Raksti par personām: Mārtiņš Vērdiņš

Aicinājums ģenerāļa Pētera Radziņa rakstu krājuma atbalstam

Ģenerālis Radziņš (1880-1930) bija Latvijas Brīvības cīņu plānotājs un vadītājs, izcils karavadonis un militārais stratēģis, kuram lielā mērā varam pateikties par sekmīgu Brīvības cīņu iznākumu un Latvijas atbrīvošanu gan no bermontiešiem, gan lieliniekiem.

Diemžēl dažādu politisko intrigu dēļ  šis karavadonis, bez kura ieguldījuma Latvijas valsts šodien nebūtu, krita nežēlastībā, un vēl šodien ģenerāļa piemiņa nav celta godā un viņa nopelni – pienācīgi novērtēti.
Ģenerālis Radziņš atstājis mums bagātu garīgo mantojumu. Viņa raksti tālaika dienas presē skaitāmi simtos un aptver visdažādākos jautājumus – tiklab specifiski militārus, kā vispārīgi sabiedriskus un starptautiski tiesiskus. Fundamentāls ir Radziņa darbs „Latvijas atbrīvošanas karš” divās daļās.

Kopš 2011. gada, kad Nacionālo bruņoto spēku majors A. Purviņš uzsāka ģenerāļa personības un mantojuma pētīšanu, ir paveikts daudz – P. Radziņa raksti apkopoti, sagrupēti pēc tēmām un pārrakstīti no vecās latviešu ortogrāfijas modernajā. Tāpat ir uzsākta šo tekstu literārā rediģēšana un korektūra. Domubiedru grupa apvienojusies biedrībā, lai izdotu pilnīgu ģenerāļa Radziņa rakstu krājumu, kura nozīme šodienas Latvijas drošības situācijā ir īpaši svarīga. Aicinām iepazīties ar biedrības mērķiem, dibinātājiem, rakstu krājuma saturu, izdošanas aprakstu un, iespējams, kļūt par palīgu šajā lielajā darbā!

aicinajums-gat-1

Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība

2015. gada maijā dibināta Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība. Tās mērķi:

– izdot ģenerāļa Pētera Radziņa rakstu krājumu un citus materiālus, kas saistīti ar šo latviešu karavadoni;
– informēt Latvijas sabiedrību par ģenerāļa Pētera Radziņa lomu neatkarīgas Latvijas valsts izcīnīšanā, latviešu virsnieku militārās izglītības nodrošināšanā un militārajā zinātnē;
– veicināt ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņu un cieņpilnas attieksmes veidošanu pret viņu, aktīvi iesaistot Latvijas sabiedrību;
– popularizēt nozīmīgas ģenerāļa Pētera Radziņa idejas par Latvijas armijas nākotnes attīstību;
– iesaistīt Latvijas sabiedrību ziedojumu vākšanā, lai sniegtu materiāli tehnisko atbalstu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamā ekipējuma iegādē.

Biedrības dibinātāji

Agris Purviņš, Nacionālo bruņoto spēku majors. Dzimis 1965. gadā Kalsnavas pagastā. Bērnību un jaunību pavadījis Pļaviņās. Pēc dienesta PSRS armijā aktīvi iesaistījies Atmodas kustībā. 1988. gada nogalē palīdzējis „Helsinki-86” grupai vākt parakstus pret „Molotova – Ribentropa paktu”, 1989. gadā LNNK ārkārtas 2. kongresa delegāts. Pilsoņu kongresa aktīvists. 1991. gada oktobrī iestājies Zemessardzē, 1992. gadā – Robežsardzē. 1993. gadā iestājies Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, kuru absolvējis, iegūstot pirmo virsnieka pakāpi – leitnants. Dienesta gaitā bijis ZS 51. KB izlūkvada komandieris, ZS Izlūkmācību centra mācību daļas priekšnieks, ZS 65. Studentu bataljona un ZS 54. ITBN komandieris līdz 2011. gadam. No 2012. gada, papildus tiešajiem pienākumiem NBS, sācis strādāt ar Ikšķiles vidusskolas Jaunsardzes pulciņa jaunsargiem. Kopš 2011. gada pēta P. Radziņa personību un rakstus, apkopo tos. Rakstu krājuma idejas autors. Agris ir pārliecināts, ka ģenerālim P. Radziņam dzīvam esot, 1939. gadā Latvijas armija būtu gatava cienīgi pretoties Sarkanās armijas okupantiem un izpildīt savu pienākumu pret tautu un valsti.

