latvijas Goda ģimenes gadu
  20. ārpusģimenes aprūpe – panākts palielinājums uzturlīdzekļu apmēram par aizbildnībā esošo bērnu, apmaksāts 10 dienu atvaļinājums, trīskāršota atlīdzība par pirmsadopcijas periodu un sociālās iemaksas par šo periodu veic valsts
  21. vairāk nekā dubultots apgādnieka zaudējumu pensijas minimālais apmērs
  22. panākta 50% atlaide daudzbērnu ģimenēm transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim
  23. programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošana – nodrošināta viegli pieejama informācija par pašvaldību atbalsta apjomu un programmām ģimenēm, tādējādi veicinot labdabīgu sāncensību starp pašvaldībām.

sabiedriskās domas veicināšana publiskajā telpā, aktualizējot ģimenes vērtības un nepieciešamību pēc straujas rīcības demogrāfijas krīzes risināšanai, informēšana par vecāku tiesībām un pienākumiem, laulību tiesiskajām priekšrocībām salīdzinājumā ar nereģistrētu kopdzīvi, kā arī valsts un pašvaldības atbalsta iespējām

 

  1. Nākotnes vīzija

Sociālā politika Latvijā nodrošina iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus, kas ļauj īstenot garīgo izaugsmi, nodrošina nodarbinātību tādā apmērā, kas veicina tautiešu atgriešanos, bet pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana ļauj pārdzīvot dzīves sarežģītos brīžus.  Latvijas mērķis – lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku.

 

