Zinātne un inovācijas

1.Situācijas raksturojums un nākotnes vīzija

Nozīmīgākais veids, kā Latvijai palikt turīgai, ir investēt cilvēkos un radīt labvēlīgu vidi ražošanai un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Šim virzienam jābūt Latvijas ekonomikas attīstības prioritātei. Cita attīstības ceļa mums nav. Tāpēc zinātnes finansējums jāpalielina līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. 2016. gadā tas sastādīja 0,44% no IKP. Paralēli jāuzlabo izglītības sistēma.

Ir būtiski palielināt Latvijas enerģētisko neatkarību, tāpēc integrēsim klimata un enerģijas jomas, ekonomikas un sociālo procesu izpēti, lai Latvijai iespējami izdevīgā veidā varētu līdz 2050. gadam īstenot nulles emisiju modeli.

Šajā Saeimā NA deputāti ir atbalstījuši un veicinājuši Saeimas lēmuma “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi” izstrādi un pieņemšanu.

2.Priekšlikumi

  1. Šobrīd Latvijā trūkst inženierzinātņu speciālistu, tai pašā laikā daudzi humanitāro un sociālo zinātņu absolventi pēc studiju beigšanas nestrādā savā specialitātē, jo vai nu šajās nozarēs darba vietu nav tik daudz, vai nu atalgojums ir tik zems, ka absolventi labāk izvēlās darbu citā nozarē. Jāievieš profesionāļu piesaistīšanas sistēma valsts institūcijās (tiek nodrošinātas darba vietas jomas speciālistiem ar atbilstošu profesionālo izglītību, piemēram, ja ministrijā ir vajadzīgs enerģētiķis, tad šim speciālistam ir jābūt enerģētiķa universitātes vai koledžas diplomam). Budžeta vietas ir jāpamato ar darba tirgus prognozēm. Īpaša uzmanība veltāma studentu prakšu iespējām, lai ar atbalstu uzņēmējiem ieinteresētu viņus veidot studentu prakses vietas.
  2. Šobrīd nepastāv valsts atbalsta programma, kas dotu iespēju Latvijas talantīgākajiem jauniešiem studēt pasaules labākajās augstskolās. Daļēji to kompensē dažādi privātie fondi. Valstij ir jāizveido atbalsta programma tiem jauniešiem, kuri konkursa kārtībā iestājās pasaules labāko augstskolu pieciniekā, ar nosacījumu, ka pēc studiju beigām šiem jauniešiem noteikts gadu skaits jānostrādā Latvijā un jānodod savas zināšanas tālāk. Prioritārajās nozarēs jāaicina docēt pasaules labākos speciālistus, tam nepieciešams izveidot atbalsta programmu.
  3. Jāpārņem citu Eiropas valstu pieredze zinātnes un izglītības organizācijā. Par augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības un zinātnes profesionāļiem ir jākļūst profesoriem, kuri ir noteiktas zinātnes jomas profesionāļi. Latvijā jāatceļ konkursā ievēlēto profesoru pārvēlēšanas.
  4. Augstākā izglītība kļūst arvien globalizētāka, izmaiņas notiek arvien ātrāk, līdz ar to mums arvien ātrāk jāspēj pārņemt labākā prakse un jaunākās atziņas. Doktora līmeņa studijās jāparedz doktoranta stažēšanās citas ES valsts mācību iestādē par doktora darba tematu vismaz viena semestra garumā. Jāveicina uzņēmumu mērķstipendiju sistēmas izveide doktorantiem, lai nodrošinātu uzņēmumos augsti kvalificētus darbiniekus.
  5. Jāveicina koledžu iekļaušana universitātēs un augstskolu apvienošanās, tādā veidā palielinot kritisko masu un samazinot administrācijas izmaksas. Jānodrošina konkurētspējīgs finansējums universitātēm, pieaugumu piešķirot, vadoties pēc kvalitātes rādītājiem, piemēram, starptautisko programmu īpatsvara, zinātniskās izcilības, publikāciju citējamības, nodrošinot arī adekvātu finansējumu letonikas jomām. Izglītības sistēmai universitātēs jāorientē uz pētniecības iemaņu un dizaina domāšanas attīstību studentiem, bet koledžās – uz profesionālo prasmju attīstīšanu. Jāveido valsts atbalstīta mūžizglītības sistēma.
