Raksti par personām: Edgars Lāms

Edgars Lāms: Par Universitātes pilsētu!

Liepājas turpmāko attīstību lielā mērā iespaidos 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas, vēlētāju aktivitāte un izvēle.

Liepājai arī turpmāk jābūt pilsētai ar Universitāti. Pasaules pieredze pierādījusi universitāšu pilsētu priekšrocības un papildus bonusus izaugsmei. Universitāšu pilsētās studenti dibina savas ģimenes, vēlas palikt un iesaistīties pilsētas nākotnes būvēšanā. Universitāšu zinātnieki piedāvā savas inovatīvās idejas tautsaimnieciskās rosības aktivizēšanai, veic kultūrizglītojošo darbu sabiedrības garīgās kultūras līmeņa paaugstināšanai. Bet šīs priekšrocības jāprot izmantot.

Kāda ir situācija Liepājā? Kopš 2008. gada vasaras, kad Liepājas Pedagoģijas akadēmija ieguva Universitātes statusu un kļuva par Liepājas Universitāti (LiepU), tās mācībspēki un darbinieki ir smagi strādājuši un centušies izpildīt universitātei noteiktās prasības. Grūtā procesā tomēr esam auguši gan studiju programmu nostiprināšanā, gan – jo īpaši – pētniecības aktivizēšanā. Dažās jomās, piemēram, humanitārajā un mākslas virzienā sekmējies labāk, bet bijušas un joprojām ir ne mazums problēmu. Pašlaik sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju notiek intensīvs darbs LiepU stratēģiskās specializācijas virzienu noteikšanā. Vēl nav par vēlu šajā procesā iesaistīties arī pašvaldības pārstāvjiem.

Liepājas pašvaldības un Universitātes sadarbība pēdējos divos gados uzlabojusies, taču joprojām ir tālu no vēlamā un iespējamā. Lai sagaidītu LiepU būtiskāku ieguldījumu pilsētas izaugsmē, jāparedz un jānodrošina arī būtiskāks dažāda veida, tai skaitā finansiālais, atbalsts (pašvaldības stipendijas, līdzdalība labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanā studējošajiem, dotācijas aktuālu pētniecības projektu un studiju programmu realizēšanā u. c.). Tikai ar valsts finansējumu vien straujāku Universitātes attīstību tuvākajā laikā sagaidīt ir problemātiski. Nepieciešamas arī nozīmīgas pašvaldības investīcijas.

Būtu svarīga arī Liepājas Universitātes pārstāvniecība pašvaldības augstākajā lēmējinstitūcijā– Domē. Tas, pirmkārt, nodrošinātu aktīvāku un regulārāku sadarbību un radītu labākus priekšnoteikumus LiepU intelektuālā potenciāla produktīvākai izmantošanai un, otrkārt, tas palīdzētu vienoties par daudzveidīgāku atbalstu Universitātei, lai tad pamatoti prasītu un sagaidītu izcilību vairākos studiju un pētniecības sektoros, kā arī pilsētas akūto vajadzību respektēšanu LiepU.

Manas zaļās un sarkanās līnijas

Strādājot vairāku politisko spēku komandā, liepājnieku interesēs jāspēj konstruktīvi sadarboties. Konkrētu saimniecisko jautājumu risināšanā iespējama pat visplašākā sadarbība. Bet man un manis pārstāvētajam politiskajam spēkam – Nacionālajai apvienībai­­ – ir un būs noteiktas sarkanās līnijas. Tādām ir jābūt pret jebkurām Latvijai kā nacionālai valstij nedraudzīgas politikas izpausmēm – arī lokālā līmenī.

Mums ir un būs sarkanās līnijas pret visām tām idejām un aktivitātēm, kas apšauba latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā, pret tiem, kuri cenšas bremzēt vai sabotēt jau tā pārāk aizkavēto pāreju uz izglītību valsts valodā visos līmeņos.

Iestājoties par sabiedrības vienotības vēlamību, tomēr jāskatās, uz kādiem priekšnoteikumiem tas sasniedzams. Es negribēšu vienotību ar 9. maija PSRS uzvaras svinētājiem, jo šīs svinības mani aizvaino – gan kā latvieti, gan kā Latvijas pilsoni, jo tādējādi tiek svinēta manas tautas pakļaušana, kad vienu okupācijas varu atkārtoti nomaina cits totalitārais režīms. Es nevarēšu būt draugos ar tādiem sabiedrības locekļiem, kuri, ilgstoši šeit dzīvojot, nav uzskatījuši par nepieciešamu iemācīties latviešu valodu un neprotas cienīt latviešu kultūru. Toties mēs labi sapratīsimies ar tiem minoritāšu pārstāvjiem neatkarīgi no tautības un rases, kuri patiesi integrējušies latviešu sabiedrībā.

Sarkanā līnija strikti novelkama pret koku nesaudzīgo izciršanu, ko sāpīgi uztver visi zaļi domājošie liepājnieki. Koki mirst klusēdami. Turpmāk, realizējot būvprojektus, jāņem vērā koku klātbūtne (vēlamā!), nevis tie jāignorē, un jācīnās par katra koka iespējamo saglabāšanu.

Es velku sarkano līniju arī pret politisko vienaldzību, bet zaļā gaisma– aktīvai līdzdalībai Liepājas, Kurzemes un Latvijas pozitīvai iekopšanai!