Esošā situācija

Lai gan tieslietu sistēma ir īpaši jūtīga pret atsevišķiem skandaloziem gadījumiem, kas ietekmē tās tēlu, tomēr kopumā pēdējos gados tieslietu sistēmā notikuši būtiski uzlabojumi.

Valsts pārņēmusi savās rokās un pastiprinājusi maksātnespējas administratoru uzraudzību – ja iepriekš jaunus administratorus sertificēja pašu administratoru veidota organizācija, tad šobrīd administratorus profesijā uzņem (eksaminē) valsts veidota komisija; ieviesta disciplināratbildība administratoriem un viņu pāreksaminācija ik pēc 2 gadiem; uzsāktas pārbaudes administratoru prakses vietās; administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, kas liek deklarēt ienākumus un uzraudzībā iesaistīta arī KNAB. Reformu rezultātā administratora sertifikātu šobrīd zaudējuši jau 143 administratori, bet aizturēti vai arestēti 7. Lai veicinātu lietu sadales nejaušību, šobrīd administratoru rinda tiek no jauna sajaukta nejaušā secībā katru ceturksni; savukārt, lai mazinātu tiesu “piemeklēšanu”, noteikts, ka uzņēmuma maksātnespējas process ir piekritīgs tiesai, kuras teritorijā tas atrodas ne mazāk kā 3 mēnešus pirms pieteikuma; tāpat administratoram vairs nav tiesību bez tiesas atzīta pamata atteikties no lietas. Uzlabojies arī kreditoru atgūto līdzekļu īpatsvars – 2017. gadā nodrošinātie kreditori jau atguva 40% (OECD vidēji 70%), bet nenodrošinātie 14%. Šīs reformas guvušas atzinību kā no ārvalstu investoru, tā vietējo uzņēmēju puses.

2018. gadā noslēgusies tiesu teritoriālā reforma, agrāko 34 rajona tiesu vietā veidojot deviņas daudz lielākas, kurās ir iespējams nodrošināt līdzsvarotāku tiesnešu noslodzi, tiesnešu specializāciju (kompetenci) un lietu sadales nejaušību. Palielināts atalgojums tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem, lai stiprinātu to neatkarību, kā arī uzsāktas šo personu plaša mēroga profesionālās apmācības, īpašu uzmanību veltot ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai. 2015. gadā ieviesta nekustamo īpašumu, bet 2018. gadā arī kustamās mantas elektroniska izsolīšanas kārtība, ievērojami mazinot krāpniecības riskus izsolēs un būtiski palielinot izsolēs atgūtās summas. Veikta tulkošanas reforma civilprocesā, turpmāk procesa dalībniekiem pašiem nodrošinot tulkojumu svešvalodā; savukārt kriminālprocesā ieviesta sinhronā tulkošana, lai paātrinātu procesu. Tieslietu padomē apstiprinātas komunikācijas vadlīnijām, kas nosaka, ka tiesnešiem ir jāskaidro sabiedrībai pieņemtie nolēmumi. Pateicoties dažādiem grozījumiem un jaunievedumiem procesuālajā regulējumā, pakāpeniski samazinās lietu izskatīšanas termiņi tiesās:

tiesvedības ilgums

Lai ikviens varētu sniegt savu artavu valsts valodas stiprināšanā un attīstībā, 2018. gadā izveidota mobilā lietotne “Valodas draugs” un Valsts valodas centra (VVC) darbā iesaistīti brīvprātīgie sabiedriskie palīgi, bet VVC inspektoriem atalgojums palielināts teju par 66% – no 647€ 2013. gadā līdz 1075€ 2018. gadā. VVC izdevies radīt tiesas apstiprinātus precedentus, vairākiem pašvaldību deputātiem, kas neprot valsts valodu, atņemot mandātu, kā arī sodot iestādes par komunikāciju sociālajos tīklos ar iedzīvotājiem svešvalodā.

Nozīmīgi uzlabojumi veikti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienkāršota valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanas procedūra – ja 2013. gadā tā aizņēma 9 mēnešus, tad šobrīd mazāk nekā 3. Garantēto uzturlīdzekļu apmērs palielināts par 108% – ja 2013. gadā tie bija 56,91€ mēnesī par bērnu no 7 gadu vecuma, tad 2018. gadā tie ir jau 118,25€ mēnesī. Šobrīd uzturlīdzekļus var saņemt arī par bērnu līdz 21 gadu vecumam, ja viņš turpina iegūt pamata vai vidējo izglītību Latvijā. Vienlaikus pastiprināta cīņa pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā rezultātā 2017. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, valsts no viņiem atguva teju 3 reizes vairāk līdzekļu (5,5 pret 2,2 miljoniem €). Tāpat ieviesta valsts nodrošinātā juridiskā un informatīvā palīdzība Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārzemēs. Lai novērstu apdraudējumu caur gadu simtiem nostiprinātajām latviešu tautas tradicionālajām ģimenes vērtībām un tautas demogrāfiskajai izaugsmei, apturēta Kopdzīves likuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikācija.

Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu un dotu laiku Finanšu ministrijai pārstrādāt šī nodokļa sistēmu, līdz 2020. gadam iesaldētas kadastrālo vērtību bāzes, bet kadastrālās vērtēšanas metodika tiek pārstrādāta. Izstrādāts un Saeimā 1. lasījumā šobrīd jau pieņemts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kam vajadzētu stāties spēkā 2021. gadā un kas dos iespēju ~110’000 dzīvokļu īpašnieku iegūt zemi zem mājas, kurā ir viņa dzīvoklis, izbeidzot piespiedu nomas attiecības.

Atbildot uz noziedzības tendencēm Latvijā un pasaulē, ieviesta kriminālatbildība par aplokšņu algu izmaksu, sporta spēļu sarunāšanu, dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, vajāšanu, viegliem miesas bojājumiem arī bez cietušā iesnieguma (ja ar varmāku cietušais bijis tuvās attiecībās). Noteikti bargāki sodi, garāki noilguma termiņi un obligāta probācijas uzraudzība par dzimumnoziegumiem, kā arī palielināti naudas sodu maksimālie apmēri – līdz 4,3 miljoniem € fiziskām personām un 43 miljoniem € juridiskām personām. Arvien plašāk sabiedrība tiek iesaistīta kriminālsodu izpildē – Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotie pasākumi apliecina, ka brīvprātīgā līdzgaitniecība ir efektīvākais resocializācijas līdzeklis. Būtiski arī palielināts atalgojums sodu izpildes iestādēs strādājošajiem – Ieslodzījuma vietu pārvaldē 2017. gadā vecākajiem inspektoriem atalgojums palielināts līdz 1000€, bet apsargiem un uzraugiem līdz 950€, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par 52% vairāk; tāpat, ja 2013. gadā Valsts probācijas dienesta darbinieki bija spiesti strādāt nepilnu darba nedēļu par ļoti zemu atalgojumu, tad 2018. gadā to atalgojums vidēji sasniedz jau 1090€ mēnesī (palielinājums par 69%).

Latvija pievienojusies ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, lai tostarp stiprinātu tiesisko pamatu PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu pieprasīšanai no Krievijas. Izraisot asu pretreakciju no Krievijas, turpinās komisijas darbs zaudējumu aprēķināšanai.

Vīzija

Latvijas tieslietu sistēmas normālu attīstību pārtrauca padomju okupācija, kuras pēdas vēl nav pilnībā izdzisušas arī 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Bet, tāpat kā citās jomās, arī tieslietās Latvija pamazām tiek vaļā no šī padomju mantojuma un nenovēršami virzās modernas, rietumnieciskas tieslietu sistēmas virzienā, kur ciena demokrātiju, tiesiskumu, atklātību un cilvēka tiesības. Papildu mūsu laikmets prasa arī ātrumu, efektivitāti un iespējas visu nepieciešamo veikt attālināti.

Tāpēc nākotnē redzam tieslietu sistēmu, kur jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai ārvalstu investors no jebkuras vietas pasaulē var elektroniski slēgt darījumus, vērsties valsts iestādēs un saņemt pieņemtos lēmumus elektroniski, maksimāli īsā laikā. Visi valsts reģistri un informācijas sistēmas ir saslēgtas vienotā tīklā, un klientu pieprasījumus apstrādā automatizētas sistēmas, kas, patstāvīgi un momentāni analizējot spēkā esošos normatīvos aktus un valsts rīcībā esošos datus, pieņem lēmumus, reģistrē tos attiecīgajos reģistros un nosūta adresātiem. Un tikai tad, ja iestādes (automatizētais) lēmums neapmierina kādu no ieinteresētajām pusēm, to var apstrīdēt attiecīgās iestādes amatpersonām. Jebkuram ir pieejams automatizēts asistents, kas var ar augstu varbūtības pakāpi prognozēt iespējamo iznākumu attiecīgajā tiesiskajā situācijā. Arī tiesvedību pirmajā instancē realizē automatizēta sistēma (e-tiesnesis), cilvēkam-tiesnesim iesaistoties vien pārsūdzības gadījumā.

Gan administratīvajās, gan krimināllietās visas izmeklēšanas darbības un pierādījumi tiek fiksēti elektroniski un ar šādu vienotu e-lietu strādā visās procesa stadijās – sākot no izmeklētāja/inspektora un beidzot ar prokuroru, tiesnesi un soda izpildes iestādes amatpersonu.

Tiesības ir efektīvas tikai tad, ja tās var realizēt bez liekas kavēšanās. Ļoti lakoniski iezīmējām vīziju par, iespējams, pagaidām vēl grūti iedomājamu, bet pavisam noteikti daudz dinamiskāku tiesību sistēmu, kas krietni uzlabotu pilsoņu ticību tai un valstij kopumā, kā arī mazinātu birokrātisko slogu pilsoņiem un tautsaimniecībai, atraisot tās patieso potenciālu.