Mārtiņš Vērdiņš, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinis, dzimis 1967. gadā, profesionālajā militārajā dienestā kopš 1991. gada septembra, pēc atvaļināšanās no dienesta 2007. gadā – jurists. Izglītība – Latvijas Policijas akadēmija, turpina studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Brīvajā laikā blogeris www.varabungas.wordpress.com, biedrībā plāno attīstīt saistītos projektus. Mārtiņš uzsver, ka ģenerāļa Pētera Radziņa domas un idejas par Latvijas armijas nākotni ir un paliek aktuālas arī šodien. Viņa kopoto rakstu grāmatas izdošana izraisīs vētru nozares praktiķu vidū un kalpos par vaduguni politiķiem, kas piedalās valsts aizsardzības veidošanā. Neviens līdz šim nav tik detalizēti un strukturēti rakstījis par Latvijas aizsardzības problēmām. Ģenerālis Radziņš ir piemērs mums visiem.

Ervins Krauklis, dzimis 1971. gadā Ogrē. Arhitekts. Strādā ļoti zema enerģijas patēriņa ēku jomā, interesējas par to tehnisko attīstību un projektēšanas specifiku, būvniecības kvalitāti un iespējām mazināt valsts enerģētisko atkarību no ārējiem resursiem. Viens no pasīvo ēku kustības aizsācējiem Latvijā. Piedalās vairākos profesionālās izglītības projektos. 1991. gada barikāžu dalībnieks. Uzskata, ka pienācis brīdis Latvijas aizsardzības stiprināšanā iesaistīties visiem, kas to spēj. Ervīnu aizrauj ģenerāļa Radziņa analītiskais prāts un tālredzība. Biedrībā nodarbojas ar P.Radziņa rakstu krājuma izdošanas tehniskajiem jautājumiem.

Dace Kalniņa, dzimusi 1986. gadā, absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, pašlaik Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai” Saeimas frakcijas konsultante. Uzzinot par iniciatīvu dibināt biedrību ģenerāļa Radziņa darbu popularizēšanai un piemiņas uzturēšanai, iesaistījās tajā, lai palīdzētu labot milzīgo vēsturisko netaisnību, kāda politiķu intrigu dēļ tika nodarīta ģenerālim Radziņam un viņa labajam vārdam. Dace uzskata, ka bez ģenerāļa Radziņa nebūtu neatkarīgas Latvijas, tāpēc mūsu pienākums ir atjaunot izcilā karavadoņa labo slavu.

Pētera Radziņa rakstu krājums

Ģenerāļa Pētera Radziņa (1880–1930) nopelni valsts tapšanā neaprobežojas tikai ar Latvijas valsts izcīnīšanu karā pret Bermontu un Krievijas Sarkano armiju, ieguldījumu jaunās armijas virsnieku sagatavošanā un Latvijas armijas veidošanu kā pirmajam tās komandierim pēc šā amata iedibināšanas 1924. gadā.

Grāmatā „Ģenerāļa Radziņa rakstu krājums” apkopoti raksti no laikrakstiem: „Latvijas Kareivis”, „Latvis”, „Latvijas Sargs”, militāri zinātniskā un literāri sabiedriskā mēnešraksta „Aizsargs” un „Militāru rakstu krājuma”.

