Valoda, nacionālā identitāte, vienota sabiedrība

  1. Situācijas raksturojums.

Viena no lielākajām Latvijas problēmām ir sabiedrības sašķeltība, ko radīja PSRS okupācija, kas vardarbīgi izmainīja Latvijas iedzīvotāju sastāvu. Pēc PSRS sabrukuma Latvijā palikušās okupācijas armijas militārpersonas, viņu ģimenes locekļi, kā arī simtiem tūkstošu krievvalodīgo iebraucēju nespēja pieņemt faktu, ka Latvija ir neatkarīga valsts. 411 000 balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 3. marta aptaujā. Liela daļa no viņiem vēl ar vien nepieņem Latvijas pamatvērtības un tiecas tās izmainīt. 2012. gada referendumā 273 000 balsoja pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ceturtaļmiljons nepilsoņu nav izrādījuši vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Krievvalodīgo migrantu kopienā nemainīgi populāras saglabājas lielkrievu šovinistu idejas un Kremļa vēstījumi, par ko liecina pirktāko Latvijas krievu preses izdevumu un iecienītāko TV kanālu saturs.

Šādos apstākļos izveidot saliedētu sabiedrību, kuru vienotu latviešu valoda un lepnums par Latvijas vēsturi un kultūru, ir grūti. Pretdarbība ir milzīga. Enerģija bieži jātērē strīdos par elementārām lietām, piemēram, par to, bija vai nebija okupācija. Sabiedrības vienotību neveicina arī segregētā izglītības sistēma, kā arī krievu valodas pašpietiekamība, kas novedusi pie latviešu diskriminācijas darba tirgū un negatīvi ietekmējusi latviešu valodas pozīcijas Latvijā.

Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kas neatkarīgi no politiskās konjunktūras vienmēr konsekventi iestājusies par vienotu izglītību latviešu valodā Latvijā, sākot no pirmsskolas līdz augstskolai. 2018. gadā Izglītības ministrija un Saeima spēra būtisku soli šajā virzienā, apstiprinot pāreju uz latviešu valodu vidusskolās un būtiski palielinot latviski mācāmo priekšmetu proporciju pamatskolā.

Aizsargājot pamattautas tiesības, Nacionālā apvienība 2013. gadā panāca izmaiņas Darba likumā, kas darba devējiem aizliedza nepamatoti pieprasīt krievu valodas prasmes darba sludinājumos. Tomēr daudzviet vēl arvien tiek piekopts okupācijas laika nerakstītais likums – ar krieviem Latvijā sazināties krieviski. Tas tiek paģērēts no ārstiem, veikalu, banku, sadzīves pakalpojumu u.c. iestāžu darbiniekiem. Rezultātā savā nozarē spējīgi darbinieki – latvieši – dzimtenē tiek izspiesti no darba tirgus un spiesti izceļot. Lai mainītu šo stāvokli, Nacionālā apvienība nākusi ar iniciatīvu likumā nostiprināt darba ņēmēju tiesības ar Latvijas iedzīvotājiem darbā sazināties tikai valsts valodā. Attiecīgos likuma grozījumus Saeima nu jau apstiprinājusi 1. lasījumā.

Veicinot latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā, Nacionālā apvienība iesniegusi likuma grozījumus, kas nosaka, ka visai priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijā ir jābūt latviešu valodā. Stiprināta arī Valsts valodas centra (VVC) kapacitāte. Latviešu valodas lietojuma uzraudzībai piesaistīti sabiedriskie palīgi un ar mobilās aplikācijas starpniecību – ikviens brīvprātīgais.

  1. gadā pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas Saeima noraidīja prezidenta Vējoņa rosinājumu piešķirt Latvijas pilsonību tiem nepilsoņu bērniem, kuru vecāki to nevēlas. Šādā veidā tika novērsta pilsonības uzspiešana, kas neatgriezeniski novestu pie Latvijas pilsonības institūta degradācijas.
  2. gadā pēc Krimas okupācijas Latvijā tika papildus finansēti un izvērsti krievu valodas raidījumi sabiedriskajā radio un TV. Tas notika uz latviešu valodas raidījumu rēķina, no kuriem daudzi tika slēgti. Latvijas mediju vides krieviskošana ne tikai nav veicinājusi sabiedrības saliedētību, tā vairojusi krievu valodas pašpietiekamību, mazinājusi stimulu krieviem apgūt un lietot latviešu valodu, kā arī nostiprinājusi pārliecību, ka saziņa krieviski Latvijā ir obligāta. 2015. gadā, pateicoties Nacionālās apvienības aktīvai pretdarbībai, Latvijā netika izveidots valsts apmaksāts televīzijas kanāls krievu valodā.

