Raksti par personām: Raivis Zeltīts

Atbrīvosimies no naivā priekšstata par varu kā visu acīm redzamu vertikāli un pakļautības hierarhiju. Vara nozīmē spēju likt citiem darboties savu mērķu labā. Šī spēja ir visefektīvākā tad, kad ir jāizmanto minimāli resursi šīs varas īstenošanai, bet paši ‘’varenie’’ ir neredzami, tādējādi potenciālā neapmierinātība par šīs pārvaldības trūkumiem nepārvēršas pretestībā pret ‘’varenajiem’’. Ja padomāsim par […]

Lasīt vairāk

Vakar, 4.aprīlī, kopā bija pulcējušies Nacionālās apvienības (NA) Rīgas nodaļas biedri un atbalstītāji, lai uzklausītu līdzšinējās vadības atskaiti par padarīto un lemtu, kam uzticēt vadības grožus turpmākajā ceļā uz 2017.gada pašvaldības vēlēšanām.

Lasīt vairāk

Kognitīvā disonanse ir stāvoklis, kurā indivīds vienlaicīgi tic divām savstarpēji izslēdzošām idejām, veic darbības, kas neatbilst paša uzskatiem, vai ir spiests uzzināt informāciju, kas apdraud viņa uzskatus. Šī, manuprāt, ir atbilstoša diagnoze visai Eiropai pēc Madrides Londonas Parīzes Briseles terora aktiem. Vienlaicīgi šausminoties par terora briesmām, tās plaši atspoguļojot medijos, dedzinot svecītes un sērojot, Eiropa […]

Lasīt vairāk

1991. gadā mums šķita, ka mēs atgriežamies vecajos, labajos Rietumos. Patiesība bija tāda, ka šādu Rietumu vairs nebija. Kamēr Latvija atradās aiz ‘’dzelzs priekškara’’, kur visi par komunisma ‘’neizbēgamo uzvaru’’ runāja vienu, bet domāja citu, Rietumu intelektuāļi patiesi aizrāvās ar marksisma idejām un panāca to atdzimšanu jaunā formā. Lielā vilšanās Kad skaistā 1914. gada 28. […]

Lasīt vairāk

Konservatīvisms nav turēšanās pie pagājušā, bet gan pagātnes respektēšana radot ko jaunu. Konservatīvisms nenoliedz pārmaiņas sabiedrībā (sociālo konstruktīvismu), bet tas arī nenoliedz dabas uzliktos nosacījumus, no kuriem cilvēks nav neatkarīgs (bioloģiskais konstruktīvisms). Tātad konservatīvisms atzīst cilvēka dabu, tas to ņem vērā un neatļaujas eksperimentus, kas paļaujas uz sabiedrības pārkārtošanu kā pietiekamu iemeslu, lai radītu paradīzi […]

Lasīt vairāk

Ģeopolitika – zinātne par ģeogrāfijas ietekmi uz starptautisko politiku – ir veids kā racionāli izskaidrot lielvalstu stratēģiju attiecībā pret citām lielvalstīm un, kas ir svarīgākais mums, arī stratēģiju attiecībā uz nelielajām valstīm. Tas ir arī veids kā šo stratēģiju paredzēt, balstoties uz ģeopolitiskās domas adekvātu izpratni. Lai arī vārdu salikums ‘’ģeopolitiskā situācija’’ ir ieguvis teju […]

Lasīt vairāk

1 2 3 4 5 6