Grāmata sastāv no septiņām daļām: 1. daļa „Par Radziņu”, 2. daļa „Lielais pasaules karš”, 3. daļa „Brīvības cīņas”, 4. daļa „Valsts aizsardzība”, 5. daļa „Armijas komandieris”, 6. daļa „Armijas un tautas vērtības”, 7. daļa „Starptautiskās attiecības”.

1. daļā „Par Radziņu” ir apkopotas laikabiedru atmiņas par ģenerāli un viņa lielo nozīmi Latvijas valsts tapšanā. Lasot pirmo daļu, mēs sev neviļus uzdosim jautājumu, kā var notikt, ka šodien esam aizmirsuši mūsu karavadoni, bez kura nebūtu uzvaras atbrīvošanās karā un Latvijas valsts.

2. daļā „Lielais pasaules karš” publicēti ģenerāļa Radziņa raksti ”Atmiņas no pasaules kara” un „Latvijas un Igaunijas ieņemšana no Vācijas karaspēka 1918. gada februārī”. Šie abi raksti ir unikāli. „Atmiņās no pasaules kara” ģenerālis Radziņš apraksta, kā Varšavā sagaidījis Pirmo pasaules karu un ko tajā piedzīvojis. Interesantā un saistošā valodā viņš analizē savu komandieru un priekšnieku darbību un pieņemto lēmumu sekas. Savukārt rakstā „Latvijas un Igaunijas ieņemšana no Vācijas karaspēka 1918. gada februārī” Radziņš analizē vācu un krievu armijas taktiku un stratēģiju, vācu armijai okupējot Latviju un Igauniju.

3. daļā “Brīvības cīņas” ir publicēts viens no ģenerāļa Radziņa vērtīgākajiem darbiem „Latvijas atbrīvošanas karš” divās daļās. Pirmajā daļā aprakstītas cīņas pret Bermontu, otrajā – Latgales atbrīvošana. Šajā ģenerāļa darbā spilgti parādās viņa stratēģa, politiķa un taktiķa apvienotais talants. Šodien, raugoties mūsu glorificētajā vēsturē, liekas, ka neatkarības izcīnīšana bija viegla un pietika tikai ar karavīru varonību. Patiesībā, iepazīstoties ar ģenerāļa darbu „Latvijas atbrīvošanas karš”, kurā viņš sevi pat nepiemin, mēs saprotam, cik ļoti latviešiem, izcīnot savu valsti, paveicās, ka jaunās Latvijas armijas vadībā bija ģenerālis P. Radziņš – kaujās rūdīts, pieredzējis un zinošs karavadonis. Ģenerālis E. Kalniņš (kara ministrs no 1926.  līdz 1928. gadam) raksta: „Tagad, atskatoties uz vienpadsmit gadus atpakaļ pabeigtajām cīņām, mēs galvenā kārtā redzam tikai to uzvaru spožumu, mēs dažkārt aizmirstam, ar kādām grūtībām šīs uzvaras sasniegtas, cik daudz mūsu armija ir pārcietusi un cik daudz ir strādājuši un ko pārdzīvojuši tās vadoņi. Lielās uzvaras nav nejaušība, tās ir dziļi pārdomātu un pareizi izvestu operāciju rezultāti. Ģenerālis Radziņš bija izcils stratēģis un taktiķis”.