3. Priekšlikumi

  1. Panāksim, ka bāreņi – jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes – var saņemt tādu atbalstu mājoklim, kas ļautu sākotnēji uzsākt darba gaitas, vai mācības, studijas.
  2. Panāksim, ka, attīstot īres mājokļu būvniecību, tiks paredzēts papildus atbalsts viena vecāka ģimenēm, lai tās varētu apmaksāt mājokli.
  3. Panāksim, ka valsts mājokļa iegādes garantiju programma palīdzēs arī ģimenēm ar zemiem ienākumiem iegādāties vai īrēt savu mājokli.
  4. Turpināsim attīstīt profesionālo audžuģimeņu programmu un kopā ar nevalstiskajām organizācijām sekmēsim, ka Latvijā arvien vairāk no savām bioloģiskajām šķirto bērnu var uzaugt ģimenē; vienlaikus ierobežosim adopciju uz ārzemēm.
  5. Kopā ar nevalstiskajām organizācijām sekmēsim, ka arvien vairāk Latvijas pašvaldību tiek nodrošināti sociālie pakalpojumi, kuri palīdz stiprināt ģimenes un risināt krīzes situācijas, lai atjaunotu vai izveidotu pienācīgas bērnu aprūpes spējas un novērstu to, ka bērni tiek šķirti no viņu vecākiem.
  6. Strādāsim, lai nākamajā Eiropas Savienības projektu finansējuma periodā Latvijas pašvaldībām būtu pieejams finansējums ieviest vides pieejamības (universālā dizaina) risinājumus un vecpilsētu ielās bez grūtībām varētu pārvietoties ar ratiņkrēslu vai bērnu ratiņiem. Kā prioritāti izvirzot UNESCO mantojumā iekļautās Rīgas vecpilsētas ielu un ietvju vides pieejamību.
  7. Tiks strādāts, lai sasniegtu pensiju sistēmas mērķa sasniegšanu-nodrošināt minimālo ienākumu līmeni pensijas vecuma iedzīvotājiem 20% apmērā no vidējās bruto algas valstī.
  8. Nodrošināsim vienādu novērtējumu pensijām par nostrādāto laika periodu līdz 1996. gadam, nosakot vienādu gada piemaksas apmēru.
  9. Prioritāri un lielākā apmērā palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti.
  10. Panāksim, lai Sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem par tiem darbiniekiem, kas ir ar 1. un 2. grupas invaliditāti,  nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
  11. Panāksim, ka 2. pensiju līmeņa kapitāls tiek mantots.
  12. Tiks veikts visaptverošs profesiju un amatu izvērtējums, lai sakārtotu izdienas pensiju saņēmēju loku un veidotu vienlīdzīgus nosacījumus.
  13. Strādāsim, lai turpinātu celt neapliekamo minimumu pensionāriem.
  14. Strādāsim, lai iespēju robežās celtu invaliditātes pensijas pilngadīgām personām un arī bērniem, vecākiem, kuri kopj bērnus ar īpašām vajadzībām.
  15. Bezdarbnieku pārkvalifikācija tiks virzīta uz darba tirgus prasībām, elastīgi ievērojot jaunākās tendences. Tiks panākts, lai pārkvalifikācijas iespējas tiktu nodrošinātas uz tām profesijām, kurās ir darbaspēka pieprasījums, izstrādājot atbalsta mehānismu potenciālajam darba ņēmējam un darba devējam un vienlaicīgi atbildību.
  16. Tiks strādāts, lai personām ar invaliditāti būtu iespējas saņemt rehabilitācijas pakalpojumus.
  17. Bērnu institucionālus vides pakalpojumus pārvērst par ģimeniskā vidē balstītiem pakalpojumiem.
  18. Tiks panākts , ka valsts veic sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērnu kopšanas laiku pilnā apmērā no vecāku pabalsta
  19. Panākt bērna kopšanas pabalsta pieaugumu vismaz līdz minimālajam ienākuma līmenim (MIL) par divām personām mājsaimniecībā, kas šobrīd sastāda 284 eiro (MIL 167 + MIL 70% 117eiro – 2016. gads).
  20. Panākt, ka Vecāku pabalsta izmaksas formula strādājošiem vecākiem ir atkarībā no darba slodzes, iepretim pašreizējiem konstantiem 30%
  21. Pilnveidot pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītības iespējas
  22. Panākt pilnībā apmaksātu ēdināšanu jau bērnudārzā.
  23. Palielināt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus ģimenēm ar bērniem (3 bērnu ģimenes – 50%; 4 bērnu ģimenes – 70%; 5 un vairāk bērnu ģimenes – 90%).
  24. Par trešā un katra nākamā bērniņa piedzimšanu valsts piešķir Goda ģimenes sertifikātu 1000 līdz 10000 eiro
  25. Nodrošināt ģimenes valsts pabalsta Labklājības piemaksu – piemaksa par adoptēto bērnu un piemaksa aprūpējot paša bērnu ar invaliditāti, lai veicinātu arī šo bērnu iespējas augt ģimenē un mazinātu gadījumu skaitu, kad vecāki nevēlas aprūpēt bērnu ar invaliditāti un atsakās no savām vecāka tiesībām.
  26. Īstenot citus kompleksus pasākumus atbilstoši Ārpusģimenes aprūpes Koncepcijai, realizējot uzstādījumu – katrs bērns uzaug ģimeniskā vidē
  27. Demogrāfijas atbalsta pasākumu nodrošināšanai izveidot Dzimstības veicināšanas jeb Tautas ataudzes fondu.
  1. Panākt pensiju sistēmas vecākiem, kuri izaudzinājuši bērnus, līdzsvarošanu
  2. Veikt tēva lomas stiprināšanu
  3. Ieviest tēva kvotu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
  4. Tēva dienas svinību atbalstīšana
  5. Nodrošināt kvalitatīvas un veselīgas brīvpusdienas skolās līdz 9.klasei.

Kvalitātes nodrošināšanai – papildus tam tiek bezmaksas ēdināti skolotāji un direktori.

  1. Paplašināt ģimenes mājokļa atbalsta politiku. Ar lielākām iespējām reģionos un būvēt pašiem. Izveidot valsts mājokļu politiku mērķauditorijai – studējošie vecāki.
  2. Nodrošināt pieejamu, faktisku un savlaicīgu bezmaksas veselības aprūpi bērniem.
  3. Īstenot programmu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”
  4. Sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vides veidošanai realizēt programmu – Ģimenei draudzīga darbavieta
  5. Īstenot sabiedrības vērtību uzskatu un izglītības – ģimenes vērtību stiprināšanu sabiedrībā
  6. Sniegt atbalstu studējošajiem jauniem vecākiem ar mērķi – motivējoša sistēma agrākā vecumā varētu atļauties kļūt par vecākiem.

