Stratēģiskais mērķis
Uzlabot iedzīvotāju veselību visa mūža garumā, veicinot iedzīvotāju atbildību par savu veselību un ieviešot ilgtspējīgu un motivējošu finansējuma sistēmu.
Programmas pamatuzstādījumi
VESELĪBA VISĀS POLITIKĀS
Jāveicina maksimāla sabiedrības veselības uzlabošanas uzdevumu integrācija starp veselības aprūpes institūcijām un citām pārvaldes nozarēm un nevalstisko sektoru, kas veicinātu ne tikai veselības kā vērtības izpratni, bet arī nodrošinātu veselīgas un drošas dzīves vides apstākļus. Zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un reproduktīvo veselību, fiziski aktīvu dzīvesveidu, satiksmes drošību, neveselīga uztura un paradumu izskaušanu, indivīda atbildību par veselīga dzīvesveida, profilakses un ārstniecības plāna ievērošanu jāietver jaunajā izglītības saturā un jāīsteno visa vidējās izglītības iegūšanas periodā, sākot ar pirmsskolu un beidzot ar vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Jāievieš stimulējošie mehānismi, kas liktu cilvēkiem vairāk domāt par savu veselību un jāapmaksā profilakses pasākumi.
VESELĪBAS APRŪPE
KVALITĀTE, EFEKTIVITĀTE UN TĀS NOTEIKŠANA
Saskaņā ar Latvijas pasūtītajiem un Pasaules Bankas veiktajiem analītiskajiem pētījumiem veselības aprūpē ir jāturpina straujāka resursu piesaiste četrām slimību jomām – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, mātes un perinatālā veselība un garīgā veselība – 3 no kurām Latvijas šībrīža ārstēšanas rezultāti atpaliek no Eiropas rādītājiem.
Aktualizēsim un ievērojami pilnveidosim psihiatrijas pakalpojumu ideālo izvietojumu un nepieciešamos ieguldījumus primārās, ambulatoro speciālistu un akūtās aprūpes līmeņos, kā arī palielināsim valsts kompensācijas apmēru medikamentiem depresijas pacientiem. Uzlabosim sekundārās aprūpes pakalpojumu pieejamību, īpaši bērnu psihiatrijā, lai izvairītos no nepamatoti liela stacionēto pacientu skaita ambulatoro pakalpojumu nepieejamības dēļ. Stiprināsim primārās aprūpes lomu – profesionālās pilnveides programmas psihisko slimību agrīnai diagnostikai, novērošanai un ārstēšanai.
Turpināsim kapacitātes optimizēšanu, kas novērstu infrastruktūras,aprīkojuma, gultasvietu noslodzes un personāla kapacitātes pārpalikumus, kas rada slogu veselības aprūpes sistēmai. Jāievieš princips, ka zemāka riska pacienti tiek ārstēti zema apjoma iestādēs, bet augsta apjoma iestādes paredzētas augsta riska pacientiem. Lai nepārslogotu klīniskās universitātes slimnīcas, visaktuālāk ir nodrošināt alternatīvu stacionāro aprūpi Rīgas zema riska pacientiem.
Izveidosim Veselības tehnoloģiju novērtēšanas (VTN) centru, lai veiktu visaptverošu, sistemātisku veselības tehnoloģiju (tostarp zāļu, medicīnisko ierīču, vakcīnu, procedūru un sistēmu) izmantošanas izvērtēšanu. Jānodrošina konsekventa datu vākšana par visām aprūpes epizodēm, kas nepieciešami uz pierādījumiem balstītu standartu un politikas izstrādē. Jānodrošina konsekventa datu vākšana par visām aprūpes epizodēm, kas nepieciešami uz pierādījumiem balstītu standartu un politikas izstrādē.
Jāizvērtē valsts administratīvās izmaksas un efektivitāte, administrējot obligāto veselības apdrošināšanu. Jāvērtē iespēja pāriet uz valsts kontrolētu obligātas privātas veselības apdrošināšanu.
PAKALPOJUMA IEPIRKUMS
Respektējot pacienta tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi un lai nodrošinātu valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā galvenie kritēriji valsts pasūtījumu saņemšanai ārstniecības iestādēm tiek izvirzīti: pakalpojumu kvalitāte, pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, tādā veidā nodrošinot visu ārstniecības iestāžu īpašumu formu vienlīdzību.
NVD ir jāizveido uz rezultātiem balstītu vidēja termiņa stratēģisko iepirkumu sistēma, kas aizstātu uz kvotām balstīto finansējuma modeli ar līgumattiecību modeli, kas atspoguļo konkrētu pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, piemēram, DRG koeficienti.