4. daļa „Valsts aizsardzība” sākas ar rakstu, kas ir Radziņa pēdējais lielākais darbs ar militāri zinātnisku raksturu – „Stratēģijas problēmas pēc pasaules kara piedzīvojumiem”. Šā raksta iespiešanu uzsāka “Militāru rakstu krājums” 1928. gada 2. numurā. Ģenerālis vairs nepiedzīvoja raksta noslēguma iespiedumu. „Stratēģijas problēmas pēc pasaules kara piedzīvojumiem” ir pirmais plašākais oriģināldarbs par šo jautājumu mūsu literatūrā, un tā nodomus it labi izteic ievadā teiktie vārdi: „Katras valsts kara vešanas teorijas pielietošana atkarīga no šīs valsts karaspēka, vadoņiem, no pretinieka, no savas tautas īpašībām, no valsts bagātības, no rūpniecības, valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, ceļiem u.c. Tamdēļ citas valsts kara vešanas principu pielietošanu nevar pārnest uz Latviju nepārgrozītā veidā. Bet nepietiek ar to, ka mēs iemācītos zināmu savas valsts kara vešanas teoriju, ir nepieciešams iepazīties ar kaimiņu un sevišķi lielvalstu kara vešanas teoriju, lai tad salīdzinājumā varētu labāk novērtēt savu ieskatu pareizību.” Bez iepriekšminētā darba šajā daļā publicēti daudzi ģenerāļa Radziņa raksti par to, kādai ir jābūt Latvijas valsts aizsardzībai un uz ko tai jābalstās, kādai ir jābūt Latvijas armijai – vai milicijas armijai (Zemessardze mūsdienās), vai obligātajam dienestam, vai algotņu armijai (profesionālais dienests). Šie ģenerāļa raksti joprojām ir aktuāli, un ar tiem noteikti būtu jāiepazīstas visiem, kas spriež un lemj par mūsu valsts aizsardzību.

5. daļā „Armijas komandieris” ir apkopotas ģenerāļa Radziņa intervijas, kuras viņš sniedz kā Latvijas armijas komandieris. Šajā nodaļā arī publicēta pēdējā ģenerāļa Pētera Radziņa pavēle armijai, kuru viņš izdod pēc tam, kad ir spiests „veselības dēļ” rakstīt atlūgumu par aiziešanu no amata. Par šo ģenerālim Radziņam smago periodu, kurš pēc diviem gadiem beidzās ar viņa pāragro aiziešanu aizsaulē, laikraksts „Latvijas Sargs” spilgti un emocionāli raksta: „Tagad, kad Radziņa vairs nav starp mums un viņam nodarītās pārestības vairs nevar par labu griezt, neviļus rodas jautājums: vai mēs esam pietiekoši mācējuši cienīt Radziņu, kā to prata viņa kolēģi un apakšnieki krievu armijā, un vai viņš ir saņēmis, dzīvs būdams, to atzinību, kas viņam pienācās par izcili lielajiem nopelniem Latvijas atbrīvošanā? Vai liekuļi un pašlabuma meklētāji nav sarūgtinājuši mūsu aizgājušo Lāčplēsi un vai pseidodemokrāti nav pilinājuši varoņa slimajā sirdī nāves zāles? Kā izskaidrojama to politiķu nevarība, kuri balamutīgi solījās lauzt un tomēr nelauza pilsoniskās vienības koalīciju tanī brīdī, kad demokrātiskais valsts galva spieda Radziņu atlūgties no armijas komandiera amata. Vai nav uzkrītoši, ka to, ko neuzdrošinājās kreisā valdība, par lielu izbrīnu un rūgtumu visiem Latvijas pilsoņiem izdarīja pilsoniskā valdība?”

6. daļa „Armijas un tautas vērtības” iesākas ar 1923. gadā “Militāru rakstu krājumā” publicēto ģenerāļa Radziņa plašo darbu „Kara vadonis”. Balstoties uz kara vēstures atziņām un pieredzi kara laukā, ģenerālis Radziņš apskata komandieru īpašības, nepieciešamās vērtības un uzdevumus, kādi tiem jāveic. Šī publikācija ir obligāti jāizlasa ne tikai armijas vienību un apakšvienību komandieriem, kadetiem un topošajiem virsniekiem, bet arī valsts politiķiem. Daļas beigās ir ģenerāļa Radziņa raksts Liepājas avīzē, kas nekādā veidā nesaistās ar militāriem jautājumiem, bet gan ar tajā laikā sabiedrībā ļoti aktuālo ticības tēmu „Vai Latvijai palikt luterticīgai, vai pāriet katoļticībā.”