 

Papildinājumi.

  1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana.

Pilnveidot pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītības iespēja

Komplekss ilgtermiņa risinājums, sasniedzot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 42.punktā noteikto uzstādījumu: [42] Pirmskolas izglītības iestādes ir pieejamas ikvienam no pusotra gada vecuma. Radošo un kognitīvo spēju attīstību veicinoša, vērtībās balstīta izglītība tiek nodrošināta jau no pusotra gada vecuma, savukārt uzsākot skolas gaitas, bērniem ir likti pamati atbildīgai rīcībai, radošai un attīstītai loģiskai domāšanai un vismaz vienas svešvalodas prasmei. Pateicoties pilnīgotam „nauda seko bērnam” principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā.”

  1. Katrs lēmums, solis ir cieši saistīti, pakāpeniski nodrošinot brīvu vecāku izvēli bērna pirmsskolas vecuma izglītībai un pieskatīšanai:
  • Pats vecāks pieskata bērnu;
  • Aukles pakalpojumi;
  • Pašvaldību bērnudārzs nodrošina bērnam vietu.
  • Privāts bērnudārzs nodrošina bērnam vietu;

Nosakot, ka no 1,5 (1.g.v) līdz 3.g.v brīva izvēle visām 4 iespējām, no 3 līdz 7 g.v – 3) un 4) iespējai.

  1. No Valsts budžeta nodrošināt pedagogu atalgojumu 3 un 4 gadniekiem 50% apmērā (analogi 5 un 6 gadniekiem – ap 9 miljoni eiro gadā pašvaldībām par abiem vecumiem).

Var ieviest pakāpeniski – pirmajā gadā 4gadnieki (piem., 2018.gada 1. septembris, 2019. gada 1. septembris); otrajā – 3gadnieki (no 2019.gada 1.septembra). Pretim – pašvaldību pienākums apmaksāt aukles vai paša vecāka nodrošinātu bērna pieskatīšanu, no 1 gada vecuma līdz 3 gadu vecumam (līdz brīdim, kad valsts finansē pedagogu atalgojumu pirmskolās) – minimālais apmērs – MIL 70% – kā par otro mājsaimniecības locekli (šobrīd 117 eiro).

Piezīme. No valsts budžeta vienlaicīgi ar šīs programmas ieviešanu, kad pašvaldības finansē līdz bērna 3 gadiem aukles vai paša vecāka bērna pieskatīšanu, tiek noņemts BKP vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem.

 

  1. Ieviest strādājošajiem “slimojoša bērna pieskatīšanas pakalpojumu”, balstītu uz vispārējo apdrošināšanas sistēmu (VSOAI) – t.i., iestājoties apdrošināšanas gadījumam – saslimstot strādājošā bērnam – dot iespēju izvēlēties – vai nu pats vecāks izmanto “B-darba nespējas lapu” vai speciāla dienesta aprūpētājs (profesionāls mediķis) atrodas pie bērna, kamēr vecāks turpina darbu.
  2. Darba devēja vietā apmaksāt VSOAI iemaksas jaunajam darbinieka pirmos divus mēnešus kurš stājies pirmsdzemdību atvaļinājumā devušās darbinieces vietā.
  1. Par trešā un katra nākamā bērniņa piedzimšanu valsts piešķir Goda ģimenes sertifikātu – 1 000 līdz 10 000 apmērā, ko var izmantot veicot iemaksu par mājokli vai apmaksājot mācības.