  6. Šobrīd Latvijā nav sava pasaules mēroga riska kapitāla fonda. Tas mazina Latvijas jaunuzņēmumu (uzņēmējdarbības uzsācēju) piekļuvi kapitālam. Latvijā būtu jāveido jauns riska kapitāla fonds vai jāpaplašina esošā Altum institūcijas kapacitāte. Pārvaldē jāpiesaista cilvēki no visas pasaules, kuriem ir attiecīgā pieredze riska kapitāla fondu vadībā. Šim nolūkam nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro. Riska kapitāla fondam jāspēj piesaistīt Latvijai arī perspektīvos ārvalstu uzņēmumus.
  7. Šobrīd Latvijā esošie biznesa inkubatori pamatā pelna no uzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav labākais stimuls panākt uzņēmumu izaugsmi. Pilotprojekta veidā jārealizē biznesa inkubatora finansējuma modelis, kurā biznesa inkubators kļūst par uzņēmuma ieguldītāju un līdzīpašnieku, biznesa inkubators pārdod lielāko daļu savu daļu uzņēmumā līdz ar inkubācijas perioda beigām. Biznesa inkubatora peļņa un attiecīgi inkubatora vadības atalgojums atkarīgs no uzņēmumu vērtības kāpuma inkubācijas periodā. Patlaban BI lielā mērā nodrošina “amatnieku” līmeņa uzņēmumu attīstību – tas ir pārtikas produktu receptes, šūšana, kokapstrāde utt., bet būtu jāattīsta tieši idejas, kuras saistītas ar tehnoloģijām – IT utt., kas nākotnē dod augstāku pievienoto vērtību.
  8. Sekmīgai zinātnes, izglītības un inovācijas (izgudrojuma iestrāde konkrētā produktā) nepieciešama cieša sadarbība starp mācību iestādēm, pētniecības institūcijām, riska kapitālistiem. Būtiska studentu apmācību sastāvdaļa ir dalība pasniedzēja zinātniskajā darbībā un prakse uzņēmumos. Ar privātā sektora līdzdalību izveidojami nozaru centri – puduri (klasteri), ko veido zinātnes iestādes, mācību un pilotražošanas iecirkņi (speciālistu apmācībai un jauno tehnoloģiju ieviešanai praksē), biznesa inkubatori un tehnoloģiju pārneses centri, arī nozares ražotnes. Arī ģeogrāfiski šīm vietām jāatrodas blakus. Zemāk ir iezīmētās aptuvenās robežas potenciālajam Rīgas tehnoloģiju pudurim, kas ietver Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācību telpas, pētniecības struktūras un rekreācijas zonas. Šajā teritorijā jāizveido arī riska kapitāla fondi, biznesa inkubatori un tehnoloģiskie parki. Tas varētu būt pirmais šāda tipa pilotprojekts, vēlāk var veidot arī citus.

Potenciālā Rīgas tehnoloģiskā pudura (klastera) aptuvenās robežas

9. Bieži, it īpaši par ES fondu līdzekļiem, tiek iegādātas unikālas, ļoti dārgas iekārtas, kas noveco morāli krietni ātrāk nekā fiziski, toties izmantotas tās tiek tikai vienas iestādes ietvaros ar mazu noslodzi. Nepieciešams pārtraukt šādu praksi un noteikt, ka unikāla, dārga pētniecības aparatūra un iekārtas jākoncentrē tehnoloģiskajos puduros, kas dod iespēju to izmantot intensīvi daudzām ieinteresētajām pusēm: mācību iestādēm, pētniecības struktūrām, uzņēmējiem. Ar valsts finansējumu nodrošināma pieejamība zinātniski tehniskajai literatūrai, datu bāzēm un patentu datu bāzēm. Atjaunojama valsts finansēta intelektuālā īpašuma aizsardzības (patentēšanas, tostarp patentu ekspertīzes) sistēma valsts zinātnes iestādēs.

