1. Situācijas raksturojums.

Latvija ir viena no zaļākajām un vismazāk urbanizētajām Eiropas Savienības teritorijām. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan augsne un zemes dzīles, gan jūra un iekšējie ūdeņi, gan fauna un flora, īpaši meži.

 

  • Dabas resursi un bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai.

Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, prioritāte ir bijusi infrastruktūras izveide un atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), dabas aizsardzības plānu izstrādei, kā arī, lai iegūtu informāciju par biotopu izplatību jeb veiktu t.s. biotopu kartēšanu.

Visās aizsargājamās dabas teritorijās ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas ir vērsti uz to, lai atbilstoši noteiktajām aizsargājamo teritoriju kategorijām katrā konkrētajā gadījumā nodrošinātu šajās teritorijās esošo dabas vērtību saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Tādējādi dabas aizsardzības nolūkā īpašumiem tiek noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības ierobežojumi, un ir ierobežotas zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu atbilstoši konkrētai aizsargājamai teritorijai noteiktiem specifiskiem ierobežojumiem.

Lai kompensētu saimnieciskās darbības ierobežojumus, zemes īpašnieki var saņemt atbalsta maksājumus par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem konkrētajā teritorijā. Kompensāciju izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos ik gadus ir paredzēti 5,8 milj. eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un 0,66 milj. eiro, kurus sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr maksājumi par vienu hektāru ir salīdzinoši nelieli, tādēļ nereti zemju īpašnieki nav motivēti saglabāt un uzturēt dabas vērtības savos īpašumos, piemēram, neuzturot bioloģiski vērtīgos zālājus vai iebilstot pret mikroliegumu izveidošanu kādas sugas, piemēram, tur ligzdojošu putnu, aizsardzībai.

Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža zemēs tiek maksāta, ja pilnībā ir aizliegta saimnieciskā darbība, piemēram, koku ciršana kailcirtē, galvenajā cirtē un kopšanas cirtē. Tomēr daudzos gadījumos teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi satur ļoti būtiskus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, nenosakot pilnīgu attiecīgās darbības aizliegumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemes īpašniekiem nav tiesības saņemt kompensāciju.

Zemes īpašnieki, kuru īpašuma platība Natura 2000 teritorijā vai mikroliegumā, kas atrodas Natura 2000 teritorijā, ir mazāka par vienu hektāru, pašlaik nevar saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ikgadēja atbalsta maksājuma veidā. Šie zemes īpašnieki ir nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret tiem zemes īpašniekiem, kuri saņem kompensāciju no valsts. Lai to novērstu, nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā.

 

  • Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz aprites ekonomiku

Latvijā ir izveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tomēr ir nepieciešams turpināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību un pilnveidošanu, veicinot preču atkārtotu izmantošanu, un atkritumu dalītu vākšanu. Pārstrādāti tiek mazāk nekā 30% sadzīves atkritumu, un joprojām lielākā daļa tiek apglabāti atkritumu poligonos. Ir pilnveidots normatīvais regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atkritumu dalītu vākšanu.

Virzība uz aprites ekonomiku ir Eiropas Savienības viena no galvenajām prioritātēm. Latvija atbalsta šo virzību un plāno īstenot atbilstošus pasākumus nacionālā un vietējā līmenī. Tas nozīmē palielināt dabas resursu izmantošanas efektivitāti visās tautsaimniecības jomās – sākot no pārdomātas resursu iegūšanas,  izejvielu izmantošanas, preču ražošanas, izplatīšanas un izmantošanas, noslēdzot preču aprites ciklu ar ilgtspējīgu atkritumu savākšanu un pārstrādi, veicinot atkritumu atgriešanu tautsaimniecības apritē otrreizējo resursu veidā. Īstenojot šo pieeju, tiks nodrošināta efektīva un nepārtraukta resursu izmantošana un preču pārdomāta lietošana visā to dzīves ciklā.

Tādēļ sistemātiski ir pārskatītas Dabas resursu nodokļa likmes, lai radītu ekonomisku stimulu atkritumu pārstrādei un izejvielu atkārtotai izmantošanai. Tā mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu un pārdomātu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu. 2016. gadā tika pārskatītas dabas resursu nodokļa likmes un veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Pieņemtie lēmumi paredz no 2017. līdz 2020. gadam būtiski paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu no 12 eiro par tonnu 2016. gadā (25 eiro par tonnu 2017. gadā) līdz 50 eiro par tonnu 2020. gadā, tādējādi veicinot atkritumu dalītu vākšanu un to pārstrādi, vienlaikus samazinot apglabāto atkritumu apjomu. Tā kā nešķirotu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug, tad iedzīvotāji tiek motivēti šķirot atkritumus un samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Pašlaik Latvijā dalīti tiek savākti apmēram 20% no kopējo sadzīves atkritumu plūsmas, kas ir zems rādītājs. No kopējās sadzīves atkritumu plūsmas nodalīt derīgos materiālus ir sarežģītāk un dārgāk, tādēļ samazinās iespējas atkritumus pārstrādāt derīgā materiālā. Lielākā daļa sadzīves atkritumu joprojām tiek apglabāti atkritumu poligonos, tādejādi tiek radīts pieprasījums pēc aizvien jaunu dabas resursu izmantošanas, jo izejvielas, kas būtu iespējams izmantot preču ražošanai, tiek izņemtas no saimnieciskās aprites.