Ieviešanas gadā saņemot sertifikātu (piem.1 000 eiro apmērā) visām ģimenēm, kas atbilstoši likumam kvalificējas kā Goda (daudzbērnu) ģimenes. Turpmāk 1 000 (3 000) eiro par 3 vai 3+ bērnu, no 2019. gada diferencēt – lielāks par katru nākamo – 5 000 (7 500) eiro par 4, 7 000 (10 000) eiro par 5 un katru nākamo.

Igaunijas un Ungārijas pieredze ar milzīgu atbalstu tieši mājokļa būvei!

  1. Nodrošināta apmaksāta, vismaz pirmā līmeņa, augstākā izglītība izvēlētajā studiju programmā, izpildoties minimālajām prasībām mācību sekmēs.
  2. Daudzbērnu ģimenes jēdziena paplašināšana, paredzot, ka par daudzbērnu ģimenēm tiek atzītas un pilnvērtīgs valsts atbalsts pienākas arī ģimenēm, kur laulātie kopīgajā mājsaimniecībā ikdienas aizgādībā aprūpē trīs un vairāk bērnus, kas paredz arī laulātā no iepriekšējām attiecībām esošos bērnus.
  3. Bērniem no daudzbērnu ģimenēm, izpildoties noteiktiem kvalitātes kritērijiem, iespēja kvalificēties sociālajām budžeta vietām. (Dzemdējot bērnu šis subjekts pāriet uz kategoriju – studējošais vecāks un saņem tos atbalsta mehānismus, kas paredzēti 19.punktā)
  1. Paredzēt 100% valsts galvojumu studiju un studējošā kredīta saņemšanai.
  2. Pensiju sistēmas vecākiem, kuri izaudzinājuši bērnus, līdzsvarošana
    1. Daudzbērnu vecākiem, kuriem apdrošināšanas (darba) stāžs ir no 20 gadiem līdz 30 gadiem, un kuriem mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laikā no 1996. gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim bija mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī, ir jāpārskata pensijas apmēra noteikšanas formula.
    2. Iespējas priekšlaicīgai pensionēšanās daudzbērnu ģimeņu vecākiem – par katru bērnu 1 gadu ātrāk, pie kam pensiju kapitālu par šo katru gadu ieskaita valsts – tādā apmērā kādas ir vidēji veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas pēdējo 10 gadu laikā (vai arī no brīža, kad sociālās apdrošināšanas sistēma pilnvērtīgi ieviesta, (1996. gads) attiecīgi kapitālu indeksējot).

Pilnībā šāda sistēma ieviešama no 2021. gada 1. janvāra, līdz tam pakāpeniska pāreja sākot ar 2019.gada 1.janvāri, kad ievieš priekšlaicīgo pensionēšanos par 3 bērniem, turpmākos gados palielinot pensiju kapitāla ieskaitīšanu par katru priekšlaicīgi pensionēto gadu.

  1. Īstenot programmu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”
    1. Ģimenei draudzīga pašvaldība – programma-konkurss. Obligāts informācijas iesūtīšanas nosacījums pēc noteikta moduļa, shēmas, ar obligātu izvietojumu pašvaldības mājaslapā, iedodot sagatavi. Piespiedu mehānisms – izmaksu aizturēšana no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Cildinot un apbalvojot labākās pašvaldības savā grupā (Pilsētas, Reģionu centri, Novadi) un Grand Prix, kā arī īpašās nominācijas (piem.draudzīgākā Goda ģimenēm, labākā infrastruktūra  c). Nākamā gadā arī motivācijas balvas – Lielākā izaugsme – piešķiršana. Tādējādi radot labdabīgu sāncensību starp pašvaldībām ģimeņu atbalsta pasākumu un programmu ieviešanai, pilnveidošanai, kā arī padarīt viegli uztveramu informāciju katram novada iedzīvotājam par pienākošos atbalstu un iespēju salīdzināt ar citām pašvaldībām. Obligāts informācijas iesūtīšanas nosacījums pēc noteikta moduļa, shēmas, ar obligātu izvietojumu pašvaldības mājaslapā, iedodot sagatavi. Piespiedu mehānisms – izmaksu aizturēšana no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