Viens no nacionālās identitātes pamatelementiem ir vēsturiskā atmiņa. Latvijā tā ir kardināli atšķirīga pamatiedzīvotājiem un tiem, kas šeit ieradās PSRS okupācijas laikā un viņu pēctečiem. Nacionālā apvienība uzskata, ka vienīgais līdzeklis ceļā uz kopēju nācijas vēsturisko atmiņu ir patiesība, lai cik rūgta vai neērta tā kādam neliktos. Tādēļ nemainīgs bijis NA atbalsts Latvijas okupācijas muzejam, izglītojot sabiedrību par Latvijas 20. gs. vēsturi. Neskatoties uz ārēju spiedienu un politisko konjunktūru, Nacionālā apienība allaž pieminējusi un godinājusi latviešu karavīrus un brīvības cīnītājus, kuri cīnījušies pret okupācijas varām. 2017. gadā pēc NA iniciatīvas vairāk nekā trīs reizes (līdz 340 eiro) palielināti pabalsti pretošanās kustības dalībniekiem.

 

  1. Nākotnes vīzija

Latvija, kurā latvietis justos kā mājās, kurā gribētu atgriezties, dzīvot un audzināt bērnus. Valsts, kurā pieaugtu latviešu proporcija iedzīvotāju vidū, sasniedzot vismaz pirms-okupācijas līmeni. Sabiedrība, kur savstarpējā saziņā dominē latviešu valoda, kur mazākumtautību pārstāvji prot un lieto valsts valodu. Darba vide – brīva no diskriminācijas pret tiem, kas neprot krieviski. Viedokļu daudzveidībā balstīta mediju telpa ar kvalitatīvu saturu latviešu valodā – brīva no Kremļa propagandas. Valsts iedzīvotāji, kuri pārzina un lepojas ar Latvijas vēsturi, kultūru un savu piederību Latvijai.

 

  1. Priekšlikumi

Latviska izglītības sistēma no pirmsskolas līdz augstskolai

Lai arī vezums izkustējies un vienošanās par vidusskolu latviskošanu panākta, jāturpina iestāties par pilnīgu pāreju uz latviešu valodu visos izglītības līmeņos, sākot ar pirmsskolu.

Latviešiem draudzīga darba vide

Jānovērš jebkāda diskriminācija Latvijas darba tirgū pret tiem, kas neprot krievu valodu. Jāseko līdzi Darba likuma praktiskai īstenošanai un ja nepieciešams jāturpina uzlabot attiecīgās likuma normas.

Latviska mediju telpa

Jāveicina latvisko mediju īpatsvara pieaugums Latvijā. Jāatbalsta papildus finansējuma piešķiršana mediju saturam latviešu valodā.

Pilsonības institūta stiprināšana

Jāturpina gādāt, lai Latvijas pilsonība netiktu uzspiesta, tiem, kas to negrib, vai piešķirta, vājinot esošās pilsonības iegūšanas prasības. Naturalizācijas atvieglošana nepilsoņiem nav vēlama.

“Uzvaras” pieminekļa demontāža

Jāiestājas par PSRS okupācijas armijas vai režīmu cildinošu pieminekļu demontāžu.

Atbalsts Valsts valodas centram

Jāturpina stiprināt Valsts valodas centra kapacitāte.

Atbalsts Okupācijas muzejam

Jāturpina sniegt politisku atbalstu Latvijas okupācijas muzejam, kura attīstībai un tālākai pastāvēšnai tiek likti šķēršļi.

Par latviskumu Latgalē

Latgalē latviešu valodai klājas visgrūtāk. Saskaņā ar VVC datiem Latgalē ir visvairāk valsts valodas lietojuma pārkāpumi. 2012. g. referendumā Latgale bija vienīgais Latvijas novads, kur krievu divvalodības atbalstītāji guva pārsvaru. Tādēļ jāveicina jebkādas aktivitātes un projekti, kas stiprina latviešu valodas (gan literārās, gan latgaliešu rakstu valodas) pozīcijas Latgalē. Atbalstām latgaliešu rakstu valodas iekļaušanu skolu programmās Latgalē.

Nelikt šķēršļus krievvalodīgo izceļošanai

Krievvalodīgo kopienas un krievu valodas pašpietiekamība, kas Latvijā mākslīgi tika radīta PSRS laikā, ir galvenais šķērslis, kas neļauj izveidot vienotu sabiedrību. Tādēļ pozitīvi vērtējama ir daļas krievvalodīgo izceļošana. Tiem, kas vēlas šeit redzēt mazo Krieviju un krievu valodu kā otru valsts valodu, nevajadzētu radīt liekas ilūzijas. Latvija tāda nekad nebūs. Latvijas pilsoņi tam ir pateikuši skaidru nē referendumā. Ja tomēr ir vēlme oficiālajā saziņā un izglītībā lietot krievu valodu, to brīvi var darīt kaimiņvalstīs. Nebūtu liekami šķēršļi Krievijas tautiešu izceļošanas programmu darbībai Latvijā.