No 2018. gada 1. augusta ir ieviesta jauna atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma. Sistēmā ir jāreģistrē atkritumu pārvadājumi uz reģenerācijas vai pārstrādes vietu. Rezultātā Valsts vides dienestam būs pieejama operatīva informācija un lielākas iespējas uzraudzīt un kontrolēt katru atkritumu kravu, kas tiek ievesta Latvijā vai pārvietota valsts teritorijā.

Depozīta sistēma iedzīvotājiem dod ekonomisku motivāciju nodot atpakaļ izlietoto iepakojumu – iegādājoties dzērienu, par iepakojumu tiek samaksāta depozīta maksa (piemēram, 10 centi par vienu vienību, ko pēc tam iespējams saņemt atpakaļ, kad izlietoto iepakojumu nodod īpašos savākšanas punktos). Tas nozīmē, ka izlietotais iepakojums nemētāsies mežos, ceļmalās un citās dabas teritorijās, bet tas tiks savākts un pārstrādāts.

Kaimiņvalstīs depozīta sistēma jau ir ieviesta un darbojas vairākus gadus līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvija pašlaik ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur šādas sistēmas nav. Depozīta sistēmas ieviešanu nodrošina ražotāju un tirgotāju organizācijas, un nodokļu maksātāju nauda netiek izmantota.

Augs iedzīvotāju kopējā izpratne par nepieciešamību šķirot atkritumus. Depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju.

Viena no specifiskām atkritumu nozares problēmām ir nolietoto riepu apsaimniekošana. Latvijā ik gadu tiek ievests ap 15 tūkst. tonnām riepu, un attiecīgi tāds pat daudzums nolietoto riepu kļūst par atkritumiem. Riepu tirgotāji ir noslēguši līgumus ar ražotāju atbildības sistēmām par nolietoto riepu savākšanu un pārstrādi, saņemot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksājuma (nodokļa likme ir 660 eiro/t). No 2018. gada 1. jūlija visām ražotāju atbildības sistēmām, tai skaitā tām, kas apsaimnieko nolietotās riepas, obligāti jābūt finanšu nodrošinājumam. Ja būs pārkāpumi saistību izpildē, Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no apsaimniekotāja saistību izpildes. Tāpat noteikts, ka nolietotās riepas īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkst uzglabāt ilgāk par gadu. Lai gan daļa problēmu ir atrisinātas, tomēr praksē joprojām novērojamas vairākas problēmas.

Praksē auto īpašnieki ir nonākuši situācijā, ka nolietotās riepas auto servisos vai atkritumu poligonos tiek pieņemtas par maksu vai netiek pieņemtas vispār. Nereti novērojami pārtraukumi riepu pieņemšanas nodrošināšanā. Daļa nolietoto riepu netiek savāktas un apsaimniekotas atbilstoši prasībām.

Savāktās nolietotās riepas ne vienmēr tiek pārstrādātas. Latvijas pārstrādes un reģenerācijas uzņēmumi šobrīd galvenokārt veic riepu pirmsapstrādi, tās sasmalcinot un sadalot pa dažādiem materiālu veidiem. Netiek izmantotas iespējas iegūt izejvielas un ražot derīgus materiālus.

Lai novērstu problēmas nolietoto riepu apsaimniekošanā, nepieciešams stingrāks normatīvais regulējums un jāpastiprina kontrole pār prasību īstenošanu. Lai veicinātu nolietoto riepu reālu pārstrādi un reģenerāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi kritērijus, lai definētu nolietoto riepu beigu statusu. Tāpat noteikts, ka nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkst uzglabāt ilgāk par gadu.

Ministrija arī izstrādās stingrākus un precīzāku nosacījumus ražotāju atbildības sistēmām un apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par riepām attiecībā uz riepu savākšanu un pārstrādi, un reģenerāciju.

No 2018. gada 1. jūlija visām ražotāju atbildības sistēmām, tai skaitā tām, kas apsaimnieko nolietotās riepas, obligāti jābūt finanšu nodrošinājumam. Ja būs pārkāpumi saistību izpildē, Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no apsaimniekotāja saistību izpildes.