(Uzsākta ieviest ar 2017.gadu – www.vietagimenei.lv vai www.paps.lv)

  1. Remigrācijas programmas realizācija, kas balstīta uz projekta vadības principu – pašvaldībās

projektu vadītāji, to darbību koordinē – 5 Reģionālie koordinatori (atbilstoši plānošanas reģionu sadalījumam) un centrālais koordinators VARAMā. Ar precīzi izmērāmiem un uzskaitītiem rezultātiem. Orientējot galveno uzmanību uz jaunu ģimeņu atgriešanās panākšanu, izzinot vajadzības un piemeklējot iespējas. Princips – mēs uzrunājam savus pilsoņus, to veic viens konkrēts cilvēks personīgi risinot sarunas un dara visu, lai palīdzētu atgriezties.

detalizēti – www.paps.lv

 

  1. Sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vides veidošana
    1. Realizēt programmu – Ģimenei draudzīga darbavieta – ko realizē NVO, panākot, ka katra sevis cienoša uzņēmuma labais tonis un prestižs ir iekļauties šajā programmā nodrošinot noteikto standartu jeb “džentelmeņa komplektu” ar dažāda veida ģimenes atbalsta iespējām – piem.bērna pieskatīšanas istaba darbavietā, bērna pieskatīšanas pakalpojums tā slimības laikā (noteikta vecuma piem.1,5-12.gadi) u.c. Faktiski pārņemot Somijas ilggadīgo pieredzi un sistēmu, aizstājot pašreizējo “Ģimenei draudzīgs komersants” programmu. Un panākot, ka tieši valsts iestādes – ministrijas u.c ir flagmaņi – etalons šīs sistēmas ieviešanā un daudzveidīgā atbalsta piedāvājumā.
    2. Veidot uz ģimenēm vērstu uzņēmējdarbības kultūru, lai ilgtermiņā paaugstinātu vecāku drošības sajūtu darba tirgū. Mērķa sasniegšanai paredzēt 3 aktiviātes: (1) uzņēmumu informēšana par sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības iespējām un (2) apbalvojumu piešķiršana uzņēmumiem, kuri sniedz darbiniekiem labākas iespējas saskaņot darba un ģimenes dzīvi; (3) valsts iestādēm būtu jākļūst par paraugu, kā ieviest darba kultūru, kura veicina darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
    3. Palielināt uzņēmumu skaitu, kuri savā darbībā izmanto elastīgas darba formas. Šī mērķa sasniegšanai būtu jānovērš dažādi administratīvie šķēršļi, kuri vēl joprojām pastāv gan likumdošanā (piemēram, Darba likumā), gan dažādos normatīvajos aktos (piemēram, darba aizsardzības normatīvi). Ieviešot šo priekšlikumu, tiktu veicināta daļēja laika nodarbinātība, kas ļautu vecākiem labāk saskaņot savu darba un ģimenes dzīvi.
    4. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atskaites par sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības ieviešanu. Priekšlikuma mērķis ir palielināt uzņēmumu skaitu, kuri savā ikdienā piekopj uz ģimenēm vērstas sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses. Šo mērķi varētu īstenot, pieprasot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām iekļaut gadu pārskatos progresa ziņojumu par uzņēmumā ieviestām sociāli atbildīgām uzņēmējdarbības praksēm. Ieviešot šo priekšlikumu, vecāki kā darba ņēmēji būtu informēti par valsts un pašvaldību uzņēmumu politiku ģimenes un darba saskaņošanas jomā.
    5. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumi demogrāfiskās atveseļošanas projektiem. Priekšlikuma mērķis ir finansiāli stiprināt nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas ar ģimenes un demogrāfijas jautājumiem. Kā viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai būtu noteikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām procentus, cik tām būtu obligāti no saviem ikgadējiem ziedojumiem jāatvēl ar demogrāfisko atveseļošanos saistītiem projektiem.
    6. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās maksimāli nodrošināt, ka māmiņai, atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tiek nodrošināta tāda pati karjeras izaugsme, kā tiem darbiniekiem, kuri visu šo periodu ir strādājuši. Attiecīgi arī nodrošināt algas pielikumu, ja citam darbiniekam, kurš šajā kapitālsabiedrībā veic tos pašus darba pienākumus, ko bērna māmiņa, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir palielināta darba alga.