10.Jāpārņem pasaules valstu pieredze un jāmaina zinātnes vērtēšanas sistēma, kā galveno vērtējot sadarbību ar ražošanu un konkrētā pētījuma praktisko lietderību (piemēram, medicīnā), īpaši eksaktajās zinātnēs. Jāpilnveido universitāšu un ministriju un valsts institūciju sadarbības sistēma ar lielāku uzticēšanos projektu iesaistē. Piemēram, sludināt pētījumu konkursus Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijiem. Tādējādi tiktu paaugstināta universitāšu kapacitāte un iniciēta sadarbība. Arī pētījumu veikšanu sociālās un humanitārās zinātnēs prioritāri pasūtīt Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām.

11. Uzņēmumi Latvijā samērā maz iegulda zinātnē un inovācijās. Valsts un pašvaldību uzņēmumiem jārada priekšzīme, tāpēc lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jāpalielina ieguldījums zinātnes un inovāciju atbalstam..

Kā rāda OECD valstu attīstības prognoze līdz 2060. gadam, Igaunijai un Latvijai ir visizdevīgākā iespēja finansēt investīcijas aizņemoties, nevis izmantot pašu līdzekļus. Tāpēc NA pieļauj aizņemšanos, lai veiktu investīcijas tautsaimniecības izaugsmei, primāri tādās nozarēs kā zinātne un inovācijas, energoefektivitāte un enerģijas piegāžu diversifikācija, ceļu infrastruktūra u.c.

Pēc šajā pētījumā paustās atziņas, Latvijai arī ir otrās lielākās izredzes (pēc Čīles) palielināt IKP, veicot ieguldījumus zinātnē un inovācijās.

  1. Pētniecībai jābūt nopietni attīstītai reģionos. Tas nodrošinās AII absolventu piesaisti vietējam ražotājam un veicinās Latvijas pamatmērķa – policentriska attīstība – sasniegšanu. Kā liecina Norvēģijas universitāšu attīstības programmas realizācija, augstu zinātniskās kapacitātes līmeni reģionos ir iespējams sasniegt, mazās augstskolas integrējot lielajās universitātēs.

 

3.Atsevišķu jautājumu detalizēts izklāsts

Latvijā nevarēs attīstīt pilnīgi visus zinātnes virzienus, tāpēc ir jākoncentrējas uz tām lietām, kas dos vislielāko pienesumu ekonomikai.

Tehnoloģijas, kuras jau šobrīd aktīvi tiek iestrādātas produktos un rada lielo pievienoto vērtību:

  1. Lielo datu apstrāde, lietu internets, blokķēžu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, semantika.
  2. Materiālzinātne (viedie materiāli, kompozītmateriāli, bionoārdāmie polimēri utt.), nanotehnoloģijas, 3D un 4D druka.
  3. Mehatronika un robotika.
  4. Klimata tehnoloģijas, energoefektivitāte, enerģijas uzglabāšana, viedie elektroenerģijas tīkli, negatīvās emisijas tehnoloģijas (siltumnīcefektu gāzu piesaiste, bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un noglabāšanu u.c.).
  5. Virtuālā realitāte, papildinātā realitāte.
  6. Biotehonomika, resursu lietderīga izmantošana, biotehnoloģijas, socioekonomika.

Nākotnes tehnoloģijas:

  1. Kvantu skaitļošana.
  2. Sintētiskā bioloģija, dzīvās un nedzīvas šūnas savienošana, ģenētika, bionika, bioinženērija.
  3. Kodoltermiskā sintēze.

Tradicionālās nozares Latvijai, kuras ir būtiskas tradicionālo nozaru izaugsmei un tāpēc attīstāmas:

  1. Farmācija un ķīmiskā rūpniecība.
  2. Elektronika un mašīnbūve.
  3. Bioekonomika: vides inženierija, enerģētika, lauksaimniecība un mežsaimniecība.