Pēc iespējas īsākā laikā jāpanāk, ka tarifi atbilst reālajām tirgus cenām, ietverot visas izmaksu pozīcijas un vēlamo ārstniecības personāla atlīdzību. Pirms stratēģisko iepirkumu sistēmas izveides jāpilnveido finansējuma apmēra noteikšanas metode, papildinot “iezīmētu pakalpojumu programmu” un diagnozēm piesaistīto grupu (DRG) sistēmas metodi ar citiem faktoriem, kas būtiski izmaina pakalpojuma sniegšanas izmaksas – dažādi terapijas veidi un pacientu vajadzības vienai un tai pašai diagnozei.
CILVĒKRESURSI
Jāpārskata tarifu aprēķināšanas metode, ietverot visas izmaksu pozīcijas un vēlamo ārstniecības personāla atlīdzību, kas nekavējoties spētu apstādināt mediķu aizplūšanu no Latvijas.
Lai piesaistītu un noturētu personālu lauku rajonos, mediķiem jānodrošina pievilcīgi dzīves un darba apstākļi, ietverot profesionālās izaugsmes iespējas, augstāku atalgojumu un lauku apvidos dzīvojošo studentu atgriešanos pēc izglītības iegūšanas, piemēram, – lauku koeficienta piemērošana par attālumu no galvaspilsētas attiecībā uz primārajā aprūpē strādājošajiem .
Īpaša ārstniecības personāla izglītošana un motivācijas sistēma jārada mērķa specialitātēs.
Jāpaplašina primārās aprūpes funkcijas, paplašinot ĢĀ prakšu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
Lai novērstu ārstniecības personāla profesionālās izdegšanas sindromu, jāievieš dubultās vai daudzkārtējās nodarbinātības prakses regulēšana atbilstoši ES tiesību aktiem un darba drošības noteikumiem.
PIEEJAMĪBA
Skaidra, uz pierādījumiem balstīta pakalpojuma groza izmaiņu veikšana. Izrietoši no valsts veselības aprūpes budžeta iespējām, noteiksim pakalpojuma grozu, kas sedz tarifu tirgus cenu un garantē vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību (ar saprātīgu rindā gaidīšanas laiku) visiem obligātajā veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem, pacientu līdzfinansējumam nepārsniedzot 20% no izmaksām, tai skaitā valsts daļēji kompensējamām zālēm, piemēram, atsevišķu plaušu slimību gadījumos, psihiatrijā vai kardioloģijā.
Jāsamazina nesamērīgi augstie pacientu līdzmaksājumi (un jāpārskata kompensējamos zāļu kompensācijas %, jo bieži vien pacienti nevar atļauties arī t.s. valsts apmaksātos medikamentus – piemēram noteiktu plaušu slimību gadījumos, psihiatrijā arī kardioloģijā)
Ieviešot valsts obligāto veselības aprūpes apdrošināšanu, jāpanāk, ka tā arī realitātē ir obligāta visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem (izņemot, valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas), proti, obligātas apdrošināšanas iemaksas (nosakot iemaksu minimumu) ir jāveic visiem, tai skaitā mikrouzņēmumu darbiniekiem, patentmaksu un autortiesību maksātājiem, kā arī nekur nestrādājošiem (bet bezdarbnieku uzskaitē neesošiem) Latvijas rezidentiem (iespējams, izveidojot veselības apdrošināšanas garantiju fondu, kur valsts sākotnēji samaksā veselības aprūpes sistēmai par tiem, kas nav samaksājuši par apdrošināšanu, bet regresa kārtībā to piedzen no apdrošinātās personas). Tādējādi būtu iespēja atgriezties pie viena pakalpojuma groza visiem.
Izveidot alternatīvus aprūpes risinājumus, kas izmanto tādas IT stratēģijas kā telemedicīnu, televeselību, attālināto monitoringu, veicinot piekļuvi, mainot izpratni par fiziskās infrastruktūras prasībām un sekmējot mobilo VA pakalpojumu pieejamību attālos rajonos. Juridiski nostiprināt normatīvajā regulējumā attālinātas konsultācijas jēdzienu un tā apmaksas iespēju valsts obligātās veselības apdrošināšanas garantētās veselības aprūpes ietvaros.
Jāturpina attīstīt un pilnveidot e-veselību. Turpināt strauji attīstīt un pilnveidot e-veselību, paredzot motivācijas mehānismus sistēmas iedzīvonāšanai lietotāju vidū.
Attīstīt publiskās privātās partnerības (PPP) projektus savstarpēji izdevīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ar mērķi ieekonomēt valsts investīciju resursus.