7. daļā “Starptautiskās attiecības” publicēti ģenerāļa raksti par Ukrainas neatkarības karu. To izlasot, daudz skaidrāk ir saprotami šodienas notikumi Ukrainas valstī. Ģenerālis Radziņš šajā daļā analizē gan tuvākos kaimiņus Poliju un Krieviju, gan tālākos, kā ASV, Japānu, Indiju, Grieķiju. Ģenerālis Radziņš paredz Padomju Krievijas un Vācijas militāro savienību nākotnē, ASV un Japānas kara neizbēgamību un skaidri norāda, ka ar Pirmo pasaules karu un Tautu Savienības izveidošanu kari pasaulē un Eiropā nav beigušies un Latvijas valstij un armijai ir jābūt gatavai karam, kas nenovēršami tuvojas. Diemžēl mūsu politiķi un armijas vadoņi dzīvoja ilūzijās, ka Latvijai izdosies izvairīties no nākotnes kara, par kuru savās publikācijās nepārprotami raksta ģenerālis Pēteris Radziņš: “Pēc ilgāka laika politikas vadītāji pierod pie tā, ka visus konfliktus var novērst miera ceļā, vajag tikai būt veiklam, asprātīgam, apķērīgam un izveicīgam politiķim, tad miera laikā armija nespēlē nekādu lomu. Tādam izveicīgam miera politikas vadītājam kara vadonis top par nepatīkamu kavēkli. Tādēļ bieži vien miera laikā arī nostāda armijas priekšgalā personu, kura ar visiem politiķiem prot labi sadzīvot, bet kura par kara vadoni nav derīga”. Šie ģenerāļa Pētera Radziņa vārdi bija pravietiski un mēs šo viņa teikto varam attiecināt arī uz daudziem mūsdienu politiķiem.

Grāmata

Pētera Radziņa rakstu krājumu iecerēts izdot pilnvērtīga drukāta cietā sējuma 152 x 230 mm un elektroniskās grāmatas veidā. Šobrīd sagatavotā grāmatas salikuma apjoms ir ap 600 lappušu teksta un ap 30 lappušu ilustrāciju. Kopējais teksta apjoms – ap 1 350 000 zīmju. Grāmatas dizainu un salikumu paredzēts pabeigt pēc pilnas teksta literārās rediģēšanas un korektūras.
 
Grāmatas izdošanas plāns

Līdz 2015. gada jūlija sākumam pabeigta grāmatas tekstu apkopošana sadaļās. 1. daļai „Par Radziņu” top Agra Purviņa veidots biogrāfisks apraksts. Noslēgts līgums ar literāro redaktori un korektori Margaritu Želvi, 2. daļas „Lielais pasaules karš” literārā redakcija un korektūra (apjoms – 200 000 zīmju) pabeigta līdz jūnija vidum. Tālākais izdošanas plāns:
– literārā redakcija un korektūra visam tekstam līdz 2015. gada 1. oktobrim;
– grāmatas dizains un makets līdz 2015. gada 15. decembrim;
– elektroniskā grāmata līdz 2016. gada 15. janvārim;
– drukātā grāmata līdz 2016. gada 2. maijam – ģenerāļa Pētera Valdemāra Radziņa dzimšanas dienai.

Finansējuma aprēķins

Grāmatas apjoma un tās izdošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinu veikšanai sagatavots tās iepriekšējs datorsalikums, izmantojot nerediģētu tekstu. Saņemts piedāvājums no Jelgavas tipogrāfijas trīs metiena variantiem – 300, 500 un 1000. Esam izvirzījuši mērķi ar ziedotāju aktīvu līdzdalību sasniegt 1000 eksemplāru metienu. Nepieciešamie izdevumi uzskaitīti zemāk.
1. Samaksa par literāro redakciju un korektūru Margaritai Želvei, autoratlīdzības līgums – EUR 1,243 par 1000 rakstzīmēm, ieskaitot ienākuma nodokli. Kopējais darba apjoms – EUR 1678,05.
2. Samaksa datormāksliniecei maketētājai Intai Krauklei par grāmatas dizainu, salikumu un sagatavošanu drukai, elektroniskās grāmatas sagatavošanu: kopējā cena 800,00 EUR + PVN, piemērota 50% atlaide, gala cena 484,00 EUR, ieskaitot PVN.
3. Biedrības rezerve darbības uzturēšanai (grāmatvedības, pasta izdevumi) un neparedzētiem izdevumiem – prezentācijām, lekciju organizēšanai utt., kopā 500,00 EUR
4. Grāmatas ražošanas izmaksas Jelgavas tipogrāfijā:

Radziņa_raksti

5. Vismaz 200 eksemplāri dāvināšanai jaunsargiem un mācību iestādēm, pašizmaksa 1100,00 EUR, iesk. PVN
6. Mēs, biedrības dibinātāji Ervins Krauklis, Dace Kalniņa un Mārtiņš Vērdiņš, uzskatām, ka grāmatas sekmīgas izdošanas gadījumā Agrim Purviņam par par brīvajā laikā ieguldīto piecu gadu darbu pienākas atlīdzība 2486,00 EUR, ieskaitot ienākuma nodokli.
Summa kopā: 11 752,64 EUR
Viena eksemplāra pašizmaksa, ņemot vērā iepriekš minētos virsizdevumus: EUR 11 752,64 / 800 eks. = 14,69 EUR
Elektroniskās grāmatas sagatavošanai nepieciešamais ziedojumu apjoms: 1. un 2. pozīciju summa jeb EUR 2662,05

Ziedotāju iesaiste

Mēs aicinām iesaistīties pēc iespējas vairāk ziedotāju. Viena individuālā ziedojuma apjoms – EUR 25,00 Ziedojumu iespējams iemaksāt pa daļām.
Katrs individuālais ziedotājs saņems:
– ikmēneša atskaiti par ziedojumu vākšanas gaitu un izlietojumu;
– ar unikālu paroli aizsargātu elektronisko grāmatu, tiklīdz tā būs sagatavota;
– grāmatas drukāto versiju, tiklīdz tā būs nodrukāta.
Ziedotāja vārds un ziedotā summa pēc vēlēšanās tiks publicēti drukātās grāmatas ziedotāju sarakstā.
Iespējams ziedot lielāku summu, pretī saņemot atbilstošu drukātās grāmatas eksemplāru skaitu, ja tāda vēlēšanās tiks izteikta. Ziedotājs var atteikties no papildu eksemplāriem.
Uzņēmumi un organizācijas var ziedot lielākas naudas summas. Šajā gadījumā drukātajā grāmatā var publicēt uzņēmuma vai organizācijas logotipu un ziedoto summu.

Biedrības dibinātāju apņemšanās

Mēs, biedrības dibinātāji, apņemamies nesavtīgi īstenot biedrības mērķus, ieguldot personiskos līdzekļus, darbu un laiku, kā esam to darījuši līdz šim. Mēs ticam, ka šos mērķus izdosies īstenot. Mēs apņemamies godīgi izlietot saziedotos līdzekļus un atklāti atskaitīties par to izlietojumu. Mēs pateicamies tiem, kas jau ziedojuši līdzekļus biedrības mērķu sasniegšanai.
Mēs uzaicinām biedrības darbā piedalīties citus domubiedrus.
Dievs, svētī Latviju!

Agris Purviņš
Mārtiņš Vērdiņš
Ervins Krauklis
Dace Kalniņa

Rīgā, 2015. gada 1. jūlijā
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība,
Vienotais reģistrācijas Nr. 40008238329,
Vidus prospekts 19, Ogre, Ogres nov., LV-5001
AS Swedbank konta Nr. LV90HABA0551040169395
Bankas kods HABALV22
Elektroniskais pasts: gprb1880@gmail.com
https://www.facebook.com/GeneralisRadzins
https://gprbiedriba.wordpress.com/
http://www.draugiem.lv/gprb/
https://twitter.com/gprbiedriba