Nozīmīgākie darāmie darbi turpmākajiem 4 gadiem

Tieslietu ministrija savos atzinumos un iniciatīvās balstās un balstīsies uz Satversmē nostiprinātajām nacionāli konservatīvajām vērtībām.

  • Pabeigsim maksātnespējas sistēmas reformu, turpinot uzlabot uzraudzības efektivitāti, izskaužot fiktīvu vai nelietderīgu izdevumu iekļaušanu maksātnespējas procesu izmaksās, atbrīvojot negodprātīgus maksātnespējas procesu administratorus un efektivizējot tiesiskās aizsardzības procesu, lai uzņēmumi, kas saskārušies vien ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, spētu atgriezties ekonomikā.
  • Nodrošināsim uz klientu vajadzībām vērstu iestāžu darbību, kas balstās uz moderno tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un principa „Konsultē vispirms” ievērošanu.
  • Nostiprināsim tiesībsargājošo iestāžu spējas apkarot ekonomiskos un finanšu noziegumus, īpašu uzmanību pievēršot tādas noziedzīgo nodarījumu apkarošanas sistēmas izveidei, kas atbilst identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem Latvijā. Ieviesīsim e-lietu plašāku izmantošanu izmeklēšanas iestāžu darbā.
  • Izveidosim un ieviesīsim visaptverošu bērnu tiesību aizsardzības politiku, īpašu uzmanību pievēršot bērnu antisociālās uzvedības risku novēršanai un mūsdienu standartiem atbilstošai bērnu kriminālai justīcijai.
  • Pārskatīsim valsts kompensāciju cietušajiem piešķiršanas pamatus, izvērtējot iespēju piešķirt kompensācijas arī cietušajiem noziegumos, kas izdarīti aiz neuzmanības, kā arī iespējas celt kompensāciju apmērus, it īpaši cietušajiem bērniem. Īstenosim bargu sodu politiku pret vardarbību ģimenē un pret vardarbību pret sociāli mazaizsargātām personām.
  • Lai mazinātu Uzturlīdzekļu garantiju fondam nepieciešamo līdzekļu pieaugumu, turpināsim efektivizēt līdzekļu atgūšanu no uzturlīdzekļu parādniekiem un ieviesīsim risinājumus, lai izskaustu nepamatotus pieprasījumus no fonda.
  • Atteiksimies no obligāta laulību liecinieku institūta un ieviesīsim iespēju laulību noslēgt arī pie zvērināta notāra.
  • Pabeigsim kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, izstrādājot Eiropas standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu, slēdzot drošības standartiem neatbilstošus cietumus un uzsākot jauna cietuma būvniecību Liepājā.
  • Turpināsim darbu pie risinājumiem tiesvedības termiņu saīsināšanai un procesu efektivizācijai, tostarp atslogojot tiesas no tiesai neraksturīgām funkcijām un identificējot un novēršot cēloņus garajiem tiesvedības termiņiem sarežģītās lietās. Attīstīsim un popularizēsim tiesu e-pakalpojumus, kā arī alternatīvas strīdu atrisināšanas iespējas, īpaši ģimenēs un biznesa vidē.
  • Izveidosim viedo līgumu tiesisko un tehnoloģisko vidi.
  • Lai uzlabotu sabiedrības uzticību tiesu varai, veicināsim tās atvērtāku un aktīvāku komunikāciju, kā arī turpināsim projektus tiesnešu apmācībai, uzlabojot tiesu spriešanas kvalitāti.
  • Lai mazinātu korupcijas riskus un stiprinātu tiesu varas neatkarību, palielināsim tiesnešu, prokuroru un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumu.
  • Ieviesīsim tādu tiesnešu amata kandidātu atlases modeli, kas ļauj maksimāli īsā termiņā aizpildīt vakantās amata vietas, vienlaikus izvirzot augstas kvalifikācijas prasības amata kandidātiem.
  • Pārskatīsim valsts nodevu sistēmu tiesās, lai veicinātu personu vienlīdzību un tiesības uz piekļuvi tiesai.
  • Pārskatīsim zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmu, lai mazinātu izpildītāju nevienlīdzību, novērstu pārmērības un atlīdzība būtu vairāk atkarīga no patiesi ieguldītā darba.
  • Nodrošināsim komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un finansēšanas iespēju attīstīšanai.
  • Atbilstoši modernizētai izdienas pensiju sistēmai visās nozarēs, ieviesīsim Valsts probācijas dienesta darbinieku izdienas pensijas.
  • Nostiprināsim “Latvijas Vēstnesi” kā modernu valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.
  • Samazināsim termiņus tiesu ekspertīžu veikšanai un apvienosim tās vienā iestādē.
  • Turpināsim totalitāro režīmu nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un sagatavosim starptautisku prasību pret PSRS tiesisko pēcteci – Krievijas Federāciju.
  • Piešķirtā finansējuma ietvaros sniegsim valsts pārvaldes atbalstu dzīvokļu īpašniekiem piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanā. Piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanā iesaistīsim Valsts zemes dienestu un Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.
  • Attīstīsim Valsts valodas centra spējas novērst pārkāpumus pret valsts valodu.