 

  • Zaļais iepirkums videi draudzīgu preču un vietējo ražotāju atbalstam

Vides nosacījumu iekļaušana publisko iepirkumu specifikācijās ir prioritārs uzdevums. Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir viens no veidiem, kā valsts nacionālā līmenī sekmē pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu.

Katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji piektdaļu no iekšzemes kopprodukta, arī Latvijā. ZPI īpatsvars publiskajos iepirkumos 2017. gadā sastādīja 12,5%, un šis rādītājs ir būtiski jāpaaugstina. Finansiāli ietilpīgākās ZPI grupas ir ceļu būvdarbi un celtniecības darbi, kā arī pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumi.

Pēdējo 3 gadu laikā ir uzsākts un tiks turpināts darbs iepirkumu speciālistu un komersantu apmācībai un sabiedrības izglītošanai. Lai kliedētu mītus par to, ka videi draudzīgās preces maksā vairāk, ir izstrādāts publiski pieejams preču aprites cikla izmaksu kalkulators. Lai atvieglotu zaļā iepirkuma piemērošanu, sagatavoti ieviešanas vadlīniju projekti gan visām obligāti, gan brīvprātīgi piemērojamām zaļā iepirkuma grupām, kā arī īstenota pašvaldību darbinieku apmācība.

Zaļo publisko iepirkumu iespējams izmantot arī, lai dotu ekonomisku stimulu risināt dažādus vides aizsardzības jautājumus. Piemēram, jāveic darbs, lai veicinātu no nolietotām riepām iegūtā materiāla izmantošanu būvniecībā, ceļu būvniecībā un uzturēšanā.

 

  1. Nākotnes vīzija

Resursu (t.sk. dabas) efektīva un atbildīga izmantošana, veicinot zaļās ekonomikas izaugsmi/attīstību, ekoinovāciju risinājumus un saglabājot tīru apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību iedzīvotāju augstākai dzīves kvalitātei. Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība, ietverot novatorisku aprites ekonomiku.

 

  1. Priekšlikumi
  2. Attīstīt Latvijas kā zaļas valsts tēlu, lai veicinātu Latvijas ražojumu eksporta potenciālu un palielinātu tūrisma plūsmas.
  3. Paplašināt saimnieciskās darbības ierobežojumu sarakstu, par kuriem zemes īpašniekiem pienākas kompensācija, nosakot procentuāli kompensējamo apjomu no pilnīga darbības aizlieguma. Tas ļaus saņemt kompensācijas arī tiem zemju īpašniekiem, kas šobrīd praktiski nevar veikt saimniecisko darbību savos īpašumos dažādu ierobežojumu dēļ. Atļaut saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem arī par tiem īpašumiem, kuru platība ir mazāka par vienu hektāru.
  4. Divkāršot maksājumus par katru hektāru par mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem, lai finansiāli motivētu zemju īpašniekus saglabāt dabas vērtības savos īpašumos.
  5. Atbalstīt pašvaldību ūdenssaimniecības un kanalizācijas projektus, lai turpinātu uzlabot gan dzeramā ūdens, gan virszemes ūdeņu kvalitāti.
  6. Stingrāk kontrolēt gaisa kvalitāti pilsētās, lai mazinātu riskus cilvēku veselībai.
  7. Vides atļauju sistēmu veidosim lietotājam draudzīgāku un pārredzamāku, uzlabojot atļauju kvalitāti un saīsinot administratīvo procesu.
  8. Izveidot valstī vienotu sistēmu nolietoto riepu nodošanai, nodrošinot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam nolietotās riepas nodot bez maksas. Tas ļaus novērst nolietoto riepu nonākšanu dabā un stihisku izgāztuvju veidošanos.
  9. Sekmēt nolietoto riepu reālu pārstrādi, kā arī veicināt no riepām iegūto izejvielu un materiālu izmantošanu Latvijā, piemēram, ceļu būvē, sporta laukumu izveidē un citur.
  10. No 2020. gada 1. janvāra Latvijā ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, aptverot vismaz tādus iepakojuma veidus kā PET pudeles, alumīnija skārdenes un stikla pudeles.
  11. Ieviešot depozīta sistēmu, maksimāli jāizmanto esošā infrastruktūra – atkritumu šķirošanas laukumi pašvaldībās un dalītās vākšanas punkti, veidojot iedzīvotājiem viegli pieejamu sistēmu izlietotā dzērienu iepakojuma nodošanai. Depozīta sistēma papildinās esošo dalītās vākšanas sistēmas darbību.
  12. Padarīt stingrāku normatīvu regulējumu riepu pārstrādē, nosakot augstākas pārstrādes normas un stingrākas prasības ražotāju atbildības sistēmām, kuru līgumpartneri saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par riepām attiecībā uz riepu savākšanu un pārstrādi. Jāparedz stingrāka atbildība par pārkāpumiem.