 

  1. Sabiedrības vērtību uzskati un izglītība – ģimenes vērtību stiprināšana sabiedrībā
    1. Popularizēt bērnu kā sabiedrības vērtību sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot trim tēmām. Pirmā tēma – ko nozīmē būt labiem vecākiem, otrā – vīrieša atbildība bērnu audzināšanā, trešā – nedzimis bērns ir zudusi vērtība sabiedrībai.
    2. Stiprināt ģimenes un laulības vērtību stiprināšanu medijos. Priekšlikums ir stiprināt ģimenes un laulības vērtības mediju radītajā saturā. Šis atbalsta pasākums būtu jāīsteno, lai sekmētu vērtību orientāciju, kurā ģimene tiek uztverta kā sabiedrības vērtību stūrakmens.
    3. Ieviest nosacītu “sociālo kampaņu atbalsta sistēmu” radio un TV medijiem, nosakot ka kāds konkrēts laiks ir atvēlams sociālām kampaņām, kuras ir atzītas par valstiski nozīmīgām

 

  1. Atbalsts studējošajiem jauniem vecākiem ar mērķi – motivējoša sistēma agrākā vecumā varētu atļauties kļūt par vecākiem.
    1. Paredzēt studiju un studējošā kredīta saņemšanai 100% valsts galvojumu
    2. paredzēt normatīvajos aktos, ka studējošā kredītu varētu dzēst nevis 30%, bet 50% apmērā par katru piedzimušo bērnu. Ja piedzimst otrs bērns, tad dzēš visu kredītu.
    3. Kredīta dzēšana tiek attiecināta ne tikai uz studējošā kredītu, bet arī studiju kredītu par pirmo un otro bērnu – 30% apmērā, par trešo bērnu – 40% apmērā.
    4. paredzēt studējošā kredīta izmaksas arī vasaras periodā un akadēmiskā atvaļinājuma laikā.
    5. izvērtēt iespēju laulātajiem studējošajiem vecākiem, pēc bērna piedzimšanas, abiem attiecīgā procentuālā apmērā dzēsts studiju vai studējošais kredīts.
    6. Vecāku atbalsta programma ar mērķi atbalstīt spējīgākos studentus ar statusu vecāks kā ikmēneša stipendija vai vienreizējs pabalsts jaunajām ģimenēm.
    7. paredzēt stipendiju pieejamību ne tikai pēc sasniegumiem, bet arī pēc noteiktām demogrāfiskām pazīmēm. Kā atsevišķs grants.
    8. ļaut jaunajām ģimenēm izvēlēties citas studiju metodes, piemēram, studiju laika pagarināšana, neklātienes studijas, vakara laika studijas. Nepieciešami grozījumi MK noteikumos, paredzot, ka par valsts budžeta līdzfinansējumu var studēt arī nepilna laika un vakara studiju programmās.
    9. piedzimstot bērnam, pārejot uz citu studiju programmas apguves veidu (vakara studijas vai neklātiene), jāsaglabā budžeta vieta.
    10. atsevišķa sociālā programma – sociālās budžeta vietas (mērķbudžeta vietas) jauniešiem ar bērniem, kas paredz iespēju studēt par valsts līdzekļiem arī nepilna laika un vakara studiju programmās.
    11. Akreditācijas prasība: augstākās izglītības iestādei jānosaka obligāta prasība bērnistabas pieejamībai.

[1] Edmunds Valants ,Ekonomikas ministrija ,Forums “Laiks bērn

[2] Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020.gadam

[3] https://www.vsaa.lv/budzets-un-statistika/statistika/?gid=5&tid%5B%5D=1&years=2018&months=3